1.   Šajā regulā tiek noteikti:

2.   Šo regulu nepiemēro ESF+ Nodarbinātības un sociālās inovācijas sadaļai vai EJZAF, AMIF, IDF un BMVI tiešas vai netiešas pārvaldības komponentiem, izņemot tehnisko palīdzību pēc Komisijas iniciatīvas.

3.   Šīs regulas 5., 14., 19. pantu, 28. līdz 34. pantu un 108. līdz. 112. pantu nepiemēro AMIF, IDF vai BMVI.

4.   Šīs regulas 108. līdz. 112. pantu nepiemēro EJZAF.

5.   Šīs regulas 14., 15., 18., 19., 21. līdz 27., 37. līdz 42. pantu, 43. panta 1. līdz 4. punktu, 44. un 50. pantu, 55. panta 1. punktu un 73., 77., 80. pantu un 83. līdz 85. pantu nepiemēro Interreg programmām.

6.   Turpmāk uzskaitītajās konkrētu fondu regulās var paredzēt šo regulu papildinošus noteikumus, kas nav pretrunā šai regulai:

Ja rodas šaubas par šīs regulas un konkrētu fondu regulu piemērošanu, noteicošā ir šī regula.

1.   ERAF, ESF+, Kohēzijas fonds un EJZAF atbalsta šādus politikas mērķus:

TPF palīdz sasniegt konkrēto mērķi – dot reģioniem un cilvēkiem iespēju risināt jautājumus saistībā ar sociālajām, nodarbinātības, ekonomiskajām un vidiskajām sekām, ko rada pārkārtošanās uz Savienības 2030. gadam izvirzīto mērķrādītāju enerģētikas un klimata jomā un uz klimatneitrālu Savienības ekonomiku līdz 2050. gadam, pamatojoties uz Parīzes nolīgumu.

Šā panta 1. punkta pirmo daļu nepiemēro ERAF un ESF+ resursiem, ko pārvieto uz TPF saskaņā ar 27. pantu.

2.   ERAF, ESF+, Kohēzijas fonds un TPF atbalsta Savienības darbības, kuru mērķis ir stiprināt tās ekonomisko, sociālo un teritoriālo kohēziju saskaņā ar LESD 174. pantu, īstenojot šādus mērķus:

3.   Dalībvalstis un Komisija veicina koordināciju, papildināmību un saskaņotību starp fondiem un citiem Savienības instrumentiem un fondiem. Tās optimizē atbildīgo personu koordinācijas mehānismus, lai izvairītos no dublēšanās plānošanas un īstenošanas laikā. Attiecīgi dalībvalstis un Komisija ņem vērā arī attiecīgos konkrētai valstij adresētos ieteikumus fondu plānošanā un apguvē.

1.   Dalībvalstis sniedz informāciju par atbalstu vides un klimata mērķu sasniegšanai, izmantojot metodoloģiju, kas pamatojas uz katram fondam paredzētajiem intervences veidiem. Minētā metodoloģija ietver konkrēta svēruma piešķiršanu sniegtajam atbalstam līmenī, kas atspoguļo, kādā apmērā šāds atbalsts sniedz ieguldījumu vides un klimata mērķu sasniegšanā. ERAF, ESF+ un Kohēzijas fonda gadījumā svērums ir saistīts ar I pielikumā norādīto intervences veidu dimensijām un kodiem. ERAF un Kohēzijas fonds iegulda attiecīgi 30 % un 37 % no Savienības ieguldījuma izdevumos, kas atbalstīti Savienības budžetā noteikto klimata mērķu sasniegšanai.

2.   Klimata ieguldījuma mērķrādītāju katrai dalībvalstij nosaka procentos no tās kopējā ERAF un Kohēzijas fonda piešķīruma un iekļauj programmās, ņemot vērā intervences veidus un indikatīvo finanšu sadalījumu saskaņā ar 22. panta 3. punkta d) apakšpunkta viii) punktu. Kā paredzēts 11. panta 1. punktā, provizorisko klimata ieguldījuma mērķrādītāju nosaka partnerības nolīgumā.

3.   Dalībvalsts un Komisija regulāri uzrauga, kā tiek ievēroti klimata ieguldījuma mērķrādītāji, pamatojoties uz kopējiem attiecināmajiem izdevumiem, ko saņēmēji ir deklarējuši vadošajai iestādei un kas sadalīti pa intervences veidiem saskaņā ar 42. pantu, un uz dalībvalsts iesniegtajiem datiem. Ja uzraudzība liecina, ka progress virzībā uz klimata ieguldījuma mērķrādītāja sasniegšanu nav pietiekams, dalībvalsts un Komisija ikgadējā izskatīšanas sanāksmē vienojas par korektīviem pasākumiem.

4.   Ja līdz 2024. gada 31. decembrim nav panākts pietiekams progress virzībā uz klimata ieguldījuma mērķrādītāja sasniegšanu valsts līmenī, dalībvalsts to ņem vērā savā vidusposma pārskatīšanā saskaņā ar 18. panta 1. punktu.

1.   Dalībvalstis un Komisija apgūst dalītā pārvaldībā īstenotajiem fondiem piešķirto Savienības budžetu saskaņā ar Finanšu regulas 63. pantu. Dalībvalstis sagatavo un īsteno programmas attiecīgajā teritoriālajā līmenī saskaņā ar savu institucionālo, tiesisko un finanšu sistēmu.

2.   Komisija apgūst tā atbalsta summu, kas no Kohēzijas fonda pārvietots uz Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumentu (EISI), Eiropas pilsētiniciatīvu, starpreģionālām investīcijām inovācijā, tā atbalsta summu, kas no ESF+ pārvietots uz transnacionālo sadarbību, summas, kas iemaksātas programmā InvestEU, tiešā vai netiešā pārvaldībā īstenotu tehnisko palīdzību pēc Komisijas iniciatīvas saskaņā ar Finanšu regulas 62. panta 1. punkta pirmās daļas a) un c) apakšpunktu.

3.   Vienojoties ar attiecīgo dalībvalsti un reģioniem, Komisija, izmantojot netiešu pārvaldību, var īstenot tālāko reģionu sadarbību atbilstoši mērķim “Eiropas teritoriālā sadarbība” (Interreg).

1.   Attiecībā uz partnerības nolīgumu un katru programmu dalībvalstis saskaņā ar savu institucionālo un tiesisko sistēmu katra organizē un īsteno visaptverošu partnerību, ņemot vērā fondu specifiku. Minētajā partnerībā iesaista vismaz šādus partnerus:

2.   Partnerība, kas izveidota saskaņā ar šā panta 1. punktu, darbojas saskaņā ar daudzlīmeņu pārvaldības principu un augšupēju pieeju. Dalībvalstis 1. punktā minētos partnerus iesaista partnerības nolīgumu sagatavošanā, kā arī visā programmu sagatavošanas, īstenošanas un novērtēšanas laikā, tostarp uzraudzības komiteju darbā saskaņā ar 39. pantu.

Šajā sakarā dalībvalstis attiecīgā gadījumā atbilstošu procentuālo daļu no fondu nodrošinātajiem resursiem piešķir sociālo partneru un pilsoniskās sabiedrības organizāciju administratīvo spēju veidošanai.

3.   Attiecībā uz Interreg programmām partnerībā iesaista partnerus no visām iesaistītajām dalībvalstīm.

4.   Partnerības organizēšanu un īstenošanu veic saskaņā ar Eiropas rīcības kodeksu attiecībā uz partnerību, kas izveidots ar Deleģēto regulu (ES) Nr. 240/2014.

5.   Komisija ar organizācijām, kas pārstāv partnerus Savienības līmenī, vismaz reizi gadā apspriežas par programmu īstenošanu un ziņo Eiropas Parlamentam un Padomei par rezultātiem.

1.   Dalībvalstis un Komisija fondu apguvē nodrošina pamattiesību ievērošanu un atbilstību Eiropas Savienības Pamattiesību hartai.

2.   Dalībvalstis un Komisija nodrošina, lai visā programmu sagatavošanā, īstenošanā uzraudzīšanā, ziņojumu izstrādē un novērtēšanā tiktu ņemta vērā un veicināta vīriešu un sieviešu līdztiesība, dzimumu līdztiesības aspekta integrēšana un dzimumperspektīvas integrēšana.

3.   Dalībvalstis un Komisija veic atbilstošus pasākumus, lai programmu sagatavošanas, īstenošanas uzraudzības, ziņošanas un novērtēšanas laikā novērstu jebkādu diskrimināciju dzimuma, rases vai etniskās izcelsmes, ticības vai pārliecības, invaliditātes, vecuma vai seksuālās orientācijas dēļ. Visā programmu sagatavošanas un īstenošanas laikā jo īpaši ņem vērā piekļūstamības nodrošināšanu personām ar invaliditāti.

4.   Fondu mērķus īsteno saskaņā ar mērķi veicināt ilgtspējīgu attīstību, kā noteikts LESD 11. pantā, ņemot vērā ANO ilgtspējīgas attīstības mērķus, Parīzes nolīgumu un principu “nenodari būtisku kaitējumu”.

Fondu mērķus īsteno, pilnībā ievērojot Savienības acquis vides jomā.

1.   Katra dalībvalsts sagatavo partnerības nolīgumu, kurā izklāstīta plānošanas stratēģiskā orientācija un ERAF, ESF+, Kohēzijas fonda, TPF un EJZAF rezultatīvas un efektīvas izmantošanas kārtība laikposmam no 2021. gada 1. janvāra līdz 2027. gada 31. decembrim.

2.   Partnerības nolīgumu sagatavo saskaņā ar Eiropas rīcības kodeksu attiecībā uz partnerību. Ja dalībvalsts savu programmu sagatavošanas laikā jau paredz visaptverošu partnerību, minēto prasību uzskata par izpildītu.

3.   Dalībvalsts partnerības nolīgumu Komisijai iesniedz pirms pirmās programmas iesniegšanas vai vienlaikus ar to.

4.   Partnerības nolīgumu var iesniegt kopā ar attiecīgo gada valsts reformu programmu un integrētu nacionālo enerģētikas un klimata plānu.

5.   Partnerības nolīgums ir stratēģisks un kodolīgs dokuments. Tas nav garāks par 35 lappusēm, ja vien dalībvalsts pēc savas iniciatīvas nenolemj palielināt dokumenta apjomu.

6.   Dalībvalsts partnerības nolīgumu izstrādā saskaņā ar II pielikumā norādīto veidni. Dalībvalsts var iekļaut partnerības nolīgumu kādā no tās programmām.

7.   Interreg programmas Komisijai var iesniegt pirms partnerības nolīguma iesniegšanas.

8.   EIB pēc attiecīgās dalībvalsts lūguma var piedalīties partnerības nolīguma sagatavošanā, kā arī pasākumos, kas saistīti ar darbību sagatavošanu, finanšu instrumentiem un PPP.

1.   Partnerības nolīgumā tiek ietverti šādi elementi:

Attiecībā uz mērķi “Eiropas teritoriālā sadarbība” (Interreg) partnerības nolīgumā ietver tikai plānoto programmu sarakstu.

2.   Partnerības nolīgumā var iekļaut arī novērtējuma kopsavilkumu par 15. pantā un III un IV pielikumā minēto attiecīgo veicinošo nosacījumu izpildi.

1.   Komisija novērtē partnerības nolīgumu un tā atbilstību šai regulai un konkrētu fondu noteikumiem, vienlaikus ievērojot proporcionalitātes principu, ņemot vērā dokumenta stratēģisko raksturu, aptverto programmu skaitu un attiecīgajai dalībvalstij piešķirto resursu kopējo summu. Savā novērtējumā Komisija jo īpaši ņem vērā to, kā dalībvalsts plāno īstenot attiecīgos konkrētai valstij adresētos ieteikumus, tās integrētu nacionālo enerģētikas un klimata plānu, kā arī Eiropas sociālo tiesību pīlāru.

2.   Komisija var sniegt apsvērumus par to trīs mēnešu laikā no dienas, kurā dalībvalsts iesniegusi partnerības nolīgumu.

3.   Dalībvalsts pārskata partnerības nolīgumu, ņemot vērā Komisijas sagatavotos apsvērumus.

4.   Komisija ar īstenošanas aktu pieņem lēmumu par minētā partnerības nolīguma apstiprināšanu ne vēlāk kā četrus mēnešus pēc dienas, kurā attiecīgā dalībvalsts pirmo reizi iesniegusi partnerības nolīgumu.

5.   Ja partnerības nolīgums ir iekļauts programmā saskaņā ar 10. panta 6. punktu, Komisija ar īstenošanas aktu pieņem atsevišķu lēmumu, ar ko apstiprina gan partnerības nolīgumu, gan programmu, ne vēlāk kā sešus mēnešus pēc dienas, kurā attiecīgā dalībvalsts pirmo reizi iesniegusi programmu.

1.   Dalībvalsts līdz 2025. gada 31. martam var iesniegt Komisijai grozītu partnerības nolīgumu, ņemot vērā vidusposma pārskata rezultātus.

2.   Komisija novērtē grozījumu un var izteikt apsvērumus trīs mēnešu laikā pēc grozītā partnerības nolīguma iesniegšanas.

3.   Dalībvalsts pārskata grozīto partnerības nolīgumu, ņemot vērā Komisijas sagatavotos apsvērumus.

4.   Komisija apstiprina partnerības nolīguma grozījumus ne vēlāk kā sešus mēnešus pēc tam, kad dalībvalsts to iesniegusi.

1.   Dalībvalstis partnerības nolīgumā var piešķirt summu līdz 2 % no sākotnējā valsts piešķīruma attiecīgi ERAF, ESF+, Kohēzijas fondam un EJZAF, kas jāiemaksā programmā InvestEU un jānodrošina, izmantojot ES garantiju un InvestEU konsultāciju centru saskaņā ar InvestEU regulas 10. pantu. Dalībvalstis ar attiecīgās vadošās iestādes piekrišanu pēc 2023. gada 1. janvāra var piešķirt papildu summu līdz 3 % no sākotnējā valsts piešķīruma katrā no minētajiem fondiem, izmantojot vienu vai vairākus programmas grozījumu pieprasījumus.

Šādas summas palīdz sasniegt politikas mērķus, kas izvēlēti partnerības nolīgumā vai programmā, un atbalsta investīcijas galvenokārt ieguldītāju reģiona kategorijā.

Minētās iemaksas īsteno saskaņā ar InvestEU regulā paredzētajiem noteikumiem, un tās nav uzskatāmas par resursu pārvietošanu saskaņā ar 26. pantu.

2.   Dalībvalstis katram gadam nosaka kopējo ieguldīto summu pa fondiem un attiecīgā gadījumā pa reģiona kategorijām. Partnerības nolīguma gadījumā var piešķirt kārtējā kalendārā gada un turpmāko kalendāro gadu resursus. Ja dalībvalsts pieprasa programmas grozījumu, piešķirt var tikai turpmāko kalendāro gadu resursus.

3.   Summu, kas minēta šā panta 1. punktā, izmanto, lai nodrošinātu ES garantijas daļu dalībvalsts komponentā, un InvestEU konsultāciju centram, kad ir noslēgts iemaksu nolīgums saskaņā ar InvestEU regulas 10. panta 3. punktu. Savienības budžeta saistības attiecībā uz katru iemaksu nolīgumu Komisija uzņemas gada maksājumu veidā laikposmā no 2021. gada 1. janvāra līdz 2027. gada 31. decembrim.

4.   Neatkarīgi no Finanšu regulas 12. panta, ja iemaksu nolīgums, kā noteikts InvestEU regulas 10. panta 2. punktā, nav četru mēnešu laikā no Komisijas lēmuma datuma, ar ko pieņem partnerības nolīgumu, noslēgts par šā panta 1. punktā minēto summu, kas piešķirta partnerības nolīgumā, atbilstošo summu piešķir programmai vai programmām ieguldītāja fonda un reģiona kategorijas ietvaros – attiecīgā gadījumā pēc dalībvalsts pieprasījuma.

Iemaksu nolīgumu par 1. punktā minētajām summām, kas piešķirtas programmas grozījuma pieprasījumā, noslēdz vienlaikus ar lēmuma pieņemšanu par programmas grozīšanu.

5.   Saskaņā ar InvestEU regulas 10. panta 4. punkta otro daļu, ja garantijas nolīgums nav noslēgts deviņu mēnešu laikā pēc iemaksu nolīguma noslēgšanas, iemaksu nolīgumu izbeidz vai pagarina pēc savstarpējas vienošanās.

Ja dalībvalsts dalība fondā InvestEU tiek pārtraukta, attiecīgās summas, kas iemaksātas kopējā uzkrājumu fondā kā nodrošinājums, tiek atgūtas kā iekšējie piešķirtie ieņēmumi, ievērojot Finanšu regulas 21. panta 5. punktu. Attiecīgā dalībvalsts iesniedz pieprasījumu par vienu vai vairākiem programmas grozījumiem, lai izmantotu atgūtās summas un summas, kas saskaņā ar šā panta 2. punktu piešķirtas turpmākajiem kalendārajiem gadiem. Iemaksu nolīguma izbeigšanu vai grozīšanu noslēdz vienlaikus ar lēmumu pieņemšanu, ar ko groza attiecīgo programmu vai programmas.

6.   Saskaņā ar InvestEU regulas 10. panta 4. punkta trešo daļu, ja garantijas nolīgums nav pienācīgi īstenots četru gadu laikā pēc garantijas nolīguma noslēgšanas, iemaksu nolīgumu groza. Dalībvalsts var pieprasīt, lai summas, kas iemaksātas ES garantijā saskaņā ar šā panta 1. punktu un paredzētas garantijas nolīgumā, bet neattiecas uz pamatā esošajiem aizdevumiem, kapitālieguldījumiem vai citiem riska instrumentiem, tiktu administrētas saskaņā ar šā panta 5. punktu.

7.   Resursus, kas radušies no vai kas attiecināmi uz summām, kuras iemaksātas ES garantijā, dara pieejamus dalībvalstij saskaņā ar InvestEU regulas 10. panta 5. punkta a) apakšpunktu un izmanto atbalstam ar tādu pašu mērķi vai mērķiem finanšu instrumentu vai budžeta garantiju veidā.

8.   Summām, kas atkārtoti izmantojamas programmā saskaņā ar šā panta 4., 5. un 6. punktu, saistību atcelšanas termiņš, kas noteikts 105. panta 1. punktā, sākas gadā, kurā uzņemas atbilstošās budžeta saistības.

1.   Šajā regulā izklāstīti konkrēto mērķu veicinošie nosacījumi.

III pielikumā ietverti horizontālie veicinošie nosacījumi, kas piemērojami visiem konkrētajiem mērķiem, un kritēriji to izpildes novērtēšanai.

IV pielikumā ietverti tematiskie veicinošie nosacījumi attiecībā uz ERAF, ESF+ un Kohēzijas fondu un kritēriji to izpildes novērtēšanai.

Veicinošais nosacījums attiecībā uz rīkiem un spējām valsts atbalsta noteikumu efektīvai piemērošanai nav piemērojams programmām, kas saņem atbalstu no AMIF, IDF vai BMVI.

2.   Sagatavojot programmu vai programmas grozījuma ietvaros ieviešot jaunu konkrētu mērķi, dalībvalsts novērtē, vai ir izpildīti ar izvēlēto konkrēto mērķi saistītie veicinošie nosacījumi. Veicinošais nosacījums ir izpildīts, ja ir izpildīti visi saistītie kritēriji. Dalībvalsts katrā programmā vai programmas grozījumā nosaka izpildītos un neizpildītos veicinošos nosacījumus, un sniedz pamatojumu, ja tā uzskata, ka veicinošais nosacījums ir izpildīts.

3.   Ja veicinošais nosacījums programmas vai programmas grozījuma apstiprināšanas laikā nav izpildīts, dalībvalsts, norādot izpildes pamatojumu, informē Komisiju, tiklīdz tā uzskata, ka veicinošais nosacījums ir izpildīts.

4.   Komisija pēc iespējas drīz un ne vēlāk kā trīs mēnešus pēc 3. punktā minētās informācijas saņemšanas veic novērtējumu un informē dalībvalsti, vai tā piekrīt dalībvalstij attiecībā uz veicinošā nosacījuma izpildi.

Ja Komisija nepiekrīt dalībvalstij attiecībā uz veicinošā nosacījuma izpildi, tā informē dalībvalsti un izklāsta savu novērtējumu.

Ja dalībvalsts nepiekrīt Komisijas novērtējumam, tā viena mēneša laikā iesniedz savus apsvērumus, un Komisija rīkojas saskaņā ar pirmo daļu.

Ja dalībvalsts piekrīt Komisijas novērtējumam, tā rīkojas saskaņā ar 3. punktu.

5.   Neskarot 105. pantu, izdevumus par darbībām, kas saistītas ar konkrēto mērķi, var iekļaut maksājumu pieteikumos, tomēr Komisija tos neatlīdzina, kamēr Komisija nav informējusi dalībvalsti par veicinošā nosacījuma izpildi, ievērojot šā panta 4. punkta pirmo daļu.

Pirmā daļa neattiecas uz darbībām, kas palīdz nodrošināt attiecīgā veicinošā nosacījuma izpildi.

6.   Dalībvalsts nodrošina, ka veicinošie nosacījumi tiek izpildīti un ievēroti arī turpmāk visā plānošanas periodā. Tā informē Komisiju par jebkādiem grozījumiem, kas ietekmē veicinošo nosacījumu izpildi.

Ja Komisija uzskata, ka veicinošais nosacījums vairs netiek pildīts, tā informē dalībvalsti, izklāstot savu novērtējumu. Pēc tam ievēro 4. punkta otrajā un trešajā daļā izklāstīto procedūru.

Ja Komisija secina, ka veicinošā nosacījuma neizpilde turpinās, un neskarot 105. pantu, pamatojoties uz dalībvalsts apsvērumiem, izdevumus, kas saistīti ar attiecīgo konkrēto mērķi, var iekļaut maksājumu pieteikumos, tomēr Komisija tos neatlīdzina, kamēr Komisija nav informējusi dalībvalsti par veicinošā nosacījuma izpildi, ievērojot šā panta 4. punkta pirmo daļu.

7.   IV pielikumu nepiemēro no TPF atbalstītām prioritātēm vai jebkādiem ERAF un ESF+ resursiem, ko pārvieto uz TPF saskaņā ar 27. pantu.

1.   Katra dalībvalsts izveido snieguma satvaru, lai ļautu veikt ar programmas sniegumu saistīto uzraudzību, ziņošanu un novērtēšanu tās īstenošanas laikā, un lai palīdzētu fondu vispārējā snieguma novērtēšanā.

Snieguma satvarā ietilpst:

2.   Starpposma rādītājus un mērķrādītājus nosaka attiecībā uz katru konkrēto programmas mērķi, izņemot tehnisko palīdzību un konkrēto mērķi novērst materiālo nenodrošinātību, kā izklāstīts ESF+ regulas 4. panta 1. punkta m) apakšpunktā.

3.   Starpposma rādītāji un mērķrādītāji ļauj Komisijai un dalībvalstij novērtēt progresu virzībā uz konkrēto mērķu sasniegšanu. Tie atbilst prasībām, kas noteiktas Finanšu regulas 33. panta 3. punktā.

1.   Metodoloģija, ar nosaka snieguma satvaru, ietver:

2.   Dalībvalsts metodoloģiju snieguma satvara noteikšanai pēc pieprasījuma dara pieejamu Komisijai.

1.   Attiecībā uz programmām, ko atbalsta no ERAF, ESF+, Kohēzijas fonda un TPF, dalībvalsts pārskata katru programmu, ņemot vērā šādus elementus:

2.   Dalībvalstis līdz 2025. gada 31. martam iesniedz Komisijai katras programmas vidusposma pārskata rezultātu novērtējumu, tostarp priekšlikumu par 86. panta 1. punkta otrajā daļā minētās elastīguma summas galīgo piešķīrumu.

3.   Ja pēc programmas vidusposma pārskatīšanas to uzskata par nepieciešamu vai gadījumā, kad tiek konstatētas jaunas problēmas, ievērojot 1. punkta a) apakšpunktu, dalībvalsts iesniedz Komisijai 2. punktā minēto novērtējumu kopā ar grozīto programmu.

Pārskatīšanā iekļauj:

Komisija apstiprina pārskatīto programmu saskaņā ar 24. pantu, tostarp elastīguma summas galīgo piešķīrumu.

4.   Ja vidusposma pārskatīšanas rezultātā dalībvalsts uzskata, ka programma nav jāgroza, Komisija vai nu:

5.   Līdz brīdim, kad tiks pieņemts Komisijas lēmums, ar ko apstiprina elastīguma summas galīgo piešķīrumu, šī summa nav pieejama darbību atlasei.

6.   Līdz 2026. gada beigām Komisija sagatavo ziņojumu par vidusposma pārskata rezultātiem un iesniedz to Eiropas Parlamentam un Padomei.

1.   Komisija var pieprasīt dalībvalstij pārskatīt attiecīgās programmas un ierosināt grozījumus tajās, ja tas vajadzīgs, lai palīdzētu īstenot attiecīgos Padomes ieteikumus.

Minētajam pieprasījumam var būt šādi mērķi:

2.   Pieprasījumu dalībvalstij saskaņā ar 1. punktu Komisija pamato, norādot nepieciešamību sekmēt attiecīgo ieteikumu īstenošanu, un tajā norāda programmas vai prioritātes, kuras Komisija uzskata par pielāgojamām, un gaidāmo grozījumu būtību. Šādu pieprasījumu neveic pirms 2023. gada vai pēc 2026. gada, nedz arī attiecībā uz vienu un to pašu programmu divus gadus pēc kārtas.

3.   Dalībvalsts iesniedz atbildi uz 1. punktā minēto pieprasījumu divu mēnešu laikā pēc tā saņemšanas, izklāstot grozījumus, ko tā uzskata par nepieciešamiem attiecīgajās programmās, šādu grozījumu iemeslus, norādot attiecīgās programmas un sniedzot ierosināto grozījumu aprakstu, kā arī to paredzamo ietekmi uz ieteikumu īstenošanu un fondu apguvi. Vajadzības gadījumā Komisija sniedz apsvērumus viena mēneša laikā pēc minētās atbildes saņemšanas.

4.   Dalībvalsts iesniedz priekšlikumu grozīt attiecīgās programmas divu mēnešu laikā no 3. punktā minētās atbildes iesniegšanas dienas.

5.   Ja Komisija nav iesniegusi apsvērumus vai ja tā uzskata, ka jebkādi iesniegtie apsvērumi ir pienācīgi ņemti vērā, tā pieņem lēmumu apstiprināt attiecīgo programmu grozījumus ne vēlāk kā četrus mēnešus pēc tam, kad tos iesniegusi dalībvalsts.

6.   Ja dalībvalsts 3. un 4. punktā minētajā termiņā nerīkojas efektīvi, atbildot uz pieprasījumu, kas iesniegts saskaņā ar 1. punktu, Komisija trīs mēnešos pēc 3. punktā minēto apsvērumu nosūtīšanas vai pēc dalībvalsts priekšlikuma iesniegšanas saskaņā ar 4. punktu sniedz priekšlikumu Padomei apturēt daļu vai visus maksājumus attiecīgajām programmām vai prioritātēm. Komisija savā priekšlikumā izklāsta pamatojumu, kādēļ tā ir secinājusi, ka dalībvalsts nav rīkojusies efektīvi. Iesniedzot priekšlikumu, Komisija ņem vērā visu attiecīgo informāciju un pienācīgi apsver visus elementus, kas izriet no strukturētā dialoga saskaņā ar 14. punktu, un tajā paustos viedokļus.

Padome pieņem lēmumu par minēto priekšlikumu, izmantojot īstenošanas aktu. Minētais īstenošanas akts attiecas tikai uz maksājuma pieteikumiem, kas iesniegti pēc minētā īstenošanas akta pieņemšanas dienas.

7.   Komisija iesniedz priekšlikumu Padomei pilnībā vai daļēji apturēt saistības vai maksājumus attiecībā uz vienu vai vairākām dalībvalsts programmām, ja Padome saskaņā ar LESD 126. panta 8. vai 11. punktu nolemj, ka dalībvalsts nav efektīvi rīkojusies, lai koriģētu savu pārmērīgo budžeta deficītu, ja vien tā nav konstatējusi nopietnu ekonomikas lejupslīdi eurozonā vai Savienībā kopumā Padomes Regulas (EK) Nr. 1467/97 (42) 3. panta 5. punkta un 5. panta 2. punkta nozīmē.

8.   Komisija var iesniegt priekšlikumu Padomei pilnībā vai daļēji apturēt saistības vai maksājumus attiecībā uz vienu vai vairākām dalībvalsts programmām šādos gadījumos:

9.   Par prioritāti izvirza saistību apturēšanu. Maksājumus aptur tikai gadījumos, kad ir vajadzīga tūlītēja rīcība, un noteikumu būtiskas neatbilstības gadījumos. Maksājumu apturēšana attiecas uz maksājuma pieteikumiem, kas saistībā ar attiecīgajām programmām iesniegti pēc lēmuma par apturēšanu pieņemšanas dienas.

10.   Komisijas priekšlikums lēmumam apturēt saistības ir uzskatāms par pieņemtu Padomē, ja vien Padome, izmantojot īstenošanas aktu, nenolemj noraidīt šādu priekšlikumu ar kvalificētu balsu vairākumu viena mēneša laikā no Komisijas priekšlikuma iesniegšanas dienas.

Saistību apturēšana attiecas uz saistībām no fondiem attiecīgajai dalībvalstij no 1. janvāra nākamajā gadā pēc lēmuma par apturēšanu pieņemšanas.

Padome pieņem lēmumu, izmantojot īstenošanas aktu, par 7. un 8. punktā minēto Komisijas priekšlikumu saistībā ar maksājumu apturēšanu.

11.   Piemērojamās saistību vai maksājumu apturēšanas apjoms un līmenis ir samērīgs, ievēro vienlīdzīgu attieksmi starp dalībvalstīm un ņem vērā attiecīgās dalībvalsts ekonomiskos un sociālos apstākļus, jo īpaši bezdarba līmeni, nabadzības vai sociālās atstumtības līmeni attiecīgajā dalībvalstī salīdzinājumā ar Savienības vidējo līmeni un apturēšanas ietekmi uz attiecīgās dalībvalsts ekonomiku. Apturēšanas ietekme uz programmām, kam ir izšķirīga nozīme nelabvēlīgu ekonomisko vai sociālo apstākļu novēršanā, ir īpašs faktors, kas jāņem vērā.

12.   Saistību apturēšana nepārsniedz 25 % no saistībām nākamajam kalendāram gadam attiecībā uz fondiem vai 0,25 % no nominālā IKP, atkarībā no tā, kurš rādītājs ir zemāks, jebkurā no šādiem gadījumiem:

Pastāvīgas neatbilstības gadījumā saistību apturēšana var pārsniegt maksimālo procentuālo likmi, kas norādīta pirmajā daļā.

13.   Padome atceļ saistību apturēšanu pēc Komisijas priekšlikuma šādos gadījumos:

Pēc tam, kad Padome ir atcēlusi saistību apturēšanu, Komisija apturētās saistības atkārtoti iekļauj budžetā saskaņā ar Regulas (ES, Euratom) 2020/2093 6. pantu.

Apturētās saistības nevar atkārtoti iekļaut budžetā pēc 2027. gada.

Saistību atcelšanas termiņš attiecībā uz budžetā atkārtoti iekļauto summu saskaņā ar 105. pantu sākas tajā gadā, kurā apturētās saistības ir atkārtoti iekļautas budžetā.

Lēmumu par maksājumu apturēšanas atcelšanu pieņem Padome pēc Komisijas priekšlikuma, ja ir izpildīti piemērojamie nosacījumi, kas izklāstīti pirmajā daļā. Uzskata, ka Padome ir pieņēmusi Komisijas priekšlikumu lēmumam atcelt saistību apturēšanu, ja vien Padome ar īstenošanas aktu nenolemj noraidīt šādu priekšlikumu ar kvalificētu balsu vairākumu viena mēneša laikā no Komisijas priekšlikuma iesniegšanas.

14.   Komisija informē Eiropas Parlamentu par šā panta īstenošanu. Jo īpaši tad, ja dalībvalsts izpilda kādu no 6., 7. vai 8. punktā paredzētajiem nosacījumiem, Komisija nekavējoties informē Eiropas Parlamentu un sniedz sīku informāciju par fondiem un programmām, uz ko varētu attiekties apturēšana.

Eiropas Parlaments var aicināt Komisiju iesaistīties strukturētā dialogā par to, kā piemērot šo pantu, ņemot vērā pirmajā daļā minētās informācijas nosūtīšanu.

Komisija nosūta Eiropas Parlamentam un Padomei priekšlikumu par apturēšanu vai priekšlikumu atcelt šādu apturēšanu bez kavēšanās pēc tā pieņemšanas. Eiropas Parlaments var aicināt Komisiju paskaidrot tās priekšlikuma iemeslus.

15.   Komisija līdz 2025. gada 31. decembrim veic šā panta piemērošanas pārskatīšanu. Šajā nolūkā Komisija sagatavo ziņojumu, ko tā nosūta Eiropas Parlamentam un Padomei, vajadzības gadījumā pievienojot tiesību akta priekšlikumu.

16.   Ja notiek būtiskas izmaiņas Savienības sociālajā un ekonomiskajā situācijā, Komisija var iesniegt priekšlikumu pārskatīt šā panta piemērošanu, vai arī Eiropas Parlaments vai Padome, rīkojoties attiecīgi saskaņā ar LESD 225. vai 241. pantu, var pieprasīt Komisijai iesniegt šādu priekšlikumu.

17.   Šo pantu nepiemēro ESF+, AMIF, IDF, BMVI un Interreg programmām.

1.   Ja pēc 2021. gada 1. jūlija Padome ir atzinusi, ka ir radies kāds neparasts notikums, ko viena vai vairākas dalībvalstis nevar kontrolēt un kas būtiski ietekmē vispārējās valdības finansiālo stāvokli vai izraisa nopietnu eurozonas vai visas Savienības ekonomikas lejupslīdi, kā minēts Regulas (EK) Nr. 1466/97 (45) 5. panta 1. punkta desmitajā daļā, 6. panta 3. punkta ceturtajā daļā, 9. panta 1. punkta desmitajā daļā un 10. panta 3. punkta ceturtajā daļā, vai ka radušies negaidīti nelabvēlīgi ekonomiskie notikumi, kas būtiski negatīvi ietekmē valdības finanses, kā minēts Regulas (EK) Nr. 1467/97 3. panta 5. punktā un 5. panta 2. punktā, tad Komisija ar īstenošanas lēmumu un ne ilgāk kā uz 18 mēnešiem var pieņemt vienu vai vairākus šādus pasākumus, ar noteikumu, ka tie ir tiešām nepieciešami, lai reaģētu uz minētajiem ārkārtējiem vai neparastiem apstākļiem:

2.   Komisija informē Eiropas Parlamentu un Padomi par šā panta īstenošanu. Ja ir izpildīts kāds no 1. punktā izklāstītajiem nosacījumiem, Komisija nekavējoties informē Eiropas Parlamentu un Padomi par tās veikto situācijas novērtējumu un tās plānotajiem turpmākajiem pasākumiem.

3.   Eiropas Parlaments vai Padome var aicināt Komisiju iesaistīties strukturētā dialogā par to, kā piemērot šo pantu. Novērtējot situāciju un paredzot turpmākus pasākumus, Komisija pienācīgi ņem vērā strukturētā dialoga laikā ieņemtās nostājas un paustos viedokļus.

4.   Pasākumi, kas pieņemti saskaņā ar 1. punktu, paliek spēkā. Ja ne ilgāk kā pēc astoņpadsmit mēnešiem, kā minēts 1. punktā, īpašie apstākļi, kuru dēļ tika pieņemti šie pagaidu pasākumi, saglabājas, Komisija atkārtoti novērtē situāciju un vajadzības gadījumā iesniedz tiesību akta priekšlikumu, ar ko groza šo regulu, paredzot nepieciešamo elastību, lai risinātu šos apstākļus.

5.   Par īstenošanas lēmumu, kas pieņemts saskaņā ar 1. punktu, Komisija nekavējoties un vēlākais divu darba dienu laikā pēc tā pieņemšanas informē Eiropas Parlamentu un Padomi.

1.   Sadarbībā ar 8. panta 1. punktā minētajiem partneriem dalībvalstis sagatavo programmas par fondu apguvi laikposmā no 2021. gada 1. janvāra līdz 2027. gada 31. decembrim.

2.   Dalībvalstis Komisijai programmas iesniedz ne vēlāk kā trīs mēnešus pēc partnerības nolīguma iesniegšanas. Attiecībā uz AMIF, IDF un BMVI dalībvalstis Komisijai programmas iesniedz ne vēlāk kā trīs mēnešus pēc šīs regulas vai attiecīgā fonda regulas stāšanās spēkā, atkarībā no tā, kurš datums ir vēlāk.

3.   Dalībvalstis programmas izstrādā atbilstoši V pielikumā norādītajai programmas veidnei.

AMIF, IDF un BMVI gadījumā dalībvalsts programmas izstrādā atbilstoši VI pielikumā norādītajai programmas veidnei.

4.   Ja vides ziņojumu sagatavo saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2001/42/EK (46), to publicē šīs regulas 49. panta 1. punktā minētajā programmas tīmekļa vietnē.

1.   Katrā programmā izklāsta stratēģiju par programmas ieguldījumu politikas mērķu vai TPF konkrētā mērķa sasniegšanā un programmas rezultātu paziņošanu.

2.   Programma sastāv no vienas vai vairākām prioritātēm. Katra prioritāte atbilst vienam politikas mērķim, TPF konkrētajam mērķim vai tehniskajai palīdzībai, ko īsteno, ievērojot 36. panta 4. punktu vai 37. pantu. Prioritāte var izmantot atbalstu no viena vai vairākiem fondiem, ja vien tā nesaņem atbalstu no TPF vai neattiecas uz tehnisko palīdzību, kas īstenota ievērojot 36. panta 4. punktu vai 37. pantu. Prioritāte, kas atbilst politikas mērķim, sastāv no viena vai vairākiem konkrētiem mērķiem. Vienam un tam pašam politikas mērķim vai TPF konkrētajam mērķim var atbilst vairāk nekā viena prioritāte.

Attiecībā uz programmām, kas saņem atbalstu no AMIF, IDF un BMVI, programma izmanto atbalstu no viena fonda un ietver konkrētus mērķus, kā arī tehniskās palīdzības konkrētos mērķus.

3.   Katrā programmā tiek izklāstīti šādi elementi:

Šā punkta a) apakšpunkta i), ii) un viii) punktu nepiemēro programmām, kas attiecas vienīgi uz ESF+ regulas 4. panta 1. punkta m) apakšpunktā izklāstītā konkrētā mērķa atbalstīšanu. Šā punkta d) apakšpunktu nepiemēro konkrētajam mērķim, kas izklāstīts ESF+ regulas 4. panta 1. punkta m) apakšpunktā.

Attiecībā uz ERAF, Kohēzijas fondu, ESF+, TPF un EJZAF, programmai informatīvos nolūkos pievieno plānoto stratēģiski svarīgo darbību sarakstu un grafiku.

Ja saskaņā ar k) apakšpunktu tiek norādīta vairāk nekā viena struktūra, kas saņem Komisijas maksājumus, dalībvalsts nosaka atlīdzināmo summu daļu starp minētajām struktūrām.

4.   Atkāpjoties no 3. punkta b)–e) apakšpunkta, par katru konkrēto mērķi programmām, kas saņem atbalstu no AMIF, IDF un BMVI, tiek sniegta šāda informācija:

5.   Intervences veidi balstās uz I pielikumā norādīto nomenklatūru. Programmām, kas saņem atbalstu no EJZAF, AMIF, IDF un BMVI, intervences veidi balstās uz konkrētu fondu regulās norādīto nomenklatūru.

6.   Attiecībā uz ERAF, ESF+, Kohēzijas fonda un TPF programmām 3. punkta g) apakšpunkta ii) punktā minētajā tabulā iekļauj tikai 2021.–2027. gadam paredzētās summas, tostarp elastīguma summu.

7.   Dalībvalsts paziņo Komisijai par jebkurām izmaiņām 3. punkta pirmās daļas k) apakšpunktā minētajā informācijā, kuru dēļ nav nepieciešamības grozīt programmu.

8.   Attiecībā uz programmām, ko atbalsta TPF, dalībvalstis iesniedz Komisijai taisnīgas pārkārtošanās teritoriālos plānus kā daļu no programmas vai programmām, vai no grozījumu pieprasījuma.

1.   Komisija novērtē programmu un tās atbilstību šai regulai un konkrētu fondu regulām, kā arī – attiecībā uz ERAF, ESF+, Kohēzijas fondu, TPF, un EJZAF – tās saderību ar attiecīgo partnerības nolīgumu. Savā novērtējumā Komisija jo īpaši ņem vērā attiecīgos konkrētai valstij adresētos ieteikumus, attiecīgās problēmas, kas apzinātas integrētā nacionālajā enerģētikas un klimata plānā, un Eiropas sociālo tiesību pīlāra principus, un to risināšanas veidu.

2.   Komisija var sniegt apsvērumus trīs mēnešu laikā no dienas, kurā dalībvalsts iesniegusi programmu.

3.   Dalībvalsts pārskata programmu, ņemot vērā Komisijas sagatavotos apsvērumus.

4.   Ne vēlāk kā piecus mēnešus pēc dienas, kurā dalībvalsts pirmo reizi iesniegusi programmu, Komisija ar īstenošanas aktu pieņem lēmumu par programmas apstiprināšanu.

1.   Dalībvalsts var iesniegt pamatotu pieprasījumu grozīt programmu līdz ar grozīto programmu, kurā izklāstīta attiecīgā grozījuma paredzamā ietekme uz mērķu sasniegšanu.

2.   Komisija novērtē grozījumu un tā atbilstību šai regulai un konkrētu fondu regulām, tostarp prasībām valstu līmenī, un var sniegt apsvērumus divu mēnešu laikā no grozītās programmas iesniegšanas.

3.   Dalībvalsts pārskata grozīto programmu, ņemot vērā Komisijas sagatavotos apsvērumus.

4.   Komisija ar pieņem lēmumu par programmas grozījumu apstiprināšanu ne vēlāk kā 4 mēnešus pēc tam, kad dalībvalsts to iesniegusi.

5.   Attiecībā uz programmām, kas saņem atbalstu no ERAF, ESF+, Kohēzijas fonda un TPF, plānošanas periodā dalībvalsts var pārvietot summu līdz 8 % no sākotnējā piešķīruma prioritātei un ne vairāk kā 4 % no programmas budžeta citai tās pašas programmas tā paša fonda prioritātei. Attiecībā uz programmām, kas saņem atbalstu no ERAF, ESF+ un TPF, pārvietošana attiecas tikai uz piešķīrumiem tajā pašā reģiona kategorijā.

Attiecībā uz programmām, kas saņem atbalstu no EJZAF, plānošanas periodā dalībvalsts var pārvietot summu līdz 8 % no konkrētam mērķim paredzētā sākotnējā piešķīruma citam konkrētam mērķim, tostarp tehniskajai palīdzībai, ko īsteno, ievērojot 36. panta 4. punktu.

Attiecībā uz programmām, kas saņem atbalstu no AMIF, IDF un BMVI, plānošanas periodā dalībvalsts var pārvietot piešķīrumus starp darbību veidiem vienas un tās pašas prioritātes ietvaros un turklāt summu līdz 15 % no prioritātei paredzētā sākotnējā piešķīruma citai tā paša fonda prioritātei.

Šādi pārvietojumi neskar iepriekšējos gadus. Pārvietojumus un ar tiem saistītās izmaiņas uzskata par nebūtiskiem, un tiem nav vajadzīgs Komisijas lēmums par programmas grozījumu apstiprināšanu. Tomēr tie atbilst visām regulatīvajām prasībām, un tos iepriekš apstiprina uzraudzības komiteja, ievērojot 40. panta 2. punkta d) apakšpunktu. Dalībvalsts iesniedz Komisijai grozīto tabulu, kas minēta attiecīgi 22. panta 3. punkta g) apakšpunkta ii), iii) vai iv) punktā, kopā ar jebkādām saistītām izmaiņām programmā.

6.   Komisijas apstiprinājums nav nepieciešams pareizrakstības vai redakcionāliem labojumiem, kuri neietekmē programmas īstenošanu. Dalībvalstis informē Komisiju par šādiem labojumiem.

7.   Programmām, kas saņem atbalstu no EJZAF, programmu grozījumiem, kas attiecas uz rādītāju ieviešanu, nav vajadzīgs Komisijas apstiprinājums.

1.   ERAF, ESF+, Kohēzijas fonds un TPF var kopīgi sniegt atbalstu programmām, uz ko attiecas mērķis “Investīcijas nodarbinātībai un izaugsmei”.

2.   ERAF un ESF+ savstarpēji papildinošā veidā un ievērojot ierobežojumu, kas ir 15 % no minēto fondu finansējuma katrai programmas prioritātei, var pilnībā vai daļēji finansēt darbību, kuras izmaksas ir tiesīgas pretendēt uz atbalstu no otra fonda, pamatojoties uz attiecīgajam fondam piemērojamiem attiecināmības noteikumiem, ar noteikumu, ka šādas izmaksas ir vajadzīgas darbības īstenošanai. Minētā iespēja neattiecas uz nekādiem ERAF un ESF+ resursiem, ko pārvieto uz TPF saskaņā ar 27. pantu.

1.   Dalībvalstis partnerības nolīgumā vai programmas grozījuma pieprasījumā, ja par to ir vienojusies programmas uzraudzības komiteja saskaņā ar 40. panta 2. punkta d) apakšpunktu, var pieprasīt pārvietot līdz 5 % no sākotnējā valsts piešķīruma katrā fondā uz jebkuru citu instrumentu tiešā vai netiešā pārvaldībā, ja šāda iespēja ir paredzēta šāda instrumenta pamataktā.

Šā punkta pirmajā daļā minēto pārvietojumu un saskaņā ar 14. panta 1. punkta pirmo daļu veikto iemaksu summa nepārsniedz 5 % no sākotnējā valsts piešķīruma katrā fondā.

Partnerības nolīgumā vai pieprasījumā grozīt programmu dalībvalstis var arī pieprasīt pārvietot līdz 5 % no sākotnējā valsts piešķīruma katrā fondā uz citu fondu vai fondiem, izņemot pārvietojumus, kas noteikti ceturtajā daļā.

Partnerības nolīgumā vai pieprasījumā grozīt programmu dalībvalstis var arī pieprasīt papildu pārvietojumu līdz 20 % apmērā no sākotnējā valsts piešķīruma fondā starp ERAF, ESF+ vai Kohēzijas fondu dalībvalsts kopējo resursu ietvaros atbilstīgi mērķim “Investīcijas nodarbinātībai un izaugsmei”. Dalībvalstis, kuru vidējais kopējais bezdarba līmenis 2017.–2019. gada periodā ir mazāks par 3 %, var pieprasīt šādu papildu pārvietojumu līdz 25 % apmērā no sākotnējā valsts piešķīruma.

2.   Pārvietotos resursus apgūst saskaņā ar tā fonda vai instrumenta noteikumiem, uz kuru resursi ir pārvietoti, un, ja tiek veikta pārvietošana uz instrumentiem tiešā vai netiešā pārvaldībā, attiecīgās dalībvalsts labā.

3.   Pieprasījumos grozīt programmu norāda katrā gadā kopējo pārvietoto summu, attiecīgā gadījumā sadalot pa fondiem un pa reģiona kategorijām, tie ir pienācīgi pamatoti, ņemot vērā papildināmību un sasniedzamo ietekmi, un tiem pievieno grozīto programmu vai programmas saskaņā ar 24. pantu.

4.   Pēc apspriešanās ar attiecīgo dalībvalsti Komisija iebilst pret pārvietojuma pieprasījumu saistītajos programmas grozījumos, ja šāds pārvietojums nelabvēlīgi ietekmētu tās programmas mērķu sasniegšanu, no kuras resursi ir jāpārvieto.

Komisija arī iebilst pret pieprasījumu, ja tā uzskata, ka dalībvalsts nav sniegusi pietiekamu pamatojumu pārvietošanai attiecībā uz sasniedzamajiem rezultātiem vai ieguldījumu, kas jāveic saņēmēja fonda vai instrumenta tiešā vai netiešā pārvaldībā mērķu sasniegšanā.

5.   Ja pārvietojuma pieprasījums attiecas uz programmas grozījumu, var pārvietot tikai turpmāko kalendāro gadu resursus.

6.   TPF resursi, tostarp jebkuri resursi, kas pārvietoti no ERAF un ESF+ saskaņā ar 27. pantu, nav pārvietojami uz citiem fondiem vai instrumentiem saskaņā ar šā panta 1.–5. punktu.

TPF nesaņem pārvietojumus saskaņā ar 1.–5. punktu.

7.   Ja Komisija nav uzņēmusies juridiskas saistības saskaņā ar tiešu vai netiešu pārvaldību attiecībā uz resursiem, kas pārvietoti saskaņā ar 1. punktu, attiecīgos neizmantotos resursus var pārvietot atpakaļ uz fondu, no kura tie sākotnēji tika pārvietoti un piešķirti vienai vai vairākām programmām.

Šajā nolūkā dalībvalsts iesniedz programmas grozījuma pieprasījumu saskaņā ar 24. panta 1. punktu vēlākais četrus mēnešus pirms saistību termiņa, kas noteikts Finanšu regulas 114. panta 2. punkta pirmajā daļā.

8.   Resursus, kas pārvietoti atpakaļ uz fondu, no kura tie sākotnēji tika pārvietoti un piešķirti vienai vai vairākām programmām, no programmas grozījuma pieprasījuma iesniegšanas dienas īsteno saskaņā ar šajā regulā un konkrētu fondu regulās izklāstītajiem noteikumiem.

9.   Resursu, kas pārvietoti atpakaļ uz fondu, no kura tie sākotnēji tika pārvietoti un piešķirti programmai saskaņā ar šā panta 7. punktu, saistību atcelšanas termiņš, kas noteikts 105. panta 1. punktā, sākas gadā, kurā uzņemas atbilstošās budžeta saistības.

1.   Dalībvalstis var brīvprātīgi pieprasīt, lai resursu apjomu, kas TPF pieejams atbilstīgi mērķim “Investīcijas nodarbinātībai un izaugsmei” saskaņā ar TPF regulas 3. pantu, papildina ar resursiem no ERAF, ESF+ vai to kombināciju tajā reģiona kategorijā, kurā atrodas attiecīgā teritorija. Kopējie ERAF un ESF+ resursi, kas pārvietoti uz TPF, nepārsniedz summu, kura ir trīs reizes lielāka par 110. panta 1. punkta g) apakšpunktā minēto TPF piešķīrumu. Resursi, kas pārvietoti no ERAF vai ESF+, nepārsniedz 15 % no attiecīgā ERAF un ESF+ piešķīruma attiecīgajai dalībvalstij. Dalībvalstis minētajos pieprasījumos norāda kopējo pārvietojamo summu par katru gadu pa reģiona kategorijām.

2.   Attiecīgie pārvietojumi no ERAF un ESF+ resursiem uz TPF atbalstīto prioritāti vai prioritātēm atspoguļo intervenču veidus saskaņā ar informāciju, kas programmā izklāstīta, ievērojot 22. panta 3. punkta d) apakšpunkta ix) punktu. Šādus pārvietojumus uzskata par galīgiem.

3.   TPF resursus, tostarp resursus, kas pārvietoti no ERAF un ESF+, īsteno saskaņā ar šajā regulā un TPF regulā izklāstītajiem noteikumiem. Noteikumus, kas izklāstīti ERAF un KF regulā un ESF+ regulā, nepiemēro ERAF un ESF+ resursiem, kas pārvietoti saskaņā ar 1. punktu.

1.   Teritoriālajās stratēģijās, ko īsteno, ievērojot 28. panta a) vai c) punktu, ir šādi elementi:

Tajās var būt iekļauts arī atbalstāmo darbību saraksts.

2.   Teritoriālās stratēģijas ir attiecīgo teritoriālo iestāžu vai struktūru atbildībā. Teritoriālo stratēģiju vajadzībām var izmantot esošos stratēģiskos dokumentus par attiecīgajām teritorijām.

3.   Ja atbalstāmo darbību saraksts nav iekļauts teritoriālajā stratēģijā, darbības atlasa vai darbību atlasē iesaistās attiecīgās teritoriālās iestādes vai struktūras.

4.   Sagatavojot teritoriālās stratēģijas, 2. punktā minētās iestādes vai struktūras sadarbojas ar attiecīgām vadošajām iestādēm, lai noteiktu to darbību tvērumu, kas atbalstāmas ar attiecīgo programmu.

Atlasītās darbības atbilst teritoriālajai stratēģijai.

5.   Ja teritoriālā iestāde vai struktūra veic uzdevumus, par kuriem atbildīga ir vadošā iestāde, izņemot darbību atlasi, vadošā iestāde attiecīgo iestādi norāda kā starpniekstruktūru.

6.   Atbalstu var piešķirt teritoriālo stratēģiju sagatavošanai un izstrādei.

1.   Ja dalībvalsts to uzskata par lietderīgu saskaņā ar 28. pantu, ERAF, ESF+, TPF un EJZAF atbalsta sabiedrības virzītu vietējo attīstību.

2.   Dalībvalsts nodrošina, ka sabiedrības virzīta vietējā attīstība:

3.   Ja atbalsts stratēģijām, kas minētas 2. punkta c) apakšpunktā, ir pieejams no vairāk nekā viena fonda, attiecīgās vadošās iestādes organizē kopīgu uzaicinājumu atlasīt minētās stratēģijas un visiem attiecīgajiem fondiem izveido apvienotu komiteju, kas uzrauga minēto stratēģiju īstenošanu. Attiecīgās vadošās iestādes var izvēlēties vienu no attiecīgajiem fondiem, kas atbalsta visas ar minētajām stratēģijām saistītās sagatavošanas, pārvaldības un iedzīvināšanas izmaksas, kas minētas 34. panta 1. punkta a) un c) apakšpunktā.

4.   Ja šādas stratēģijas īstenošana ir saistīta ar atbalstu no vairāk nekā viena fonda, attiecīgās vadošās iestādes var izvēlēties vienu no attiecīgajiem fondiem kā galveno fondu.

5.   Ievērojot katra stratēģijas īstenošanā iesaistītā fonda darbības jomu un attiecināmības noteikumus, minētajai stratēģijai piemēro galvenā fonda noteikumus. Citu fondu iestādes pamatojas uz lēmumiem un pārvaldības verifikācijām, ko īstenojusi galvenā fonda kompetentā iestāde.

6.   Galvenā fonda iestāde sniedz pārējo fondu iestādēm informāciju, kas vajadzīga, lai veiktu uzraudzību un maksājumus saskaņā ar noteikumiem, kas izklāstīti konkrētu fondu regulās.

1.   Attiecīgās vadošās iestādes nodrošina, ka katrā 31. panta 2. punkta c) apakšpunktā minētajā stratēģijā ir noteikti šādi elementi:

Tajā var iekļaut arī no katra attiecīgā fonda finansējamo pasākumu un darbību veidus.

2.   Attiecīgās vadošās iestādes nosaka minēto stratēģiju atlases kritērijus, izveido komiteju minētās atlases veikšanai un apstiprina minētās komitejas izvēlētās stratēģijas.

3.   Attiecīgās vadošās iestādes pabeidz stratēģiju atlases pirmo kārtu un nodrošina, ka izraudzītās vietējās rīcības grupas var pildīt savus 33. panta 3. punktā noteiktos uzdevumus 12 mēnešu laikā no lēmuma par programmas apstiprināšanu dienas vai – attiecībā uz stratēģijām, ko atbalsta vairāk nekā viens fonds, – 12 mēnešu laikā no lēmuma par pēdējās attiecīgās programmas apstiprināšanu dienas.

4.   Lēmumā, ar ko apstiprina stratēģiju, nosaka katra fonda un attiecīgās programmas piešķīrumu un nosaka pienākumus attiecībā uz programmas vai programmu pārvaldības un kontroles uzdevumiem.

1.   Vietējās rīcības grupas izstrādā un īsteno stratēģijas, kas minētas 31. panta 2. punkta c) apakšpunktā.

2.   Vadošās iestādes nodrošina, ka vietējās rīcības grupas ir iekļaujošas un ka tās vai nu izvēlas vienu partneri no grupas par galveno partneri administratīvās un finanšu lietās, vai arī apvienojas likumīgi izveidotā vienotā struktūrā.

3.   Tikai vietējās rīcības grupas veic šādus uzdevumus:

4.   Ja vietējās rīcības grupas veic uzdevumus, uz kuriem neattiecas 3. punkts un par kuriem atbildīga ir vadošā iestāde vai maksājumu aģentūra, ja ELFLA ir izvēlēts par galveno fondu, vadošā iestāde šīs vietējās rīcības grupas nosaka par starpniekstruktūrām saskaņā ar konkrēta fonda noteikumiem.

5.   Vietējā rīcības grupa var būt saņēmējs un īstenot darbības saskaņā ar stratēģiju, ar noteikumu, ka vietējā rīcības grupa nodrošina funkciju nodalīšanas principa ievērošanu.

1.   Dalībvalsts nodrošina, ka fondu atbalsts sabiedrības virzītai vietējai attīstībai aptver:

2.   Atbalsts, kas minēts 1. punkta a) apakšpunktā, ir attiecināms neatkarīgi no tā, vai stratēģija pēc tam tiek atlasīta finansēšanai.

Atbalsts, kas minēts 1. punkta c) apakšpunktā, nepārsniedz 25 % no stratēģijas kopējā publiskā ieguldījuma.

1.   Pēc Komisijas iniciatīvas fondi var atbalstīt sagatavošanas, uzraudzības, kontroles, revīzijas, izvērtēšanas, komunikācijas, tostarp korporatīvas komunikācijas par Savienības politiskajām prioritātēm, redzamības un visas administratīvās un tehniskās palīdzības darbības, kas vajadzīgas, lai īstenotu šo regulu, un attiecīgā gadījumā darbības ar trešām valstīm.

2.   Šā panta 1. punktā minētās darbības jo īpaši var ietvert:

3.   Komisija vismaz 15 % no tehniskās palīdzības resursiem pēc savas iniciatīvas paredz tam, lai saziņā ar sabiedrību nodrošinātu lielāku efektivitāti un spēcīgākas sinerģijas starp komunikācijas pasākumiem, kas veikti pēc Komisijas iniciatīvas, paplašinot zināšanu bāzi par rezultātiem – jo īpaši efektīvāk vācot un izplatot datus, sagatavojot izvērtējumus un ziņojumus – un it sevišķi izceļot fondu ieguldījumu iedzīvotāju dzīves uzlabošanā, un vairojot no fondiem sniegtā atbalsta redzamību, kā arī palielinot informētību par šāda atbalsta rezultātiem un pievienoto vērtību. Attiecīgā gadījumā pēc programmu slēgšanas turpina informācijas, komunikācijas un redzamības pasākumus attiecībā uz rezultātiem un pievienoto vērtību, ko devis atbalsts no fondiem, īpašu uzmanību pievēršot darbībām. Ar šādiem pasākumiem arī sekmē Savienības politikas prioritāšu korporatīvo komunikāciju, ciktāl tās ir saistītas ar šīs regulas vispārējiem mērķiem.

4.   Šā panta 1. punktā minētās darbības var aptvert iepriekšējos un turpmākos plānošanas periodus.

5.   Komisija izklāsta savus plānus, ja ir paredzētas iemaksas no fondiem saskaņā ar Finanšu regulas 110. pantu.

6.   Atkarībā no nolūka šajā pantā minētās darbības var finansēt vai nu kā darbības, vai kā administratīvos izdevumus.

7.   Saskaņā ar Finanšu regulas 193. panta 2. punkta otrās daļas a) apakšpunktu pienācīgi pamatotos gadījumos, kas norādīti finansēšanas lēmumā, un uz ierobežotu laikposmu, tehniskās palīdzības darbības pēc Komisijas iniciatīvas, kuras tiešā pārvaldībā tiek atbalstītas saskaņā ar šo regulu, un ar tām saistītās izmaksas var uzskatīt par attiecināmām no 2021. gada 1. janvāra, pat tad, ja šīs darbības īstenotas un izmaksas radušās pirms dotācijas pieteikuma iesniegšanas.

1.   Pēc dalībvalsts iniciatīvas fondi var atbalstīt darbības, kas var attiekties uz iepriekšējiem un turpmākajiem plānošanas periodiem un ir vajadzīgas minēto fondu efektīvai administrēšanai un izmantošanai, tostarp 8. panta 1. punktā minēto partneru spēju veidošanai, kā arī nolūkā nodrošināt finansējumu inter alia tādu funkciju veikšanai kā sagatavošana, apmācība, pārvaldība, uzraudzība, izvērtēšana, redzamība un komunikācija.

Summas, kas paredzētas tehniskajai palīdzībai saskaņā ar šo pantu un 37. pantu, netiek ņemtas vērā tematiskās koncentrācijas nolūkos saskaņā ar konkrētā fonda noteikumiem.

2.   Katrs fonds var atbalstīt tehniskās palīdzības darbības, kas ir atbalsttiesīgas kādā citā fondā.

3.   Savienības ieguldījumu tehniskajai palīdzībai dalībvalstī veic, ievērojot 51. panta b) vai e) punktu.

Dalībvalsts Savienības ieguldījuma veidu, ko tā izvēlējusies tehniskajai palīdzībai, norāda partnerības nolīgumā saskaņā ar II pielikumu. Minētā izvēle attiecas uz visām programmām attiecīgajā dalībvalstī visā plānošanas periodā, un vēlāk to nevar grozīt.

Savienības ieguldījumu tehniskajai palīdzībai attiecībā uz programmām, kas saņem atbalstu no AMIF, IDF un BMVI, un Interreg programmām veic tikai, ievērojot 51. panta e) punktu.

4.   Ja Savienības ieguldījums tehniskajai palīdzībai dalībvalstī tiek atlīdzināts, ievērojot 51. panta b) punktu, piemēro šādus elementus:

5.   Ja Savienības ieguldījums tehniskajai palīdzībai tiek atlīdzināts, ievērojot 51. panta e) punktu, piemēro šādus elementus:

6.   Interreg programmu tehniskās palīdzības īpašie noteikumi ir izklāstīti Interreg regulā.

1.   Katra dalībvalsts pēc apspriešanās ar vadošo iestādi izveido komiteju programmas īstenošanas uzraudzībai (“uzraudzības komiteja”) trīs mēnešu laikā no dienas, kad attiecīgajai dalībvalstij paziņots par programmas apstiprināšanas lēmumu.

Dalībvalsts var izveidot vienu uzraudzības komiteju vairākām programmām.

2.   Katra uzraudzības komiteja pieņem savu reglamentu, kurā ietver noteikumus par jebkāda interešu konflikta novēršanu un pārredzamības principa piemērošanu.

3.   Uzraudzības komiteja tiekas vismaz reizi gadā un pārskata visus jautājumus, kas skar programmas progresu tās mērķu sasniegšanā.

4.   Uzraudzības komitejas reglamentu un datus un informāciju, kas darīta zināma uzraudzības komitejai, publicē 49. panta 1. punktā minētajā tīmekļa vietnē, neskarot 69. panta 5. punktu.

5.   Šā panta 1.–4. punktu nepiemēro programmām, kas attiecas vienīgi uz konkrēto mērķi, kurš izklāstīts ESF+ regulas 4. panta 1. punkta m) apakšpunktā, un saistītajai tehniskajai palīdzībai.

1.   Katra dalībvalsts nosaka uzraudzības komitejas sastāvu un pārredzamā procesā nodrošina attiecīgo dalībvalsts iestāžu un starpniekstruktūru, kā arī 8. panta 1. punktā minēto partneru pārstāvju līdzsvarotu pārstāvību.

Katram uzraudzības komitejas loceklim ir balsstiesības. Reglaments regulē balsstiesību izmantošanu un sīkāk nosaka procedūru uzraudzības komitejā saskaņā ar attiecīgās dalībvalsts institucionālo, tiesisko un finanšu sistēmu.

Reglaments var ļaut uzraudzības komitejas darbā piedalīties personām, kas nav locekles, tostarp EIB.

Uzraudzības komitejas priekšsēdētājs ir dalībvalsts vai vadošās iestādes pārstāvis.

Uzraudzības komitejas locekļu sarakstu publicē 49. panta 1. punktā minētajā tīmekļa vietnē.

2.   Komisijas pārstāvji uzraudzības komitejas darbā piedalās kā uzraudzītāji un padomdevēji.

3.   AMIF, IDF un BMVI uzraudzības komitejas darbā var piedalīties attiecīgās decentralizētās aģentūras.

1.   Uzraudzības komiteja pārbauda:

Attiecībā uz programmām, kas saņem atbalstu no EJZAF, ar uzraudzības komiteju apspriežas par jebkuru vadošās iestādes ierosinātu programmas grozījumu, un, ja uzraudzības komiteja uzskata par lietderīgu, tā sniedz atzinumu.

2.   Uzraudzības komiteja apstiprina:

3.   Uzraudzības komiteja var sniegt ieteikumus vadošajai iestādei, tostarp par pasākumiem administratīvā sloga samazināšanai saņēmējiem.

1.   Starp Komisiju un katru dalībvalsti reizi gadā organizē izskatīšanas sanāksmes nolūkā pārbaudīt katras programmas sniegumu. Attiecīgās vadošās iestādes piedalās izskatīšanas sanāksmēs.

Izskatīšanas sanāksmē var izskatīt vairāk nekā vienu programmu.

Izskatīšanas sanāksmi vada Komisija vai – pēc dalībvalsts lūguma – to kopīgi vada dalībvalsts un Komisija.

2.   Atkāpjoties no 1. punkta pirmās daļas, attiecībā uz programmām, kuras atbalsta no AMIF, IDF un BMVI, izskatīšanas sanāksmi organizē vismaz divas reizes plānošanas periodā.

3.   Attiecībā uz programmām, kuras atbalsta no ERAF, ESF+, Kohēzijas fonda, TPF un EJZAF, dalībvalsts ne vēlāk kā vienu mēnesi pirms izskatīšanas sanāksmes sniedz Komisijai kodolīgu informāciju par 40. panta 1. punktā uzskaitītajiem elementiem. Šīs informācijas pamatā ir jaunākie dalībvalstij pieejamie dati.

Attiecībā uz programmām, kas aprobežojas ar ESF+ regulas 4. panta 1. punkta m) apakšpunktā izklāstīto konkrēto mērķi, sniedzamā informācija, kuras pamatā ir jaunākie pieejamie dati, attiecas tikai uz šīs regulas 40. panta 1. punkta a), b), e), f) un h) apakšpunktu.

4.   Dalībvalsts un Komisija var vienoties nerīkot izskatīšanas sanāksmi. Šādā gadījumā izskatīšanu var veikt rakstiski.

5.   Izskatīšanas sanāksmes iznākumu fiksē saskaņotā protokolā.

6.   Dalībvalsts turpina risināt tos izskatīšanas sanāksmē izvirzītos jautājumus, kas ietekmē programmas īstenošanu, un trīs mēnešu laikā informē Komisiju par veiktajiem pasākumiem.

7.   Attiecībā uz programmām, kuras atbalsta no AMIF, IDF un BMVI, dalībvalsts iesniedz gada snieguma ziņojumu saskaņā ar konkrētu fondu regulām.

1.   Dalībvalsts vai vadošā iestāde, ievērojot VII pielikumā doto veidni, elektroniski nosūta Komisijai kumulatīvus datus par katru programmu līdz katra gada 31. janvārim, 30. aprīlim, 31. jūlijam, 30. septembrim un 30. novembrim, izņemot 2. punkta b) apakšpunktā un 3. punktā prasītos datus, kurus elektroniski nosūta līdz katra gada 31. janvārim un 31. jūlijam.

Pirmās nosūtīšanas termiņš ir 2022. gada 31. janvāris un pēdējās – 2030. gada 31. janvāris.

Attiecībā uz prioritātēm, ar ko atbalsta ESF+ regulas 4. panta 1. punkta m) apakšpunktā izklāstīto konkrēto mērķi, datus nosūta katru gadu līdz 31. janvārim.

ESF+ regulā var paredzēt īpašus noteikumus attiecībā uz ilgāka termiņa rezultātu rādītāju vākšanas un nosūtīšanas biežumu.

2.   Datus iedala pa katras prioritātes konkrētajiem mērķiem un attiecīgā gadījumā pa reģiona kategorijām, un tie ir šādi:

3.   Attiecībā uz finanšu instrumentiem datus sniedz arī par šādiem elementiem:

4.   Saskaņā ar šo pantu iesniegtie dati ir uzticami un atspoguļo datus, kas tā mēneša beigās, kas ir pirms iesniegšanas mēneša, tiek uzglabāti elektroniski, kā minēts 72. panta 1. punkta e) apakšpunktā.

5.   Dalībvalsts vai vadošā iestāde publicē visus Komisijai nosūtītos datus vai nodrošina saiti uz tiem 46. panta b) punktā minētajā tīmekļa portālā vai 49. panta 1. punktā minētajā tīmekļa vietnē.

1.   Attiecībā uz programmām, kuras atbalsta no ERAF, ESF+, Kohēzijas fonda, TPF un EJZAF, katra vadošā iestāde iesniedz Komisijai programmas galīgo snieguma ziņojumu līdz 2031. gada 15. februārim.

2.   Galīgajā snieguma ziņojumā novērtē programmas mērķu sasniegšanu, pamatojoties uz 40. panta 1. punktā uzskaitītajiem elementiem, izņemot minētā punkta d) apakšpunktā norādīto informāciju.

3.   Komisija pārbauda galīgo snieguma ziņojumu un informē vadošo iestādi par visiem apsvērumiem piecu mēnešu laikā no galīgā snieguma ziņojuma saņemšanas dienas. Ja šādi apsvērumi tiek sniegti, vadošā iestāde sniedz visu nepieciešamo informāciju saistībā ar minētajiem apsvērumiem un attiecīgā gadījumā trīs mēnešu laikā informē Komisiju par veiktajiem pasākumiem. Komisija divu mēnešu laikā pēc tam, kad saņemta visa nepieciešamā informācija, informē vadošo iestādi par ziņojuma apstiprināšanu. Ja Komisija minētajos termiņos neinformē vadošo iestādi, ziņojumu uzskata par pieņemtu.

4.   Vadošā iestāde galīgos snieguma ziņojumus publicē 49. panta 1. punktā minētajā tīmekļa vietnē.

5.   Lai nodrošinātu vienādus nosacījumus šā panta īstenošanai, Komisija pieņem īstenošanas aktu, ar ko nosaka galīgā snieguma ziņojuma veidni. Minēto īstenošanas aktu pieņem saskaņā ar 115. panta 2. punktā minēto konsultēšanās procedūru.

1.   Dalībvalsts vai vadošā iestāde veic programmu izvērtēšanu saistībā ar vienu vai vairākiem šādiem kritērijiem: efektivitāte, lietderīgums, piemērotība, saskanība un Savienības pievienotā vērtība, ar mērķi uzlabot programmu izstrādes un īstenošanas kvalitāti. Izvērtējumi var attiekties arī uz citiem būtiskiem kritērijiem, piemēram, iekļautību, nediskrimināciju un redzamību, un tie var attiekties uz vairāk nekā vienu programmu.

2.   Turklāt līdz 2029. gada 30. jūnijam katrai programmai tiks veikta izvērtēšana, lai novērtētu tās ietekmi.

3.   Izvērtēšanu uztic iekšējiem vai ārējiem ekspertiem, kas ir funkcionāli neatkarīgi.

4.   Dalībvalsts vai vadošā iestāde nodrošina, ka ir ieviestas procedūras, kas vajadzīgas, lai sagatavotu un savāktu izvērtējumiem vajadzīgos datus.

5.   Dalībvalsts vai vadošā iestāde izstrādā izvērtēšanas plānu, kas var aptvert arī vairākas programmas. Attiecībā uz AMIF, IDF un BMVI minētajā plānā ietver vidusposma izvērtējumu, kas jāpabeidz līdz 2024. gada 31. martam.

6.   Dalībvalsts vai vadošā iestāde iesniedz uzraudzības komitejai izvērtēšanas plānu ne vēlāk kā vienu gadu pēc lēmuma par programmas apstiprināšanu.

7.   Visus izvērtējumus publicē 49. panta 1. punktā minētajā tīmekļa vietnē.

1.   Komisija līdz 2024. gada beigām veic vidusposma izvērtējumu, lai pārbaudītu katra fonda efektivitāti, lietderīgumu, piemērotību, saskanību un Savienības pievienoto vērtību. Komisija var izmantot visu attiecīgo informāciju, kas jau ir pieejama saskaņā ar Finanšu regulas 128. pantu.

2.   Komisija līdz 2031. gada 31. decembrim veic retrospektīvu izvērtējumu, lai pārbaudītu katra fonda efektivitāti, lietderīgumu, piemērotību, saskanību un Savienības pievienoto vērtību. Attiecībā uz ERAF, ESF+, Kohēzijas fondu un EJZAF minētajā izvērtējumā īpašu uzmanību pievērš minēto fondu sociālajai, ekonomiskajai un teritoriālajai ietekmei saistībā ar 5. panta 1. punktā minētajiem politikas mērķiem.

3.   Komisija retrospektīvā izvērtējuma rezultātus publicē savā tīmekļa vietnē un paziņo Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai.

1.   Katra dalībvalsts norāda komunikācijas koordinatoru attiecībā uz redzamības, pārredzamības un komunikācijas aktivitātēm saistībā ar atbalstu no fondiem, tostarp programmām, uz kurām attiecas mērķis “Eiropas teritoriālā sadarbība” (Interreg), ja vadošā iestāde atrodas minētajā dalībvalstī. Komunikācijas koordinatoru var iecelt 71. panta 6. punktā definētās struktūras līmenī, un tas koordinē komunikācijas un redzamības pasākumus visās programmās.

Komunikācijas koordinators redzamības, pārredzamības un komunikācijas aktivitātēs iesaista šādas struktūras:

2.   Katra vadošā iestāde norāda komunikācijas koordinatoru katrai programmai. Komunikācijas koordinators var būt atbildīgs par vairākām programmām.

3.   Komisija uztur tīklu, kurā ietilpst komunikācijas koordinatori, komunikācijas darbinieki un Komisijas pārstāvji, nolūkā apmainīties ar informāciju par redzamības, pārredzamības un komunikācijas aktivitātēm.

1.   Vadošā iestāde nodrošina, ka sešu mēnešu laikā pēc lēmuma par programmas apstiprināšanu ir izveidota tīmekļa vietne, kurā pieejama informācija par tās atbildībā esošajām programmām, kura aptver programmas mērķus, darbības, pieejamās finansēšanas iespējas un rezultātus.

2.   Vadošā iestāde nodrošina, ka 1. punktā minētajā tīmekļa vietnē vai 46. panta b) punktā minētajā vienotajā tīmekļa portālā tiek publicēts grafiks attiecībā uz plānotajiem uzaicinājumiem iesniegt priekšlikumus, kas tiek atjaunināts vismaz trīs reizes gadā un kurā būtu iekļauti šādi indikatīvi dati:

3.   Vadošā iestāde to darbību sarakstu, kuras atlasītas atbalsta saņemšanai no fondiem, dara publiski pieejamu tīmekļa vietnē vismaz vienā no Savienības iestāžu oficiālajām valodām un atjaunina šo sarakstu vismaz reizi četros mēnešos. Katrai darbībai piešķir unikālu kodu. Sarakstā iekļauj šādu informāciju:

Pirmās daļas b) un c) apakšpunktā minēto informāciju izņem no tīmekļa vietnes divus gadus pēc dienas, kad informācija sākotnēji publicēta minētajā tīmekļa vietnē.

4.   Šā panta 2. un 3. punktā minēto informāciju 1. punktā minētajā tīmekļa vietnē vai šīs regulas 46. panta b) punktā minētajā vienotajā tīmekļa portālā publicē atvērtā, mašīnlasāmā formātā, kā noteikts Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas (ES) 2019/1024 (48) 5. panta 1. punktā; tas ļauj informāciju šķirot, meklēt, izvilkt, salīdzināt un atkalizmantot.

5.   Vadošā iestāde pirms publicēšanas saskaņā ar šo pantu informē saņēmējus par to, ka informācija tiks publiskota.

6.   Vadošā iestāde nodrošina, ka komunikācijas un redzamības materiāli, tostarp saņēmēju līmenī, pēc pieprasījuma tiek darīti pieejami Savienības iestādēm, struktūrām, birojiem vai aģentūrām un ka Savienībai tiek piešķirta neekskluzīva un neatsaucama licence bez autoratlīdzības saskaņā ar IX pielikumu izmantot šādus materiālus un visas ar tiem saistītās iepriekš pastāvējušās tiesības. Tas nerada ievērojamas papildu izmaksas vai ievērojamu administratīvo slogu nedz saņēmējiem, nedz vadošajai iestādei.

1.   Saņēmēji un finanšu instrumentus īstenojošas struktūras atzīst atbalstu, ko darbība saņem no fondiem, tostarp resursus, ko atkārtoti izmanto saskaņā ar 62. pantu, un šādā nolūkā:

Pirmās daļas d) apakšpunktā noteikto prasību nepiemēro, ja ESF+ saņēmējs ir fiziska persona vai attiecībā uz darbībām, kas atbalstu saņem saskaņā ar ESF+ regulas 4. panta 1. punkta m) apakšpunktā izklāstīto konkrēto mērķi.

Atkāpjoties no pirmās daļas c) un d) apakšpunkta, saistībā ar darbībām, kas saņem atbalstu no AMIF, IDF un BMVI, dokumentā, kurā izklāstīti atbalsta saņemšanas nosacījumi, var noteikt īpašas prasības attiecībā uz informācijas par atbalstu no fondiem publisku izstādīšanu, ja to pamato drošības un sabiedriskās kārtības apsvērumi saskaņā ar 69. panta 5. punktu.

2.   Attiecībā uz mazo projektu fondiem saņēmējs izpilda pienākumus saskaņā ar Interreg regulas 36. panta 5. punktu.

Attiecībā uz finanšu instrumentiem saņēmējs ar līguma noteikumiem nodrošina, ka galasaņēmēji izpilda 1. punkta c) apakšpunktā noteiktās prasības.

3.   Ja saņēmējs neizpilda 47. pantā vai šā panta 1. un 2. punktā noteiktos pienākumus un ja nav ieviesti korektīvie pasākumi, vadošā iestāde piemēro pasākumus, ņemot vērā proporcionalitātes principu, atceļot līdz pat 3 % no atbalsta no fondiem attiecīgajai darbībai.

1.   Dotācijas, ko dalībvalstis piešķir saņēmējiem, var būt kādā no šādiem veidiem:

2.   Ja darbības kopējās izmaksas nepārsniedz 200 000 EUR, iemaksas no ERAF, ESF+, TPF, AMIF, IDF un BMVI saņēmējam sniedz vienības izmaksu, fiksētas summas maksājumu vai vienotas likmes finansējuma veidā, izņemot darbības, kurām sniegtais atbalsts ir uzskatāms par valsts atbalstu. Ja izmanto vienotas likmes finansējumu, tikai to kategoriju izmaksas, kurām piemēro vienotu likmi, var atlīdzināt saskaņā ar 1. punkta a) apakšpunktu.

Atkāpjoties no šā punkta pirmās daļas, vadošā iestāde var piekrist atbrīvot no minētajā daļā noteiktās prasības dažas darbības pētniecības un inovācijas jomā ar noteikumu, ka uzraudzības komiteja šādam atbrīvojumam ir devusi iepriekšēju apstiprinājumu. Turklāt dalībniekiem izmaksātās piemaksas un algas var atlīdzināt saskaņā ar 1. punkta a) apakšpunktu.

3.   Šā panta 1. punkta b), c) un d) apakšpunktā minēto veidu dotāciju summas nosaka vienā no šādiem veidiem:

1.   Darbības tiešās personāla izmaksas var aprēķināt, izmantojot vienotu likmi līdz 20 % apmērā no tiešajām izmaksām, kas nav minētās darbības tiešās personāla izmaksas, neprasot attiecīgajai dalībvalstij veikt nekādu aprēķinu piemērojamās likmes noteikšanai, ar noteikumu, ka darbības tiešās izmaksas neietver publiskus būvdarbu līgumus vai piegādes vai pakalpojumu līgumus, kuru vērtība pārsniedz Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2014/24/ES (49) 4. pantā un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2014/25/ES (50) 15. pantā noteiktās robežvērtības.

Ja vienotu likmi saskaņā ar pirmo punktu piemēro AMIF, IDF un BMVI, tad minēto vienoto likmi piemēro tikai tādas darbības tiešajām izmaksām, uz kuru neattiecas publiskais iepirkums.

2.   Lai noteiktu tiešās personāla izmaksas, stundas likmi var aprēķināt vienā no šādiem veidiem:

3.   Ja piemēro stundas likmi, kas aprēķināta saskaņā ar 2. punktu, kopējais deklarēto stundu skaits uz vienu personu attiecīgā gadā vai mēnesī nepārsniedz minētās stundas likmes aprēķinos izmantoto stundu skaitu.

4.   Ja darbaspēka gada bruto izmaksas nav pieejamas, tās var iegūt no pieejamajām dokumentētajām darbaspēka bruto izmaksām vai no darba dokumenta, tās pienācīgi koriģējot 12 mēnešu periodam.

5.   Personāla izmaksas, kas attiecas uz fiziskām personām, kuras, strādājot ar nepilnu slodzi, veic uzdevumu saistībā ar darbību, var aprēķināt kā fiksētu procentuālo daļu no darbaspēka bruto izmaksām atbilstīgi saistībā ar darbību mēnesī nostrādātā laika fiksētai procentuālajai daļai, bez pienākuma izveidot atsevišķu darba laika reģistrēšanas sistēmu. Darba devējs darbiniekiem sagatavo dokumentu, kurā noteikta minētā fiksētā procentuālā daļa.

1.   Vienotu likmi līdz 40 % apmērā no attiecināmajām tiešajām personāla izmaksām var izmantot, lai segtu darbības atlikušās attiecināmās izmaksas. Dalībvalstij netiek prasīts veikt aprēķinu piemērojamās likmes noteikšanai.

2.   Saistībā ar darbībām, kas saņem atbalstu no ERAF, ESF+, TPF, AMIF, IDF un BMVI dalībniekiem izmaksātās algas un piemaksas uzskata par papildu attiecināmajām izmaksām, kas nav iekļautas vienotajā likmē.

3.   Šā panta 1. punktā minēto vienoto likmi nepiemēro personāla izmaksām, kas aprēķinātas, pamatojoties uz vienotu likmi, kā minēts 55. panta 1. punktā.

1.   Dalībvalstis saņēmējiem var piešķirt tādas dotācijas ar nosacījumiem, kas ir pilnībā vai daļēji atmaksājamas, kā norādīts dokumentā, kurā izklāstīti atbalsta saņemšanas nosacījumi.

2.   Saņēmēji atmaksāšanu veic, ievērojot nosacījumus, par kuriem vienojusies vadošā iestāde un saņēmējs.

3.   Dalībvalstis no saņēmēja atmaksātos resursus izmanto atkārtoti tajā pašā nolūkā vai saskaņā ar attiecīgās programmas mērķiem līdz 2030. gada 31. decembrim – dotāciju ar nosacījumiem vai finanšu instrumenta veidā, vai citā atbalsta veidā. Atmaksātās summas un informāciju par to atkārtotu izmantošanu iekļauj galīgajā snieguma ziņojumā.

4.   Dalībvalstis pieņem pasākumus, kas vajadzīgi, lai nodrošinātu, ka resursi tiek turēti atsevišķos kontos vai zem atbilstošiem uzskaites kodiem.

5.   Savienības resursus, ko jebkurā laikā atmaksājuši saņēmēji, bet kas nav atkārtoti izmantoti līdz 2030. gada 31. decembrim, saskaņā ar 88. pantu atmaksā Savienības budžetā.

1.   Vadošās iestādes var veikt programmieguldījumu no vienas vai vairākām programmām esošos vai no jauna radītos finanšu instrumentos, kuri izveidoti valsts, reģionālā, starpvalstu vai pārrobežu līmenī, kurus tieši īsteno vadošā iestāde vai vadošās iestādes atbildībā un kuri palīdz sasniegt konkrētos mērķus.

2.   Finanšu instrumenti sniedz atbalstu galasaņēmējiem tikai par tādām investīcijām gan materiālos, gan nemateriālos aktīvos, kā arī apgrozāmo kapitālu, kuras, kā sagaidāms, būs finansiāli dzīvotspējīgas, un kurām nav atrasts pietiekams finansējums no tirgus avotiem. Šāds atbalsts atbilst piemērojamajiem Savienības valsts atbalsta noteikumiem.

Šādu atbalstu sniedz tikai par tiem investīciju elementiem, kas investīciju lēmuma pieņemšanas dienā nav fiziski pabeigti vai pilnībā īstenoti.

3.   Atbilstošs atbalsts no fondiem, izmantojot finanšu instrumentus, pamatojas uz ex ante novērtējumu, kas izstrādāts vadošās iestādes atbildībā. Ex ante novērtējumu pabeidz, pirms vadošās iestādes veic programmieguldījumus finanšu instrumentos.

Ex ante novērtējumā ietver vismaz šādus elementus: