Choose the experimental features you want to try

This document is an excerpt from the EUR-Lex website

Document 22019X0502(01)

    Paziņojums, kas iesniegts Enerģētikas hartas nolīguma (ECT) sekretariātam, ievērojot ECT 26. panta 3. punkta b) apakšpunkta ii) punktu, un ar ko aizstāj 1997. gada 17. novembrī Eiropas Kopienu vārdā sniegto paziņojumu

    ST/7830/2019/INIT

    OV L 115, 2.5.2019, p. 1–2 (BG, ES, CS, DA, DE, ET, EL, EN, FR, HR, IT, LV, LT, HU, MT, NL, PL, PT, RO, SK, SL, FI, SV)

    2.5.2019   

    LV

    Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

    L 115/1


    Paziņojums, kas iesniegts Enerģētikas hartas nolīguma (ECT) sekretariātam, ievērojot ECT 26. panta 3. punkta b) apakšpunkta ii) punktu, un ar ko aizstāj 1997. gada 17. novembrī Eiropas Kopienu vārdā sniegto paziņojumu

    Eiropas Savienība, Eiropas Atomenerģijas kopiena (Euratom) un to dalībvalstis sniedz šādu paziņojumu:

    “1.

    Eiropas Savienība un Euratom ir reģionālas ekonomiskās integrācijas organizācijas Enerģētikas hartas nolīguma nozīmē. Eiropas Savienība un Euratom īsteno kompetences, ko tām piešķīrušas to dalībvalstis, ar autonomu lēmumu pieņemšanas un tiesu iestāžu starpniecību.

    2.

    Eiropas Savienība, Euratom un to dalībvalstis ir starptautiski atbildīgas par Enerģētikas hartas nolīgumā ietverto saistību izpildi saskaņā ar to attiecīgajām kompetencēm.

    3.

    2014. gada 23. jūlijā tika pieņemta Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 912/2014 (1), ar ko izveido sistēmu tādas finansiālās atbildības noregulējumam, kura saistīta ar ieguldītāja un valsts strīdu izšķiršanas šķīrējtiesām, kas izveidotas ar starptautiskiem nolīgumiem, kuros Eiropas Savienība ir puse (“Regula 912/2014”) (2). Regulu piemēro ieguldītāja un valsts strīdiem, ko saskaņā ar Enerģētikas hartas nolīgumu ir ierosinājis prasītājs no trešās valsts. Šī regula jo īpaši paredz:

    A.   Saskaņā ar Regulas 912/2014 4. panta 1. punktu gadījumos, kad strīdi attiecas uz Eiropas Savienības iestāžu vai struktūru pieļautu attieksmi, atbildētāja ir Eiropas Savienība.

    B.   Gadījumos, kad strīdi ir saistīti ar dalībvalsts pilnībā vai daļēji pieļautu attieksmi, Regulas 912/2014 8. pants paredz, ka:

    1.

    Ja Komisija ir saņēmusi paziņojumu, kurā prasītājs norāda savu nolūku uzsākt šķīrējtiesas procesu saskaņā ar nolīgumu, tā nekavējoties informē attiecīgo dalībvalsti. Ja prasītājs norāda savu nolūku uzsākt šķīrējtiesas procesu pret Savienību vai dalībvalsti, Komisija 15 darbdienu laikā pēc paziņojuma saņemšanas informē Eiropas Parlamentu un Padomi par prasītāja nosaukumu vai vārdu, nolīguma noteikumiem, par kuriem tiek apgalvots, ka tie tiek pārkāpti, iesaistīto ekonomikas nozari, attieksmi, par kuru tiek apgalvots, ka tā neatbilst nolīgumam, un norādīto zaudējumu apjomu.

    2.

    Ja kāda dalībvalsts ir saņēmusi paziņojumu, kurā prasītājs norāda savu nolūku uzsākt šķīrējtiesas procesu, tā nekavējoties informē Komisiju.

    Regulas 912/2014 9. pants tālāk paredz, ka:

    1.

    Attiecīgā dalībvalsts rīkojas kā atbildētāja, izņemot šādās situācijās:

    a)

    Komisija pēc apspriešanās, ievērojot 6. pantu, 45 dienu laikā pēc 8. pantā minētā paziņojuma saņemšanas ir pieņēmusi lēmumu saskaņā ar šā panta 2. vai 3. punktu; vai

    b)

    dalībvalsts pēc apspriešanās, ievērojot 6. pantu, 45 dienu laikā pēc 8. pantā minētā paziņojuma saņemšanas Komisijai ir rakstiski apstiprinājusi, ka tai nav nodoma rīkoties kā atbildētājai.

    Ja izveidojas kāda no a) vai b) apakšpunktā minētajām situācijām, atbildētāja ir Savienība.

    2.

    Komisija ar īstenošanas aktiem, balstoties uz pilnīgu, izsvērtu un ar faktiem pamatotu analīzi un juridisko argumentāciju, kas sniegta dalībvalstīm, saskaņā ar 22. panta 2. punktā minēto konsultēšanās procedūru var pieņemt lēmumu, ka Savienībai jārīkojas kā atbildētājai, ja rodas viens vai vairāki no šādiem apstākļiem:

    a)

    Savienībai saskaņā ar 3. pantā noteiktajiem kritērijiem būtu jāuzņemas visa vai vismaz daļa no iespējamas finansiālās atbildības, kas izriet no strīda; vai

    b)

    strīds ir arī saistīts ar Savienības iestāžu vai struktūru pieļauto attieksmi.

    3.

    Komisija ar īstenošanas aktiem, balstoties uz pilnīgu, izsvērtu un ar faktiem pamatotu analīzi un juridisko argumentāciju, kas sniegta dalībvalstīm, saskaņā ar 22. panta 3. punktā minēto pārbaudes procedūru, var pieņemt lēmumu, ka Savienībai jārīkojas kā atbildētājai, kad līdzīga attieksme tiek apstrīdēta saistītā prasījumā pret Savienību PTO, kad ir izveidota komisija un prasījums attiecas uz to pašu konkrēto tiesību jautājumu un kad PTO lietā ir nepieciešams nodrošināt saskaņotu argumentāciju.

    (…)

    5.

    Pēc 8. pantā minētā paziņojuma saņemšanas vai paziņošanas Komisija un attiecīgā dalībvalsts nekavējoties, ievērojot 6. pantu, sāk apspriešanos par lietas noregulējumu, ievērojot šo pantu. Komisija un attiecīgā dalībvalsts nodrošina, lai tiktu ievēroti visi nolīgumā minētie termiņi.

    C.   Noteikusi, kas ir atbildētājs strīdā saskaņā ar iepriekšminētajiem Regulas 912/2014 noteikumiem, Eiropas Savienība informēs prasītāju 60 dienu laikā no dienas, kad prasītājs ir paziņojis par savu nodomu ierosināt strīdu. Tas neskar kompetenču sadalījumu starp Eiropas Savienību un dalībvalstīm attiecībā uz ieguldījumiem.

    4.

    Eiropas Savienības Tiesa kā Eiropas Savienības un Euratom tiesu iestāde ir kompetenta izskatīt jebkuru jautājumu, kas attiecas uz dibināšanas līgumu un saskaņā ar tiem pieņemto aktu piemērošanu un interpretāciju, ieskaitot Eiropas Savienības un Euratom noslēgtos starptautiskos nolīgumus, uz kuriem saskaņā ar konkrētiem nosacījumiem var atsaukties Tiesā.

    5.

    Jebkura lieta, ko Eiropas Savienības Tiesā ierosinājis citas ārpussavienības līgumslēdzējas puses prasītājs atbilstoši prasības veidiem, kas paredzēti Savienības dibināšanas līgumos, ietilpst Enerģētikas hartas nolīguma 26. panta 2. punkta a) apakšpunkta darbības jomā (3). Ņemot vērā to, ka Savienības tiesību sistēma paredz šādas prasības celšanas līdzekļus, ne Eiropas Savienība, ne Euratom nav devusi savu beznosacījuma piekrišanu strīda iesniegšanai izskatīšanai starptautiskas šķīrējtiesas vai samierināšanas procedūrā.

    6.

    Ciktāl runa ir par starptautisku šķīrējtiesu, jānorāda, ka Konvencijas par ieguldījumu strīdu izšķiršanu starp valstīm un citu valstu pilsoņiem (ICSID) noteikumi neļauj Eiropas Savienībai un Euratom kļūt par ICSID pusēm. ICSID papildu mehānisma noteikumi arī neļauj Eiropas Savienībai un Euratom tos izmantot. Jebkuru šķīrējtiesas nolēmumu pret Eiropas Savienību un Euratom īstenos Savienības iestādes saskaņā ar to saistībām atbilstoši Enerģētikas hartas nolīguma 26. panta 8. punktam.”

    (1)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 912/2014 (2014. gada 23. jūlijs), ar ko izveido sistēmu tādas finansiālās atbildības noregulējumam, kura saistīta ar ieguldītāja un valsts strīdu izšķiršanas šķīrējtiesām, kas izveidotas ar starptautiskiem nolīgumiem, kuros Eiropas Savienība ir puse (OV L 257, 28.8.2014., 121. lpp.).

    (2)  Lielākai noteiktībai – šis paziņojums ir paredzēts, lai pievērstos Regulas 912/2014 pieņemšanas sekām attiecībā uz lietām, ko saskaņā ar Enerģētikas hartas nolīgumu ir ierosinājis prasītājs no ārpussavienības līgumslēdzējas puses. Šā paziņojuma darbības jomā neietilpst strīdi starp dalībvalsts ieguldītāju un dalībvalsti saskaņā ar Enerģētikas hartas nolīgumu. ES un tās dalībvalstis šim jautājumam var pievērsties vēlākā posmā.

    (3)  26. panta 2. punkta a) apakšpunkts ir piemērojams arī gadījumos, kad Eiropas Savienības Tiesa var tikt aicināta izskatīt Enerģētikas hartas nolīguma piemērošanu vai interpretāciju, pamatojoties uz kādas dalībvalsts tiesas iesniegtu lūgumu sniegt prejudiciālu nolēmumu saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 267. pantu.


    Top