29.10.2011

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 318/76

---

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinums par tematu “Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai “Aktuālo jautājumu risināšana preču tirgu un izejvielu jomā” ”

COM(2011) 25 galīgā redakcija

2011/C 318/12

Ziņotājs: ZBORIL kgs

Līdzziņotājs: GIBELLIERI kgs

Eiropas Komisija saskaņā ar LESD 304. pantu 2011. gada 2. februārī nolēma konsultēties ar Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteju par tematu

“Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai — Aktuālo jautājumu risināšana preču tirgu un izejvielu jomā”

COM(2011) 25 galīgā redakcija.

Par Komitejas dokumenta sagatavošanu atbildīgā Rūpniecības pārmaiņu konsultatīvā komisija savu atzinumu pieņēma 2011. gada 7. jūnijā.

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja 473. plenārajā sesijā, kas notika 2011. gada 13. un 14. jūlijā (14. jūlija sēdē), ar 142 balsīm par, 4 balsīm pret un 3 atturoties, pieņēma šo atzinumu.

1.   Secinājumi un ieteikumi

1.1   EESK atzinīgi vērtē Komisijas dokumentu COM(2011) 25 galīgā redakcija “Aktuālo jautājumu risināšana preču tirgu un izejvielu jomā” un Eiropas izejvielu iniciatīvu (RMI) kā svarīgu soli šī īpaši svarīgā jautājuma risināšanā.

1.2   Kaut gan nav pamata uzskatīt, ka ilgtermiņā pastāvētu būtisks risks attiecībā uz kritiski svarīgu izejvielu globālo krājumu izsīkšanu, īstermiņā šādi nepietiekamības draudi ir reāli. Šādu trūkumu var izraisīt politiski vai ekonomiski faktori, ja daži izejvielu veidi, kas nepieciešami ES augstajām tehnoloģijām, tiek ražoti tikai nedaudzās valstīs. Resursi, ko varētu izmantot, lai mainītu pašreizējo piegādi, ir pietiekamā apjomā, un tos var iegūt vairākās valstīs, piemēram, Austrālija, Dānija (Grenlandē), ASV; tomēr mūsdienās ir daudz lētāk paļauties uz pašreizējo piegādes ķēdi. Dažas valstis jau ir parādījušas, ka tās varētu izmantot šādu ietekmi, lai īstenotu savas ekonomiskās vai politiskās intereses.

1.3   Tāpēc EESK aicina Eiropas Komisiju uzraudzīt stāvokli kritiski svarīgu izejmateriālu starptautiskajā tirdzniecībā (kā minēts COM (2011) 25 galīgā redakcija, un regulāri atjauninot šo sarakstu). EESK iesaka izstrādāt vairākas ticamas scenārijus, tostarp vissliktākās situācijas scenāriju, lai formulētu attiecīgos apdraudējumus un iespējamos risinājumus. Turklāt mēs atbalstām nepieciešamību turpināt sarunas starptautiskā līmenī (PTO), lai veicinātu brīvo tirdzniecību arī preču tirgos. Būtu jāpastiprina sadarbība ar citām līdzīgā situācijā esošām valstīm (ASV, Japānu, Dienvidkoreju).

1.4   EESK aicina īstenot aktīvāku ārpolitiku attiecībā uz ES rūpniecībai nepieciešamo izejvielu piegādes drošību. Tādēļ būtu jānosaka galvenās pamatnostādnes izejvielu diplomātijas jomā un tās jāsaskaņo starp dalībvalstīm. Divpusējiem tirdzniecības nolīgumiem un diplomātijai ir īpaši svarīga nozīme, lai ES rūpniecībai nodrošinātu kritiski svarīgos izejmateriālus. Tas ir tūlītējs un grūts uzdevums jaunizveidotajam ES diplomātiskajam dienestam. Ir ne tikai tiešā veidā jāpievēršas būtisko izejmateriālu nodrošinājumam, bet arī jāveido ES interesēm labvēlīga vide mērķa valstīs. Ir jāizmanto tas, ka ES ir viens no pasaules populārākajiem un svarīgākajiem tirgiem.

1.5   Izejvielu politikai jābūt ES rūpniecības politikas neatņemamai sastāvdaļai:

—	lai veicinātu gan primārās enerģijas avotu, gan izejvielas resursu efektivitāti virzībā uz izaugsmi, kas atsaistīta no resursu patēriņa;

—	lai īstenotu konsekventu politiku pilsētvides izrakteņu ieguves jomā, kuras mērķis ir atgūt un padarīt pieejamus šos vērtīgo izejvielu resursus, kā arī veicināt ar to saistītas jaunas prasmes un darba vietas;

—	lai stiprinātu pētniecību un izstrādi par kritisko izejmateriālu aizstāšanas iespējām;

—	lai saglabātu un palielinātu nodarbinātības Eiropas ieguves rūpniecības nozarē, nodrošinot nepārtrauktu izglītību un darbaspēka apmācību, līdzās pārejai uz ilgtspējīgākai ieguves darbībai, īstenojot sociālo dialogu visos līmeņos.

1.6   EESK uzskata, ka viens no iespējamiem risinājumiem ir kritisko izejmateriālu stratēģisko krājumu izveide, un iesaka veikt ietekmes novērtējumu, lai noteiktu šā risinājuma iespējamību, ņemot vērā vissliktākās situācijas scenāriju. Šādi pasākumi varētu radīt arī negatīvas blakusparādības (piemēram, pietiekamas elastības trūkumu, ietekmi uz preču cenām u.c.), un to vajadzētu rūpīgi pētīt, veicot apspriešanos un pieņemot lēmumus kopīgi ar ES rūpniecības pārstāvjiem.

1.7   EESK iesaka uzsākt iniciatīvas, lai atbalstītu izpēti, datu vākšanu un monitoringu, pievēršoties esošajiem vai potenciālajiem izejvielu resursiem dalībvalstīs, kā arī trešās valstīs. Šādas pētniecības rezultātā iegūtiem vai apkopotiem datiem, ar publiskā finansējuma atbalstu, jābūt pieejamiem visiem ES tirgus dalībniekiem un ES un valstu iestādēm.

1.8   EESK uzskata, ka pētniecība un inovācija ir izšķirīgs faktors izejvielu politikas jomā. Sekmīgai attīstībai ir nepieciešama galveno rūpniecības nozaru iesaiste (ETP — partnerības iniciatīvu izejvielu jomā EK paziņojuma “Inovācijas Savienība” kontekstā). Izejvielu politikai jāatspoguļojas kā prioritātei turpmākās ES 8. pētniecības un Inovācijas pamatprogrammas ietvaros.

1.9   EESK iesaka atbalstīt dalībvalstīs esošu vai jaunu izejvielu ieguvi, kas atbilst ES tiesību aktu prasībām vides, sociālajā, veselības aizsardzības un drošības jomā. Iekšējam nodrošinājumam jābūt visu izejvielu politiku pīlāram.

1.10   EESK atbalsta izejvielu pārstrādi un uzsver nepieciešamību nodrošināt visaugstāko pārstrādes līmeni, ja tas ir ekonomiski un tehniski iespējams. EESK iesaka atbalstīt ieguvi no veciem kalnrūpniecības atkritumiem, kas satur dažādus metālus ievērojamā apjomā un bagātīgā spektrā.

1.11   Komiteja atbalsta Eiropas Komisijas īstenotos reglamentējošos pasākumus preču finanšu tirgos, lai uzlabotu pārredzamību, veicinātu informācijas kvalitāti un uzlabotu uzraudzības mehānismus.

2.   Komisijas dokuments. Ievads

2.1   Komisija publicēja dokumentu COM(2011) 25 galīgā redakcija “Aktuālo jautājumu risināšana preču tirgu un izejvielu jomā”2011. gada 2. februārī. Minētais dokuments ir paplašināts, jo tā sākotnējais nodoms bija aptvert problēmas izejvielu jomā. Tagad tajā ir ietverti gan reālie preču tirgi, kuros notiek materiālu tirdzniecība, gan atvasinātie finanšu tirgi.

2.2   Prece ir jebkurš produkts ar zemu pievienoto vērtību un tādējādi ļoti jutīgs pret cenu konkurenci. Izejvielas, lauksaimniecības produkti un pamatpreces ir šādas preces. Preču tirgi pēdējos gados ir pieredzējuši palielinātu nepastāvību un iepriekš nebijušas cenu svārstības.

2.3   Diskusijas par to, kāda salīdzinošā ietekme ir daudzajiem faktoriem, kas ietekmē preču cenas, vēl turpinās, taču ir skaidrs tas, ka saikne starp cenu izmaiņām dažādos preču tirgos kļūst arvien ciešāka un ka ir pastiprinājusies preču tirgu saikne ar finanšu tirgiem.

2.4   Laikposmā no 2002. gada līdz 2008. gadam bija vērojams straujš izejvielu pieprasījuma kāpums, ko noteica spēcīgā ekonomikas izaugsme pasaulē, jo īpaši tādās jaunietekmes valstīs kā Ķīna, Indija un Brazīlija, kā arī citās mazākās attīstības valstīs Āzijā, Amerikā un, it īpaši, Āfrikā. Šo pieprasījuma pieaugumu vēl pastiprinās straujā industrializācija un urbanizācija šādās valstīs.

2.5   Līdz ar preču cenu nepastāvību dažas valstis pēdējos gados ir ieviesušas ierobežojumus attiecībā uz vairāku būtisku izejvielu, tostarp retzemju metālu (piemēram, prazeodīms un neodīms, kā arī daži citi elementi un minerālvielas, kas tiek uzskatītas par nozīmīgām, jo aizvien vairāk tiek lietotas jaunās tehnoloģijās), eksportu. Šie ierobežojumi, kā arī citi trūkumi attiecībā uz izejvielu ilgtspējīgu piegādi, rada reālas problēmas Eiropas rūpniecībai un patērētājiem, un tās ir jārisina.

2.6   Paziņojumā raksturotas norises pasaules preču tirgos, izskaidrojot izmaiņas reālajos tirgos (enerģētika, lauksaimniecība, pārtikas piegādes drošība un izejvielas), kā arī preču tirgu un ar tiem saistīto finanšu tirgu pieaugošo savstarpējo saistību. ES politikas atbildes iekļaujas tādā pašā loģiskā struktūrā.

2.7   ES līmenī ir ierosināta iniciatīva pastiprināt enerģijas tirgos notiekošo darījumu uzraudzību, integritāti un pārredzamību. Ir pieņemtas arī vairākas iniciatīvas ar mērķi uzlabot pārtikas apgādes ķēdes darbību un lauksaimniecības preču tirgu pārredzamību. Finanšu tirgus regulējuma pašreizējo reformu ietvaros Komisija ir arī noteikusi pasākumus, lai palielinātu preču atvasināto instrumentu tirgus integritāti un pārredzamību.

2.8   Eiropas izejvielu iniciatīva (RMI) ir dokumenta būtiska sastāvdaļa. Tā balstās uz trim pīlāriem:

—	nodrošināt vienlīdzīgus noteikumus piekļuvē resursiem trešās valstīs,

—	veicināt ilgtspējīgu apgādi ar izejvielām no Eiropas avotiem,

—	palielināt resursu izmantošanas efektivitāti un veicināt otrreizējo pārstrādi.

Tajā ir aplūkoti līdz šim gūtie rezultāti saistībā ar kritiski svarīgo izejvielu noteikšanu un tirdzniecības, attīstības, izpētes un resursu efektīvas izmantošanas un otrreizējās pārstrādes jomām.

2.9   Kaut arī izejvielu iniciatīvas īstenošanā ir gūti ievērojami panākumi, vēl ir vajadzīgi zināmi uzlabojumi. Ļoti svarīgi ir ievērot integrētu pieeju, kas balstās uz visiem trim pīlāriem, jo katrs no tiem palīdz sasniegt mērķi nodrošināt taisnīgu un ilgtspējīgu Eiropas Savienības apgādi ar izejvielām.

3.   Vispārīgas piezīmes

3.1   EESK atbalsta Komisijas iniciatīvu risināt izejvielu jautājumu un paziņojumu, kurā apkopoti šim tematam veltīta plaša analītiskā darba rezultāti. Mēs arī atzinīgi vērtējam apspriešanās ar ieinteresētajām pusēm rosinātās pārdomas un citu iesaistīto ES iestāžu ieguldījumu.

3.2   Eiropai jāieņem sava vieta jaunajā pasaulē, kur jaunās ekonomikas tāpat kā attīstītās valstis patērē arvien lielāku pieejamo izejvielu daļu. Mēs zinām, ka tas nav iespējams un ka Eiropai ir jāsamazina izejvielu intensitāte. Pirmā šīs realitātes izpausme ir tā, ka rūpniecisko izejvielu cenas nosaka Ķīnas tirgus, kas ir viens no galvenajiem patērētājiem un bieži vien arī pirmais ražotājs pasaulē. Tā rezultātā turpmākajos gados Ķīnā veidosies jauni izejvielu tirgi (tūlītējiem un nākotnes darījumiem). Tie arvien vairāk kļūst par nozares atsauces tirgiem.

3.3   Izejvielu politikai jābūt ES rūpniecības politikas neatņemamai sastāvdaļai:

—	lai veicinātu gan primārās enerģijas avotu, gan izejvielas resursu efektivitāti virzībā uz izaugsmi, kas atsaistīta no resursu patēriņa;

—	lai īstenotu konsekventu politiku pilsētvides izrakteņu ieguves jomā, kuras mērķis ir atgūt un padarīt pieejamus šos vērtīgo izejvielu resursus, kā arī veicināt ar to saistītas jaunas prasmes un darba vietas;

—	lai stiprinātu pētniecību un izstrādi par kritisko izejmateriālu aizstāšanas iespējām (Japāna jau ir uzsākusi šāda veida programmu);

—	lai saglabātu un palielinātu nodarbinātību Eiropas ieguves rūpniecības nozarē, nodrošinot nepārtrauktu izglītību un darbaspēka apmācību, līdzās pārejai uz ilgtspējīgāku ieguves darbību, īstenojot sociālo dialogu visos līmeņos;

—	izejvielu iepirkuma politika jaunattīstības valstīs, īpaši Āfrikas valstīs, ir jāpapildina ar ieguldījumiem sociālajā jomā un šo valstu infrastruktūrās (kā Ķīna pēdējos gados Āfrikā).

3.4   No otras puses, preču tirgu un pat finanšu tirgu iekļaušana zināmā mērā novirza paziņojumu no temata. Komiteja saprot nepieciešamību sniegt plašāku ainu par šo tematu. Jautājums ir par to, vai struktūra ir izstrādāta samērīgi.

3.5   Preču tirgiem — gan reālajiem, gan no tiem atvasinātajiem tirgiem — acīmredzami piemīt daudzas līdzības, taču tie ir ļoti diferencēti, arī to raksturīgās specifikas dēļ. Bloka (ES) pirktspēja būtu ļoti spēcīgs arguments, lai gan īpašas tirdzniecības politikas un iepirkumu sarunas tiek veikti galvenokārt divpusējā līmenī.

3.6   ES kopējai stratēģijai skaidri jāatspoguļojas divpusējās sarunās, tādējādi radot praktisku izpausmi izejvielu diplomātijas jēdzienam. EESK brīdina, ka līdztekus “cietiem faktiem” svarīga nozīme varētu būt arī “emocionāliem” jautājumiem, piemēram, pozitīvas emocionālās vides veidošanai. Eiropai ir jānosaka jaunas izejvielu diplomātijas galvenās pamatnostādnes, kurā jāiekļauj:

—	centieni īstenot Tony Blair iniciatīvu par pārredzamības veicināšanu ieguves rūpniecības jomā (2003. g.), lai sekmētu labprātīgu parakstīšanu no visu Eiropas valstu puses,

—	prasību, ka katram ieguves uzņēmumam, kas ir iekļauts Eiropas biržas sarakstā, jāpublicē sava peļņa, kas gūta katrā valstī (līdzīgi kā Honkonga noteica 2010. gada jūnijā),

—	ierosmi pieņemt likumu, lai ieguves nozarei uzliktu par pienākumu publicēt savus maksājumus katrai valdībai un valstij (līdzīgi kā Amerikas Savienotās Valstis 2010. gadā pieņēma Dodd-Frank likumu),

—	ESAO pamatnostādņu kā standarta rīcības kodeksa ievērošana attiecībā uz lielām transnacionālām korporācijām un

—	ISO 26 000 standarta pieņemšana, lai sekmētu uzņēmumu augstāku sociālo atbildību mikroekonomiskajā līmenī.

3.7   Mērķtiecīgai izejvielu stratēģijai jābūt vērstai uz kopīgu mērķi — nodrošināt stipru, augsti konkurētspējīgu nozari, kas darbojas Eiropā, lai sasniegtu ne tikai augstu oglekļa efektivitāti, bet arī sekmētu resursu racionālāku izmantošanu un apmierinātu ES patērētāju un iedzīvotāju prasības.

3.8   Mūsu reģions kļūst arvien mazāks pasaules mērogā, tāpēc mēs vairs nevaram tikpat viegli kā līdz šim iegūt sev vajadzīgās izejvielas, jo tās ir kļuvušas vajadzīgas arī daudziem citiem. Tādēļ mums jābūt divreiz gudrākiem, izmantojot izejvielas, kuras mums ir pieejamas vai kuras iegūstamas citur. Izejvielu politika patiešām nosaka mūsu sabiedrības nākotni un pat valstu drošību — tāpat kā tas ir ASV.

3.9   ES izejvielu politikas apsvērumi parāda, ka mēs nevaram paļauties tikai uz izejvielu ieguves pieaugumu. Mums ir jāizmanto izejvielas saprātīgi: tas nozīmē radīt vislielāko pievienoto vērtību no katras izlietotā materiāla tonnas.

3.10   Nav ņemti vērā arī citi saskanīgas izejvielu politikas aspekti, kaut gan to ietekme uz izejvielu pieejamību var būt pat vēl lielāka. Šāds aspekts ir, piemēram, šīs politikas saskaņotība ar citām ES politikas jomām, kam vajadzētu būt savstarpēji saskaņotām tādēļ, lai novērstu ar izejvielu pieejamību saistītas konfliktstuācijas.

3.11   Izejvielu politikai un tās īstenošanai gan ES, gan dalībvalstu līmenī jābūt precīzi saskaņotai ar rūpniecības politiku, inovācijas politiku, resursu efektivitātes, vides politiku, lauksaimniecības politiku un pasākumiem, enerģētikas un jo īpaši atjaunojamās enerģijas politiku, tirdzniecību, un konkurenci. Šī integrētā perspektīva ļaus ES rūpniecībai izmantot nepieciešamās izejvielas gudrā un ilgtspējīgā veidā, sekmējot stratēģijas “Eiropas 2020” īstenošanu.

3.12   Nav pietiekami izejvielu politiku balstīt tikai uz atsevišķu izejvielu kritisku īstermiņa nepieciešamību. Būtu jāveic nopietna analīze par vairāku ES politiku vidējā termiņa un ilgtermiņa ietekmi un jāizvērtē to sekas attiecībā uz izejvielām. Daži no galvenajiem izejvielu veidiem, kas patlaban ir viegli pieejami, īsā laika periodā var kļūt nepietiekami. Paziņojumā nav iekļauti svarīgi izejmateriāli (piemēram, dzelzsrūda un koksa ogles), lai gan to pieejamība pietiekamā apjomā un kvalitātē drīz var būt apdraudēta. Turklāt nestabilitāte un cenu pastāvīgs pieaugums veicina nenoteiktību attiecībā uz Eiropas galveno rūpniecības nozaru vērtības ķēdēm.

3.13   Piemēram, ja obligātie mērķi attiecībā uz atjaunojamiem energoresursiem paliks nemainīgi, tradicionālās un jaunizveidotās bioloģiskās ražošanas nozares varētu tikt apdraudētas. Tas ved uz daudz sarežģītāku diskusiju par ilgtspējību, aizstāšanu un resursu racionālāku izmantošanu. Mums ir vajadzīga politiska drosme apspriest šādus jautājumus un saskaņot atšķirīgas politikas. Vajadzības gadījumā ES jābūt drosmei, lai pārskatītu līdzšinējos lēmumus, ņemot vērā visaptverošus ietekmes novērtējumus, kuros rūpīgi jāizvērtē vērienīgo vides mērķu gala rezultāti, īpaši tur, kur ES lēmumus nepavada atbilstoši pasākumi no citu ekonomisko bloku puses.

4.   Īpašas piezīmes

4.1   Reālie preču tirgi

4.1.1   Neapšaubāmi, ka konkurence primāro energoresursu (īpaši gāzes un naftas) tirgos varētu pastiprināties līdz ar pasaules iedzīvotāju skaita pieaugumu (9 miljardi 2050. gadā). Palielinās arī spriedze ogļu tirgū. Tādējādi, ja ES ir apņēmusies uzturēt sociālos un labklājības standartus dalībvalstīs, ir jāmobilizē visi iekšzemes primārās enerģijas avoti, tostarp arī jaunatklātās slānekļa gāzes rezerves. Protams, šādai resursu mobilizācijai jāatbilst ES vides standartiem.

4.1.2   Elektroenerģija ir priekšnoteikums pienācīgai cilvēces attīstībai. Ražošanas jaudu un pārvades tīklu nelīdzsvarota attīstība var izraisīt katastrofālas sekas, sabiedrības struktūru sociālo un ekonomisko sabrukumu. Kopējai ES enerģētikas politikai būtu jārisina visas ar investīciju vidi saistītās pretrunas un neskaidrības, lai novērstu iespējamo enerģijas ražošanas jaudu deficītu pēc 2020. gada.

4.1.3   EESK saprot, ka pārtikas piegādes nodrošinātība nestabilajos tirgos ir nopietna problēma; no otras puses, ES KLP un citām ES un valstu politikām vajadzētu būt vērstām uz šo nodrošinātību kā galveno prioritāti. EESK aicina aizsargāt produktīvās zemes lauksaimniecības vajadzībām; tas būtu jāņem vērā visās attiecīgajās politikās, kas būtu jāveido un jākoordinē tādējādi, lai novērstu šādas zemes zaudēšanu, jo īpaši, savstarpēji konkurējošu politiku vai iniciatīvu rezultātā, vai arī saistībā ar urbanizāciju. Šajā kontekstā būtu jāveido taisnīgi spēles noteikumi arī starptautiskās tirdzniecības jomā, atspoguļojot noteiktiem ģeogrāfiskiem reģioniem raksturīgos dabas apstākļus.

4.1.4   Ir vajadzīga plaša starptautiskā sadarbība arī attiecībā uz globālo tendenču un gadījuma rakstura tirgu/ražu svārstību novērtēšanu un diferenciāciju. Bīstamas tendences ir jānovērš.

4.1.5   Zinātnes sasniegumi būtu jāpiemēro, lai saglabātu un veicinātu kultūru ražību, jo samazinās aramzemes platības, un 2050. gadā būs jānodrošina pārtika aptuveni 9 miljardiem pasaules iedzīvotāju.

4.2   Preču un saistītie finanšu tirgi

4.2.1   Lai gan Eiropas Komisija pēdējos gados sākusi īstenot vairākus finanšu tirgu regulēšanas pasākumus, ieguldījumu plūsmas atvasināto finanšu instrumentu tirgū turpina ievērojami attālināties no risku seguma funkcijas, kurai tās bija paredzētas, un tiek virzītas uz spekulatīva rakstura īstermiņa operācijām. Tas ļoti izkropļo cenas un rada būtiskus zaudējumus vājākajiem tirgus dalībniekiem, jo īpaši patērētājiem un MVU.

4.2.2   EESK piekrīt Komisijas secinājumam, ka ir nepieciešams labāk izprast preču materiālo un finanšu tirgu mijiedarbību. Mēs atbalstām arī ierosināto virzību uz labāku pārredzamību un pat atbildību no tiem tirgus dalībniekiem, kuri pārkāpj vienošanās noteikumus. Kā turpmākās attīstības un inovācijas galvenā prioritāte būtu jāsekmē individuālu tirgus dalībnieku, galvenokārt MVU, piekļuve finansējumam.

4.3   Eiropas Izejvielu iniciatīva

4.3.1   Komiteja atzinīgi vērtē šo iniciatīvu kā svarīgu stratēģijas “Eiropa 2020” sastāvdaļu. Tajā ir atspoguļots arī resursu izmantošanas efektivitātes jēdziens, kaut gan šīs abas politikas ir maksimāli jāsaskaņo virzībā uz augstāko sasniedzamo atbilstības līmeni un augstāko pievienoto vērtību ES iedzīvotājiem.

4.3.2   Tomēr Izejvielu iniciatīvas kritiskuma jēdziens būtu vispārīgāk jāpārskata un būtu vajadzīgs detalizēts novērtējums par attiecīgo politiku spektru kopumā. Šādas holistiskas pieejas rezultātā būtu jāpanāk pienācīga politikas atbilstība, kas savukārt radītu daudz lielāku sinerģisko ietekmi.

4.3.3   No otras puses, kritisko materiālu saraksts ir labs ceļvedis attiecībā uz prioritātēm, kas būtu īstenojamas ES līmenī jaunizveidotajam ES diplomātiskajam dienestam izejvielu diplomātijas ietvaros.

4.3.4   Protams, šis saraksts būtu regulāri jāpārbauda pēc noteiktajiem kritērijiem, lai noskaidrotu, vai joprojām ir attiecināma sarakstā norādītā steidzamība. Atbilstīgu datu un tehnisko un tirgus zināšanu nepieciešamība ir neapstrīdama izejvielu iniciatīvas kontekstā.

4.3.5   Neapšaubāmi, ka šāds izejmateriālu deficīts prasa arī regulāri pārbaudīt resursu efektivitāti. No otras puses, pastāvīgi augošās cenas ir vislabākais stimuls efektivitātei, kas ir nepieciešama jebkurai ilgtspējīgai uzņēmējdarbībai. Darbības standarti un ekodizains var palīdzēt pastāvīgos centienos panākt visaugstāko resursu efektivitāti.

4.3.6   Pieaugošā izejmateriālu deficīta un cenu kāpuma draudi būtu jāanalizē mikroekonomikas līmenī, lai parādītu to ietekmi uz konkurētspēju un darba vietām apdraudētajās nozarēs.

4.3.7   ES izejvielu tirdzniecības stratēģijai jābūt jūtīgai un pietiekami elastīgai. Tā kā reālā tirdzniecība notiek galvenokārt divpusējos atsevišķu dalībvalstu ietvaros, vienotas ES tirdzniecības politikas īstenošana ir vēl jo grūtāka. Acīmredzami ne pārāk daudz var sagaidīt no PTO, lai gan savstarpējo vienošanos noteikumi būtu jāievēro uzticamības veidošanas procesā.

4.3.8   Izejvielu trūkums, no otras puses, veicina pētniecību un attīstību un inovācijas procesu gan resursu efektivitātes uzlabošanas, gan izejvielu atbilstošas aizstāšanas virzienā. Jāatzīmē, ka daži no kritiski svarīgiem materiāliem ir būtiski nepieciešami augstas veiktspējas tehnoloģijās, tādējādi mēs atrodamies sava veida apburtā lokā.

4.3.9   Komisijai būtu jāiesaista Eiropas svarīgākās ražošanas nozares, jo īpaši, izmantojot to Eiropas tehnoloģiju platformas (ETP) konkrētā partnerības iniciatīvā par izejvielām saskaņā ar EK pamatiniciatīvas paziņojumu “Inovācijas Savienība”, ņemot vērā dažu izejvielu kvalitātes standartu pasliktināšanos pēdējos gados. Ir vajadzīgs arvien vairāk kvalificētu darba vietu, lai realizētu jauninājumu augsto potenciālu ražošanas procesos.

4.3.10   Komiteja atzinīgi vērtē Komisijas iniciatīvu izstrādāt pamatnostādnes, lai saskaņotu konkurējošas minerālu ieguves darbības ar Natura 2000 vides aizsardzības tiesību aktu prasībām. Tām ir būtiska nozīme taisnīgu, veselīgu un ilgtspējīgu nosacījumu veidošanā un iekšzemes izejvielu piegādes nodrošināšanā, kas ir viens no visu izejvielu politikas pīlāriem.

4.3.11   EESK vērš uzmanību uz savu atzinumu par otrreizējo izejvielu pieejamību (1) un vēlreiz apstiprina tajā sniegtos secinājumus un ieteikumus. Būtu jāatzīmē ieteikums par instrumentu elastību, lai šīs otrreizējās izejvielas, cik vien iespējams, noturētu ES.

4.3.12   Komitejai arī trūkst informācijas par izejvielu politikas ietekmi uz nodarbinātību, jo īpaši, apdraudēto darba vietu daudzuma ziņā, ja politikas mērķi netiks sasniegti.

4.4   Jābūt arī nopietnai diskusijai par vissliktākajiem attīstības modeļiem, piemēram, dažu kritiski svarīgu izejvielu pagaidu nepietiekamību īstermiņā. Politika, lai mazinātu šādu ietekmi uz Eiropas rūpniecību, var arī ietvert lēmumu izmantot attiecīgo materiālu stratēģiskās rezerves. Šādas politikas ir apspriestas ārpus Eiropas esošās valstīs (ASV, Koreja un Japāna); kaut gan tām varētu būt noteikta nelabvēlīga ietekme uz preču tirgiem, tās varētu palīdzēt pārvarēt attiecīgo izejvielu trūkumu noteiktā laikposmā, kad izejvielas nav pieejamas tirgū pietiekamā daudzumā.

---

(1)  EESK atzinums par tematu “Otrreizējo izejvielu pieejamība (melno metālu metāllūžņi, otrreizēji pārstrādāts papīrs u.c.)”, OV C 107, 06.04.2011., 1. lpp.

---