EUR-Lex Access to European Union law

Back to EUR-Lex homepage

This document is an excerpt from the EUR-Lex website

Document 32017R0723

Komisijas Deleģētā regula (ES) 2017/723 (2017. gada 16. februāris), ar kuru groza Deleģēto regulu (ES) Nr. 640/2014, ar ko papildina Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1306/2013 attiecībā uz integrēto administrācijas un kontroles sistēmu, maksājumu atteikšanas vai atsaukšanas nosacījumiem un administratīvajiem sodiem, kas piemērojami tiešo maksājumu, lauku attīstības atbalsta un savstarpējās atbilstības kontekstā

C/2017/0805

OV L 107, 25.4.2017, p. 1–3 (BG, ES, CS, DA, DE, ET, EL, EN, FR, HR, IT, LV, LT, HU, MT, NL, PL, PT, RO, SK, SL, FI, SV)

Legal status of the document No longer in force, Date of end of validity: 31/12/2022; Iesaist. atcelta ar 32022R1172

ELI: http://data.europa.eu/eli/reg_del/2017/723/oj

25.4.2017   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 107/1


KOMISIJAS DELEĢĒTĀ REGULA (ES) 2017/723

(2017. gada 16. februāris),

ar kuru groza Deleģēto regulu (ES) Nr. 640/2014, ar ko papildina Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1306/2013 attiecībā uz integrēto administrācijas un kontroles sistēmu, maksājumu atteikšanas vai atsaukšanas nosacījumiem un administratīvajiem sodiem, kas piemērojami tiešo maksājumu, lauku attīstības atbalsta un savstarpējās atbilstības kontekstā

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 17. decembra Regulu (ES) Nr. 1306/2013 par kopējās lauksaimniecības politikas finansēšanu, pārvaldību un uzraudzību un Padomes Regulu (EEK) Nr. 352/78, (EK) Nr. 165/94, (EK) Nr. 2799/98, (EK) Nr. 814/2000, (EK) Nr. 1290/2005 un (EK) Nr. 485/2008 atcelšanu (1) un jo īpaši tās 77. panta 7. punktu,

tā kā:

(1)

Ņemot vērā pēc maksājuma par klimatam un videi labvēlīgu lauksaimniecības praksi (zaļā maksājuma) ieviešanas gūto pieredzi, kas paredzēts Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1307/2013 (2) III sadaļas 3. nodaļā, ir lietderīgi vienkāršot dažus noteikumus, kas saistīti ar zaļā maksājuma aprēķina metodi, kura noteikta Komisijas Deleģētajā regulā (ES) Nr. 640/2014 (3).

(2)

Integrētajā administrācijas un kontroles sistēmā atbalstu, uz kuru saņēmējam ir tiesības pretendēt, aprēķina, pamatojoties uz jēdzienu “kultūraugu grupa”. Tomēr izrādās, ka šis jēdziens zaļā maksājuma īpašajā kontekstā nav vajadzīgs, jo zaļajam maksājumam jāpamatojas uz saimniecības kopējo platību. Tādēļ vienkāršošanas labad būtu jāatceļ jēdziens “kultūraugu grupa” saistībā ar zaļo maksājumu.

(3)

Deleģētās regulas (ES) Nr. 640/2014 24. un 26. pants paredz zaļā maksājuma samazināšanas aprēķina noteikumus gadījumā, ja attiecīgi nav izpildīta kultūraugu dažādošanas prasība un ekoloģiski nozīmīgas platības prasības. Šajos aprēķinos ir ietverts starpības koeficients un 50 % samazinājuma koeficients. Skaidrības labad, nemainot samazinājumu apjomu, ir pamatoti šos noteikumus formulēt savādāk un starpības koeficientu un 50 % samazinājuma koeficientu aizstāt ar reizinātāju.

(4)

Lai panāktu labāku līdzsvaru starp samazinājumu smagumu un vajadzību saglabāt samērīgus un taisnīgus samazinājumus, ir lietderīgi atvieglot samazinājumus zaļajam maksājumam, kur kultūraugu dažādošanas prasība liek audzēt trīs dažādu veidu kultūraugus.

(5)

Tāpēc Deleģētā regula (ES) Nr. 640/2014 būtu attiecīgi jāgroza.

(6)

Lai izvairītos no situācijas, kurā dalībvalstis būtu spiestas maksājumu perioda laikā pielāgot savas maksājumu aprēķina sistēmas 2016. pieprasījumu gadam, un lai saņēmēji varētu paredzēt, kādi noteikumi ir piemērojami maksājumu aprēķinam, šī regula būtu jāpiemēro ar 2017. gada 16. oktobri attiecībā uz pieprasījumu gadu, kas sākas 2017. gada 1. janvārī,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Grozījumi Deleģētajā regulā (ES) Nr. 640/2014

Deleģēto regulu (ES) Nr. 640/2014 groza šādi:

1)

regulas 22. pantu aizstāj ar šādu:

“22. pants

Vispārīgi principi

Šajā iedaļā, ja viena un tā pati platība ir noteikta vairāk nekā vienai lauksaimniecības praksei, kas ir klimatam un videi labvēlīga, kā minēts Regulas (ES) Nr. 1307/2013 43. panta 2. punktā, lai aprēķinātu maksājumu par klimatam un videi labvēlīgu lauksaimniecības praksi (turpmāk – “zaļo maksājumu”), šo platību ņem vērā atsevišķi attiecībā uz katru no minētajām praksēm.”;

2)

regulas 23. panta 2. punkta pirmo daļu aizstāj ar šādu:

“2.   Neskarot administratīvos sodus, kas piemērojami saskaņā ar 28. pantu, ja platība, kura deklarēta vienā pamata maksājuma vai vienotā platības maksājuma pieprasījumā, pārsniedz noteikto platību, tad zaļā maksājuma aprēķinam izmanto noteikto platību.”;

3)

regulas 24. pantu aizstāj ar šādu:

“24. pants

Zaļā maksājuma samazināšana gadījumos, kad nav izpildīts kultūraugu dažādošanas pienākums

1.   Attiecībā uz aramzemi, kurā Regulas (ES) Nr. 1307/2013 44. panta 1. punkta pirmajā daļā prasīti vismaz divu dažādu veidu kultūraugi, lai gan galvenajam kultūraugu veidam nav jāaizņem vairāk kā 75 % no aramzemes kopplatības, bet galvenajam kultūraugu veidam noteiktā platība aizņem vairāk nekā 75 % no noteiktās aramzemes kopplatības, tad saskaņā ar šī regulas 23. pantu zaļā maksājuma aprēķinam izmantojamo platību samazina, no tās atskaitot 2 reizes lielāku platību nekā tā, kurā galvenais kultūraugu veids aizņem pāri par 75 % no noteiktās aramzemes kopplatības.

2.   Attiecībā uz aramzemi, kurā Regulas (ES) Nr. 1307/2013 44. panta 1. punkta otrajā daļā prasīti vismaz trīs dažādu veidu kultūraugi, lai gan galvenajam kultūraugu veidam nav jāaizņem vairāk kā 75 % no aramzemes kopplatības, bet galvenajam kultūraugu veidam noteiktā platība aizņem vairāk nekā 75 % no noteiktās aramzemes kopplatības, tad saskaņā ar šī regulas 23. pantu zaļā maksājuma aprēķinam izmantojamo platību samazina, no tās atskaitot platību, kurā galvenais kultūraugu veids aizņem pāri par 75 % no noteiktās aramzemes kopplatības.

3.   Attiecībā uz aramzemi, kurā Regulas (ES) Nr. 1307/2013 44. panta 1. punkta otrajā daļā prasīti vismaz trīs dažādu veidu kultūraugi, lai gan diviem galvenajam kultūraugu veidiem nav jāaizņem vairāk kā 95 % no aramzemes kopplatības, bet diviem galvenajiem kultūraugu veidiem noteiktā platība aizņem vairāk nekā 95 % no noteiktās aramzemes kopplatības, tad saskaņā ar šī regulas 23. pantu zaļā maksājuma aprēķinam izmantojamo platību samazina, no tās atskaitot 5 reizes lielāku platību nekā tā, kurā divi galvenie kultūraugu veidi aizņem pāri par 95 % no noteiktās aramzemes kopplatības.

4.   Attiecībā uz saimniecībām, kurās Regulas (ES) Nr. 1307/2013 44. panta 2. punktā prasīts, lai galvenais kultūraugu veids atlikušajā aramzemes platībā neaizņemtu vairāk kā 75 % no minētās atlikušās aramzemes kopplatības, bet platība, kas ir noteikta galvenajam kultūraugu veidam atlikušajā aramzemes platībā, aizņem vairāk nekā 75 %, tad platību, ko izmanto zaļā maksājuma aprēķināšanai saskaņā ar šīs regulas 23. pantu, samazina, no tās atskaitot 2 reizes lielāku platību nekā tā, kurā galvenais kultūraugu veids aizņem pāri par 75 % no atlikušās noteiktās aramzemes platības.

5.   Ja konstatē, ka saņēmējs trīs gadus nav izpildījis kultūraugu dažādošanas pienākumu, kas aprakstīts šajā pantā, tad platību, par kādu nākamajos gados saskaņā ar 1.–4. punktu ir jāsamazina platība, ko izmanto zaļā maksājuma aprēķināšanai, reizina ar 2.”;

4)

regulas 26. panta 2. un 3. punktu aizstāj ar šādiem:

“2.   Ja prasītā ekoloģiski nozīmīgā platība pārsniedz ekoloģiski nozīmīgo platību, kas noteikta, ņemot vērā ekoloģiski nozīmīgo platību svēruma koeficientu, kurš paredzēts Regulas (ES) Nr. 1307/2013 46. panta 3. punktā, tad platību, ko izmanto zaļā maksājuma aprēķināšanai saskaņā ar šīs regulas 23. pantu, samazina, no tās atskaitot 10 reizes lielāku nekonstatēto ekoloģiski nozīmīgo platību.

Pirmajā daļā noteiktā ekoloģiski nozīmīgā platība nepārsniedz kopējās aramzemes deklarācijā norādītās ekoloģiski nozīmīgās platības daļu.

3.   Ja konstatē, ka saņēmējs trīs gadus nav izpildījis ekoloģiski nozīmīgās platības prasības, kas aprakstītas šajā pantā, tad platību, par kādu nākamajos gados saskaņā ar 2. punktu ir jāsamazina platība, ko izmanto zaļā maksājuma aprēķināšanai, reizina ar 2.”

2. pants

Stāšanās spēkā un piemērošana

Šī regula stājas spēkā septītajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

To piemēro no 2017. gada 16. oktobra attiecībā uz atbalsta pieprasījumiem par zaļo maksājumu un vienotiem pieprasījumiem, kas attiecas uz pieprasījumu gadiem, sākot ar 2017. gada 1. janvāri.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2017. gada 16. februārī

Komisijas vārdā –

priekšsēdētājs

Jean-Claude JUNCKER


(1)  OV L 347, 20.12.2013., 549. lpp.

(2)  Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 17. decembra Regula (ES) Nr. 1307/2013, ar ko izveido noteikumus par lauksaimniekiem paredzētiem tiešajiem maksājumiem, kurus veic saskaņā ar kopējās lauksaimniecības politikas atbalsta shēmām, un ar ko atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 637/2008 un Padomes Regulu (EK) Nr. 73/2009 (OV L 347, 20.12.2013., 608. lpp.).

(3)  Komisijas 2014. gada 11. marta Deleģētā regula (ES) Nr. 640/2014, ar ko papildina Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1306/2013 attiecībā uz integrēto administrācijas un kontroles sistēmu, maksājumu atteikšanas vai atsaukšanas nosacījumiem un administratīvajiem sodiem, kas piemērojami tiešo maksājumu, lauku attīstības atbalsta un savstarpējās atbilstības kontekstā (OV L 181, 20.6.2014., 48. lpp.).


Top