This document is an excerpt from the EUR-Lex website
Document 52005AP0234
European Parliament legislative resolution on the proposal for a Council regulation concerning management measures for the sustainable exploitation of fishery resources in the Mediterranean Sea and amending Regulations (EEC) No 2847/93 and (EC) No 973/2001 (COM(2003)0589 - C5-0480/2003 - 2003/0229(CNS))
Eiropas Parlamenta normatīvā rezolūcija par priekšlikumu Padomes regulai par apsaimniekošanas pasākumiem Vidusjūras zvejas resursu ilgtspējīgai izmantošanai un Regulu (EEK) Nr. 2847/93 un (EK) Nr. 973/2001 grozīšanu (KOM(2003)0589 - C5-0480/2003 - 2003/0229(CNS))
Eiropas Parlamenta normatīvā rezolūcija par priekšlikumu Padomes regulai par apsaimniekošanas pasākumiem Vidusjūras zvejas resursu ilgtspējīgai izmantošanai un Regulu (EEK) Nr. 2847/93 un (EK) Nr. 973/2001 grozīšanu (KOM(2003)0589 - C5-0480/2003 - 2003/0229(CNS))
OV C 124E, 25.5.2006, p. 527–535
(ES, CS, DA, DE, ET, EL, EN, FR, IT, LV, LT, HU, MT, NL, PL, PT, SK, SL, FI, SV)
Eiropas Parlamenta normatīvā rezolūcija par priekšlikumu Padomes regulai par apsaimniekošanas pasākumiem Vidusjūras zvejas resursu ilgtspējīgai izmantošanai un Regulu (EEK) Nr. 2847/93 un (EK) Nr. 973/2001 grozīšanu (KOM(2003)0589 - C5-0480/2003 - 2003/0229(CNS))
Oficiālais Vēstnesis 124 E , 15/05/2006 Lpp. 0527 - 0535
P6_TA(2005)0234 Ilgstpējīga Vidusjūras zvejas resursu izmantošana * Eiropas Parlamenta normatīvā rezolūcija par priekšlikumu Padomes regulai par apsaimniekošanas pasākumiem Vidusjūras zvejas resursu ilgtspējīgai izmantošanai un Regulu (EEK) Nr. 2847/93 un (EK) Nr. 973/2001 grozīšanu (KOM(2003)0589 — C5–0480/2003 — 2003/0229(CNS)) (Apspriežu procedūra) Eiropas Parlaments, - ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Padomei (KOM(2003)0589) [1], - ņemot vērā EK līguma 37. pantu, saskaņā ar kuru Padome ar to ir apspriedusies (C5—0480/2003), - ņemot vērā Reglamenta 51. pantu, - ņemot vērā Zivsaimniecības komitejas ziņojumu (A6-0112/2005), 1. apstiprina grozīto Komisijas priekšlikumu; 2. aicina Komisiju attiecīgi grozīt tās priekšlikumu saskaņā ar EK līguma 250. panta 2. punktu; 3. aicina Padomi informēt Parlamentu, ja tā ir paredzējusi nepievienoties Parlamenta apstiprinātajam tekstam; 4. prasa Padomei vēlreiz ar to apspriesties, ja tā ir paredzējusi būtiski grozīt Komisijas priekšlikumu; 5. uzdod tā priekšsēdētājam nosūtīt Parlamenta nostāju Padomei un Komisijai. Grozījums Nr. 1 6. apsvērums 6) šajā regulā paredzētā pārvaldības sistēma aptver darbības saistībā ar Vidusjūras krājumu zveju, ko veic Kopienas kuģi Kopienas ūdeņos vai starptautiskos ūdeņos, vai arī trešo valstu kuģi dalībvalstu zvejas zonās, vai Eiropas Savienības valstspiederīgie Vidusjūras tāljūrā; 6) šajā regulā paredzētā pārvaldības sistēma aptver darbības saistībā ar Vidusjūras krājumu zveju, ko veic Kopienas kuģi Kopienas ūdeņos vai starptautiskos ūdeņos, vai arī trešo valstu kuģi dalībvalstu zvejas zonās, vai Eiropas Savienības kuģi Vidusjūras tāljūrā; Grozījums Nr. 2 23. apsvērums 23) tā kā Kopienas zivsaimniecības uzņēmumi nozvejo vairāk nekā 75 % zobenzivju lomu Vidusjūrā, ir lietderīgi grozīt Padomes 2001. gada 14. maija Regulu (EK) Nr. 973/2001, ar ko nosaka tehniskus pasākumus tālmigrējošu sugu noteiktu krājumu saglabāšanai, lai precizētu Kopienas minimālos zivju krastā izkraušanas izmērus, kā arī āķu jedu specifikācijas, lai pielāgotos šim ierobežojumam, un četru mēnešu aizliegumu zvejai ar āķu jedām, lai aizsargātu zobenzivju mazuļus; 23) tā kā Kopienas zivsaimniecības uzņēmumi nozvejo vairāk nekā 75 % Vidusjūras zobenzivju lomu, ir lietderīgi noteikt pārvaldības pasākumus. Lai nodrošinātu šo pasākumu efektivitāti, tehniskie pasākumi tālmigrējošu sugu noteiktu krājumu saglabāšanai ir jāizstrādā kompetentām reģionālām zivsaimniecības organizācijām. Tādēļ Komisijai iespējami drīz ir jāiesniedz Vidusjūras Vispārējai zivsaimniecības komisijai (GFCM) un Starptautiskajai Atlantijas tunzivju saglabāšanas komisijai (ICCAT) atbilstīgi priekšlikumi, lai Vidusjūras zivsaimniecībai noteiktu minimālos zivju krastā izkraušanas izmērus, kā arī specifikācijas, kas ļaus āķu jedu kuģus pielāgot šim ierobežojumam. Tas, ka trūkst vienošanās par norādīto laika posmu, nekavē Eiropas Savienību šajā nolūkā ieviest pasākumus līdz laikam, kad daudzpusējā sadarbībā ir sasniegta galīgā vienošanās; Grozījums Nr. 3 1. panta 1. punkta a) apakšpunkts II) daļa ii) Kopienas zvejas kuģi Vidusjūrā, ārpus i) daļā minētajiem ūdeņiem; ii) Kopienas zvejas kuģi Vidusjūrā, ārpus i) daļā minētajiem ūdeņiem; un Grozījums Nr. 4 1. panta 1. punkta a) apakšpunkta III) daļa iii) dalībvalstu valstspiederīgie, neskarot karoga valsts primāro atbildību, Vidusjūrā, ārpus i) daļā minētajiem ūdeņiem; Grozījums Nr.5 2. panta 16.a punkts (jauns) 16a) "zivju krātiņi" ir zvejas rīki, ko piestiprina pie jūras grunts un kas darbojas kā slazdi, lai zvejotu jūras sugu lomus. To uzbūve ir groza, mucas vai krātiņa veidā, un lielākoties tie sastāv no stingra vai pusstingra karkasa ar linumu. Tiem ir viena vai vairākas "piltuves" vai atvērumi ar gludiem galiem, kas ļauj zivīm iekļūt iekšējā telpā. Tos piestiprina, izmantojot ierīci, ko sauc par velkamu āķu jedu, kurā katrs elements ik pēc noteikta attāluma ir savienots ar galveno jedu; Grozījums Nr. 6 4. pants 1. Zvejošana ar traļiem, dragām, zivju krātiņiem, riņķvadiem, laivas vadiem, krasta vadiem vai līdzīgiem tīkliem virs jūras aļģu (Posidonia oceanica) vai citu jūras ziedaugu, koraļļu un kaļķaino jūras aļģu audzēm ir aizliegta. Grozījums Nr.7 4. panta 1.a daļa (jauna) 1.a Ir aizliegts arī izmantot velkamus tīklus vairāk nekā 1000 metru dziļumā. Grozījums Nr. 8 5. PANTA 2. PUNKTS 2. Pamatojoties uz šādu informāciju, kā arī jebkuru citu informāciju tam pašam nolūkam, Padome līdz 2004. gada 31. decembrim nosaka aizsargātos apgabalus, kas pilnīgi vai daļēji atrodas ārpus dalībvalstu teritoriālajiem ūdeņiem, tai skaitā to, kādas zvejas darbības šādos apgabalos ir aizliegtas vai atļautas. 2. Pamatojoties uz šādu informāciju, kā arī jebkuru citu informāciju tam pašam nolūkam, Padome līdz 2005. gada 31. decembrim nosaka aizsargātos apgabalus, kas pilnīgi vai daļēji atrodas ārpus dalībvalstu teritoriālajiem ūdeņiem, tai skaitā to, kādas zvejas darbības šādos apgabalos ir aizliegtas vai atļautas. Grozījums Nr. 9 6. panta 1. punkts 1. Dalībvalstis līdz 2004. gada 31. decembrim to teritoriālajos ūdeņos nosaka papildu aizsargātos apgabalus, kuros zvejas darbības var būt aizliegtas vai ierobežotas, lai saglabātu un pārvaldītu ūdeņu dzīvos resursus vai saglabātu vai uzlabotu jūras ekosistēmu aizsardzības statusu. Attiecīgo dalībvalstu kompetentās iestādes lemj par zvejas rīkiem, kurus drīkst izmantot šajos aizsargātajos apgabalos, kā arī par attiecīgajiem tehniskajiem noteikumiem, kas ir ne mazāk stingri kā Kopienas tiesību akti. 1. Dalībvalstis līdz 2005. gada 31. decembrim to teritoriālajos ūdeņos nosaka papildu aizsargātos apgabalus, kuros zvejas darbības var būt aizliegtas vai ierobežotas, lai saglabātu un pārvaldītu ūdeņu dzīvos resursus vai saglabātu vai uzlabotu jūras ekosistēmu aizsardzības statusu. Attiecīgo dalībvalstu kompetentās iestādes lemj par zvejas rīkiem, kurus drīkst izmantot šajos aizsargātajos apgabalos, kā arī par attiecīgajiem tehniskajiem noteikumiem, kas ir ne mazāk stingri kā Kopienas tiesību akti. Grozījums Nr. 10 7. pants 1. Nedrīkst zvejai izmantot vai turēt uz kuģa šādas vielas un iekārtas: a) toksiskas, iemidzinošas vai kodīgas vielas, a) toksiskas, iemidzinošas vai kodīgas vielas, b) elektriskā šoka ģeneratorus, b) elektriskā šoka ģeneratorus, c) sprāgstvielas, c) sprāgstvielas, d) vielas, kas sajaucoties var eksplodēt, d) vielas, kas sajaucoties var eksplodēt, e) velkamas ierīces sarkano koraļļu vākšanai, e) velkamas ierīces sarkano koraļļu vākšanai, f) pneimatiskos āmurus vai citus sitamos instrumentus tādu sugu iegūšanai, kuru mājvieta ir klintis. f) pneimatiskos āmurus vai citus sitamos instrumentus tādu sugu iegūšanai, kuru mājvieta ir klintis. 2. Grunts tīklus un peldošus noenkurotus tīklus nedrīkst lietot šādu sugu zivju zvejai: garspuru tunzivis (Thunnus alalunga), zilās tunzivis (Thunnus thynnus), zobenzivis (Xiphias gladius), jūras plauži (Brama brama), haizivis (Hexanchus griseus; Cetorhinus maximus; Alopiidae; Carcharhinidae; Sphyrnidae; Isuridae; Lamnidae). Grozījums Nr. 11 8. panta 1.–4. punkts 1. Ir aizliegts izmantot zvejai un glabāt uz klāja sarkanajām zobainēm paredzētus velkamus tīklus, apņemošus tīklus vai žaunu tīklus, ja linuma acu izmērs smalkākajā tīkla daļā neatbilst 3.–6. punktā noteiktajam. 1. Ir aizliegts izmantot zvejai un glabāt uz klāja velkamus tīklus, apņemošus tīklus vai žaunu tīklus, ja linuma acu izmērs smalkākajā tīkla daļā neatbilst 3.–6. punktā noteiktajam. 2. Linuma acu izmēru nosaka saskaņā ar Komisijas Regulā (EK) Nr. 129/2003 paredzētajām procedūrām. 2. Linuma acu izmēru nosaka saskaņā ar Komisijas Regulā (EK) Nr. 129/2003 paredzētajām procedūrām. 3. Velkamajiem tīkliem, kas nav minēti 4. punktā, linuma acu izmērs nav mazāks par: 1) līdz 2005. gada 31. decembrim — 40 mm; 2) no 2006. gada 1. janvāra — 50 mm; 3. Velkamajiem tīkliem, kas nav minēti 4. punktā, linuma acu izmērs nav mazāks par: 1) līdz 2006. gada 31. decembrim — 40 mm; 2) no 2007. gada 1. janvāra iepriekšējā apakšpunktā minētos tīklus aizstāj ar kvadrātveida acu tīkliem, kuru acis āmja daļā ir vismaz 40 mm lielas, vai pēc pienācīgi pamatota kuģa īpašnieka pieprasījuma ar rombveida acu tīkliem ar 50 mm acīm. Saistībā ar iepriekšējo apakšpunktu zvejas kuģiem vajadzīga atļauja izmantot un turēt uz klāja tikai viena vai divu veidu tīklus, kā arī var izvēlēties vai nu kvadrātveida acu tīklus ar 40 mm acīm āmja daļā vai rombveida acu tīklus ar 50 mm acīm. 3) no 2009. gada 1. janvāra — 60 mm. 4. Sardīņu un anšovu zvejai paredzēto pelaģisko traļu linuma acu izmērs nav mazāks par 20 mm, ja pēc šķirošanas vismaz 85 % no loma dzīvsvara ir minēto sugu zivis. 4. Sardīņu un anšovu zvejai paredzēto pelaģisko traļu linuma acu izmērs nav mazāks par 20 mm, ja pēc šķirošanas vismaz 80 % no loma dzīvsvara ir minēto sugu zivis. Grozījums Nr. 12 9. panta 1. punkts 1. Zvejas kuģiem, kuri izmanto āķu jedas un kuri izkrauj karstā vai tur uz klāja tādu sarkano zobaiņu (Pagellus bogaraveo) daudzumu, kas pēc šķirošanas ir vairāk nekā 20 % no loma dzīvsvara, ir aizliegts izmantot zvejai un turēt uz klāja āķu jedas ar āķiem, kuru kopējais garums ir mazāk nekā 5 cm un platums — mazāk nekā 2,5 cm. 1. Zvejas kuģiem, kuri izmanto āķu jedas un kuri izkrauj karstā vai tur uz klāja tādu sarkano zobaiņu (Pagellus bogaraveo) daudzumu, kas pēc šķirošanas ir vairāk nekā 20 % no loma dzīvsvara, ir aizliegts izmantot zvejai un turēt uz klāja āķu jedas ar āķiem, kuru kopējais garums ir mazāk nekā 3,95 cm un platums — mazāk nekā 1,65 cm. Grozījums Nr. 13 12. pants 1. Ir aizliegts izmantot velkamus zvejas rīkus tuvāk nekā 3 jūras jūdzes no krasta vai tuvāk par 50 m izobatu, ja šāds dziļums ir sasniegts tuvāk krastam. Atkāpjoties no šā panta pirmās daļas, ir atļauts izmantot hidrauliskas dragas joslā no 1,5 līdz 3 jūras jūdzēm neatkarīgi no dziļuma, ja to sugu nozveja, kuras nav gliemenes, nepārsniedz 10 % no loma kopējā dzīvsvara. 1. 2. Ir aizliegts izmantot traļus un hidrauliskas dragas tuvāk nekā 1,5 jūras jūdzes no krasta. 2. Ir aizliegts izmantot traļus tuvāk nekā 1,5 jūras jūdzes no krasta un aizliegts izmantot hidrauliskas dragas tuvāk nekā 0,5 jūras jūdzes no krasta. 3. Ir aizliegts izmantot riņķvadus tuvāk nekā 0,5 jūras jūdzes no krasta vai tuvāk par 50 metru izobatu, ja šāds dziļums ir sasniegts tuvāk krastam. 3. Ir aizliegts izmantot riņķvadus tuvāk nekā 300 metrus no krasta vai tuvāk par 50 metru izobatu, ja šāds dziļums ir sasniegts tuvāk krastam. 4. Ir aizliegts izmantot velkamus zvejas rīkus, riņķvadus un citus apņemošus tīklus tuvāk nekā 1 jūras jūdzi no aizsargājamo apgabalu robežām, kuri noteikti saskaņā ar 5. un 6. pantu. 5. Pēc dalībvalsts pieprasījuma Komisija vietējā mērogā var atļaut atkāpes no 1. un 3. punkta, ja šādu atkāpju pamatā ir īpaši ģeogrāfiski ierobežojumi vai attiecīgā zveja ir ļoti selektīva un tās ietekme uz jūras vidi nenozīmīga, kā arī nodrošina, ka uz šo zveju attiecas 17. pantā minētais apsaimniekošanas plāns. Dalībvalstis par šādām atkāpēm sniedz precizētus zinātniskus un tehniskus pamatojumus. 5. Pēc dalībvalsts pieprasījuma Komisija vietējā mērogā var atļaut atkāpes no 1. un 3. punkta, ja šādu atkāpju pamatā ir īpaši ģeogrāfiski ierobežojumi, piemēram, piekrastes platformu lielums, ja attiecīgā zveja ir ļoti selektīva, tās ietekme uz jūras vidi nenozīmīga un tā attiecas uz nelielu skaitu kuģu, kā arī nodrošina, ka uz šo zveju attiecas 17. pantā minētais apsaimniekošanas plāns. Dalībvalstis par šādām atkāpēm sniedz precizētus zinātniskus un tehniskus pamatojumus. Grozījums Nr. 14 14. panta 1. punkts 1. Atkāpjoties no 13. panta, pārāk maza izmēra jūras organismus drīkst ķert, turēt uz klāja, pārkraut, izkraut krastā, nosūtīt, glabāt, pārdod, izstādīt vai piedāvāt pārdošanai mākslīgas krājumu atjaunošanas vai pārvietošanas nolūkā ar tās dalībvalsts atļauju, kurā šāda darbība notiek, un attiecīgās dalībvalsts uzraudzībā. 1. Atkāpjoties no 13. panta, pārāk maza izmēra jūras organismus drīkst ķert, turēt uz klāja, pārkraut, izkraut krastā, nosūtīt, glabāt, pārdod, izstādīt vai piedāvāt pārdošanai dzīvā veidā mākslīgas atjaunošanas vai pārvietošanas nolūkā ar tās dalībvalsts atļauju, kurā šāda darbība notiek, un attiecīgās dalībvalsts uzraudzībā. Grozījums Nr. 15 14. panta 3.a punkts (jauns) 3a. Ir aizliegta nevietējas izcelsmes sugu ieviešana, pārvietošana un krājumu atjaunošana. Grozījums Nr. 16 15. panta 1. punkts 1. Tālmigrējošo sugu zvejai kā vaļaspriekam ir aizliegts izmantot velkamus tīklus, apņemošus tīklus, riņķvadus, dragas, žaunu tīklus, rāmju tīklus un āķu jedas. 1. Tālmigrējošo sugu zvejai kā vaļaspriekam ir aizliegts izmantot velkamus tīklus, apņemošus tīklus, riņķvadus, dragas, žaunu tīklus, rāmju tīklus, grunts āķu jedas un āķu jedas. Grozījums Nr. 17 15. panta 3. punkta 1.a daļa (jauna) Grozījums Nr. 18 17. PANTA 1. PUNKTS 1. Dalībvalstis līdz 2004. gada 31. decembrim pieņem pārvaldības plānus zvejai ar laivas vadiem, krasta vadiem, apņemošiem tīkliem un dragām to teritoriālajos ūdeņos. Uz šiem pārvaldības plāniem attiecas Regulas (EK) Nr. 2371/2002 6. panta 2. un 3. punkts, kā arī 4. punkta pirmā daļa. 1. Dalībvalstis līdz 2005. gada 31. decembrim pieņem pārvaldības plānus zvejai ar laivas vadiem, krasta vadiem, apņemošiem tīkliem un dragām to teritoriālajos ūdeņos. Uz šiem pārvaldības plāniem attiecas Regulas (EK) Nr. 2371/2002 6. panta 2. un 3. punkts, kā arī 4. punkta pirmā daļa. Grozījums Nr. 19 17. panta 5. punkta da) apakšpunkts (jauns) da) finansiālo atbalstu bioloģiskās saudzēšanas laikos. Grozījums Nr. 20 22. pants 4.a pants (Regula (EK) Nr. 973/2001) Regulā (EK) Nr. 973/2001 iekļauj šādu 4.a pantu: "4.a pants 1. Vidusjūrā grunts tīklus un peldošus noenkurotus tīklus nedrīkst lietot šādu sugu zivju zvejai: garspuru tunzivis (Thunnus alalunga), zilās tunzivis (Thunnus thynnus), zobenzivis (Xiphias gladius), jūras plauži (Brama brama), haizivis (Hexanchus griseus; Cetorhinus maximus; Alopiidae; Carcharhinidae; Sphyrnidae; Isuridae; Lamnidae). 2. Zvejas kuģiem, kuri izmanto āķu jedas un kuri izkrauj krastā vai tur uz klāja tādu zobenzivju (Xiphias gladius) daudzumu, kas pēc šķirošanas ir vairāk nekā 20 % no loma dzīvsvara, Vidusjūrā ir aizliegts izmantot zvejai un turēt uz klāja jebkādas āķu jedas ar āķiem, kuru kopējais garums ir mazāk nekā 10 cm un platums — mazāk nekā 4,5 cm. 3. Vidusjūrā katru gadu no 1. oktobra līdz 31. janvārim ir aizliegts ar pelaģiskajām āķu jedām zvejot jebkuras šādas sugas zivis: garspuru tunzivis (Thunnus alalunga), zilās tunzivis (Thunnus thynnus), zobenzivis (Xiphias gladius) un haizivis (Hexanchus griseus; Cetorhinus maximus; Alopiidae; Carcharhinidae; Sphyrnidae; Isuridae; Lamnidae). 4. Šā panta 2. punktā: a) āķu kopējais garums jāmēra kā maksimālais kātiņa kopgarums no āķa gala, pie kura piestiprina auklu un kurš parasti ir cilpveida, līdz izliekuma galam; b) āķu platums jāmēra kā vislielākais horizontālais attālums no kātiņa ārējās daļas līdz atkarpes ārējai daļai." Grozījums Nr. 21 23. pants IV pielikums, uz zobenzivīm attiecināmais apraksts (Regula (EK) Nr. 973/2001) Regulas (EK) Nr. 973/2001 IV pielikumā uz zobenzivīm attiecināmo aprakstu aizstāj ar šādu: Atlantijas okeāna zobenzivis (Xiphias gladius) — 25 kg vai 125 cm (zemākais apakšžoklis); Vidusjūras zobenzivis (Xiphias gladius) — 110 cm (zemākais apakšžoklis) vai ar 16 kg dzīvsvaru (veselas zivs svars pirms apstrādes vai kāda gabala atdalīšanas), vai ar 14 kg tīro svaru (svars pēc zivs izķidāšanas) [2] Grozījums Nr. 22 23.a pants (jauns) 23.a pants Padome, pamatojoties uz Komisijas priekšlikumu, lemj par tehniskiem pasākumiem zobenzivju mazuļu aizsardzībai Vidusjūrā līdz 2006. gada 31. martam. Grozījums Nr. 23 II pielikuma 1. iedaļa "dragi" Grozījums Nr. 24 II pielikuma 3. iedaļas 3. ievilkums — Viens kuģis drīkst turēt uz klāja un izmantot ne vairāk kā 4000 m rāmju tīklu, grunts žaunu tīklu vai noenkurotu peldošo žaunu tīklu. — Viens kuģis drīkst turēt uz klāja un izmantot ne vairāk kā 6000 m rāmju tīklu, grunts žaunu tīklu vai noenkurotu peldošo žaunu tīklu, ņemot vērā to, ka, ja tas ir viens zvejnieks, šādi tīkli nedrīkst būt garāki kā 2500 metri, kam var pievienot papildu 2000 metrus par otro zvejnieku un vēl 1500 metrus par trešo zvejnieku. Grozījums Nr. 25 II pielikuma 6., 7. un 8. iedaļa 6. Grunts āķu jeda 6. Grunts āķu jeda - Vienam kuģim aizliegts uz klāja turēt un izlikt vairāk nekā 7000 m āķu jedu. - Vienam kuģim aizliegts uz klāja turēt un izlikt vairāk nekā 3000 m āķu. 7. Murdu rindas dziļūdens vēžveidīgo zvejai 7. Murdu rindas dziļūdens vēžveidīgo zvejai 8. Virsmas jedas (peldošās) 8. Virsmas jedas (peldošās) - 2000āķu vienam kuģim zilo tunzivju (Thunnus thynnus) zvejai; - 3500 āķu vienam kuģim zobenzivju (Xyphias gladius) zvejai; - 5000 āķu vienam kuģim garspuru tunzivju (Thunnus alalunga) zvejai. Grozījums Nr. 26 III pielikums Zinātniskais nosaukums | Minimālais izmērs | Zinātniskais nosaukums | Minimālais izmērs | 1.Zivis | 1.Zivis | Dicentrarchus labrax | 25 cm | Dicentrarchus labrax | 25 cm | Diplodus annularis | 12 cm | Diplodus annularis | 12 cm | Diplodus puntazzo | 18 cm | Diplodus puntazzo | 18 cm | Diplodus sargus | 23 cm | Diplodus sargus | 23 cm | Diplodus vulgaris | 18 cm | Diplodus vulgaris | 18 cm | Engraulis encrasicolus * | 11 cm | Engraulis encrasicolus * | 9 cm | Epinephelus spp. | 45 cm | Epinephelus spp. | 45 cm | Lithognathus mormyrus | 20 cm | Lithognathus mormyrus | 20 cm | Merluccius merluccius | 15 cm | Merluccius merluccius | 20 cm | Mullus spp. | 11 cm | Mullus spp. | 11 cm | Pagellus acarne | 17 cm | Pagellus acarne | 17 cm | Pagellus bogaraveo | 33 cm | Pagellus bogaraveo | 33 cm | Pagellus erythrinus | 15 cm | Pagellus erythrinus | 15 cm | Pagrus pagrus | 18 cm | Pagrus pagrus | 18 cm | Polyprion americanus | 45 cm | Polyprion americanus | 45 cm | Sardina pilchardus** | 13 cm | Sardina pilchardus** | 11 cm | Scomber japonicus | 18 cm | Scomber japonicus | 18 cm | Scomber scombrus | 18 cm | Scomber scombrus | 18 cm | Solea vulgaris | 25 cm | Solea vulgaris | 20 cm | Sparus aurata | 20 cm | Sparus aurata | 20 cm | Trachurus spp. | 15 cm | Trachurus spp. | 15 cm | 2.Vēžveidīgie | 2.Vēžveidīgie | Homarus gammarus | 30 cm kopējais garums | Homarus gammarus | 30 cm kopējais garums | Nephrops norvegicus | 20 mm čaula 70 mm kopējais garums | Nephrops norvegicus | 20 mm čaula 70 mm kopējais garums | Palinuridae | 105 mm čaula | Palinuridae | 90 mm čaula | Parapenaeus longirostris | 20 mm čaula | Parapenaeus longirostris | 20 mm čaula | 3.Divvāku gliemji | 3.Divvāku gliemji | Pecten jacobeus | 11 cm | Pecten jacobeus | 10 cm | Venerupis spp. | 25 mm | Venus spp. | 25 mm | [1] OV vēl nav publicēts. [2] 7. panta 1. punkta otrajā daļā minētā 15% pielaide neattiecas uz Vidusjūras zobenzivīm. --------------------------------------------------