“L.   PARAUGU ŅEMŠANA NO PARTIJĀM, KAS IR ĻOTI LIELAS VAI TIEK UZGLABĀTAS VAI TRANSPORTĒTAS TĀ, KA NO VISAS PARTIJAS PARAUGUS ŅEMT NAV IESPĒJAMS

L.1.   Vispārīgie principi

No partijām, ko pārvadā vai glabā tā, ka vienmērīgi no visas partijas elementārparaugus paņemt nav iespējams, paraugus būtu ieteicams ņemt, kad tā ir kustībā (dinamiska paraugu ņemšana).

Pārtikas glabāšanai paredzētās lielās noliktavās operatori būtu jāmudina, lai tie uzstāda aprīkojumu, ar kuru iespējams automātiski noņemt paraugus viscaur no visas glabātās partijas.

Ja izmanto šajā (L) daļā paredzēto paraugu ņemšanas kārtību, par paraugu ņemšanas kārtību jāinformē pārtikas apritē iesaistītais uzņēmējs vai tā pārstāvis. Ja pārtikas apritē iesaistītais uzņēmējs vai tā pārstāvis apšauba paraugu ņemšanas kārtību, šis uzņēmējs vai tā pārstāvis nodrošina, ka kompetentā iestāde var noņemt paraugus viscaur no visas partijas, un pats sedz attiecīgās izmaksas.

Paraugus ir atļauts ņemt no partijas daļas ar nosacījumu, ka tos noņem no tādas daļas, kuras apjoms ir vismaz 10 % no partijas, no kuras jānoņem paraugi. Ja no partijas daļas, kurā ietilpst vienas un tās pašas klases vai apraksta pārtika, ir noņemti paraugi un tie identificēti kā Savienības prasībām neatbilstīgi, uzskata, ka ir skarta visa partija, izņemot gadījumus, kur tālākā detalizētā novērtēšanā par pārējās partijas daļas neatbilstību nekas neliecina.

Citās šā pielikuma daļās paredzētie attiecīgie noteikumi, piemēram, par elementārparauga masu, attiecas uz paraugu ņemšanu no ļoti lielām partijām vai no partijām, ko glabā vai pārvadā tādā veidā, ka paraugus ņemt viscaur no visas partijas nav iespējams.

L.2.   Ļoti lielu partiju gadījumā ņemamo elementārparaugu skaits

Ja paraugus ņem no lielām porcijām (porcija, no kuras ņemts paraugs, > 500 tonnas), ņemamo elementārparaugu skaits = 100 elementārparaugi + √tonnas. Ja partijas apjoms ir mazāks nekā 1 500 tonnu un to iespējams sadalīt apakšpartijās saskaņā ar B daļas 1. tabulu, un ja apakšpartijas iespējams fiziski atdalīt, jāņem tik daudz elementārparaugu, kā norādīts B daļā.

L.3.   Lielas partijas, ko pārvadā ar kuģi

L.3.1.   Dinamiska paraugu ņemšana no lielām partijām, ko pārvadā ar kuģi

No lielām ar kuģi pārvadātām partijām paraugus būtu ieteicams ņemt, kad produkts ir kustībā (dinamiska paraugu ņemšana).

Paraugus ņem pa tilpnēm (fiziski atdalāmiem apjomiem). Tomēr tilpnes (daļēji) iztukšo citu pēc citas, tātad pēc nogādāšanas glabātavā sākotnējais fiziskais nošķīrums vairs nepastāv. Tāpēc paraugu ņemšanā var balstīties vai nu uz sākotnējo fizisko nošķīrumu, vai uz nošķīrumu, kas veidojas pēc nogādāšanas glabātavā.

Kuģa izkraušana var ilgt vairākas dienas. Parastos apstākļos paraugi ar regulāriem starplaikiem jāņem visā izkraušanas laikā. Tomēr oficiāla inspektora klātbūtne visā izkraušanas operācijas laikā ne vienmēr ir iespējama vai lietderīga. Tāpēc ir atļauts ņemt paraugus no partijas daļas (porcija, no kuras noņemti paraugi). Elementārparaugu skaitu nosaka, ņemot vērā tās porcijas lielumu, no kuras noņemti paraugi.

Pat ja oficiālo paraugu ņem automātiski, inspektora klātbūtne ir nepieciešama. Tomēr, ja paraugus ņem automātiski ar iepriekš iestatītiem parametriem, ko paraugu ņemšanas laikā mainīt nav iespējams, un elementārparaugus savāc aizzīmogotā tvertnē, tādējādi novēršot krāpšanās iespēju, inspektora klātbūtne ir nepieciešama tikai paraugu ņemšanas sākumā un katru reizi, kad jāmaina paraugu tvertne, un paraugu ņemšanas beigās.

L.3.2.   Statiska paraugu ņemšana no partijām, ko pārvadā ar kuģi

Paraugus ņemot statiski, jāievēro tāda pati kārtība, kāda paredzēta attiecībā uz glabātavām (silosiem), kam var piekļūt no augšas (skatīt L daļas 5.1. punktu).

Paraugi jāņem no tās partijas/tilpnes daļas, kam var piekļūt (no augšas). Elementārparaugu skaitu nosaka, ņemot vērā tās porcijas lielumu, no kuras noņemti paraugi.

L.4.   Paraugu ņemšana no lielām partijām, kas glabātas noliktavās

Paraugi jāņem no partijas daļas, kam var piekļūt. Elementārparaugu skaitu nosaka, ņemot vērā tās porcijas lielumu, no kuras noņemti paraugi.

L.5.   Paraugu ņemšana glabātavās (silosos)

L.5.1.   Paraugu ņemšana no silosiem, kam var (viegli) piekļūt no augšas

Paraugi jāņem no partijas daļas, kam var piekļūt. Elementārparaugu skaitu nosaka, ņemot vērā tās porcijas lielumu, no kuras noņemti paraugi.

L.5.2.   Paraugu ņemšana no silosiem, kam nevar piekļūt no augšas

L.5.2.1.   Silosi, kam nevar piekļūt no augšas (slēgtie silosi), atsevišķa silosa lielums > 100 tonnas

No tādos silosos glabātas pārtikas paraugus statiski paņemt nav iespējams. Tāpēc, ja no pārtikas, kas atrodas silosā, jāņem paraugi, un kravu pārvietot nedrīkst, lai paraugus būtu iespējams paņemt brīdī, kad pārtika ir kustībā, ar operatoru jāvienojas, ka inspektors tiks informēts par silosa pilnīgas vai daļējas iztukšošanas brīdi.

L.5.2.2.   Silosi, kam nevar piekļūt no augšas (slēgtie silosi), atsevišķa silosa lielums < 100 tonnas

Atšķirībā no L daļas 1. punkta noteikuma (daļa, no kuras ņemti paraugi, ir vismaz 10 %) paraugu ņemšanas procedūrā tvertnē tiek ielaisti 50 līdz 100 kg, no kuriem tiek noņemts paraugs. Kopējais paraugu izlases lielums atbilst visai partijai, un elementārparaugu skaits atspoguļo to pārtikas daudzumu, kas no silosa ielaists paraugu tvertnē.

L.6.   Paraugu ņemšana no nefasētas pārtikas lielos slēgtos konteineros

No šādām partijām paraugus bieži vien var paņemt tikai izkraušanas brīdī. Dažkārt importa vai kontroles punktā izkraušana nav iespējama, tāpēc paraugi jāņem konteineru izkraušanas brīdī. Operatoram par konteineru izkraušanas vietu un laiku jāinformē inspektors.

M.   METODE PARAUGU ŅEMŠANAI NO UZTURA BAGĀTINĀTĀJIEM, KURU GALVENĀ SASTĀVDAĻA IR AR SARKANO RAUGU MONASCUS PURPUREUS FERMENTĒTI RĪSI

Šo paraugu ņemšanas metodi izmanto, lai oficiāli kontrolētu noteikto maksimālo citrinīna līmeni attiecībā uz uztura bagātinātājiem, kuru galvenā sastāvdaļa ir ar sarkano raugu Monascus purpureus fermentēti rīsi.

Paraugu ņemšanas kārtība un paraugu izlases lielums

Paraugu ņemšanas kārtības pamatā ir pieņēmums, ka uztura bagātinātājus, kuru galvenā sastāvdaļa ir ar sarkano raugu Monascus purpureus fermentēti rīsi, tirgo mazumtirdzniecības iepakojumos, kuros katrā parasti ir 30 līdz 120 kapsulu.

Partijas lielums (mazumtirdzniecības iepakojumu skaits)	Paraugu izlasei ņemto mazumtirdzniecības iepakojumu skaits	Paraugu izlases lielums
1–50	1	Visas kapsulas
51–250	2	Visas kapsulas
251–1 000	4	Puse kapsulu no katra paraugu ņemšanai lietota mazumtirdzniecības iepakojuma
> 1 000	No katriem 1 000 mazumtirdzniecības iepakojumiem 4 + 1, bet ne vairāk par 25 mazumtirdzniecības iepakojumiem	≤ 10 mazumtirdzniecības iepakojumi: puse kapsulu no katra iepakojuma > 10 mazumtirdzniecības iepakojumi: no katra mazumtirdzniecības iepakojuma ņem vienādu skaitu kapsulu, lai iegūtu paraugu izlasi, kas vienāda ar piecu mazumtirdzniecības iepakojuma saturu”

“4.2.   Vispārīgās prasības

Pārtikas kontrolei izmantotās analīžu apstiprināšanas metodes atbilst Regulas (EK) Nr. 882/2004 III pielikuma 1. un 2. punkta noteikumiem.

4.3.   Īpašās prasības

4.3.1.   Īpašās prasības attiecībā uz apstiprināšanas metodēm

4.3.1.1.   Efektivitātes kritēriji

Attiecīgos gadījumos, ja ir pieejamas pilnīgi validētas apstiprināšanas metodes (proti, attiecīgo matriču starplaboratoriju testēšanā validētas metodes) un ja tas ir lietderīgi, ir ieteicams izmantot tās. Var izmantot arī citas piemērotas validētas apstiprināšanas metodes (piemēram, pašvalidētas metodes, kas piemērojamas attiecīgām matricēm, kuras pieder interesējošai preču grupai), ja vien tās atbilst turpmāk tabulās izklāstītajiem efektivitātes kritērijiem.

Ja iespējams, pašvalidētu metožu validācijā izmanto sertificētu standartmateriālu.

a)

Efektivitātes kritēriji attiecībā uz aflatoksīniem Kritērijs Koncentrācijas diapazons Ieteicamā vērtība Maksimālā pieļaujamā vērtība Tukšā parauga mērījumi Visas Niecīga —         Atgūstamība – aflatoksīns M1 0,01–0,05 μg/kg 60 līdz 120 %     > 0,05 μg/kg 70 līdz 110 %           Atgūstamība – aflatoksīni B1, B2, G1, G2 > 1,0 μg/kg 50 līdz 120 %     1–10 μg/kg 70 līdz 110 %     > 10 μg/kg 80 līdz 110 %           Reproducējamība RSDR Visas Aprēķināts pēc Horvica vienādojuma (*) (**) 2 × vērtība, ko aprēķina pēc Horvica vienādojuma (*) (**) Atkārtojamību RSDr var aprēķināt, reproducējamību RSDR pie interesējošās koncentrācijas reizinot ar 0,66. Piezīme: — vērtības piemērojamas gan B1, gan B1 + B2 + G1 + G2 summai, — ja ziņojumā atspoguļojama atsevišķo aflatoksīnu B1 + B2 + G1 + G2 summa, ir vai nu jāzina, kā analīžu sistēmā reaģējis katrs no tiem atsevišķi, vai tiem jābūt reaģējušiem vienādi.

b)	Efektivitātes kritēriji attiecībā uz okratoksīnu A Līmenis μg/kg Okratoksīns A RSDr % RSDR % Atgūstamība % < 1 ≤ 40 ≤ 60 50 līdz 120 ≥ 1 ≤ 20 ≤ 30 70 līdz 110

c)	Efektivitātes kritēriji attiecībā uz patulīnu Līmenis μg/kg Patulīns RSDr % RSDR % Atgūstamība % < 20 ≤ 30 ≤ 40 50 līdz 120 20–50 ≤ 20 ≤ 30 70 līdz 105 > 50 ≤ 15 ≤ 25 75 līdz 105

d)	Efektivitātes kritēriji attiecībā uz dezoksinivalenolu Līmenis μg/kg Dezoksinivalenols RSDr % RSDR % Atgūstamība % > 100 – ≤ 500 ≤ 20 ≤ 40 60 līdz 110 > 500 ≤ 20 ≤ 40 70 līdz 120

e)	Efektivitātes kritēriji attiecībā uz zearalenonu Līmenis μg/kg Zearalenons RSDr % RSDR % Atgūstamība % ≤ 50 ≤ 40 ≤ 50 60 līdz 120 > 50 ≤ 25 ≤ 40 70 līdz 120

f)	Efektivitātes kritēriji attiecībā uz fumonizīnu B1 un fumonizīnu B2 (atsevišķi) Līmenis μg/kg Fumonizīns B1 un fumonizīns B2 (atsevišķi) RSDr % RSDR % Atgūstamība % ≤ 500 ≤ 30 ≤ 60 60 līdz 120 > 500 ≤ 20 ≤ 30 70 līdz 110

g)	Efektivitātes kritēriji attiecībā uz toksīniem T-2 un HT-2 (atsevišķi) Līmenis μg/kg Toksīni T2 un HT-2 (atsevišķi) RSDr % RSDR % Atgūstamība % 15–250 ≤ 30 ≤ 50 60 līdz 130 > 250 ≤ 25 ≤ 40 60 līdz 130

h)	Efektivitātes kritēriji attiecībā uz citrinīnu Līmenis μg/kg Citrinīns RSDr % Ieteicamā RSDR % Maksimāli pieļaujamā RSDR % Atgūstamība % Visi 0,66 × RSDR Aprēķināts pēc Horvica vienādojuma (*) (**) 2 × vērtība, ko aprēķina pēc Horvica vienādojuma (*) (**) 70 līdz 120

i)

Piezīmes par efektivitātes kritērijiem attiecībā uz mikotoksīniem: — izmantoto metožu noteikšanas robežu nenorāda kā precizitātes vērtības pie interesējošām koncentrācijām, — precizitātes vērtības aprēķina saskaņā ar Horvica vienādojumu, konkrētāk, oriģinālo Horvica vienādojumu (attiecībā uz koncentrācijām diapazonā 1,2 × 10–7 ≤ C ≤ 0,138) (*) un modificēto Horvica vienādojumu (attiecībā uz koncentrācijām C < 1,2 × 10–7) (**). (*) Horvica vienādojums koncentrācijām diapazonā 1,2 × 10–7 ≤ C ≤ 0,138: RSDR = 2(1 – 0,5 logC) (atsauce: W. Horwitz, L.R. Kamps, K.W. Boyer, J.Assoc.Off.Analy.Chem.,1980, 63, 1344) (**) Modificēts Horvica vienādojums (*) koncentrācijām C < 1,2 × 10–7: RSDR = 22 % (atsauce: M. Thompson, Analyst, 2000, 125, 385.–386. lpp.), kur: — RSDR ir relatīvā standartnovirze, ko aprēķina, izmantojot reproducējamības apstākļos iegūtus rezultātus [(sR/) × 100], — C ir koncentrāciju attiecība (t. i., 1 = 100 g/100 g, 0,001 = 1 000 mg/kg). Šis ir vispārināts precizitātes noteikšanas vienādojums, par kura piemērošanu lielākajai daļai parasto analīzes metožu atzīts, ka vienādojuma rezultātu neietekmē analizējamā viela un matrice, bet gan vienīgi koncentrācija.

4.3.1.2.   Pieeja “piemērotība nolūkam”

Lai novērtētu pašvalidētu metožu piemērotību oficiālajai kontrolei, iespējams izmantot pieeju “piemērotība nolūkam” (***). Ar oficiālajai kontrolei piemērotām metodēm iegūtajos rezultātos standarta mērījumu nenoteiktība (u) nedrīkst sasniegt standarta mērījumu nenoteiktības maksimumu, kas aprēķināts pēc šādas formulas:

kur:

—	Uf ir standarta mērījumu nenoteiktības maksimums (μg/kg),

—	LOD ir metodes noteikšanas robeža (μg/kg),

—	α ir skaitliska konstante, koeficients, ko izmanto atkarībā no C vērtības. Izmantojamās vērtības sniegtas tabulā zemāk,

—	C ir interesējošā koncentrācija (μg/kg).

Ja ar analīzes metodi iegūst rezultātus, kuros mērījumu nenoteiktība nesasniedz standarta nenoteiktības maksimumu, uzskata, ka metode ir tikpat piemērota kā 4.3.1.1. punktā sniegtajiem efektivitātes kritērijiem atbilstoša metode.

Tabula

Skaitliskās vērtības, ko šajā punktā sniegtajā formulā izmanto par konstanti α atkarībā no interesējošās koncentrācijas

C (μg/kg)	α
≤ 50	0,2
51–500	0,18
501 līdz 1 000	0,15
1 001 līdz 10 000	0,12
> 10 000	0,1

(***)

Atsauce: M. Thompson and R. Wood, Accred. Qual. Assur., 2006, 10, 471.–478. lpp.

4.3.2.   Īpašās prasības attiecībā uz daļēji kvantitatīvām skrīningmetodēm

4.3.2.1.   Tvērums

Tvērums ir bioanalītiskās metodes, kuru pamatā ir imunoloģiskā atpazīšana vai saistīšanās pie receptoriem (piemēram, ELISA, metodes ar reaģentu nūjiņām, metodes, kurās izmanto laterālās plūsmas ierīces un imūnsensorus), un fizikālķīmiskas metodes, kuru pamatā ir hromatogrāfija vai tieša noteikšana ar masspektrometrijas paņēmieniem (piemēram, gaisa masspektrometrija). Var izmantot arī citas metodes (piemēram, plānslāņa hromatogrāfiju), ja vien iegūtie signāli ir tieši saistīti ar interesējošiem mikotoksīniem un dod iespēju izmantot šeit aprakstīto principu.

Konkrētās prasības attiecas uz metodēm, kurās mērījuma rezultāts ir skaitliska vērtība, piemēram, reaģentu nūjiņu aparāta (relatīvā) reakcija, šķidrumhromatogrāfa–masspektrometra signāls u. tml., un uz kurām ir attiecināma parastā statistika.

Šīs prasības neattiecas uz metodēm, kurās neiegūst skaitliskas vērtības (proti, ir tikai svītra, kas parādās vai neparādās) un kurām nepieciešama cita validācijas pieeja. Īpašās prasības attiecībā uz šīm metodēm ir norādītas 4.3.3. punktā.

Šajā dokumentā ir aprakstīta kārtība, ko ievēro, validējot skrīningmetodes starplaboratoriskā validēšanā, verificējot starplaboratoriskā sadarbībā validētas metodes efektivitāti un skrīningmetodes validējot atsevišķā laboratorijā.

4.3.2.2.   Termini

“Skrīninga mērķkoncentrācija (STC)” ir interesējošā koncentrācija attiecībā uz mikotoksīna noteikšanu paraugā. Ja mērķis ir testēt atbilstību tiesību aktos noteiktām robežvērtībām, STC ir vienāda ar piemērojamo maksimālo līmeni. Citos nolūkos vai gadījumos, kur maksimālais līmenis nav noteikts, STC vērtību iepriekš nosaka laboratorija.

“Skrīningmetode” ir metode, ko izmanto tādu paraugu atlasei, kuros mikotoksīnu līmenis ar zināmu noteiktību pārsniedz skrīninga mērķkoncentrāciju (STC). Attiecībā uz mikotoksīnu skrīningu piemērotību nolūkam atzīst, ja nenoteiktība ir 95 %. Skrīninganalīzes rezultāts ir vai nu “negatīvs”, vai “aizdomīgs”. Ar skrīningmetodēm ir iespējams ekonomiski izdevīgi apstrādāt lielu paraugu apjomu, tādējādi paaugstinot izredzes atklāt jaunus incidentus, kas saistīti ar patērētāju eksponētību lielām devām un viņu veselības apdraudējumu. Šo metožu pamatā ir bioloģiskās analīzes, šķidrumhromatogrāfijas/masspektrometrijas vai augstas izšķirtspējas šķidrumhromatogrāfijas metodes. Tādu paraugu rezultātus, kuros robežvērtība ir pārsniegta, verificē, oriģinālparaugam ar apstiprināšanas metodi no jauna veicot pilnu analīzi.

“Negatīvs paraugs” ir paraugs, kurā mikotoksīna līmenis ir < STC ar noteiktību 95 % (proti, ir 5 % iespēja, ka paraugi būs kļūdaini paziņoti kā negatīvi).

“Šķietami negatīvs paraugs” ir paraugs, kura mikotoksīna līmenis ir > STC, taču tas identificēts kā negatīvs.

“Aizdomīgs paraugs” (pozitīvs skrīninga rezultāts) ir paraugs, kurā pārsniegta robežvērtība (skatīt turpmāk) un mikotoksīna līmenis var pārsniegt STC. Jebkādu aizdomīgu rezultātu gadījumā jāveic apstiprināšanas analīze, lai nepārprotami identificētu un kvantitatīvi noteiktu mikotoksīnu.

“Šķietami aizdomīgs paraugs” ir negatīvs paraugs, kas identificēts kā aizdomīgs.

“Apstiprināšanas metodes” ir metodes, kas sniedz tādu pilnīgu informāciju vai papildinformāciju, ar kuru mikotoksīnu var nepārprotami identificēt un kvantitatīvi noteikt interesējošajā līmenī.

“Robežvērtība” ir ar skrīningmetodi iegūta reakcija, signāls vai koncentrācija, kurai esot pārsniegtai paraugu kvalificē par “aizdomīgu”. Robežvērtību nosaka validēšanā, un tajā ierēķina mērījuma variabilitāti.

“Negatīvās kontroles paraugs (tukša matrice)” ir paraugs, par kuru zināms, ka tas nesatur (1) skrīningā meklēto mikotoksīnu, piemēram, neesamība konstatēta iepriekšējā noteikšanā ar pietiekami jutīgu apstiprināšanas metodi. Ja tukšus paraugus iegūt nav iespējams, var izmantot materiālu ar zemāko iegūstamo līmeni, ciktāl pēc līmeņa ir iespējams izdarīt slēdzienu par skrīningmetodes piemērotību nolūkam.

“Pozitīvās kontroles paraugs” ir paraugs, kas satur mikotoksīnu skrīninga mērķkoncentrācijā, piemēram, sertificēts standartmateriāls, materiāls, kura saturs ir zināms (piemēram, kvalifikācijas pārbaudē izmantojams testējamais materiāls), vai cits materiāls, kas pietiekami raksturots ar apstiprināšanas metodi. Ja nosauktie nav pieejami, var izmantot dažādu piesārņojuma līmeņu paraugu maisījumu vai laboratorijā gatavotu un pienācīgi raksturotu paraugu, kam pievienota zināma deva, ar nosacījumu, ka jāspēj pierādīt, ka piesārņojuma līmenis ir verificēts.

4.3.2.3.   Validācijas procedūra

Validācijas nolūks ir pierādīt, ka skrīningmetode ir nolūkam piemērota. To dara, nosakot robežvērtību un šķietami negatīvo un šķietami aizdomīgo paraugu īpatsvaru. Šie divi parametri atspoguļo tādus efektivitātes raksturlielumus kā jutība, selektivitāte un precizitāte.

Skrīningmetodes var validēt gan starplaboratoriski, gan atsevišķā laboratorijā. Ja attiecībā uz noteiktu mikotoksīnu/matriču/STC kombināciju starplaboratoriju validācijas dati jau ir pieejami, pietiek, ka metodes efektivitāti verificē metodes ieviesēja laboratorija.

4.3.2.3.1.   Sākotnējā validācija, ko veic atsevišķas laboratorijas validācijā

Mikotoksīni

Validāciju veic attiecībā uz katru tvērumā esošo mikotoksīnu. Attiecībā uz bioloģiskās analīzes metodēm, kurās iegūst kombinētu reakciju attiecībā uz noteiktu mikotoksīnu grupu (piemēram, aflatoksīniem B1, B2, G1 un G2, fumonizīniem B1 un B2), ir jāpierāda, ka metodes ir piemērojamas, kā arī jāpierāda metodes tvērumā minētā testa ierobežojumi. Uzskata, ka nevēlama šķērsreaktivitāte (piemēram, attiecībā uz dezoksinivalenola (DON) noteikšanu ar imūnreakcijas metodēm DON-3-glikozīds, 3- vai 15-acetil-DON) nepaaugstina interesējošo mikotoksīnu šķietami negatīvo rezultātu īpatsvaru, taču var paaugstināt šķietami aizdomīgo rezultātu īpatsvaru. Šo nevēlamo paaugstinājumu samazina ar apstiprināšanas analīzi, kurā nepārprotami identificē un kvantitatīvi nosaka mikotoksīnu.

Matrices

Sākotnēju validāciju veic attiecībā uz katru preci vai, ja ir zināms, ka metodi var izmantot vairākām precēm, attiecībā uz katru preču grupu. Pēdējā gadījumā no minētās grupas izvēlas vienu reprezentatīvu un nozīmīgu preci (skatīt A tabulu).

Paraugu komplekts

Validācijai nepieciešamais dažādu paraugu minimālais skaits ir 20 homogēni negatīvās kontroles paraugi un 20 homogēni pozitīvās kontroles paraugi, kas satur mikotoksīnu skrīninga mērķkoncentrācijā, un visus paraugus piecu nesecīgu dienu laikā analizē starpprecizitātes (RSDRi) noteikšanas apstākļos. Lai noskaidrotu, cik labi ar metodi var atšķirt dažādas mikotoksīnu koncentrācijas, validācijas komplektam var arī pievienot papildu komplektus ar 20 paraugiem, kuros mikotoksīna līmenis ir atšķirīgs.

Koncentrācija

Katrai regulāri izmantotai STC ir jābūt validētai.

4.3.2.3.2.   Sākotnējā validācija ar starplaboratoriju salīdzinošās testēšanas starpniecību

Validāciju ar starplaboratoriju salīdzinošās testēšanas palīdzību veic saskaņā ar starplaboratoriju salīdzinošai testēšanai piemērojamu starptautiski atzītu protokolu (piemēram, ISO 5725:1994 vai IUPAC starptautisko saskaņoto protokolu), kurā prasīts iekļaut derīgus datus no vismaz astoņām dažādām laboratorijām. Citādi vienīgā atšķirība no atsevišķā laboratorijā veiktas validācijas ir tāda, ka ≥ 20 paraugus uz preci/līmeni iespējams vienmērīgi sadalīt pa līdzdalīgajām laboratorijām, katrai laboratorijai vismaz divus paraugus.

4.3.2.4.   Tukšo paraugu robežvērtības un šķietami aizdomīgo rezultātu īpatsvara noteikšana tukšiem paraugiem

Vajadzīgos parametrus aprēķina, pamatojoties uz (relatīvajām) atbildēm, kas iegūtas no negatīvās kontroles un pozitīvās kontroles paraugiem.

Skrīningmetodes, kurās atbildes rezultāts ir proporcionāls mikotoksīna koncentrācijai

Skrīningmetodēs, kurās atbildes rezultāts ir proporcionāls mikotoksīnu koncentrācijai, robežvērtību nosaka šādi:

robežvērtība = RSTC – t vērtība0,05 *SDSTC

RSTC =	pozitīvās kontroles paraugu vidējais rezultāts (pie STC)
t vērtība	ir vienpusīga t vērtība pie šķietami negatīvā rezultāta īpatsvara 5 % (skatīt B tabulu)
SDSTC =	standartnovirzeSkrīningmetodes, kurās atbildes rezultāts ir apgriezti proporcionāls mikotoksīna koncentrācijai

Līdzīgi skrīningmetodēs, kurās atbildes rezultāts ir apgriezti proporcionāls mikotoksīnu koncentrācijai, robežvērtību nosaka šādi:

robežvērtība = RSTC + t vērtība0,05 *SDSTC

Robežvērtības noteikšanai izmantojot šo konkrēto t vērtību, iestata šķietami negatīvo rezultātu īpatsvara noklusējumvērtību 5 %.

Novērtējums par piemērotību nolūkam

Negatīvās kontroles paraugu rezultātus izmanto, lai noteiktu attiecīgo šķietami aizdomīgo rezultātu īpatsvaru. t vērtību aprēķina tādam notikumam, ka negatīvās kontroles parauga rezultāts pārsniedz robežvērtību un paraugu tādējādi kļūdaini kvalificē par aizdomīgu.

t vērtība= (robežvērtība – vidējātukšais)/SDtukšais(skrīningmetodēm, kurās atbildes rezultāts ir proporcionāls mikotoksīna koncentrācijai)

vai

t vērtība= (vidējā tukšais – robežvērtība)/SDtukšais(skrīningmetodēm, kurās atbildes rezultāts ir apgriezti proporcionāls mikotoksīna koncentrācijai)

Iegūtajai t vērtībai, kuras pamatā ir brīvības pakāpes, kas aprēķinātas no eksperimentu skaita, šķietami aizdomīgo paraugu varbūtību vienpusējā izkliedē var vai nu aprēķināt (piemēram, ar izklājlapas funkciju “TDIST”) vai ņemt no t izkliedes tabulas.

Attiecīgā vienpusējā t vērtības izkliede norāda šķietami aizdomīgo rezultātu īpatsvaru.

Šīs koncepcijas detalizēts izklāsts ar paraugu atrodams Analytical and Bioanalytical Chemistry DOI 10.1007/s00216 -013-6922-1.

4.3.2.5.   Metodes tvēruma paplašināšana

4.3.2.5.1.   Citu mikotoksīnu iekļaušana tvērumā

Jau esošas skrīningmetodes tvērumu paplašinot ar jauniem mikotoksīniem, lai pierādītu, ka metode ir piemērota, ir nepieciešama pilna validācija.

4.3.2.5.2.   Citu preču iekļaušana tvērumā

Ja par skrīningmetodi ir zināms, ka tā ir piemērojama citām precēm vai to var piemērot citām precēm, pārbauda, vai metode šīm citām precēm ir derīga. Ja jaunā prece pieder pie tādas preču grupas (skatīt A tabulu), kam jau veikta sākotnēja validācija, pietiek ar papildu validāciju ierobežotā apmērā. Šim nolūkam vismaz 10 homogēnus negatīvās kontroles paraugus un 10 homogēnus pozitīvās kontroles paraugus (kuri satur skrīninga mērķkoncentrāciju) analizē starpprecizitātes noteikšanas apstākļos. Visu pozitīvās kontroles paraugu rezultāta vērtība pārsniedz robežvērtību. Ja šis kritērijs nav apmierināts, ir nepieciešama pilna validācija.

4.3.2.6.   Starplaboratoriju salīdzinošā testēšanā jau validētu metožu verifikācija

Skrīningmetodēm, kas jau tikušas sekmīgi validētas starplaboratoriju salīdzinošā testēšanā, verificē metodes efektivitāti. Šim nolūkam analizē vismaz sešus negatīvās kontroles paraugus un sešus pozitīvās kontroles paraugus (kuri satur skrīninga mērķkoncentrāciju). Visu pozitīvās kontroles paraugu rezultāta vērtība pārsniedz robežvērtību. Ja šis kritērijs nav izpildīts, laboratorijai jāanalizē pamatcēlonis, lai noteiktu, kāpēc tā nespēj nodrošināt atbilstību starplaboratoriju salīdzinošā testēšanā iegūtajai specifikācijai. Metodes efektivitāti savā laboratorijā tā no jauna verificē tikai pēc koriģējošu pasākumu veikšanas. Ja laboratorija nevar verificēt starplaboratoriju salīdzinošā testēšanā iegūtos rezultātus, tai pilnā atsevišķas laboratorijas veiktā validācijā būs jānosaka sava robežvērtība.

4.3.2.7.   Pastāvīgā metodes verifikācija/pastāvīgā metodes validācija

Pēc sākotnējas validācijas papildu validācijas datus iegūst, katrā skrīninga paraugu partijā iekļaujot vismaz divus pozitīvus kontrolparaugus. Viens pozitīvas kontroles paraugs ir zināms paraugs (piemēram, sākotnējā validācijā izmantots paraugs), otrs ir cita prece no tās pašas preču grupas (ja analizē tikai vienu preci, izmanto citu tās pašas preces paraugu). Pēc izvēles iekļauj negatīvās kontroles paraugu. Līdzšinējam validācijas komplektam pievieno par diviem pozitīvajiem kontrolparaugiem iegūtos rezultātus.

Vismaz reizi gadā robežvērtību nosaka un metodes validitāti novērtē no jauna. Metode tiek pastāvīgi verificēta vairāku apsvērumu dēļ:

—	tiek kontrolēta pārbaudīto paraugu partijas kvalitāte,

—	tiek iegūta informācija par metodes darbības noturību tās laboratorijas apstākļos, kas to piemēro,

—	tiek pamatota metodes piemērošana citām precēm,

—	ja laika gaitā ieviesusies pakāpeniska novirze, ir iespējams koriģēt robežvērtības.

4.3.2.8.   Validācijas pārskats

Validācijas pārskatā ietilpst:

—	paziņojums par STC,

—	paziņojums par iegūto robežvērtību,

Piezīme: robežvērtības zīmīgo ciparu skaitam jābūt vienādam ar STC zīmīgo ciparu skaitu. Robežvērtības aprēķināšanai izmantotajos skaitļos zīmīgo ciparu skaitam jābūt vismaz par vienu vairāk nekā STC.

—	norāde par aprēķināto šķietami aizdomīgo rezultātu īpatsvaru,

—	norāde par to, kā iegūts šķietami aizdomīgo rezultātu īpatsvars.

Piezīme: deklarētais aprēķināto šķietami aizdomīgo rezultātu īpatsvars par to, vai metode ir piemērota nolūkam, liecina tādā veidā, ka norāda, cik daudziem tukšiem (vai mazpiesārņotiem) paraugiem tiks veikta verifikācija.

A tabula

Skrīningmetožu validācijas preču grupas

Preču grupa	Preču kategorija	Kategorijā ietilpstošas raksturīgas preces
Augsts ūdens saturs	Augļu sulas	Ābolu sula, vīnogu sula
	Alkoholiskie dzērieni	Vīns, alus, sidrs
	Sakņu un bumbuļu dārzeņi	Svaigs ingvers
	Graudaugu vai augļu (pamatsaturs) biezeņi	Zīdaiņiem un mazbērniem paredzēti biezeņi
Augsts eļļas saturs	Kokaugu rieksti	Valrieksti, lazdu rieksti, ēdamie kastaņi
	Eļļas augu sēklas un to izstrādājumi	Eļļas rapša, saulespuķu un kokvilnas sēklas, sojas pupiņas, zemesrieksti, sezama sēklas u. tml.
	Augļi ar augstu eļļas saturu un to izstrādājumi	Eļļas un pastas (piemēram, zemesriekstu sviests, tahini pasta)
Augsts cietes un/vai olbaltumvielu saturs un zems ūdens un tauku saturs	Graudaugu graudi un to izstrādājumi	Kvieši, rudzi, mieži, kukurūza, rīsi, auzas, pilngraudu maize, baltmaize, krekeri, sausās brokastu pārslas, makaronu izstrādājumi
	Diētiskie produkti	Dehidrēti pulveri zīdaiņu un mazbērnu ēdiena sagatavošanai
Augsts skābes saturs un augsts ūdens saturs (2)	Citrusaugļu produkti
“Sarežģītas vai unikālas preces” (3)		Kakao pupiņas un to izstrādājumi, kopra un tās izstrādājumi, kafija, tēja Garšvielas, lakrica
Augsts cukura saturs, zems ūdens saturs	Žāvētie augļi	Vīģes, rozīnes, korintes, sultanas
Piens un piena izstrādājumi	Piens	Govs, kazas un bifeļmātes piens
	Siers	Govs siers, kazas siers
	Piena izstrādājumi (piemēram, sausais piens)	Jogurts, krējums

B tabula

Vienpusīga t-vērtība pie šķietami negatīvo rezultātu īpatsvara 5 %

Brīvības pakāpes	Atkārtojumu skaits	t vērtība (5 %)
10	11	1,812
11	12	1,796
12	13	1,782
13	14	1,771
14	15	1,761
15	16	1,753
16	17	1,746
17	18	1,74
18	19	1,734
19	20	1,729
20	21	1,725
21	22	1,721
22	23	1,717
23	24	1,714
24	25	1,711
25	26	1,708
26	27	1,706
27	28	1,703
28	29	1,701
29	30	1,699
30	31	1,697
40	41	1,684
60	61	1,671
120	121	1,658
∞	∞	1,645

4.3.3.   Prasības, kas attiecas uz kvalitatīvajām skrīningmetodēm (metodēm, ar kurām neiegūst skaitliskas vērtības)

Ar bināru testēšanas metožu validācijas vadlīniju izstrādi patlaban nodarbojas dažādas standartizācijas organizācijas (piemēram, AOAC, ISO). Nesen AOAC ir izstrādājusi šim jautājumam veltītu vadlīniju. Var uzskatīt, ka šis dokuments atspoguļo attiecīgajā jomā sasniegto tehnisko līmeni. Tāpēc metodes, ar kurām iegūst binārus rezultātus (piemēram, indikatorstrēmelīšu testu vizuāla pārbaude), jāvalidē saskaņā ar šādu vadlīniju:

http://www.aoac.org/imis15_prod/AOAC_Docs/ISPAM/Qual_Chem_Guideline_Final_Approved_031412.pdf.

4.4.   Mērījuma nenoteiktības skaitliskā noteikšana, atgūstamības aprēķināšana un rezultātu atspoguļošana ziņojumā (4)

4.4.1.   Apstiprinošās metodes

Analīžu rezultāti ziņojumā jānorāda šādi:

a)	koriģēti, ņemot vērā atgūstamību un norādot atgūstamības līmeni. Ja atgūstamība ir 90–110 %, koriģējums ar atgūstamību nav nepieciešams;

b)	kā x +/– U, kur x ir analīzes rezultāts un U ir paplašinātā mērījuma nenoteiktība, izmantojot pārklāšanās koeficientu 2 un iegūstot apmēram 95 % ticamību.

Attiecībā uz dzīvnieku izcelsmes pārtiku mērījuma nenoteiktību var ierēķināt arī, saskaņā ar Komisijas Lēmumu 2002/657/EK (5) (I pielikuma 3.1.2.5. punkts: vielas, attiecībā uz kurām nav noteikta atļautā robeža) nosakot izšķiršanas robežu (CCα).

Tomēr, ja analīzes rezultāti ir krietni (> 50 %) zemāki par maksimālo līmeni vai daudz augstāki par maksimālo līmeni (t. i., pārsniedz maksimālo līmeni vairāk nekā piecas reizes), tad – ar nosacījumu, ka tiek ievērotas pienācīgas kvalitātes procedūras un ka analīzes nolūks ir tikai pārbaudīt atbilstību tiesību normām, – analīzes rezultātus ziņojumā var atspoguļot, tos nekoriģējot attiecībā uz atgūstamību, un atgūstamību un mērījuma nenoteiktību šādos gadījumos ziņojumā var neatspoguļot.

Patlaban spēkā esošie analīzes rezultātu interpretēšanas noteikumi attiecībā uz partijas pieņemšanu vai noraidīšanu attiecas uz rezultātiem, kas iegūti oficiālās kontroles vajadzībām ņemtā paraugā. Ja analīze tiek veikta aizsardzības vai strīdu izšķiršanas vajadzībām, piemēro nacionālos noteikumus.

4.4.2.   Skrīningmetodes

Skrīninga rezultātus ziņojumā norāda kā atbilstīgus vai tādus, par kuru neatbilstību ir aizdomas.

“Aizdomas par neatbilstību” nozīmē, ka paraugā ir pārsniegta robežvērtība un mikotoksīna līmenis var pārsniegt STC. Jebkādu aizdomīgu rezultātu gadījumā jāveic apstiprināšanas analīze, lai nepārprotami identificētu un kvantitatīvi noteiktu mikotoksīnu.

“Atbilstīgs” nozīmē, ka parauga mikotoksīna līmenis ir < STC ar noteiktību 95 % (proti, ir 5 % iespēja, ka paraugi būs kļūdaini paziņoti kā negatīvi.) Analīzes rezultātus ziņojumā norāda kā “< par STC līmeni”, šo līmeni konkretizējot.”