20.12.2013   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 373/1

1.

Šā nolīguma, kas pieņemts saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 295. pantu, mērķis ir īstenot budžeta disciplīnu un uzlabot ikgadējās budžeta procedūras darbību un iestāžu sadarbību budžeta jautājumos, kā arī nodrošināt pareizu finanšu pārvaldību.

2.

Šajā nolīgumā paredzētā budžeta disciplīna attiecas uz visiem izdevumiem. Nolīgums ir saistošs visām iestādēm, kamēr vien tas ir spēkā.

3.

Ar šo nolīgumu netiek grozītas iestāžu attiecīgās budžeta pilnvaras, kas noteiktas Līgumos, Padomes Regulā (ES, Euratom) Nr. 1311/2013 (1) (“DFS regula”), un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES, Euratom) Nr. 966/2012 (2) (“Finanšu regula”).

4.

Jebkādi grozījumi šajā nolīgumā ir izdarāmi vienīgi ar visu iestāžu kopīgu vienošanos.

5.

Šim nolīgumam ir trīs daļas:

6.

Šis nolīgums stājas spēkā 2013. gada 23. decembrī, un ar to aizstāj 2006. gada 17. maija Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas Iestāžu nolīgumu par budžeta disciplīnu un pareizu finanšu pārvaldību (3).

7.

Informācija par darbībām, kas nav ietvertas Savienības vispārējā budžetā un par paredzamu attīstību attiecībā uz Savienības pašu resursu dažādām kategorijām ir norādīta atsevišķās tabulās. Minēto informāciju un budžeta projektam pievienotos dokumentus atjaunina katru gadu.

8.

Pareizas finanšu pārvaldības nolūkā iestādes budžeta procedūras un budžeta pieņemšanas laikā pēc iespējas nodrošina to, lai dažādās DFS kategorijās, izņemot apakškategorijai “Ekonomiskā, sociālā un teritoriālā kohēzija”, paliek pieejamas pietiekamas līdzekļu rezerves līdz maksimālajiem apjomiem.

9.

Komisija 2017. gadā atjaunina maksājumu apropriāciju prognozes laikam pēc 2020. gada. Veicot atjaunināšanu, ņem vērā visu atbilstīgo informāciju, tostarp budžeta saistību apropriāciju un budžeta maksājumu apropriāciju faktisko īstenošanu, kā arī īstenošanas prognozes. Tāpat ņem vērā arī noteikumus, kuru mērķis ir nodrošināt maksājumu apropriāciju sistemātisku attīstību salīdzinājumā ar saistību apropriācijām un Savienības nacionālā kopienākuma pieauguma prognozēm.

10.

Ja Komisija uzskata, ka ir jāizmanto rezerve palīdzībai ārkārtas gadījumos, tā iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei priekšlikumu par līdzekļu pārvietojumu no rezerves uz attiecīgajām budžeta pozīcijām.

Tomēr pirms ikviena Komisijas priekšlikuma par līdzekļu pārvietojumu no rezerves izvērtē apropriāciju pārdalīšanas apjomu.

Ja netiek panākta vienošanās, uzsāk trialoga procedūru.

Līdzekļu pārvietojumu no rezerves veic saskaņā ar Finanšu regulu.

11.

Ja ir izpildīti attiecīgajā pamataktā izklāstītie nosacījumi Eiropas Savienības Solidaritātes fonda izmantošanai, Komisija iesniedz priekšlikumu to izmantot. Ja ir iespēja pārdalīt apropriācijas kategorijā, kurā nepieciešami papildu izdevumi, Komisija to ņem vērā, saskaņā ar Finanšu regulu iesniedzot attiecīgo priekšlikumu, izmantojot atbilstošu budžeta instrumentu. Lēmumu par Solidaritātes fonda izmantošanu pieņem kopīgi Eiropas Parlaments un Padome. Padome pieņem lēmumu ar kvalificētu balsu vairākumu, un Eiropas Parlaments pieņem lēmumu ar tā deputātu vairākumu un trim piektdaļām nodoto balsu.

Ja netiek panākta vienošanās, uzsāk trialoga procedūru.

12.

Komisija iesniedz priekšlikumu par elastības instrumenta izmantošanu pēc tam, kad tā ir izvērtējusi visas iespējas pārdalīt apropriācijas kategorijā, kurā nepieciešami papildu izdevumi.

Priekšlikumā norāda finansējamās vajadzības un vajadzīgo summu. Katram konkrētajam finanšu gadam šādu priekšlikumu var iesniegt budžeta procedūras laikā.

Lēmumu par elastības instrumenta izmantošanu pieņem kopīgi Eiropas Parlaments un Padome. Padome pieņem lēmumu ar kvalificētu balsu vairākumu, un Eiropas Parlaments pieņem lēmumu ar tā deputātu vairākumu un trim piektdaļām nodoto balsu.

Vienošanos panāk ikgadējās budžeta procedūras laikā.

13.

Ja ir izpildīti attiecīgajā pamataktā izklāstītie nosacījumi Eiropas Globalizācijas pielāgošanās fonda izmantošanai, Komisija iesniedz priekšlikumu to izmantot. Lēmumu par Globalizācijas pielāgošanās fonda izmantošanu pieņem kopīgi Eiropas Parlaments un Padome. Padome pieņem lēmumu ar kvalificētu balsu vairākumu, un Eiropas Parlaments pieņem lēmumu ar tā deputātu vairākumu un trim piektdaļām nodoto balsu.

Vienlaicīgi ar priekšlikumu par Globalizācijas pielāgošanās fonda izmantošanu Komisija iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei priekšlikumu par līdzekļu pārvietojumu uz attiecīgajām budžeta pozīcijām.

Ja netiek panākta vienošanās, uzsākt trialoga procedūru.

Ar Globalizācijas pielāgošanās fondu saistīto līdzekļu pārvietojumu veic saskaņā ar Finanšu regulu.

14.

Neparedzēto izdevumu rezerves vai tās daļas izmantošanu Komisija ierosina, kad tā padziļināti ir analizējusi visas citas finanšu iespējas. Šādu priekšlikumu var iesniegt tikai saistībā ar projektu budžeta grozījumam vai gada budžetam, kura pieņemšanai šāds priekšlikums būtu vajadzīgs. Priekšlikumam par neparedzēto izdevumu rezerves izmantošanu Komisija pievieno priekšlikumu par ievērojamas summas pārdali esošā budžeta ietvaros un ciktāl to pamato Komisijas analīze.

Lēmumu par neparedzēto izdevumu rezerves izmantošanu pieņem kopīgi Eiropas Parlaments un Padome vienlaikus ar tā budžeta grozījuma vai Savienības vispārējā budžeta apstiprināšanu, kura pieņemšanu atvieglo neparedzēto izdevumu rezerve. Eiropas Parlaments un Padome pieņem lēmumu saskaņā ar balsošanas noteikumiem, kas paredzēti LESD 314. pantā Savienības vispārējā budžeta apstiprināšanai.

15.

Sīkāk izstrādāti noteikumi par iestāžu sadarbību budžeta procedūras laikā ir izklāstīti pielikumā.

16.

Komisija sagatavo gada ziņojumu, ko pievieno Savienības vispārējam budžetam, apkopojot visu pieejamo un nekonfidenciālo informāciju par:

17.

Katrā leģislatīvajā aktā par daudzgadu programmu, kuru pieņem saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru, ietver noteikumu, kurā likumdevējs nosaka finansējumu programmai.

Minētā summa ir Eiropas Parlamenta un Padomes galvenā atsauces summa ikgadējās budžeta procedūras laikā.

Eiropas Parlaments un Padome, kā arī Komisija, sagatavojot budžeta projektu, apņemas neatkāpties no minētā apjoma par vairāk nekā 10 % attiecībā uz visu attiecīgās programmas laiku, ja vien nerodas jauni, objektīvi ilgtermiņa apstākļi, ko pamato ar skaidriem un precīziem iemesliem, ņemot vērā programmas īstenošanas rezultātus, jo īpaši pamatojoties uz izvērtējumiem. Neviens palielinājums, kas radies šādu izmaiņu rezultātā, nepārsniedz attiecīgajai pozīcijai noteikto maksimālo apjomu, neskarot DFS regulā un šajā nolīgumā minēto instrumentu izmantošanu.

Šis punkts neattiecas ne uz apropriācijām kohēzijai, kuras pieņemtas saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru un iepriekš piešķirtas dalībvalstīm, un kurās ir finansējums visam programmas laikam, ne uz DFS regulas 16. punktā minētajiem liela mēroga projektiem.

18.

Leģislatīvajos aktos par daudzgadu programmām, kurus nepieņem saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru, neietver “summa, ko uzskata par nepieciešamu”.

Ja Padome vēlētos ietvert finanšu atsauces summu, minēto summu uzskata par likumdevēja gribas atspoguļojumu, un tas neietekmē LESD noteiktās Eiropas Parlamenta un Padomes budžeta pilnvaras. Noteikumu šim nolūkam iekļauj visos leģislatīvajos aktos, kuros ir šāda finanšu atsauces summa.

Ja par attiecīgo finanšu atsauces summu vienošanās ir panākta samierināšanas procedūrā, kas paredzēta Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas 1975. gada 4. marta Kopīgajā deklarācijā (4), to uzskata par atsauces summu šā nolīguma 17. punkta nozīmē.

19.

Izdevumiem saistībā ar nolīgumiem zivsaimniecības nozarē piemēro turpmāk minētos īpašos noteikumus.

Komisija apņemas regulāri informēt Eiropas Parlamentu par sarunu gatavošanu un gaitu, tostarp par to ietekmi uz budžetu.

Ar nolīgumiem zivsaimniecības nozarē saistītās likumdošanas procedūras gaitā iestādes apņemas darīt visu, lai nodrošinātu, ka visas procedūras tiek veiktas pēc iespējas ātrāk.

Budžetā paredzētās summas jauniem nolīgumiem zivsaimniecības nozarē vai tādu nolīgumu zivsaimniecības nozarē atjaunošanai, kuri stājušies spēkā pēc attiecīgā finanšu gada 1. janvāra, tiek iekļautas rezervēs.

Ja ar nolīgumiem zivsaimniecības nozarē saistītās apropriācijas (ieskaitot rezervi) izrādās nepietiekamas, Komisija sniedz Eiropas Parlamentam un Padomei nepieciešamo informāciju, lai apmainītos ar viedokļiem trialogā, iespējams, vienkāršotā formā, par situācijas iemesliem un par pasākumiem, kurus varētu pieņemt saskaņā ar noteiktajām procedūrām. Vajadzības gadījumā Komisija ierosina attiecīgus pasākumus.

Katru ceturksni Komisija sniedz Eiropas Parlamentam un Padomei sīki izstrādātu informāciju par spēkā esošo nolīgumu zivsaimniecības nozarē īstenošanu un finanšu prognozēm gada atlikušajai daļai.

20.

Ņemot vērā Eiropas Parlamenta pilnvaras nolīgumu zivsaimniecības nozarē jomā un saskaņā ar 25. un 26. punktu Pamatnolīgumā par Eiropas Parlamenta un Eiropas Komisijas attiecībām (5), Eiropas Parlamenta pārstāvji var piedalīties novērotāja statusā divpusējās un daudzpusējās konferencēs, kurās tiek risinātas sarunas par starptautiskiem nolīgumiem zivsaimniecības nozarē.

21.

Neskarot attiecīgo procedūru, kas reglamentē sarunas par nolīgumiem zivsaimniecības nozarē, Eiropas Parlaments un Padome apņemas budžeta sadarbības gaitā panākt savlaicīgu vienošanos par nolīgumu zivsaimniecības nozarē atbilstīgu finansējumu.

22.

Apropriācijas rezervei krīzes situācijām lauksaimniecības nozarē, kas paredzēta 25. pantā Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 1306/2013 (6) iekļauj tieši Savienības vispārējā budžetā. Jebkuras summas no rezerves, kuras neizmanto krīzes pasākumiem, atmaksā tiešajos maksājumos.

Izdevumus saistībā ar pasākumiem attiecībā uz krīzēm, kas notiek starp 16. oktobri un finanšu gada beigām, var finansēt no nākamā finanšu gada rezerves, saskaņā ar trešajā daļā noteiktajām prasībām.

Ja Komisija uzskata, ka saskaņā ar attiecīgo leģislatīvo aktu ir jāizmanto rezerve, tā Eiropas Parlamentam un Padomei iesniedz priekšlikumu par līdzekļu pārvietojumu no rezerves uz budžeta pozīcijām, no kurām finansē tos pasākumus, kurus tā uzskata par vajadzīgiem. Pirms ikviena Komisijas priekšlikuma par līdzekļu pārvietojumu no rezerves, izvērtē apropriāciju pārdalīšanas apjomu.

Līdzekļu pārvietošanu no rezerves veic saskaņā ar Finanšu regulu.

Domstarpību gadījumā ierosina trialoga procedūru.

23.

KĀDP darbības izdevumu kopsummu pilnībā iekļauj vienā budžeta nodaļā – KĀDP. Minētā summa aptver faktiskās paredzamās vajadzības, kas izvērtētas, izstrādājot budžeta projektu, pamatojoties uz prognozēm, ko katru gadu sagatavo Savienības Augstais pārstāvis ārlietās un drošības politikas jautājumos (“Augstais pārstāvis”), un pietiekamu rezervi neparedzētām darbībām. Līdzekļus nevar iekļaut rezervē.

24.

Attiecībā uz KĀDP izdevumiem, ko saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 41. pantu sedz no Savienības vispārējā budžeta, iestādes – Samierināšanas komitejas ietvaros un pamatojoties uz Komisijas sagatavoto budžeta projektu – cenšas katru gadu panākt vienošanos par darbības izdevumu summu, kas jāsedz no Savienības vispārējā budžeta, kā arī par minētās summas sadalījumu starp KĀDP budžeta nodaļas pantiem, kā ierosināts šā punkta ceturtajā daļā. Ja vienošanās netiek panākta, uzskata, ka Eiropas Parlaments un Padome budžetā iekļauj iepriekšējā budžetā paredzēto summu vai budžeta projektā ierosināto summu, atkarībā no tā, kura no tām ir mazāka.

KĀDP darbības izdevumu kopsummu sadala starp KĀDP budžeta nodaļas pantiem, kā tas ierosināts ceturtajā daļā. Katrs pants attiecas uz jau pieņemtiem instrumentiem, uz instrumentiem, kas ir paredzēti, bet vēl nav pieņemti, un uz visiem citiem turpmākajiem, bet neparedzētiem instrumentiem, ko attiecīgajā finanšu gadā pieņems Padome.

Tā kā saskaņā ar Finanšu regulu Komisija ir pilnvarota autonomi pārvietot apropriācijas starp KĀDP budžeta nodaļas pantiem, attiecīgi nodrošina elastīgumu, kas vajadzīgs KĀDP darbību ātrai īstenošanai. Ja KĀDP budžeta nodaļas apjoms finanšu gadā nav pietiekams, lai segtu nepieciešamos izdevumus, Eiropas Parlaments un Padome pēc Komisijas priekšlikuma steidzami meklē risinājumu, ņemot vērā DFS regulas 3. pantu un šā nolīguma 10. punktu.

KĀDP budžeta nodaļā varētu būt šādi panti, kas aptvertu KĀDP darbības:

25.

Katru gadu Augstais pārstāvis apspriež ar Eiropas Parlamentu plānotu dokumentu, ko nosūta līdz attiecīgā gada 15. jūnijam un kurā izklāstīti KĀDP galvenie aspekti un prioritātes, tostarp to finansiālā ietekme uz Savienības vispārējo budžetu, n – 1 gadā sākto pasākumu novērtējums un KĀDP koordinēšanas un papildināmības ar citiem Savienības ārējiem finanšu instrumentiem novērtējums. Turklāt Augstais pārstāvis regulāri informē Eiropas Parlamentu, vismaz piecas reizes gadā sasaucot apvienotas apspriežu sanāksmes saskaņā ar regulāru politisko dialogu par KĀDP, par ko jāvienojas, vēlākais, Samierināšanas komitejā. Dalību minētajās sanāksmēs nosaka attiecīgi Eiropas Parlaments un Padome, paturot prātā minētajās sanāksmēs apspriestās informācijas mērķi un būtību.

Komisiju aicina piedalīties minētajās sanāksmēs.

Ja Padome pieņem lēmumus saistībā ar izdevumiem KĀDP jomā, Augstais pārstāvis nekavējoties un jebkurā gadījumā, vēlākais, piecas darbadienas pēc tam nosūta Eiropas Parlamentam paredzēto izmaksu tāmi (“finanšu pārskatu”), jo īpaši izmaksas attiecībā uz termiņu, nodarbināto personālu, telpu un citas infrastruktūras izmantošanu, transporta iekārtām, apmācības prasībām un drošības pasākumiem.

Reizi ceturksnī Komisija informē Eiropas Parlamentu un Padomi par KĀDP darbību īstenošanu un finanšu prognozēm finanšu gada atlikušajai daļai.

26.

Komisija izveido neformālu dialogu ar Eiropas Parlamentu par attīstības politikas jautājumiem neatkarīgi no to finansējuma avota. Pārbaudi, ko Eiropas Parlaments veic attiecībā uz Eiropas Attīstības fonda (EAF) izmantošanu, pēc brīvprātības principa pielīdzinās pārbaudes tiesībām, kuras pastāv saistībā ar Savienības vispārējo budžetu, sevišķi attiecībā uz attīstības sadarbības instrumentu, ievērojot sīki izklāstītus noteikumus, kas jānosaka neformālā dialogā.

Eiropas Parlaments un Padome ņem vērā, ka Komisija, lai inter alia pastiprinātu attīstības politikas demokrātisku kontroli, paredz ierosināt EAF iekļaušanu budžetā no 2021. gada.

27.

Uzkrājumus, balstoties uz 5. izdevumu kategorijas maksimālo apjomu, kā tas noteikts DFS regulas pielikumā, sadala proporcionāli starp visām iestādēm, kā arī citām Savienības struktūrām, balstoties uz to attiecīgo administratīvā budžeta daļu.

Tiek sagaidīts, ka katra iestāde, struktūra vai aģentūra gada budžeta procedūrā sniedz tādas izdevumu aplēses, kas atbilst pirmajā daļā minētajām norādēm.

Lai neitralizētu papildu spējas, ko rada darba laika palielināšana līdz 40 stundām nedēļā, Eiropas Parlaments, Padome un Komisija vienojas pakāpeniski samazināt štatu sarakstā 2013. gada 1. janvārī paredzēto darbinieku skaitu par 5 % (7). Šis samazinājums būtu jāpiemēro visām iestādēm, struktūrām un aģentūrām, un tas būtu jāīsteno laikposmā no 2013. gada līdz 2017. gadam. Tas neskar Eiropas Parlamenta un Padomes budžeta tiesības.

28.

Komisija nodrošina, ka Eiropas Parlaments, Padome un Revīzijas palāta pēc to lūguma saņem visu informāciju un dokumentus, kas attiecas uz Savienības līdzekļiem, iztērētiem ar starptautisku organizāciju starpniecību, kas iegūti saskaņā ar pārbaudes nolīgumiem, kuri noslēgti ar minētajām organizācijām, un kas nepieciešami, lai īstenotu Eiropas Parlamenta, Padomes un Revīzijas palātas kompetences atbilstoši LESD.

29.

Komisija LESD 318. pantā paredzētajā novērtējuma ziņojumā nošķir iekšējās politikas jomas, kas vērstas uz stratēģiju “Eiropa 2020”, un ārējās politikas jomas, un vairāk izmanto informāciju par darbības rezultātiem, tostarp darbības novērtējuma revīzijas rezultātus, lai izvērtētu Savienības finanses, balstoties uz sasniegtajiem rezultātiem.

30.

Komisija divas reizes gadā – pirmo reizi aprīlī vai maijā (kopā ar dokumentiem, kas pievienoti budžeta projektam) un otro reizi decembrī vai janvārī (pēc Savienības vispārējā budžeta pieņemšanas) – iesniedz pilnībā izstrādātu finanšu plānojumu DFS 1. (izņemot izdevumu apakškategorijai “Ekonomiskā, sociālā un teritoriālā kohēzija”), 2. (vienīgi “videi” un “zivsaimniecībai”), 3. un 4. izdevumu kategorijai. Minētajā plānojumā, kas iedalīts pēc kategorijām, politikas jomas un budžeta pozīcijām, būtu jānorāda:

Komisijai būtu jāapsver veidi, kā nodrošināt savstarpējas atsauces starp finanšu plānojumu un tiesību aktu pieņemšanas plānojumu, lai nodrošinātu precīzākas un uzticamākas prognozes. Attiecībā uz katru leģislatīvā akta priekšlikumu Komisijai būtu jānorāda, vai tas ir ietverts aprīļa programmā vai decembra programmā. Eiropas Parlaments un Padome jo īpaši būtu jāinformē par:

Visos attiecīgajos gadījumos Komisijai būtu jānorāda plānojuma maiņa, ko rada jauni leģislatīvu aktu priekšlikumi.

31.

Pirms priekšlikuma par jaunas aģentūras izveidi iesniegšanas Komisijai būtu jāsagatavo pamatots, pilnīgs un objektīvs ietekmes novērtējums, inter alia ņemot vērā darbinieku un prasmju kritisko masu, izmaksu un ieguvumu aspektus, subsidiaritātes un proporcionalitātes principus, ietekmi uz pasākumiem valstu un Savienības līmenī un finansiālās sekas attiecīgajai izdevumu kategorijai. Pamatojoties uz minēto informāciju un neskarot likumdošanas procedūras, kas reglamentē aģentūras izveidi, Eiropas Parlaments un Padome apņemas budžeta sadarbības gaitā panākt savlaicīgu vienošanos par ierosinātās aģentūras finansēšanu.

Piemēro šādus procedūras pasākumus:

Tādu pašu procedūru piemēro, veicot grozījumus tiesību aktā, kas attiecas uz aģentūru, ja šādi grozījumi ietekmētu attiecīgās aģentūras resursus.

Ja aģentūras uzdevumi būtu ievērojami jāgroza, negrozot tiesību aktu, ar kuru tiek izveidota attiecīgā aģentūra, Komisija informē Eiropas Parlamentu un Padomi, iesniedzot tai pārskatītu finanšu pārskatu, lai Eiropas Parlaments un Padome savlaicīgi varētu panākt vienošanos par aģentūras finansēšanu.

32.

Budžeta procedūrā pilnībā būtu jāņem vērā attiecīgie noteikumi kopīgajā pieejā, kas pievienota Eiropas Parlamenta, Eiropas Savienības Padomes un Eiropas Komisijas 2012. gada 19. jūlijā parakstītajam Kopīgajam paziņojumam par decentralizētām aģentūrām.

33.

Kad valde plāno jaunas Eiropas skolas izveidi, mutatis mutandis, jāpiemēro līdzīga procedūra, lai izvērtētu šādu plānu finansiālo ietekmi uz Savienības vispārējo budžetu.