29.3.2014   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 95/1

(1)

Lai aizsargātu sabiedrības veselību, dzīvnieku veselību vai vidi gadījumā, kad attiecīgu risku nevar apmierinoši novērst ar pasākumiem, ko veic atsevišķas dalībvalstis, Regulas (EK) Nr. 178/2002 53. pantā paredzēta iespēja pieņemt atbilstošus Savienības ārkārtas pasākumus attiecībā uz pārtiku un barību, kas importēta no trešās valsts.

(2)

Pēc 2011. gada 11. marta avārijas Fukušimas atomelektrostacijā Komisija saņēma informāciju, ka radionuklīdu līmenis dažos Japānas izcelsmes pārtikas produktos pārsniedz Japānā piemērojamos darbības līmeņus attiecībā uz pārtiku. Šāda kontaminācija var apdraudēt sabiedrības veselību un dzīvnieku veselību Savienībā, tāpēc tika pieņemta Komisijas Īstenošanas regula (ES) Nr. 297/2011 (2). Minētā regula tika aizstāta ar Komisijas Īstenošanas regulu (ES) Nr. 961/2011 (3), kas vēlāk tika aizstāta ar Komisijas Īstenošanas regulu (ES) Nr. 284/2012 (4). Attiecīgā regula tika aizstāta ar Komisijas Īstenošanas regulu (ES) Nr. 996/2012 (5).

(3)

Lai ņemtu vērā situācijas izmaiņas, Īstenošanas regula (ES) Nr. 996/2012 ir grozīta. Tā kā Īstenošanas regula (ES) Nr. 996/2012 ir piemērojama tikai līdz 2014. gada 31. martam un lai ņemtu vērā situācijas turpmāko attīstību, ir lietderīgi pieņemt jaunu regulu.

(4)

Līdzšinējie pasākumi pārskatīti, ņemot vērā datus, ko par trešo veģetācijas periodu pēc avārijas sniegušas Japānas iestādes, – vairāk nekā 85 000 analīžu datus par paaugstinātas radioaktivitātes sastopamību barībā un pārtikā, kura nav liellopu gaļa, un vairāk nekā 232 000 analīžu datus par paaugstinātas radioaktivitātes sastopamību liellopu gaļā.

(5)

Tā kā Fukušimas prefektūras izcelsmes barībā un pārtikā joprojām tiek konstatēti neatbilstīgi vai ievērojami radioaktivitātes līmeņi, ir lietderīgi saglabāt pašreizējo prasību pirms šīs prefektūras izcelsmes barības un pārtikas eksportēšanas uz Savienību veikt šīs prefektūras izcelsmes barības un pārtikas paraugu ņemšanu un analīzi. Tomēr attiecībā uz šādu barību un pārtiku būtu jāturpina piemērot vispārējos atbrīvojumus, piemēram, attiecībā uz alkoholiskajiem dzērieniem un sūtījumiem personīgam patēriņam.

(6)

Japānas iestāžu sniegtie dati nodrošina pierādījumus, ka pirms eksportēšanas uz Savienību vairs nav jāņem Tokijas un Kanagavas prefektūru izcelsmes barības un pārtikas paraugi un nav jāanalizē to radioaktivitātes līmenis. No otras puses, tā kā ir konstatēta dažu tādu pārtikā lietojamu savvaļas augu neatbilstība, kuru izcelsmes vieta ir Akitas, Jamagatas un Nagano prefektūra, ir lietderīgi noteikt, ka ir jāņem šo prefektūru izcelsmes pārtikā lietojamo savvaļas augu paraugi un jāveic to analīze.

(7)

Attiecībā uz Gummas, Ibaraki, Točigi, Mijagi, Saitamas, Ivates un Čibas prefektūrām pašlaik ir noteikta prasība pirms eksportēšanas uz Savienību ņemt paraugus no sēnēm, tējas, zivsaimniecības produktiem, konkrētiem pārtikā lietojamiem savvaļas augiem, konkrētiem dārzeņiem, konkrētiem augļiem, rīsiem un sojas pupiņām un no to pārstrādes produktiem un atvasinātajiem produktiem un veikt šo paraugu analīzi. Tās pašas prasības attiecas uz salikta sastāva pārtikas produktiem, kas satur vairāk nekā 50 % no minētajiem produktiem. Sastopamības dati par trešo veģetācijas periodu liecina, ka attiecībā uz daudzām no šīm barības un pārtikas precēm ir lietderīgi atcelt prasību, ka pirms eksportēšanas uz Savienību no tām jāņem paraugi un tie jāanalizē.

(8)

Sastopamības dati par trešo veģetācijas periodu liecina, ka ir lietderīgi saglabāt prasību pirms eksportēšanas uz Savienību ņemt paraugus no sēnēm, kuru izcelsme ir Šidzuokas, Jamanaši, Nagano, Ņiigatas un Aomori prefektūrā, un veikt to analīzi.

(9)

Ir lietderīgi šīs regulas noteikumus sniegt tā, lai prefektūras, kuru barībai un pārtikai pirms tās eksportēšanas uz Savienību jāņem paraugi, kas jāanalizē, būtu sagrupētas kopā, lai atvieglotu šīs regulas piemērošanu.

(10)

Nav konstatēts, ka tējas no trešā veģetācijas perioda būtu kontaminētas ar radioaktīvām vielām. Tāpēc ir lietderīgi atcelt prasību pirms eksportēšanas uz Savienību ņemt tādas tējas paraugus, kuras izcelsme ir prefektūrā, kas nav Fukušima, un tos analizēt. Fukušimas prefektūrā tēja tiek ražota tikai nelielos daudzumos, un tā paredzēta vietējam patēriņam, nevis eksportam. Japānas iestādes ir sniegušas garantijas, ka, ja tēja no Fukušimas tiks eksportēta uz Savienību – šāda varbūtība ir ļoti neliela –, no attiecīgajiem sūtījumiem tiks ņemti paraugi, tie tiks analizēti un šiem sūtījumiem tiks pievienota deklarācija, kas apliecina, ka no sūtījuma ir ņemti paraugi, tie ir analizēti un ir konstatēta to atbilstība piemērojamiem maksimālajiem radioaktivitātes līmeņiem. Tādas tējas sūtījumiem, kuras izcelsme ir prefektūrā, kas nav Fukušima, parasti pievieno deklarāciju, kas apliecina, ka tējas izcelsme ir prefektūrā, kas nav Fukušima. Tā kā tēju no šīm prefektūrām regulāri eksportē uz Savienību, tas rada ievērojamu administratīvo slogu. Ņemot vērā to, ka trešā veģetācijas periodā pēc avārijas nav konstatēta tējas kontaminācija, nelielo varbūtību, ka tēju varētu eksportēt no Fukušimas, un garantijas, ko sniegušas Japānas iestādes, ir lietderīgi administratīvā sloga samazināšanas nolūkā atcelt prasību sniegt izcelsmes deklarāciju par tēju, kuras izcelsme ir prefektūrā, kas nav Fukušima.

(11)

Kontroles, kas veiktas importēšanas laikā, liecina, ka Japānas iestādes pareizi īsteno īpašos nosacījumus, kas noteikti Savienības tiesību aktos, un ka jau ilgāk nekā divus gadus nav konstatēta neatbilstība. Tāpēc ir lietderīgi vēl vairāk samazināt importa kontroļu biežumu.

(12)

Ir lietderīgi paredzēt noteikumu nākamo pārskatīšanu, kad būs pieejami paraugu ņemšanas un analīžu rezultāti par barības un pārtikas radioaktivitāti ceturtajā veģetācijas periodā pēc avārijas, tas ir, līdz 2015. gada 31. martam.

(13)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Pārtikas aprites un dzīvnieku veselības pastāvīgās komitejas atzinumu,

a)

produktus, kas izvesti no Japānas pirms 2011. gada 28. marta;

b)

produktus, kas ir novākti un/vai pārstrādāti pirms 2011. gada 11. marta;

c)

alkoholiskos dzērienus, kurus klasificē ar KN kodiem no 2203 līdz 2208;

d)

tādus dzīvnieku izcelsmes barības un pārtikas sūtījumus personīgam patēriņam, uz kuriem attiecas Komisijas Regulas (EK) Nr. 206/2009 (7) 2. pants;

e)

tādus barības un pārtikas, kas nav dzīvnieku izcelsmes barība un pārtika, sūtījumus personīgam patēriņam, kuri nav komerciāli un ir paredzēti tikai fiziskai personai personīgam patēriņam un lietošanai. Šaubu gadījumā pierādīšanas pienākums ir sūtījuma saņēmējam.

a)

“Japānas tiesību aktos paredzētie pārejas pasākumi” ir pārejas pasākumi, kurus 2012. gada 24. februārī pieņēma Japānas iestādes attiecībā uz cēzija-134 un cēzija-137 kopējā daudzuma maksimālajiem līmeņiem, kas noteikti III pielikumā;

b)

“sūtījums” ir tāds šīs regulas darbības jomā ietilpstošas barības vai pārtikas daudzums, kas ir tajā pašā klasē vai ar tādu pašu aprakstu, kam pievienots tāds pats dokuments vai dokumenti, kas tiek transportēts tādā pašā veidā un no vienas un tās pašas Japānas prefektūras vai prefektūrām, ievērojot ierobežojumus, kas noteikti 5. pantā minētajā deklarācijā.

a)

apliecina, ka produkti atbilst Japānā spēkā esošajiem tiesību aktiem; un

b)

norāda, vai uz produktiem attiecas pārejas pasākumi, kas paredzēti Japānas tiesību aktos.

a)

produkts ir novākts un/vai pārstrādāts pirms 2011. gada 11. marta; vai

b)

produkts – izņemot sēnes, Eleuterococcus sciadophylloides dzinumus, bambusu dzinumus, Aralia spinosa asnus un ērgļpapardes, kuru izcelsmes vieta ir Akitas, Jamagatas un Nagano prefektūra, un izņemot sēnes, kuru izcelsmes vieta ir Jamanaši, Šidzuokas, Ņiigatas un Aomori prefektūra, – ir ar izcelsmi prefektūrā un nosūtīts no prefektūras, kas nav Fukušimas, Gummas, Ibaraki, Točigi, Mijagi, Saitamas, Čibas un Ivates prefektūra; vai

c)

produkts ir ar izcelsmi Gummas, Ibaraki, Točigi, Mijagi, Saitamas, Čibas un Ivates prefektūrā un nosūtīts no vienas no šīm prefektūrām, bet nav uzskaitīts šīs regulas IV pielikumā; vai

d)

produkts ir nosūtīts no Fukušimas, Gummas, Ibaraki, Točigi, Mijagi, Saitamas, Čibas, Ivates, Akitas, Jamagatas, Nagano, Jamanaši, Šidzuokas, Ņiigatas un Aomori prefektūras, bet tā izcelsme nav šajās prefektūrās un tranzīta laikā tas nav bijis eksponēts radioaktivitātei; vai

e)

ja produkts ir sēnes, Eleuterococcus sciadophylloides dzinumi, bambusu dzinumi, Aralia spinosa asni un ērgļpapardes, kuru izcelsmes vieta ir Akitas, Jamagatas un Nagano prefektūra, vai sēnes, kuru izcelsmes vieta ir Jamanaši, Šidzuokas, Ņiigatas un Aomori prefektūra, vai no tiem atvasināts produkts, vai salikta sastāva barības vai pārtikas produkts, kas satur vairāk nekā 50 % šo produktu, produktam pievieno analītisko ziņojumu, kurā ietver paraugu ņemšanas un analīžu rezultātus; vai

f)

ja produkts, kas minēts šīs regulas IV pielikumā, ir ar izcelsmi Fukušimas, Gummas, Ibaraki, Točigi, Mijagi, Saitamas, Čibas un Ivates prefektūrā vai ir no šiem produktiem atvasināts produkts, vai ir salikta sastāva barības vai pārtikas produkts, kas satur vairāk nekā 50 % šo produktu, produktam pievieno analītisko ziņojumu, kurā ietver paraugu ņemšanas un analīžu rezultātus. IV pielikuma produktu saraksts neskar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 258/97 (8) prasības; vai

g)

ja produkta vai sastāvdaļu, kuru produktā ir vairāk nekā 50 %, izcelsme nav zināma, produktam pievieno analītisko ziņojumu, kurā ietver paraugu ņemšanas un analīžu rezultātus.

a)

visu tādu produktu sūtījumu dokumentu pārbaudes, kuriem jābūt pievienotai 5. pantā minētajai deklarācijai;

b)

nejaušas identitātes pārbaudes un nejaušas fiziskas pārbaudes, tostarp laboratorijas analīzes cēzija-134 un cēzija-137 klātbūtnes noteikšanai. Analīžu rezultātiem jābūt pieejamiem piecu darbdienu laikā.

a)

tie atbilst Īstenošanas regulai (ES) Nr. 996/2012; un

b)

tie izvesti no Japānas pirms šīs regulas stāšanās spēkā, vai arī tie izvesti no Japānas pēc šīs regulas stāšanās spēkā, bet pirms 2014. gada 1. maija, un tiem pievienota saskaņā ar Īstenošanas regulu (ES) Nr. 996/2012 izsniegta deklarācija, kas izsniegta pirms 2014. gada 1. aprīļa.