32002R2322

PADOMES REGULA (Euratom) Nr. 2322/2002

(2002. gada 5. novembris)

par uzņēmumu, zinātniskās izpētes centru un akadēmisko augstskolu līdzdalības noteikumiem Eiropas Atomenerģijas kopienas sestās pamatprogrammas īstenošanā

(2002. līdz 2006. gads)

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Eiropas Atomenerģijas kopienas dibināšanas līgumu un jo īpaši tā 7. pantu,

ņemot vērā Komisijas priekšlikumu[1],

ņemot vērā Eiropas Parlamenta atzinumu[2],

ņemot vērā Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu[3],

tā kā:

(1) Ar Padomes Lēmumu 2002/668/Euratom[4] tika pieņemta Eiropas Atomenerģijas kopienas (Euratom) sestā pamatprogramma par kodolpētniecības un mācību pasākumiem, kura turklāt sekmē Eiropas Pētniecības telpas izveidi (2002. līdz 2006. gads) ("sestā pamatprogramma"). Kopienas finansiālās līdzdalības noteikumus jāpapildina ar citiem noteikumiem, kas jāparedz saskaņā ar Līguma 7. pantu.

(2) Lai garantētu visefektīvāko iespējamo īstenošanu, minētajiem noteikumiem jāiekļaujas saskaņotā un pārredzamā satvarā, kurā ir pilnībā ievēroti to līdzekļu mērķi un īpašības, kas noteikti III pielikumā ar Padomes Lēmumu 2002/837/Euratom[5] pieņemtajā īpašajā programmā (Euratom) par pētniecību un mācībām saistībā ar kodolenerģiju.

(3) Uzņēmumu, zinātniskās izpētes centru un akadēmisko augstskolu līdzdalības noteikumos jāņem vērā pētniecības (tostarp demonstrācijas) un mācību pasākumu specifika kodolenerģijas jomā. Tomēr tie var atšķirties atkarībā no tā, vai dalībnieks atrodas dalībvalstī, asociētajā valstī, kas ir vai nav kandidātvalsts, vai trešā valstī, kā arī no dalībnieka juridiskās struktūras, proti, vai tā ir nacionāla organizācija, starptautiska Eiropas interešu organizācija vai cita starptautiska organizācija vai dalībnieku veidota apvienība.

(4) Saskaņā ar sesto pamatprogrammu jāparedz trešo valstu juridisko vienību līdzdalība atbilstīgi starptautiskās sadarbības mērķiem, kas jo īpaši minēti Līguma 101. pantā.

(5) Eiropas Pētniecības telpu palīdz veidot starptautiskās organizācijas, kuru uzdevums ir attīstīt sadarbību pētniecības jomā Eiropā un kuru dalībnieki ir galvenokārt dalībvalstis vai asociētās valstis. Tāpēc tās jāmudina piedalīties sestajā pamatprogrammā.

(6) Sestās pamatprogrammas pasākumi jāveic, ievērojot ētikas principus, tostarp Eiropas Savienības Pamattiesību hartā iekļautos principus, un ar šiem pasākumiem jācenšas uzlabot sabiedrības informētību un dialogu ar to, kā arī palielināt sieviešu lomu pētniecībā.

(7) Kopīgais pētniecības centrs piedalās netiešās darbībās, kas saistītas ar pētniecību un tehnoloģiju attīstību, ar tādiem pašiem noteikumiem, kā dalībvalstīs reģistrētas juridiskas vienības.

(8) Pasākumiem, kas veikti saskaņā ar sesto pamatprogrammu, jāatbilst Kopienas finansiālajām interesēm un jāaizsargā šīs intereses. Komisija ir atbildīga ne tikai par pamatprogrammas un tās īpašo programmu īstenošanu, bet arī par finansiālajiem aspektiem, kas ir ar to saistīti,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

I NODAĻA

IEVADA NOTEIKUMI

1. pants

Priekšmets

Ar šo regulu paredz noteikumus uzņēmumu, zinātniskās izpētes centru un akadēmisko augstskolu līdzdalībai zinātniskajā izpētē, ko veic saskaņā ar Eiropas Atomenerģijas kopienas sesto pamatprogrammu par pētniecības un mācību pasākumiem, kura turklāt sekmē Eiropas Pētniecības telpas izveidi (2002. līdz 2006. gads) (še turpmāk - "sestā pamatprogramma").

2. pants

Definīcijas

Šajā regulā izmantoto jēdzienu definīcijas.

1. "ESP pasākums" ir kāds no pētniecības un tehnoloģiju attīstības, tostarp demonstrācijas, pasākumiem un mācību pasākumiem, kas aprakstīti sestās pamatprogrammas I un III pielikumā.

2. "Tieša darbība" ir ESP pasākums, ko veic Kopīgais pētniecības centrs (še turpmāk - "KPC"), izpildot uzdevumus, kas tam uzdoti saskaņā ar sesto pamatprogrammu.

3. "Netieša darbība" ir ESP pasākums, ko veic viens vai vairāki dalībnieki, izmantojot kādu no sestajā pamatprogrammā paredzētajiem līdzekļiem.

4. "Līdzekļi" ir Kopienas netiešas iejaukšanās mehānismi, kas paredzēti III pielikumā īpašajā programmā (Euratom) par pētniecību un mācībām saistībā ar kodolenerģiju.

5. "Līgums" ir subsīdiju līgums par netiešu darbību, kas noslēgts starp Kopienu un dalībniekiem un ar ko paredz tiesības un pienākumus, kurus uzņemas Kopiena un dalībnieki, no vienas puses, un minētās netiešās darbības dalībnieki, no otras puses.

6. "Konsorcija līgums" ir nolīgums par netiešas darbības īstenošanu, ko savā starpā noslēdz tās dalībnieki. Šāds nolīgums neietekmē tās dalībnieku saistības pret Kopienu un citam pret citu, kas izriet no šīs regulas vai līguma.

7. "Dalībnieks" ir juridiska vienība, kas piedalās netiešā darbībā un kam ir tiesības un pienākumi pret Kopienu saskaņā ar šīs regulas vai līguma noteikumiem.

8. "Juridiska vienība" ir fiziska persona vai juridiska persona, kas izveidota saskaņā ar reģistrācijas valsts tiesību aktiem, Kopienu tiesībām vai starptautiskajām tiesībām un kam ir juridiskas personas statuss, un kas ir tiesīga savā vārdā uzņemties jebkāda veida tiesības un pienākumus.

9. "Konsorcijs" ir visi vienas un tās pašas netiešās darbības dalībnieki.

10. "Koordinators" ir netiešas darbības dalībnieku iecelts un Komisijas atzīts tās pašas netiešās darbības dalībnieks, kuram ir īpaši papildu pienākumi, kas izriet no šīs regulas un līguma.

11. "Starptautiska organizācija" ir juridiska vienība, ko veido valstu apvienība, kura nav Kopiena, un kas ir izveidota ar līgumu vai tamlīdzīgu tiesību aktu, un kam ir kopējas institūcijas un starptautisks juridiskas personas statuss, kurš atšķiras no tās dalībvalstu statusa.

12. "Starptautiska Eiropas interešu organizācija" ir starptautiska organizācija, kuras locekļu lielākā daļa ir Eiropas Kopienas dalībvalstis vai asociētās valstis un kuras galvenais mērķis ir veicināt sadarbību zinātnes un tehnoloģiju jomā Eiropā.

13. "Asociētā kandidātvalsts" ir asociēta valsts, ko Kopiena atzīst par kandidāti, lai pievienotos Eiropas Savienībai.

14. "Asociētā valsts" ir valsts, kas ar Eiropas Atomenerģijas kopienu noslēgusi starptautisku nolīgumu, saskaņā ar kura noteikumiem tā veic finanšu iemaksas attiecībā uz visu sesto pamatprogrammu vai tās daļu, vai kurš ir pamatā šādām iemaksām.

15. "Trešā valsts" ir valsts, kura nav ne dalībvalsts, ne asociētā valsts.

16. "Eiropas Ekonomisko interešu grupējums (EEIG)" ir juridiska vienība, kas izveidota saskaņā ar Padomes Regulu (EEK) Nr. 2137/85[6].

17. "Budžets" ir finansēšanas plāns, kurā aplēsti visi līdzekļi un izdevumi, kas vajadzīgi netiešas darbības veikšanai.

18. "Pārkāpums" ir Kopienas tiesību noteikumu pārkāpums vai līgumsaistību neizpilde, kas radusies juridiskas vienības veiktas tādas darbības vai bezdarbības dēļ, kura ir atstājusi vai būtu atstājusi traucējošu ietekmi uz Eiropas Savienības vispārējo budžetu vai uz tās pārvaldītajiem budžetiem, radot nepamatotus izdevumus.

19. "Iepriekš uzkrātās zināšanas" ir informācija, kas dalībnieku rīcībā ir pirms līguma noslēgšanas vai ir iegūta paralēli tā izpildei, kā arī autortiesības un tiesības, kuras attiecas uz šādu informāciju un ir saistītas ar pieteikumiem patentu saņemšanai vai to izdošanu, dizainparaugiem, augu šķirnēm, papildu aizsardzības sertifikātiem vai tamlīdzīgiem aizsardzības veidiem.

20. "Zināšanas" ir rezultāti, tostarp informācija, ko ir vai nav iespējams aizsargāt un ko iegūst tiešās un netiešās darbībās, kā arī autortiesības un tiesības, kuras attiecas uz šādiem rezultātiem un ir saistītas ar pieteikumiem patenta saņemšanai vai to izdošanu, dizainparaugiem, augu šķirnēm, papildu aizsardzības sertifikātiem vai tamlīdzīgiem aizsardzības veidiem.

21. "Izplatīšana" ir zināšanu izpaušana ar jebkādiem piemērotiem līdzekļiem, izņemot publicēšanu, ko veic saskaņā ar zināšanu aizsardzības formalitāšu ievērošanu.

22. "Izmantošana" ir tieša vai netieša zināšanu lietošana zinātniskās izpētes pasākumos vai kāda ražojuma vai metodes izstrādē, izveidē un pārdošanā, vai pakalpojuma izveidē un sniegšanā.

23. "Darba programma" ir Komisijas sastādīts īpašas programmas īstenošanas plāns.

24. "Kopīga pasākumu programma" ir dalībnieku veiktie pasākumi, kas vajadzīgi, lai izveidotu izcilības tīklu.

25. "Īstenošanas plāns" ir visi pasākumi, ko veic integrēta projekta dalībnieki.

26. "Valsts iestāde" ir valsts sektora iestāde vai juridiska vienība, kas ir privāttiesību subjekts ar valsts dienesta uzdevumiem un sniedz pienācīgas finanšu garantijas.

3. pants

Neatkarība

1. Šīs regulas nozīmē divas juridiskas vienības ir viena no otras neatkarīgas tad, ja starp tām nav savstarpējas kontroles attiecību. Savstarpējas kontroles attiecības pastāv tad, ja viena juridiska vienība tieši vai netieši kontrolē otru vai ja uz vienu juridisku vienību attiecas tāda pati tieša vai netieša kontrole, kā uz otru juridisku vienību. Kontroli jo īpaši var izraisīt:

a) tiešā vai netiešā veidā turot īpašumā vairāk nekā 50 % no juridiskas vienības izlaistā pamatkapitāla nominālvērtības vai pārvaldot šīs vienības dalībnieku vai partneruzņēmumu balsstiesību vairākumu;

b) tiešā vai netiešā veidā faktiski vai juridiski pārvaldot juridiskās vienības lēmumu pieņemšanas pilnvaras.

2. Fakts, ka vairāk nekā 50 % no juridiskas vienības izlaistā pamatkapitāla nominālvērtības vai minētās vienības dalībnieku vai partneruzņēmumu balsstiesību vairākumu tieši vai netieši pārvalda atklātas ieguldījumu sabiedrības, ieguldītājinstitūcijas vai riska kapitāla sabiedrības un fondi, pats par sevi neveido savstarpējas kontroles attiecības.

3. Fakts, ka juridiskas vienības ir vienas valsts iestādes īpašumā vai pārraudzībā, pats par sevi nerada savstarpējas kontroles attiecības.

II NODAĻA

LĪDZDALĪBA NETIEŠĀS DARBĪBĀS

4. pants

Darbības joma un vispārēji principi

1. Šajā nodaļā paredzētie noteikumi attiecas uz juridisku vienību līdzdalību netiešās darbībās. Tos piemēro, neskarot III nodaļā izklāstītos īpašos noteikumus attiecībā uz ESP pasākumiem prioritārajā tematiskajā jomā "Kodoltermiskās enerģijas pētniecība", kas ietilpst īpašajā programmā (Euratom) par pētniecību un mācībām saistībā ar kodolenerģiju.

2. Jebkura juridiska vienība, kas piedalās netiešā darbībā, var saņemt Kopienas finanšu iemaksas atbilstoši 6. un 7. panta noteikumiem.

3. Jebkura juridiska vienība, kas reģistrēta asociētā valstī, var piedalīties netiešās darbībās, pamatojoties uz tiem pašiem noteikumiem un iegūstot tās pašas tiesības un pienākumus, kā dalībvalstī reģistrēta juridiska vienība, atbilstīgi 5. panta noteikumiem.

4. KPC var piedalīties netiešās darbībās, pamatojoties uz tiem pašiem noteikumiem un iegūstot tās pašas tiesības un pienākumus, kā dalībvalstī reģistrēta juridiska vienība.

5. Jebkura starptautiska Eiropas interešu organizācija var piedalīties netiešās darbībās, pamatojoties uz tiem pašiem noteikumiem un iegūstot tās pašas tiesības un pienākumus, kā juridiska vienība, kas atbilstoši mītnes līgumam reģistrēta kādā dalībvalstī.

6. Darba programmās juridisku vienību līdzdalību netiešā darbībā var konkretizēt un ierobežot atbilstīgi to darbības jomai un veidam un atbilstīgi izmantotajam līdzeklim, kā arī var ņemt vērā sestās pamatprogrammas konkrētos mērķus.

5. pants

Obligātais dalībnieku skaits un to reģistrācijas vieta

1. Darba programmās konkretizē katrai netiešajai darbībai vajadzīgo obligāto dalībnieku skaitu un arī to reģistrācijas vietu atbilstīgi attiecīgā līdzekļa veidam un ESP pasākuma mērķiem.

2. Izcilības tīklos un integrētos projektos obligātais dalībnieku skaits nedrīkst būt mazāks par trim neatkarīgām juridiskām vienībām, kas reģistrētas trijās dažādās dalībvalstīs vai asociētajās valstīs, no kurām vismaz divas ir dalībvalstis vai asociētās kandidātvalstis.

3. Īpaša atbalsta pasākumus un cilvēkresursu un mobilitātes veicināšanas darbības, izņemot pētniecības mācību tīklu veicināšanas darbības, drīkst īstenot viena juridiskā vienība.

Ja darba programmā paredzētais obligātais skaits ir lielāks vai vienāds ar divām juridiskām vienībām, kas reģistrētas tikpat daudzās dalībvalstīs vai asociētajās valstīs, tad minēto skaitu nosaka atbilstīgi 4. punktā paredzētajiem nosacījumiem.

4. Attiecībā uz līdzekļiem, kas nav minēti 2. un 3. punktā, obligātais dalībnieku skaits ir ne mazāks kā divas neatkarīgas juridiskas vienības, kas reģistrētas divās dažādās dalībvalstīs vai asociētajās valstīs, no kurām vismaz viena ir dalībvalsts vai asociētā kandidātvalsts.

5. EEIG vai jebkura cita juridiska vienība, kas reģistrēta dalībvalstī vai asociētajā valstī saskaņā ar tās tiesību aktiem un ko veido neatkarīgas juridiskas vienības, kuras atbilst šīs regulas kritērijiem, var būt vienīgais dalībnieks netiešā darbībā, ja tās būtība atbilst nosacījumiem, kas paredzēti saskaņā ar 1. līdz 4. punkta noteikumiem.

6. pants

Trešo valstu juridisko vienību līdzdalība

1. Ievērojot citus ierobežojumus, kas var būt paredzēti īpašās programmas darba programmā, trešā valstī reģistrēta juridiska vienība var piedalīties ESP pasākumos papildus dalībniekiem, kuru obligātais skaits ir noteikts atbilstīgi 5. panta noteikumiem, ja ESP pasākumā ir paredzēta šādas līdzdalības iespēja vai ja līdzdalība vajadzīga netiešās darbības veikšanai.

2. Trešā valstī reģistrēta juridiska vienība var saņemt Kopienas finanšu iemaksas, ja tas ir paredzēts ESP pasākumā vai ja tam ir būtiska nozīme netiešās darbības veikšanā.

7. pants

Starptautisku organizāciju līdzdalība

Starptautiska organizācija, kas nav 4. panta 5. punktā minētā Eiropas interešu organizācija, var piedalīties ESP pasākumos atbilstīgi 6. pantā izklāstītajiem nosacījumiem.

8. pants

Nosacījumi attiecībā uz tehnisko kompetenci un resursiem

1. Dalībniekiem ir zināšanas un tehniskā kompetence, kas vajadzīga, lai veiktu netiešo darbību.

2. Priekšlikuma iesniegšanas laikā dalībnieku potenciālie resursi ir vismaz tādi, kas ļauj veikt netiešo darbību, un viņi spēj norādīt attiecīgos to līdzekļu avotus, kurus nodrošina trešās personas, tostarp valsts iestādes.

Darba izpildes laikā dalībniekiem ir tādi resursi, kādi vajadzīgi konkrētajā netiešās darbības veikšanas brīdī.

Par netiešās darbības veikšanai vajadzīgajiem resursiem uzskata cilvēkresursus, infrastruktūru, finanšu resursus un, vajadzības gadījumā, bezķermeniskas lietas un citus resursus, ko trešā persona darījusi pieejamus, pamatojoties uz iepriekšēju vienošanos.

9. pants

Priekšlikumu iesniegšana attiecībā uz netiešām darbībām

1. Priekšlikumus attiecībā uz netiešām darbībām iesniedz saskaņā ar noteikumiem, kas paredzēti uzaicinājumā iesniegt priekšlikumus. Šos noteikumus izklāsta darba programmās.

Uzaicinājumā iesniegt priekšlikumus var paredzēt divpakāpju novērtēšanas procedūru. Šādā gadījumā pēc pamata priekšlikuma pozitīva novērtējuma pirmajā pakāpē attiecīgo priekšlikuma iesniedzēju uzaicina otrajā pakāpē iesniegt pilnībā izstrādātu priekšlikumu.

2. Šā panta 1. punktu nepiemēro:

a) īpaša atbalsta pasākumiem saistībā ar darbībām, ko veic darba programmā noteiktās juridiskās vienības;

b) īpaša atbalsta pasākumiem saistībā ar iepirkumu vai pakalpojumu, uz ko attiecas valsts iepirkuma procedūras noteikumi;

c) īpaša atbalsta pasākumiem, kuru īpašības un nozīme ir būtiska īpašās programmas mērķiem un zinātniskajam un tehniskajam saturam, kā arī attiecībā uz kuriem Komisijai var iesniegt pieteikumus subsīdijas saņemšanai, ja šāda iespēja ir paredzēta īpašās programmas darba programmā un ja šāds pieteikums nav saistīts ar atklātu uzaicinājumu iesniegt priekšlikumus;

d) īpaša atbalsta pasākumiem, uz ko attiecas 11. pants.

3. Komisija var publicēt uzaicinājumu izteikt ieinteresētību, lai šādi saņemtu palīdzību tādu precīzu mērķu un prasību noteikšanā, kas var tikt iekļauti darba programmā un uzaicinājumā iesniegt priekšlikumus. Šāda rīcība neskar turpmākus lēmumus, kurus Komisija pieņem attiecībā uz netiešo darbību priekšlikumu novērtēšanu un atlasi.

4. Uzaicinājumus izteikt ieinteresētību un uzaicinājumus iesniegt priekšlikumus publicē Eiropas Kopienu Oficiālajā Vēstnesī un turklāt iespējami plaši izsludina, jo īpaši izmantojot sestās pamatprogrammas Interneta lappuses un īpašus informācijas kanālus, piemēram, dalībvalstu un asociēto valstu izveidotos nacionālos kontaktpunktus.

10. pants

Netiešu darbību priekšlikumu novērtēšana un atlase

1. Netiešu darbību priekšlikumus, kas minēti 9. panta 1. punktā un 9. panta 2. punkta c) apakšpunktā, attiecīgā gadījumā izvērtē atbilstīgi šādiem kritērijiem:

a) zinātniskā un tehnoloģiskā izcilība un inovācijas pakāpe;

b) spēja sekmīgi veikt netiešo darbību un nodrošināt tās efektīvu vadību, ko izvērtē no resursu un kompetenču viedokļa un ietverot dalībnieku paredzētos organizatoriskos pasākumus;

c) atbilstība īpašās programmas mērķiem;

d) Eiropas pievienotā vērtība, kritiskais mobilizēto resursu daudzums un ieguldījums Kopienas politikā;

e) zināšanu izmantošanas un izplatīšanas plāna kvalitāte, inovācijas veicināšana un skaidrs intelektuālā īpašuma pārvaldīšanas plāns.

2. Piemērojot 1. punkta d) apakšpunktu, ņem vērā arī šādus kritērijus:

a) attiecībā uz izcilības tīkliem - integrācijai vajadzīgo pūliņu apjoms un pakāpe, tīkla spēja rosināt izcilību ne tikai tā dalībnieku vidū, kā arī izredzes attiecībā uz šo tīklu pētniecības iespēju un resursu ilgstošu saskaņotību pēc tā laikposma beigām, kam atbilst Kopienas finanšu iemaksas;

b) attiecībā uz integrētiem projektiem - projekta mērķu mērogs un attiecīgo resursu spēja dot nozīmīgu ieguldījumu konkurētspējas stiprināšanā vai sociālu problēmu risināšanā;

c) attiecībā uz integrētām iniciatīvām saistībā ar infrastruktūru - konkrētās iniciatīvas turpināšanās izredzes vēl ilgi pēc tā laikposma beigām, kam atbilst Kopienas finanšu iemaksas.

3. Piemērojot 1. un 2. punktu, var ņemt vērā šādus papildu kritērijus:

a) sinerģijas ar visu līmeņu izglītību;

b) gatavība un spēja iesaistīt dalībniekus ārpus zinātniskās sabiedrības un uzrunāt sabiedrību kopumā, lai sekmētu informētības un zināšanu izplatību un plašākā nozīmē izpētītu iecerētā darba ietekmi uz sabiedrību;

c) darbības, kuru mērķis ir palielināt sieviešu lomu pētniecībā.

4. Atbilstīgi izmantojamiem līdzekļiem vai ESP darbības mērķiem uzaicinājumā iesniegt priekšlikumus nosaka, kādā veidā Komisija piemēros 1. punktā izklāstītos kritērijus.

Šos, kā arī 2. un 3. punktā minētos kritērijus darba programmā var precizēt vai papildināt, jo īpaši lai ņemtu vērā tādu priekšlikumu devumu informētības un dialoga ar sabiedrību uzlabošanā, kas attiecas uz netiešām darbībām, kā arī mazo un vidējo uzņēmumu konkurētspējas veicināšanā.

5. Neizvēlas tādus priekšlikumus, kas attiecas uz netiešām darbībām, kuri ir pretrunā ar ētikas pamatprincipiem vai kuri neatbilst nosacījumiem, kas izklāstīti darba programmā vai uzaicinājumā iesniegt priekšlikumus. Šādus priekšlikumus var jebkurā laikā izslēgt no novērtēšanas un atlases procedūras.

Dalībnieku, kurš izdarījis pārkāpumu saistībā ar netiešas darbības īstenošanu, no novērtēšanas un atlases procedūras var izslēgt jebkurā laikā, pienācīgi ievērojot proporcionalitātes principu.

6. Komisija izvērtē priekšlikumus, un tai palīdz neatkarīgi eksperti, kas iecelti saskaņā ar 11. pantu. Atsevišķiem īpaša atbalsta pasākumiem, jo īpaši tiem, kas minēti 9. panta 2. punktā, neatkarīgus ekspertus ieceļ tikai tad, ja Komisija to uzskata par lietderīgu. Komisija publicē izraudzīto ekspertu sarakstu.

Visiem priekšlikumiem, kas iesniegti attiecībā uz netiešām darbībām, Komisija nodrošina konfidencialitāti, šādi panākot konfidencialitātes principa ievērošanu visās procedūrās un to, ka minētais princips ir saistošs neatkarīgajiem ekspertiem.

Ja vien uzaicinājumā iesniegt priekšlikumus nav norādīts savādāk, priekšlikumus neizvērtē anonīmi.

7. Priekšlikumus, kas attiecas uz netiešām darbībām, izraugās, pamatojoties uz novērtējuma rezultātiem un ņemot vērā pieejamos Kopienas līdzekļus. Komisija pieņem un publicē pamatnostādnes, kurās sīki izklāstīti novērtēšanas un atlases procedūras noteikumi.

11. pants

Neatkarīgu ekspertu iecelšana

1. Komisija ieceļ neatkarīgus ekspertus, kuri tai palīdz veikt sestajā pamatprogrammā un īpašajā programmā prasīto novērtējumu, kā arī sniedz atbalstu, kas minēts 10. panta 6. punktā un 18. panta 1. punkta otrajā daļā.

Papildus Komisija var izveidot neatkarīgu ekspertu grupas, kas tai sniedz padomus Kopienas pētniecības politikas īstenošanas jautājumos.

2. Komisija neatkarīgos ekspertus ieceļ saskaņā ar vienu no šādām procedūrām:

a) neatkarīgie eksperti, kurus Komisija iecēlusi, lai viņi veiktu novērtējumus, kas paredzēti sestās pamatprogrammas 5. un 6. pantā un īpašās programmas 7. panta 2. punktā, ir fiziskas personas - ļoti augsta līmeņa zinātnieki, ražotāji vai politiķi ar ievērojamu pieredzi pētniecībā, pētniecības politikā vai pētniecības programmu vadībā valsts vai starptautiskā līmenī;

b) neatkarīgie eksperti, kurus Komisija iecēlusi, lai viņi vērtētu priekšlikumus attiecībā uz izcilības tīkliem un integrētiem projektiem, kā arī pārraudzītu izvēlētos un īstenotos projektus, ir fiziskas personas, kas pārstāv zinātnes vai rūpniecības jomu un/vai kam ir pieredze inovāciju jomā, un kam turklāt ir visaugstākā līmeņa zināšanas, un kas ir starptautiski atzītas autoritātes attiecīgajā specialitātē;

c) neatkarīgie eksperti, kurus Komisija iecēlusi darbam 1. punkta otrajā daļā minētajās grupās, ir profesionāļi, kas ir plaši pazīstami ar savām zināšanām, prasmēm un visaugstākā līmeņa pieredzi konkrētajā jomā vai jautājumos, kurus risinās attiecīgā grupa;

d) gadījumos, kas nav minēti a), b) un c) apakšpunktā, un lai līdzsvarotā veidā aptvertu dažādos attiecīgās pētniecības nozares pārstāvjus, Komisija ieceļ tādus neatkarīgus ekspertus, kuru prasmes un zināšanas atbilst viņiem uzticētajiem uzdevumiem. Tālab tā izmanto konkursus fiziskām personām vai pētniecības iestādēm adresētus aicinājumus, lai izveidotu piemērotu kandidātu sarakstus, vai, ja tas šķiet lietderīgi, izraugās tādu fizisku personu ar atbilstošām prasmēm, kas nav iekļauta minētajos sarakstos.

3. Kad Komisija ieceļ neatkarīgu ekspertu, tā raugās, lai minētais eksperts nenonāktu interešu konfliktā saistībā ar jautājumu, par ko viņam jāsniedz atzinums. Tālab Komisija pieprasa ekspertiem parakstīt deklarāciju, ar to apliecinot, ka viņu iecelšanas brīdī interešu konflikts nepastāv, un apņemšanos informēt Komisiju gadījumā, ja šāds konflikts rodas viņu pienākumu izpildes gaitā.

12. pants

Līgumi un konsorcija līgumi

1. Par katru priekšlikumu, kas izvēlēts attiecībā uz netiešu darbību, Komisija noslēdz līgumu. Šo līgumu sastāda atbilstīgi sestās pamatprogrammas noteikumiem un saskaņā ar šo regulu, ņemot vērā dažādo attiecīgo līdzekļu raksturīgās pazīmes.

Komisija pēc apspriešanās ar interesentiem no dalībvalstīm un asociētajām valstīm sagatavo līguma paraugu, lai šādi atvieglotu līgumu sastādīšanu.

2. Līgumā nosaka dalībnieku tiesības un pienākumus atbilstīgi šai regulai un paredz noteikumus attiecībā uz netiešās darbības zinātnisko, tehnisko un finanšu uzraudzību, minētās darbības mērķu atjaunināšanu, izmaiņām konsorcija dalībnieku sastāvā, Kopienas finanšu iemaksu veikšanu un, attiecīgā gadījumā, nosacījumus, ar kādiem iegūst tiesības uz visiem nepieciešamajiem izdevumiem.

Līgumā paredz zināšanu un rezultātu izplatīšanas un izmantošanas noteikumus saskaņā ar Līguma 2. nodaļas II sadaļu.

Līgums, ko noslēdz starp Komisiju un visiem netiešas darbības dalībniekiem, stājas spēkā pēc tam, kad to parakstījusi Komisija un koordinators. Pārējie līgumā nosauktie dalībnieki tam pievienojas atbilstīgi minētā līguma noteikumiem, un viņi izmanto dalībnieku tiesības un uzņemas dalībnieku pienākumus.

Dalībnieks, kas pievienojas jau notiekošai netiešai darbībai, pievienojas minētajam līgumam un izmanto dalībnieku tiesības un uzņemas dalībnieku pienākumus attiecībā pret Kopienu.

3. Lai nodrošinātu Kopienas finansiālo interešu aizsardzību, līgumos ietver atbilstīgas sankcijas, kā noteikts inter alia Padomes 1995. gada 18. decembra Regulā (EK, Euratom) Nr. 2988/95 par Eiropas Kopienu finansiālo interešu aizsardzību[7].

4. Netiešas darbības dalībnieki noslēdz konsorcija līgumu, ja vien uzaicinājumā iesniegt priekšlikumus nav noteikts savādāk. Komisija publicē nesaistošas pamatnostādnes jautājumos, kurus var skart konsorcija līgums, piemēram:

a) konsorcija iekšējā struktūra;

b) vienošanās intelektuālā īpašuma tiesību sakarā;

c) iekšējo strīdu izšķiršana attiecībā uz konsorcija līgumu.

Tālab Komisija apspriežas ar interesentiem no dalībvalstīm un asociētajām valstīm.

13. pants

Netiešu darbību izpilde

1. Konsorcijs īsteno netiešo darbību un tālab veic visus vajadzīgos un pamatotos pasākumus.

Kopienas finanšu iemaksas izmaksā koordinatoram. Koordinators pārvalda Kopienas finanšu iemaksas, sadalot tās dalībniekiem un pasākumiem, un to veic atbilstīgi noslēgtajam līgumam un lēmumiem, kurus konsorcijs pieņēmis saskaņā ar konsorcija līgumā paredzēto iekšējo kārtību.

Dalībnieki informē Komisiju par visiem tiem gadījumiem, tostarp konsorcija līguma grozīšanu, kuri var ietekmēt netiešās darbības īstenošanu un Kopienas tiesības.

2. Dalībnieki kopīgi atbild par netiešās darbības tehnisko izpildi. Katrs dalībnieks turklāt atbild par Kopienas finanšu iemaksu izlietojumu proporcionāli savai līdzdalībai projektā un tādā apmērā, kura maksimums ir šā dalībnieka saņemto maksājumu kopējā summa.

Ja dalībnieks pārkāpj līgumu un ja konsorcijs šo pārkāpumu nevērš par labu, tad kā galējo līdzekli un tad, ja visas citas iespējas ir izsmeltas, Komisija var dalībniekus saukt pie atbildības ar šādiem nosacījumiem:

a) neatkarīgi no atbilstīgajiem pasākumiem, ko tā piemēro attiecībā pret saistības neizpildījušo dalībnieku, Komisija no pārējiem dalībniekiem prasa netiešās darbības izpildi;

b) ja īstenošana nav iespējama vai ja pārējie dalībnieki atsakās ievērot a) apakšpunkta prasību, tad Komisija var lauzt līgumu un atgūt Kopienas finanšu iemaksas. Finansiālo zaudējumu pārbaudes laikā Komisija ņem vērā jau paveikto darbu un iegūtos rezultātus, tādējādi nosakot parādu;

c) to parāda daļu, kas noteikta atbilstīgi b) apakšpunktam un kas pienākas no saistības neizpildījušā dalībnieka, Komisija sadala pārējo dalībnieku starpā, pamatojoties uz katra dalībnieka apstiprināto izdevumu daļu un tādā apmērā, kas nepārsniedz to Kopienas finanšu iemaksu summu, kuru katrs dalībnieks ir tiesīgs saņemt.

Ja dalībnieks ir starptautiska organizācija, valsts iestāde vai juridiska vienība, kura līdzdalību netiešajā darbībā garantē dalībvalsts vai asociētā valsts, tad minētais dalībnieks atbild tikai par savu parādu un neuzņemas kāda cita dalībnieka parāda segšanu.

3. Šā panta 2. punktu nepiemēro attiecībā uz netiešām darbībām, kuras īsteno ar tādiem līdzekļiem, kā cilvēkresursu un mobilitātes veicināšanas un attīstības pasākumi un, ja tam ir attiecīgi pamatoti īpaša atbalsta pasākumi.

4. Koordinators veic uzskaiti, kas ļauj jebkurā brīdī noteikt, kāda Kopienas līdzekļu daļa katram dalībniekam ir piešķirta projekta vajadzībām. Koordinators katru gadu paziņo šo informāciju Komisijai.

5. Ja vairākas juridiskas vienības ir apvienotas kopējā juridiskā vienībā, kas rīkojas kā viens dalībnieks saskaņā ar 5. panta 5. punktu, tad šī juridiskā vienība uzņemas 1. un 2. punktā izklāstītos pienākumus. Tās locekļu atbildību nosaka atbilstīgi likumam, saskaņā ar kuru šī kopējā juridiskā vienība ir izveidota.

14. pants

Kopienas finanšu iemaksas

1. Saskaņā ar sestās pamatprogrammas III pielikumu un atbilstīgi Kopienas nostādnēm par valsts atbalstu pētījumiem un attīstībai[8] Kopienas finanšu iemaksas var izpausties šādi:

a) attiecībā uz izcilības tīkliem tā ir nemainīga dotācija, kas paredzēta integrācijai saskaņā ar kopīgu pasākumu programmu. Minētās dotācijas lielumu aprēķina, ņemot vērā integrācijas pakāpi, to pētnieku skaitu, kurus visi dalībnieki kopā gatavojas integrēt, attiecīgajai pētniecības jomai raksturīgās iezīmes un kopīgo pasākumu programmu. To izlieto, lai papildinātu līdzekļus, kurus dalībnieki izmanto kopīgās pasākumu programmas realizēšanai.

Šo dotāciju izmaksā, pamatojoties uz rezultātiem, kas sasniegti kopīgās pasākumu programmas īstenošanā, un ar nosacījumu, ka minētās programmas izmaksas, kuras jāapstiprina ārējam revidentam vai, valsts iestāžu gadījumā, kompetentai valsts amatpersonai, ir lielākas nekā pati dotācija;

b) attiecībā uz atsevišķiem pasākumiem, kas paredzēti cilvēkresursu un mobilitātes veicināšanai, un dažiem īpaša atbalsta pasākumiem, izņemot 9. panta 2. punkta b) apakšpunktā minētās netiešās darbības, tas var būt kopsummas maksājums;

c) attiecībā uz integrētiem projektiem un pārējiem līdzekļiem, izņemot a) un b) apakšpunktā minētos līdzekļus un 9. panta 2. punkta b) apakšpunktā minētās netiešās darbības, tā ir budžeta dotācija, ko aprēķina procentos no budžeta, kuru dalībnieki paredzējuši netiešās darbības veikšanai, un pielāgo atbilstoši pasākuma veidam un ņemot vērā izmaksu aprēķināšanas modeli, ko izmanto attiecīgais dalībnieks.

Netiešās darbības īstenošanai vajadzīgie izdevumi jāapstiprina ārējam revidentam vai, valsts iestāžu gadījumā, kompetentai valsts amatpersonai.

2. Attaisnotos izdevumus nosaka saskaņā ar 12. panta 2. punkta pirmo daļu, un tiem jāatbilst šādiem nosacījumiem:

a) tiem jābūt faktiskiem, ekonomiskiem un vajadzīgiem netiešās darbības īstenošanai;

b) tie jānosaka saskaņā ar parastajiem konkrētā dalībnieka grāmatvedības principiem;

c) tiem jāatspoguļojas dalībnieku grāmatvedībā vai - trešo personu resursu gadījumā, kas minēti 8. panta 2. punkta trešajā daļā - atbilstīgajos šo trešo personu finanšu dokumentos;

d) tiem nepiemēro netiešos nodokļus, nodokļus un procentus, un tie nevar būt peļņas avots.

Atkāpjoties no faktisko izmaksu principa un ar dalībnieku piekrišanu līgumā var paredzēt Kopienas finanšu iemaksu vidējās likmes atkarībā no izmaksu veida vai no iepriekš noteiktām kopsummām, kā arī pasākumiem atbilstīgās summas, kas ir aptuveni vienādas ar paredzētajām izmaksām.

3. Konsorcija vadības izmaksas atlīdzina līdz 100 % apmērā no izmaksām, kas radušās, un tajās iekļauj audita sertifikātu izmaksas. Šajā gadījumā juridiskas vienības, kas netiešajā darbībā piedalās pēc papildu izmaksu principa, var pretendēt uz visu tām radušos vadības izmaksu atlīdzināšanu, ciktāl minētās vienības spēj uzrādīt detalizētus šo izmaksu pierādījumus. Līgumos paredz ar Kopienas ieguldījumu saistīto vadības izmaksu maksimālo procentuālo daudzumu. Konsorcija vadības izmaksām paredz ne vairāk kā 7 % lielu daļu.

15. pants

Izmaiņas konsorcija dalībnieku sastāvā

1. Konsorcijs pēc savas iniciatīvas var mainīt dalībnieku sastāvu un jo īpaši var paplašināties, ietverot jebkuru juridisku vienību, kas piedalās netiešās darbības īstenošanā.

Konsorcijam jāpaziņo Komisijai par visām izmaiņām tā dalībnieku sastāvā, un Komisija var pret tām iebilst sešu nedēļu laikā pēc paziņojuma veikšanas. Jauni dalībnieki līgumam pievienojas saskaņā ar 12. panta 2. punkta noteikumiem.

2. Kopīgajā pasākumu programmā, kas attiecas uz izcilības tīklu vai uz integrēta projekta īstenošanas plānu, norāda, kādu ar konsorcija dalībnieku sastāvu saistītu izmaiņu gadījumā nepieciešams iepriekš publicēt uzaicinājumu uz konkursu.

Konsorcijs publicē uzaicinājumu uz konkursu un to izsludina, izmantojot īpašu informatīvo atbalstu, jo īpaši sestās pamatprogrammas Interneta lappuses, nozares presi un brošūras.

Konsorcijs izvērtē piedāvājumus, ievērojot netiešās darbības izvērtēšanā un atlasē izmantotos kritērijus, kas noteikti saskaņā ar 10. panta 4. un 5. punkta noteikumiem, un konsorcijam palīdz neatkarīgi eksperti, kurus tas ieceļ, pamatojoties uz 11. panta 2. punkta b) apakšpunktā aprakstītajiem kritērijiem.

Turpmākas konsorcija izmaiņas veic saskaņā ar 1. punkta otrajā daļā noteikto procedūru.

16. pants

Papildu finanšu iemaksas

Komisija var palielināt Kopienas finanšu iemaksas attiecībā uz jau notiekošu netiešu darbību, lai paplašinātu tās darbības jomu, paredzot jaunus pasākumus, kuri var ietvert jaunus dalībniekus.

Šādi tā rīkojas 9. panta 1. punktā un 9. panta 2. punkta c) apakšpunktā minēto netiešo darbību gadījumā, izmantojot uzaicinājumu iesniegt papildu priekšlikumus, kuru Komisija publicē un izsludina saskaņā ar 9. panta 4. punktu un kuru vajadzības gadījumā var attiecināt tikai uz tādām netiešām darbībām, kas jau notiek. Komisija šādus priekšlikumus izvērtē un atlasa saskaņā ar 10. pantu.

17. pants

Konsorcija darbības trešo personu labā

Ja līgumā paredzēts, ka visas konsorcija darbības vai daļa no tām jāveic trešo personu labā, tad konsorcijs nodrošina, ka sabiedrībai šo faktu pienācīgi paziņo - attiecīgā gadījumā - saskaņā ar līgumu.

Konsorcijs visus no trešām personām saņemtos pieteikumus izvērtē un atlasa saskaņā ar pārredzamības, taisnīguma un objektivitātes principu, kā arī atbilstīgi līguma noteikumiem.

18. pants

Zinātniskās, tehniskās un finanšu darbības uzraudzība un revīzijas

1. Komisija regulāri izvērtē netiešās darbības, kurās Kopiena dod ieguldījumu, un to dara, pamatojoties uz darba pārskatiem, kas aptver arī zināšanu izmantošanas vai izplatīšanas plāna īstenošanu un ko dalībnieki iesniedz saskaņā ar līguma noteikumiem.

Izcilības tīklu, integrēto projektu un, vajadzības gadījumā, citu netiešu darbību uzraudzībā Komisijai palīdz neatkarīgi eksperti, kurus ieceļ saskaņā ar 11. panta 2. punkta noteikumiem.

Komisija nodrošina visas tās informācijas konfidencialitāti, ko tā saņem attiecībā uz iepriekš uzkrātajām zināšanām un netiešas darbības gaitā sagaidāmām vai iegūtām zināšanām.

2. Saskaņā ar līgumu Komisija veic visus vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu to, ka netiešās darbības mērķu sasniegšanā pienācīgi ievēro Kopienas finansiālās intereses. Šīs regulas vai līguma noteikumu pārkāpuma gadījumā un ja tas vajadzīgs minēto interešu dēļ, Komisija var mainīt Kopienas finanšu iemaksu vai apturēt netiešo darbību.

3. Komisijai vai tās pilnvarotam pārstāvim ir tiesības veikt dalībnieku zinātniskās, tehniskās un finanšu darbības revīziju, lai nodrošinātu to, ka netiešā darbība tiek veikta vai ir paveikta saskaņā ar prasītajiem nosacījumiem un atbilstīgi līguma noteikumiem.

Līgumā paredz nosacījumus, ar kādiem dalībnieki var iebilst pret tādu tehniskās darbības revīziju attiecībā uz zināšanu izmantošanu un izplatīšanu, kas uzticēta konkrētiem Komisijas pilnvarotiem pārstāvjiem.

4. Ievērojot Līguma 160.C pantu, Revīzijas palāta var pārbaudīt Kopienas finanšu iemaksu izlietojumu.

19. pants

Informācija, kas darīta pieejama dalībvalstīm un asociētajām valstīm

Komisija pēc jebkuras dalībvalsts vai asociētās valsts pieprasījuma dara tai pieejamu noderīgu informāciju par gūtām zināšanām, veicot netiešu darbību, ja šāda informācija attiecas uz valsts politiku un ja vien dalībnieki pamatoti nenorāda, kāpēc to nevajadzētu darīt.

Intelektuālā īpašuma tiesību sakarā šāda pieejamība nekādos apstākļos nenodod Komisijas un dalībnieku tiesības vai pienākumus dalībvalstīm vai asociētajām valstīm, kuras saņem minēto informāciju.

Izņemot gadījumus, kad šāda vispārīga informācija kļūst plaši pieejama vai dalībnieki to dara pieejamu, vai to izplata bez konfidencialitātes ierobežojumiem, dalībvalstis un asociētās valstis ievēro Komisijas saistības attiecībā uz konfidencialitāti, kā noteikts šajā regulā.

20. pants

Kopienas finansiālo interešu aizsardzība

Komisija nodrošina, ka netiešu darbību īstenošanas laikā Kopienas finansiālās intereses aizsargā, veicot faktiskas pārbaudes un preventīvus pasākumus un - pārkāpumu konstatēšanas gadījumā - piemērojot efektīvas, samērīgas un preventīvas sankcijas, atbilstīgi Padomes Regulām (EK, Euratom) Nr. 2988/95 un (EK, Euratom) Nr. 2185/96[9] un Padomes Regulai (Euratom) Nr. 1074/1999[10].

III NODAĻA

ĪPAŠI NOTEIKUMI DALĪBAI ESP PASĀKUMOS PRIORITĀRAJĀ TEMATISKAJĀ JOMĀ "KODOLTERMISKĀS ENERĢIJAS PĒTNIECĪBA"

21. pants

Darbības joma

Šajā nodaļā izklāstītie noteikumi attiecas uz ESP pasākumiem prioritārajā tematiskajā jomā "Kodoltermiskās enerģijas pētniecība". Šajā nodaļā izklāstīto noteikumu un I un II nodaļā izklāstīto noteikumu nesaskaņas gadījumā piemēro šajā nodaļā izklāstītos noteikumus.

22. pants

Procedūras

ESP pasākumus prioritārajā tematiskajā jomā "Kodoltermiskās enerģijas pētniecība" var īstenot saskaņā ar procedūrām, kas paredzētas saistībā ar turpmāk norādīto:

a) asociācijas līgumi ar dalībvalstīm, asociētajām valstīm vai juridiskām vienībām, kas ir reģistrētas minētajās valstīs;

b) Eiropas Kodolenerģētikas attīstības nolīgums (EFDA);

c) citi daudzpusēji nolīgumi, kurus Kopiena noslēgusi ar asociētām juridiskām vienībām;

d) juridiskas vienības, ko var izveidot pēc tam, kad savu atzinumu sniegusi kodolenerģētikas programmas padomdevēja komiteja, kas minēta 6. panta 2. punktā īpašajā programmā (Euratom) par pētniecību un mācībām saistībā ar kodolenerģiju;

e) citi līgumi ar ierobežotu darbības termiņu, kas noslēgti ar neasociētām juridiskām vienībām, kuras reģistrētas dalībvalstīs vai asociētās valstīs;

f) starptautiski nolīgumi attiecībā uz sadarbību ar trešām valstīm vai juridiska vienība, kas var būt izveidota ar šādu nolīgumu.

23. pants

Kopienas finanšu iemaksas

1. Asociācijas līgumos, kas minēti 22. panta a) punktā, un līgumos ar ierobežotu darbības termiņu, kas minēti 22. panta e) punktā, paredz noteikumus par Kopienas finanšu iemaksām saistībā ar attiecīgajiem pasākumiem.

Kopienas finanšu iemaksu gada pamatlikme visā sestās pamatprogrammas īstenošanas laikā nepārsniedz 20 %.

2. Pēc apspriešanās ar kodolenerģētikas programmas padomdevēju komiteju, kas minēta 6. panta 2. punktā īpašajā programmā (Euratom) par pētniecību un mācībām saistībā ar kodolenerģiju, Komisija var finansēt:

a) pēc vienotas likmes, kas nepārsniedz 40 %:

i) ar kapitālu saistītus izdevumus īpaši noteiktos projektos, kuriem padomdevēja komiteja piešķīrusi prioritātes statusu; prioritātes statusu pārsvarā piešķir pasākumiem, kas ir tiešā saistībā ar Next Step/ITER, izņemot projektus, kam prioritātes statuss jau piešķirts iepriekšējo pamatprogrammu norises laikā;

ii) izdevumus saistībā ar līdzdalību īpaši noteiktos projektos, kas sekmē apvienību savstarpēju sadarbību un kas izriet no 22. pantā minētajiem asociācijas līgumiem, turklāt Kopienas atbalsta maksimālā robeža ir EUR 100 000 gadā vienai apvienībai;

b) īpaši noteiktus daudzpusējus pasākumus, ko veic saskaņā ar Eiropas Kodolenerģētikas attīstības nolīgumu vai ko veic juridiska vienība, kura izveidota minēto pasākumu, tostarp iepirkumu, nolūkā.

3. Tādu projektu un pasākumu gadījumā, kuru saņemtās finanšu iemaksas pārsniedz 1. punkta otrajā daļā minēto gada pamatlikmi, visām juridiskajām vienībām, kas minētas 22. panta a), b), c), d) un e) punktā, ir tiesības piedalīties eksperimentos, ko veic, izmantojot attiecīgās iekārtas.

4. Kopienas finanšu iemaksas saistībā ar pasākumiem, ko veic saskaņā ar 22. panta f) punktā minēto starptautisko sadarbības nolīgumu, paredz minētajā nolīgumā vai arī tās paredz ar šo nolīgumu izveidota juridiska vienība.

Kopiena kopā ar juridiskajām vienībām, kas apvienojušās programmā, var izveidot attiecīgu juridisku vienību, lai organizētu savu līdzdalību un finanšu iemaksas saskaņā ar šādu nolīgumu.

24. pants

Šī regula stājas spēkā trešajā dienā pēc publicēšanas Eiropas Kopienu Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2002. gada 5. novembrī

Padomes vārdā priekšsēdētājs T. PEDERSEN

[1] OV C 103 E, 30.4.2002., 331. lpp.

[2] Atzinums sniegts 2002. gada 3. jūlijā (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēts).

[3] Atzinums sniegts 2002. gada 17. jūlijā (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēts).

[4] OV L 232, 29.8.2002., 34. lpp.

[5] OV L 294, 29.10.2002., 74. lpp.

[6] OV L 199, 31.7.1985., 1. lpp.

[7] OV L 312, 23.12.1995., 1. lpp.

[8] OV C 45, 17.2.1996., 5. lpp.

[9] Padomes 1996. gada 11. novembra Regula (Euratom, EK) Nr. 2185/96 par pārbaudēm uz vietas un inspekcijām, kuras Komisija veic, lai aizsargātu Eiropas Kopienu finansiālās intereses no krāpšanas un citiem pārkāpumiem (OV L 292, 15.11.1996., 2. lpp.).

[10] Padomes 1999. gada 25. maija Regula (Euratom) Nr. 1074/1999 par izmeklēšanu, ko veic Eiropas Birojs krāpšanas apkarošanai (OLAF) (OV L 136, 31.5.1999., 8. lpp.).