This document is an excerpt from the EUR-Lex website
Document 32019R0838
Commission Implementing Regulation (EU) 2019/838 of 20 February 2019 on technical specifications for vessel tracking and tracing systems and repealing Regulation (EC) No 415/2007
Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2019/838 (2019. gada 20. februāris) par kuģošanas līdzekļu lokalizācijas un līdzsekošanas sistēmu tehniskajām specifikācijām un ar ko atceļ Regulu (EK) Nr. 415/2007
Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2019/838 (2019. gada 20. februāris) par kuģošanas līdzekļu lokalizācijas un līdzsekošanas sistēmu tehniskajām specifikācijām un ar ko atceļ Regulu (EK) Nr. 415/2007
C/2019/1114
OV L 138, 24.5.2019, p. 31–69
(BG, ES, CS, DA, DE, ET, EL, EN, FR, HR, IT, LV, LT, HU, MT, NL, PL, PT, RO, SK, SL, FI, SV)
In force
24.5.2019 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
L 138/31 |
KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS REGULA (ES) 2019/838
(2019. gada 20. februāris)
par kuģošanas līdzekļu lokalizācijas un līdzsekošanas sistēmu tehniskajām specifikācijām un ar ko atceļ Regulu (EK) Nr. 415/2007
EIROPAS KOMISIJA,
ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,
ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2005. gada 7. septembra Direktīvu 2005/44/EK par saskaņotiem upju informācijas pakalpojumiem (RIS) attiecībā uz Kopienas iekšējiem ūdensceļiem (1) un jo īpaši tās 5. panta 1. punkta d) apakšpunktu,
tā kā:
(1) |
Kuģošanas līdzekļu lokalizācijas un līdzsekošanas sistēmu tehniskās specifikācijas, kas paredzētas Komisijas Regulā (EK) Nr. 415/2007 (2), būtu jāatjaunina un jāprecizē, ņemot vērā to piemērošanā gūto pieredzi, kā arī tehnikas progresu un atjauninājumus tām pamatā esošajos starptautiskajos standartos. |
(2) |
Kuģošanas līdzekļu lokalizācijas un līdzsekošanas sistēmu tehnisko specifikāciju pamatā vajadzētu būt Direktīvas 2005/44/EK II pielikumā izklāstītajiem tehniskajiem principiem. |
(3) |
Saskaņā ar Direktīvas 2005/44/EK 1. panta 2. punktu tehniskajās specifikācijās pienācīgi jāņem vērā starptautisko organizāciju veiktais darbs. Jānodrošina nepārtrauktība ar citu transporta veidu satiksmes vadības pakalpojumiem, īpaši jūras kuģu satiksmes vadības un informācijas pakalpojumiem. |
(4) |
Lai uzlabotu pa iekšējiem ūdensceļiem veikto pārvadājumu efektivitāti, tehniskās specifikācijas būtu jāpaplašina, tajās iekļaujot noteikumus par lietojuma īpašajiem ziņojumiem kuģošanas līdzekļu lokalizācijas un līdzsekošanas sistēmām. |
(5) |
Lai uzlabotu navigācijas drošību, kuģošanas līdzekļu lokalizācijas un līdzsekošanas sistēmu tehniskās specifikācijas būtu jāpaplašina, iekļaujot noteikumus par navigācijas līdzekļiem iekšzemes navigācijā. |
(6) |
Šai regulai nebūtu jāskar noteikumi, kas izklāstīti Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā (ES) 2016/1148 (3) par pasākumiem nolūkā panākt vienādi augsta līmeņa tīklu un informācijas sistēmu drošību visā Savienībā. |
(7) |
Saskaņā ar Direktīvas 2005/44/EK 12. panta 2. punktu tehniskajām specifikācijām būtu jāstājas spēkā tūlīt pēc to publicēšanas, un dalībvalstīm minētās specifikācijas būtu jāsāk piemērot vēlākais 12 mēnešus pēc to stāšanās spēkā. |
(8) |
Tāpēc Regula (EK) Nr. 415/2007 būtu jāatceļ. |
(9) |
Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Direktīvas 2005/44/EK 11. pantā minētās komitejas viedokli, |
IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.
1. pants
Tehniskās specifikācijas kuģošanas līdzekļu lokalizācijas un līdzsekošanas sistēmām, ko izmanto iekšējo ūdensceļu transportā, ir noteiktas šīs regulas pielikumā.
2. pants
Regulu (EK) Nr. 415/2007 atceļ. Atsauces uz atcelto regulu uzskata par atsaucēm uz šo regulu.
3. pants
Šī regula stājas spēkā nākamajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.
To piemēro no 2020. gada 13. jūnija.
Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.
Briselē, 2019. gada 20. februārī
Komisijas vārdā –
priekšsēdētājs
Jean-Claude JUNCKER
(1) OV L 255, 30.9.2005., 152. lpp.
(2) Komisijas 2007. gada 13. marta Regula (EK) Nr. 415/2007 par kuģošanas līdzekļu lokalizācijas un līdzsekošanas sistēmu tehniskajām specifikācijām, kas minētas 5. pantā Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2005/44/EK par saskaņotiem upju informācijas pakalpojumiem (RIS) attiecībā uz Kopienas iekšējiem ūdensceļiem (OV L 105, 23.4.2007., 35. lpp.).
(3) Eiropas Parlamenta un Padomes 2016. gada 6. jūlija Direktīva (ES) 2016/1148 par pasākumiem nolūkā panākt vienādi augsta līmeņa tīklu un informācijas sistēmu drošību visā Savienībā (OV L 194, 19.7.2016., 1. lpp.).
PIELIKUMS
Kuģošanas līdzekļu lokalizācijas un līdzsekošanas standarts iekšzemes navigācijai
SATURA RĀDĪTĀJS
1. |
Vispārīgi noteikumi | 37 |
1.1. |
Ievads | 37 |
1.2. |
Atsauces | 37 |
1.3. |
Definīcijas | 38 |
1.4. |
Kuģošanas līdzekļu lokalizācijas un līdzsekošanas pakalpojumi un minimālās prasības kuģošanas līdzekļu lokalizācijas un līdzsekošanas sistēmām | 40 |
2. |
Iekšzemes kuģošanas līdzekļu lokalizācijas un līdzsekošanas funkcijas | 41 |
2.1. |
Ievads | 41 |
2.2. |
Navigācija | 41 |
2.2.1. |
Vidēja termiņa navigācijas plānošana | 41 |
2.2.2. |
Īstermiņa navigācijas plānošana | 41 |
2.2.3. |
Ļoti īsa termiņa navigācijas plānošana | 42 |
2.3. |
Kuģu satiksmes vadība | 42 |
2.3.1. |
Kuģu satiksmes dienesti | 42 |
2.3.1.1. |
Informācijas pakalpojums | 42 |
2.3.1.2. |
Navigācijas atbalsta dienests | 42 |
2.3.1.3. |
Satiksmes organizēšanas pakalpojums | 42 |
2.3.2. |
Slūžu plānošana un darbība | 43 |
2.3.2.1. |
Ilgtermiņa slūžu plānošana | 43 |
2.3.2.2. |
Vidēja termiņa slūžu plānošana | 43 |
2.3.2.3. |
Slūžu darbība | 43 |
2.3.3. |
Tiltu plānošana un darbība | 43 |
2.3.3.1. |
Vidēja termiņa tiltu plānošana | 43 |
2.3.3.2. |
Īstermiņa tiltu plānošana | 44 |
2.3.3.3. |
Tiltu darbība | 44 |
2.4. |
Katastrofu seku novēršana | 44 |
2.5. |
Transporta vadība | 44 |
2.5.1. |
Reisu plānošana | 44 |
2.5.2. |
Transporta loģistika | 44 |
2.5.3. |
Multimodālā transporta ostas un termināļa vadība | 44 |
2.5.4. |
Kravu un flotes vadība | 45 |
2.6. |
Izpilde | 45 |
2.7. |
Ūdensceļu nodokļi un ostu infrastruktūru maksas | 45 |
2.8. |
Vajadzīgā informācija | 45 |
3. |
Iekšzemes AIS tehniskā specifikācija | 46 |
3.1. |
Ievads | 46 |
3.2. |
Darbības joma | 47 |
3.3. |
Prasības | 48 |
3.3.1. |
Vispārīgas prasības | 48 |
3.3.2. |
Informācijas saturs | 48 |
3.3.2.1. |
Statiskā informācija par kuģi | 49 |
3.3.2.2. |
Dinamiskā informācija par kuģi | 49 |
3.3.2.3. |
Informācija par kuģa reisu | 50 |
3.3.2.4. |
Cilvēku skaits uz klāja | 50 |
3.3.2.5. |
Ziņojumi par drošību | 50 |
3.3.3. |
Informācijas pārraides intervāls | 50 |
3.3.4. |
Tehnoloģijas platforma | 52 |
3.3.5. |
Savietojamība ar AIS A klases pārvietojamajām stacijām | 52 |
3.3.6. |
Unikālais identifikators | 52 |
3.3.7. |
Lietojuma prasības | 52 |
3.3.8. |
Tipa apstiprinājums | 52 |
3.4. |
Grozījumi protokolā attiecībā uz iekšzemes AIS pārvietojamo staciju | 52 |
3.4.1. |
3.2. tabula. Pozīcijas ziņojums | 52 |
3.4.2. |
Statiskie kuģa dati un dati par reisu (5. ziņojums) | 54 |
3.4.3. |
Grupas uzdevuma komanda (23. ziņojums) | 57 |
3.5. |
Iekšzemes AIS ziņojumi | 57 |
3.5.1. |
Iekšzemes AIS papildu ziņojumi | 57 |
3.5.2. |
Lietojuma identifikators iekšzemes AIS lietojuma īpašajiem ziņojumiem | 57 |
3.5.3. |
Informācijas saturs, ko pārraida ar lietojuma īpašajiem ziņojumiem | 57 |
3.5.3.1. |
Iekšzemes statiskie kuģa dati un dati par reisiem (iekšzemes īpašais ziņojums FI 10) | 57 |
3.5.3.2. |
Cilvēku skaits uz klāja (iekšzemes īpašais ziņojums FI 55) | 58 |
4. |
Citas AIS pārvietojamās stacijas iekšzemes ūdensceļos | 59 |
4.1. |
Ievads | 59 |
4.2. |
Vispārīgas prasības AIS B klases pārvietojamajām stacijām iekšzemes ūdeņos | 60 |
5. |
AIS navigācijas līdzekļi iekšzemes navigācijā | 60 |
5.1. |
Ievads | 60 |
5.2. |
21. ziņojuma “Navigācijas līdzekļi” izmantošana | 60 |
5.3. |
21. ziņojuma paplašināšana ar īpaša veida iekšzemes AtoN | 64 |
1. VISPĀRĪGI NOTEIKUMI
1.1. Ievads
Kuģošanas līdzekļu lokalizācijas un līdzsekošanas (Vessel Tracking and Tracing, VTT) sistēmu tehnisko specifikāciju pamatā ir darbs, ko šajā jomā veikušas attiecīgas starptautiskās organizācijas, proti, standarti un tehniskās specifikācijas, kas jau ir spēkā iekšzemes navigācijas jomā, jūrniecības jomā vai citās attiecīgās jomās.
Tā kā VTT sistēmas piemēro jauktas satiksmes apgabalos, tostarp gan iekšzemes, gan jūras navigācijas vidē, piemēram, jūras ostās un piekrastes teritorijās, VTT sistēmām jābūt savietojamām ar AIS A klases pārvietojamajām stacijām, kas minētas SOLAS konvencijas V nodaļā.
Kad VTT sistēmas nodrošina pamatpakalpojumus, kā definēts Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā (ES) 2016/1148 (1) par pasākumiem nolūkā panākt vienādi augsta līmeņa tīklu un informācijas sistēmu drošību visā Savienībā, piemēro minētās direktīvas noteikumus.
1.2. Atsauces
Šajā pielikumā ir minēti turpmāk norādītie starptautiskie nolīgumi, ieteikumi, standarti un pamatnostādnes.
Dokumenta nosaukums |
Organizācija |
Publicēšanas datums |
Pasaules Ūdenstransporta infrastruktūras apvienības (PIANC) pamatnostādnes un ieteikumi upju informācijas pakalpojumiem |
PIANC |
2011 |
Starptautiskās Jūrniecības organizācijas (SJO) Starptautiskā konvencija par cilvēku dzīvības aizsardzību uz jūras (SOLAS), V nodaļa “Kuģošanas drošība”, 1974. gads, ar grozījumiem |
SJO |
1974 |
Starptautiskā Jūrniecības organizācija (SJO), Rezolūcijas MSC.74(69) 3. pielikums “Ieteikums kuģa automātiskās identifikācijas sistēmas (AIS) darbības standartiem”, 1998. gads |
SJO |
1998 |
SJO Rezolūcija A.915(22) “Pārskatītā jūras politika un prasības topošajai Globālajai navigācijas satelītu sistēmai (GNSS)”, 2002. gads |
SJO |
2002 |
SJO Rezolūcija A.1106(29) “Pārskatītās pamatnostādnes par kuģa automātiskās identifikācijas sistēmas (AIS) operatīvo izmantošanu uz klāja”, 2015. gads |
SJO |
2015 |
Starptautiskās Telesakaru savienības Ieteikums ITU-R M.585 “Identitātes numuru piešķiršana un izmantošana jūras mobilajā dienestā”, 2015. gads |
ITU |
2015 |
Starptautiskās Telesakaru savienības Ieteikums ITU-R M.1371 “Universālās kuģa automātiskās identifikācijas sistēmas tehniskās īpašības, izmantojot laikdales daudzpiekļuvi VHF jūras mobilajā joslā” |
ITU |
2014 |
Starptautiskās Elektrotehnikas komisijas (IEC) starptautiskais standarts 61993-2 “Jūras navigācijas un radiosakaru iekārtas un sistēmas – automātiskās identifikācijas sistēma”, 2. daļa “Uz kuģa novietota A klases universālas automātiskās identifikācijas sistēmas (AIS) iekārta” |
IEC |
2018 |
Starptautiskais standarts, IEC 61162 sērija “Jūras navigācijas un radiosakaru iekārtas un sistēmas – digitālie interfeisi”: 1. daļa “Viens datu sūtītājs un vairāki datu saņēmēji”, 2. daļa “Viens datu sūtītājs un vairāki datu saņēmēji, ātrdarbīga pārraide” |
IEC |
1. daļa: 2016 2. daļa: 1998 |
Starptautiskās Elektrotehnikas komisijas (IEC) starptautiskais standarts: 62287 sērija “Jūras navigācijas un radiosakaru iekārtas un sistēmas – uz kuģa novietota B klases automātiskās identifikācijas sistēmas (AIS) iekārta” 1. daļa “Nesēja jušanas laikdales daudzpiekļuves (CSTDMA) paņēmieni” 2. daļa “Pašorganizētās laikdales daudzpiekļuves (SOTDMA) paņēmieni” |
IEC |
2017 |
Jūras pakalpojumu radiotehniskās komisijas (RTCM) Ieteicamie standarti diferenciālās GNSS (globālās navigācijas satelītu sistēmas) pakalpojumam |
RTCM |
2010 |
ANO EEK Ieteikums Nr. 28 “Transportēšanas līdzekļu veidu kodi” |
ANO EEK |
2010 |
1.3. Definīcijas
Šajā pielikumā ir izmantotas turpmāk norādītās definīcijas.
a) |
Automātiskās identifikācijas sistēma Automātiskās identifikācijas sistēma (AIS)
Iekšzemes AIS
Lokalizācija un līdzsekošana
Ceļš
|
b) |
Pakalpojumi Upju informācijas pakalpojumi (RIS)
Kuģu satiksmes vadība (VTM)
Iekšzemes kuģu satiksmes dienesti (VTS)
Navigācijas informācija
Taktiskā informācija par satiksmi (TTI)
Stratēģiskā informācija par satiksmi (STI)
Kuģošanas līdzekļu lokalizācija un līdzsekošana (VTT)
Jūras mobilā dienesta identifikators (MMSI)
Starptautiskā elektroniskā pārraide (ERI)
Iekšzemes elektronisko karšu attēlošanas un informācijas sistēma (iekšzemes ECDIS)
Dalībnieki Kapteinis
Stūrmanis
Kompetentā iestāde attiecībā uz RIS
RIS operators
RIS izmantotāji
|
1.4. Kuģošanas līdzekļu lokalizācijas un līdzsekošanas pakalpojumi un minimālās prasības kuģošanas līdzekļu lokalizācijas un līdzsekošanas sistēmām
VTT sistēmām jāspēj atbalstīt šādus pakalpojumus:
— |
navigācija, |
— |
informācija par satiksmi, |
— |
satiksmes vadība, |
— |
katastrofu seku novēršana, |
— |
transporta vadība, |
— |
izpilde, |
— |
ūdensceļu nodokļi un ostu infrastruktūru maksas, |
— |
kuģu ceļu informācijas pakalpojumi, |
— |
statistika. |
Minētais neskar Regulas (EK) Nr. 414/2007 noteikumus, kas attiecināmi uz minētajiem pakalpojumiem.
Vissvarīgākā VTT informācija ir saistīta ar kuģa identitāti un pozīciju. VTT spēj automātiski un periodiski sniegt citiem kuģiem un krasta stacijām – ja vien tie ir pienācīgi aprīkoti – vismaz šādu informāciju:
— |
unikālais kuģa identifikators – unikālais Eiropas kuģa identifikācijas numurs (ENI) / Starptautiskās Jūrniecības organizācijas numurs (SJO numurs), |
— |
kuģa nosaukums, |
— |
kuģa izsaukuma signāls, |
— |
navigācijas statuss, |
— |
kuģa vai konvoja veids, |
— |
kuģa vai konvoja izmēri, |
— |
iegrime, |
— |
norāde par bīstamu kravu (zilo konusu skaits atbilstoši ADN), |
— |
piekrāves stāvoklis (ar kravu / bez kravas), |
— |
galamērķis, |
— |
paredzamais pienākšanas laiks (ETA) galamērķī, |
— |
uz klāja esošo cilvēku skaits, |
— |
pozīcija (+ kvalitātes norāde), |
— |
ātrums (+ kvalitātes norāde), |
— |
īstenais kurss (COG) (+ kvalitātes norāde), |
— |
azimuts (HDG) (+ kvalitātes norāde), |
— |
griešanās ātrums (ROT), |
— |
informācija par zilo zīmi, |
— |
kuģa atrašanās vietas noteikšanas laika zīmogs. |
Šīs minimālās prasības norāda lietotāja vajadzības un nepieciešamos datus VTT sistēmām iekšzemes navigācijā.
VTT sistēma ir pietiekami elastīga, lai varētu pielāgoties papildu prasībām, kas tiks noteiktas nākotnē.
2. IEKŠZEMES KUĢOŠANAS LĪDZEKĻU LOKALIZĀCIJAS UN LĪDZSEKOŠANAS FUNKCIJAS
2.1. Ievads
Šajā iedaļā ir izklāstītas prasības, kas attiecas uz VTT informāciju dažādās RIS pakalpojumu kategorijās. Prasības katrai pakalpojumu kategorijai ir uzskaitītas, raksturojot lietotāju grupas un VTT informācijas lietojumu.
Pārskats par nepieciešamību pēc VTT informācijas ir sniegts 2.1. tabulā šīs iedaļas beigās.
2.2. Navigācija
Kuģošanas līdzekļu lokalizāciju un līdzsekošanu var izmantot, lai sekmētu aktīvo navigāciju uz klāja. Galvenā lietotāju grupa ir stūrmaņi.
Navigācijas procesu var iedalīt trīs fāzēs:
a) |
vidēja termiņa navigācijas plānošana; |
b) |
īstermiņa navigācijas plānošana; |
c) |
ļoti īsa termiņa navigācijas plānošana. |
Katrai fāzei ir citas lietotāju prasības.
2.2.1. Vidēja termiņa navigācijas plānošana
Vidēja termiņa navigācijas plānošana ir navigācijas fāze, kurā kapteinis novēro un analizē satiksmes situāciju no dažām minūtēm līdz vienai stundai uz priekšu un apsver iespējas, kur satikt vai apsteigt citus kuģus vai pabraukt tiem garām.
Nepieciešamā satiksmes aina ir tipiskais skats “ap stūri” un parasti ir ārpus klāja radara diapazona.
Atjaunināšanas intervāls ir atkarīgs no uzdevuma un kuģa situācijas.
2.2.2. Īstermiņa navigācijas plānošana
Īstermiņa navigācijas plānošana ir lēmuma pieņemšanas fāze navigācijas procesā. Šajā fāzē informācija par satiksmi ir saistīta ar navigācijas procesu, tostarp nepieciešamības gadījumā izvairīšanos no sadursmes. Šī funkcija ir saistīta ar citu kuģu novērošanu sava kuģa tuvākajā apkārtnē.
Faktiskās informācijas par satiksmi apmaiņa notiek nepārtraukti vismaz ik pēc 10 sekundēm. Dažiem maršrutiem iestādes iepriekš var noteikt atjaunināšanas intervālu (maksimāli 2 sekundes).
2.2.3. Ļoti īsa termiņa navigācijas plānošana
Ļoti īsa termiņa navigācijas plānošana ir navigācijas darbības process. Tajā nekavējoties izpilda iepriekš pieņemtos lēmumus un novēro to sekas. Informācija par satiksmi, kas nepieciešama no citiem kuģiem, it īpaši šajā situācijā ir saistīta ar sava kuģa stāvokli, piemēram, relatīvo pozīciju, relatīvo ātrumu. Šajā fāzē ir jāievēro ļoti precīza informācija.
Tāpēc lokalizācijas un līdzsekošanas informāciju nevar izmantot ļoti īsa termiņa navigācijā.
2.3. Kuģu satiksmes vadība
Kuģu satiksmes vadību (VTM) veido vismaz šādi elementi:
a) |
kuģu satiksmes dienesti; |
b) |
slūžu plānošana un darbība; |
c) |
tiltu plānošana un darbība. |
2.3.1. Kuģu satiksmes dienesti
Kuģu satiksmes dienestu pakalpojumi ir šādi:
a) |
informācijas pakalpojumi; |
b) |
navigācijas atbalsta dienests; |
c) |
satiksmes organizēšanas pakalpojums. |
Kuģu satiksmes dienestu (VTS) pakalpojumu lietotāju grupas ir VTS operatori un stūrmaņi.
Lietotāju vajadzības, kas saistītas ar informāciju par satiksmi, ir norādītas 2.3.1.1.–2.3.1.3. punktā.
2.3.1.1.
Informācijas pakalpojumu sniedz, pārraidot informāciju noteiktos laikos un ar noteiktiem intervāliem vai tad, kad VTS to uzskata par nepieciešamu, vai arī pēc kuģa pieprasījuma, un tā var ietvert ziņojumus par citu kuģu pozīciju, identitāti un plāniem, ūdensceļu apstākļiem, laikapstākļiem, bīstamām situācijām vai jebkādiem citiem faktoriem, kas var ietekmēt kuģa pārvietošanos.
Informācijas pakalpojumiem ir vajadzīgs pārskats par satiksmi tīklā vai kuģu ceļa posmā.
Kompetentā iestāde var iepriekš noteikt atjaunināšanas intervālu, ja tas ir vajadzīgs drošai un uzticamai apgabala šķērsošanai.
2.3.1.2.
Navigācijas atbalsta dienests informē stūrmani par apgrūtinātiem navigācijas vai meteoroloģiskajiem apstākļiem un sniedz stūrmanim palīdzību defektu vai nepilnību gadījumā. Šo pakalpojumu parasti sniedz pēc kuģa pieprasījuma vai tad, kad VTS to uzskata par vajadzīgu.
Lai nodotu individuālu informāciju stūrmanim, VTS operatoram vajadzīga aktualizēta un detalizēta satiksmes aina.
Ar faktisko informāciju par satiksmi jāapmainās nepārtraukti (ik pēc 3 sekundēm, gandrīz reāllaikā vai ar citu kompetentās iestādes iepriekš noteiktu atjaunināšanas intervālu).
Pēc VTS operatora pieprasījuma vai īpašos apstākļos jādara pieejama visa cita informācija.
2.3.1.3.
Satiksmes organizēšanas pakalpojums aptver operatīvo satiksmes vadību un kuģu kustības plānošanu, lai izvairītos no sastrēgumiem un bīstamām situācijām, un tas ir īpaši svarīgs augsta satiksmes blīvuma gadījumos vai ja speciāltransporta kustība var ietekmēt citas satiksmes plūsmu. Šis pakalpojums var ietvert arī satiksmes atļauju sistēmas izveidošanu un darbību vai VTS kuģošanas plānus, vai abus saistībā ar kustības prioritāti, telpas piešķiršanu (piemēram, pietauvošanās vietas, slūžu vieta, kuģošanas maršruti), obligātu ziņošanu par kustību VTS apgabalā, maršrutu un ātruma ierobežojumiem, kas jāievēro, vai citiem atbilstošiem pasākumiem, ko VTS iestāde uzskata par nepieciešamiem.
2.3.2. Slūžu plānošana un darbība
Ilgtermiņa un vidēja termiņa slūžu plānošanas procesi un slūžu darbības process ir aprakstīti 2.3.2.1.–2.3.2.3. punktā. Galvenās lietotāju grupas ir slūžu operatori, stūrmaņi, kapteiņi un flotes vadītāji.
2.3.2.1.
Ilgtermiņa slūžu plānošanu veic dažas stundas līdz vienu dienu uz priekšu.
Šajā gadījumā informāciju par satiksmi izmanto, lai uzlabotu informāciju par gaidīšanas un caurbraukšanas laikiem slūžās, kuras pamatā sākotnēji ir statistikas informācija.
Paredzamais pienākšanas laiks (ETA) ir pieejams pēc pieprasījuma, un to pārraida, ja novirze no sākotnējā ETA pārsniedz kompetentās iestādes atļauto novirzi. Pieprasīto pienākšanas laiku (RTA) norāda, atbildot uz ETA ziņojumu, vai arī to var nosūtīt no slūžām, lai ierosinātu slūžu aizvēršanas laiku.
2.3.2.2.
Vidēja termiņa slūžu plānošanu veic divus līdz četrus slūžu ciklus uz priekšu.
Šajā gadījumā informāciju par satiksmi izmanto, lai saskaņotu kuģu ienākšanu ar pieejamajiem slūžu cikliem un pēc saplānošanas informētu stūrmaņus par RTA.
ETA ir pieejams pēc pieprasījuma vai arī ar to apmainās, ja novirze no sākotnējā ETA pārsniedz kompetentās iestādes atļauto novirzi. Visa cita informācija ir pieejama vienu reizi pirmā kontakta laikā vai pēc pieprasījuma. RTA norāda, atbildot uz ETA ziņojumu, vai arī to var pārraidīt no slūžas, lai ierosinātu slūžu aizvēršanās laiku.
2.3.2.3.
Slūžu darbības fāzē notiek faktiskais slūžu aizvēršanās process.
Ar faktisko informāciju par satiksmi jāapmainās nepārtraukti vai ar citu kompetentās iestādes iepriekš noteiktu atjaunināšanas intervālu.
Ņemot vērā VTT informācijas precizitāti, tā nav izmantojama īpaši precīzām darbībām, piemēram, slūžu vārtu aizvēršanai.
2.3.3. Tiltu plānošana un darbība
Vidēja termiņa un īstermiņa tiltu plānošanas procesi un tiltu darbības process ir aprakstīti 2.3.3.1.–2.3.3.3. punktā. Galvenās lietotāju grupas ir tiltu operatori, stūrmaņi, kapteiņi un flotes vadītāji.
2.3.3.1.
Vidēja termiņa tiltu plānošanas process optimizē satiksmes plūsmu, lai tilti kuģu caurbraukšanas laikā būtu atvērti (zaļais vilnis). Plānošana notiek laikam no 15 minūtēm līdz 2 stundām uz priekšu. Laika intervāls ir atkarīgs no vietējiem apstākļiem.
ETA un informācija par pozīciju ir pieejami pēc pieprasījuma, vai arī ar šādu informāciju apmainās, tiklīdz novirze starp atjaunināto ETA un sākotnējo ETA pārsniedz kompetentās iestādes iepriekš noteiktu vērtību. Visa cita informācija ir pieejama vienu reizi pirmā kontakta laikā vai pēc pieprasījuma. RTA norāda, atbildot uz ETA ziņojumu, vai arī to var nosūtīt no tilta, lai ierosinātu caurbraukšanas laiku.
2.3.3.2.
Lēmumus par īstermiņa tiltu plānošanu pieņem, pamatojoties uz tilta pacelšanas stratēģiju.
Faktiskā satiksmes informācija par pozīciju, ātrumu un virzienu ir pieejama pēc pieprasījuma, vai arī ar to apmainās ar kompetentās iestādes iepriekš noteiktu atjaunināšanas intervālu, piemēram, ik pēc 5 minūtēm. ETA un informācija par pozīciju ir pieejami pēc pieprasījuma, vai arī šādu informāciju pārraida, tiklīdz novirze starp atjaunināto ETA un sākotnējo ETA pārsniedz kompetentās iestādes iepriekš noteiktu vērtību. Visa cita informācija ir pieejama vienu reizi pirmā kontakta laikā vai pēc pieprasījuma. RTA norāda, atbildot uz ETA ziņojumu, vai arī to var nosūtīt no tilta, lai ierosinātu caurbraukšanas laiku.
2.3.3.3.
Tiltu darbības fāzē notiek tilta faktiskā pacelšana un kuģa caurbraukšana.
Ar faktisko informāciju par satiksmi jāapmainās nepārtraukti vai ar citu kompetentās iestādes noteiktu atjaunināšanas intervālu.
Ņemot vērā VTT informācijas precizitāti, tā nav izmantojama īpaši precīzām darbībām, piemēram, tiltu pacelšanai vai nolaišanai.
2.4. Katastrofu seku novēršana
Katastrofu seku novēršana šajā kontekstā attiecas uz represīviem pasākumiem – rīcību faktisku negadījumu gadījumā un palīdzības sniegšanu ārkārtas situācijās. Galvenās lietotāju grupas ir katastrofu centru operatori, VTS operatori, stūrmaņi, kapteiņi un kompetentās iestādes.
Ja noticis negadījums, informāciju par satiksmi var pārraidīt automātiski vai arī atbildīgā organizācija prasa attiecīgo informāciju.
2.5. Transporta vadība
Transporta vadību (TS) iedala šādās četrās darbībās:
a) |
reisa plānošana; |
b) |
transporta loģistika; |
c) |
ostas un termināļa vadība; |
d) |
kravu un flotes vadība. |
Galvenās lietotāju grupas ir kapteiņi, kravu brokeri, flotes vadītāji, nosūtītāji, saņēmēji, ekspeditori, ostas iestādes, termināļu operatori, slūžu operatori un tiltu operatori.
2.5.1. Reisu plānošana
Reisu plānošana šajā kontekstā attiecas uz plānošanu ceļā. Reisa laikā kapteinis kontrolē sākotnējo reisa plānu.
2.5.2. Transporta loģistika
Transporta loģistika ietver transporta organizēšanu, plānošanu, izpildi un kontroli.
Visa informācija par satiksmi ir nepieciešama pēc kuģa īpašnieka vai loģistikā iesaistīto personu pieprasījuma.
2.5.3. Multimodālā transporta ostas un termināļa vadība
Multimodālā transporta ostas un termināļa vadība plāno resursus ostās un termināļos.
Termināļa un ostas vadītājs pieprasa informāciju par satiksmi vai piekrīt, ka iepriekš noteiktās situācijās informāciju par satiksmi nosūta automātiski.
2.5.4. Kravu un flotes vadība
Kravu un flotes vadība plāno un optimizē kuģu izmantošanu, organizē kravas un transportu.
Nosūtītājs vai kuģa īpašnieks pieprasa informāciju par satiksmi, vai arī tā tiek nosūtīta iepriekš noteiktās situācijās.
2.6. Izpilde
Izpildes uzdevums aptver tikai bīstamu preču pārvadājumu pakalpojumus, imigrācijas kontroli un muitu. Galvenās lietotāju grupas ir muita, kompetentās iestādes un kapteiņi.
Ar informāciju par satiksmi apmainās ar attiecīgajām iestādēm. Informācijas apmaiņa notiek pēc pieprasījuma vai fiksētos iepriekš noteiktos punktos, vai atbildīgās iestādes noteiktos īpašos apstākļos.
2.7. Ūdensceļu nodokļi un ostu infrastruktūru maksas
Dažādās vietās Savienībā par ūdensceļu un ostu izmantošanu iekasē maksu. Galvenās lietotāju grupas ir kompetentās iestādes, kapteiņi, flotes vadītāji, ūdensceļu iestādes un ostas iestādes.
Ar informāciju par satiksmi apmainās pēc pieprasījuma vai kompetentās ūdensceļu vai ostas iestādes noteiktos fiksētos punktos.
2.8. Vajadzīgā informācija
2.1. tabulā ir sniegts pārskats par dažādajiem dienestiem vajadzīgo informāciju.
2.1. tabula
Vajadzīgās informācijas pārskats
|
Identifikācija |
Nosaukums |
Izsaukuma signāls |
Navigācijas statuss |
Veids |
Izmēri |
Iegrime |
Bīstama krava |
Piekrāves stāvoklis |
Galamērķis |
ETA galamērķī |
Personu skaits |
Pozīcija un laiks |
Ātrums |
Kurss/virziens |
Azimuts |
Griešanās ātrums |
Zilā zīme |
Cita informācija |
Navigācija – vidējā termiņā |
X |
X |
|
X |
X |
X |
|
X |
X |
X |
|
|
X |
X |
X |
|
|
X |
|
Navigācija – īstermiņā |
X |
X |
|
X |
X |
X |
|
X |
X |
X |
|
|
X |
X |
X |
X |
|
X |
|
Navigācija – ļoti īsā termiņā |
VTT pašlaik neatbilst prasībām. |
||||||||||||||||||
VTM – VTS pakalpojumi |
X |
X |
|
X |
X |
X |
X |
X |
X |
X |
|
X |
X |
X |
X |
|
|
X |
|
VTM – slūžu darbība |
X |
X |
|
X |
X |
|
X |
X |
|
|
|
|
X |
|
X |
|
|
|
Virsūdens augstums |
VTM – slūžu plānošana |
X |
X |
|
X |
X |
X |
X |
X |
|
|
|
|
X |
X |
X |
|
|
|
Asistējošo velkoņu skaits, virsūdens augstums, ETA/RTA |
VTM – tiltu darbība |
X |
X |
|
|
X |
X |
|
|
|
|
|
|
X |
X |
X |
|
|
|
Virsūdens augstums |
VTM – tiltu plānošana |
X |
X |
|
X |
X |
X |
|
|
|
|
|
|
X |
X |
X |
|
|
|
Virsūdens augstums, ETA/RTA |
Katastrofu seku novēršana |
X |
X |
|
|
X |
|
|
X |
X |
X |
|
X |
X |
|
X |
|
|
|
|
TM – reisu plānošana |
X |
X |
|
|
|
X |
X |
|
X |
X |
|
|
X |
X |
|
|
|
|
Virsūdens augstums, ETA/RTA |
TM – transporta loģistika |
X |
X |
|
|
|
|
|
|
|
|
X |
|
X |
|
X |
|
|
|
|
TM – ostas un termināļa vadība |
X |
X |
|
X |
X |
X |
|
X |
X |
|
|
|
X |
|
X |
|
|
|
ETA/RTA |
TM – kravu un flotes vadība |
X |
X |
|
X |
|
|
X |
|
X |
X |
|
|
X |
|
X |
|
|
|
ETA/RTA |
Izpilde |
X |
X |
|
X |
X |
|
|
X |
|
X |
X |
X |
X |
|
X |
|
|
|
|
Ūdensceļu un ostu infrastruktūru maksas |
X |
X |
|
|
X |
X |
X |
|
|
X |
|
|
X |
|
|
|
|
|
|
3. IEKŠZEMES AIS TEHNISKĀ SPECIFIKĀCIJA
3.1. Ievads
SJO ir ieviesusi automātiskās identifikācijas sistēmas (AIS) izmantošanu jūras navigācijā – visiem SOLAS konvencijas V nodaļā minētajiem jūras kuģiem starptautiskajos reisos kopš 2004. gada beigām jābūt aprīkotiem ar AIS A klases pārvietojamajām stacijām.
Ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2002/59/EK (4) ir izveidota Kopienas kuģu satiksmes uzraudzības un informācijas sistēma jūras kuģiem, kuri pārvadā bīstamas vai piesārņojošas kravas un izmanto AIS kuģu ziņošanai un uzraudzībai.
AIS uzskata par piemērotu risinājumu automātiskai identifikācijai un kuģošanas līdzekļu lokalizācijai un līdzsekošanai iekšzemes navigācijā. AIS darbība reālā laikā un pasaules standartu un vadlīniju pieejamība ir īpaši nozīmīga ar drošību saistītos lietojumos.
Lai apmierinātu iekšzemes navigācijas īpašās vajadzības, AIS ir tālāk jāpārveido saskaņā ar tā saucamo iekšzemes AIS tehnisko specifikāciju, tai pašā laikā saglabājot pilnīgu savietojamību ar jūras AIS un jau pastāvošajiem iekšzemes navigācijas standartiem un tehniskajām specifikācijām.
Tā kā iekšzemes AIS ir savietojama ar jūras AIS, ir iespējama tieša datu apmaiņa starp jūras un iekšzemes kuģiem jauktas satiksmes apgabalos.
AIS:
— |
ir sistēma, ko SJO ieviesa, lai veicinātu jūras navigācijas drošību; obligāti jābūt uz visiem kuģiem saskaņā ar SOLAS konvencijas V nodaļu, |
— |
darbojas tiešā veidā režīmā kuģis–kuģis, kā arī režīmā kuģis–krasts, krasts–kuģis, |
— |
ir drošības sistēma ar augstām prasībām attiecībā uz pieejamību, nepārtrauktību un uzticamību, |
— |
ir reāllaika sistēma, pateicoties tiešai datu apmaiņai starp kuģiem, |
— |
ir sistēma, kas darbojas autonomi bez galvenās stacijas. Nav nepieciešama centrālā kontroles sistēma, |
— |
ir balstīta uz starptautiskiem standartiem un procedūrām saskaņā ar SOLAS konvencijas V nodaļu, |
— |
ir sistēma, kas pēc sertifikācijas procedūras ir saņēmusi tipa apstiprinājumu, un paredzēta navigācijas drošības uzlabošanai, |
— |
ir savietojama ar sistēmām visā pasaulē. |
Šīs iedaļas mērķis ir noteikt visas nepieciešamās tehniskās prasības, grozījumus un paplašinājumus esošajām AIS A klases pārvietojamajām stacijām, lai izveidotu iekšzemes AIS pārvietojamo staciju izmantošanai iekšzemes navigācijā.
3.2. Darbības joma
Automātiskās identifikācijas sistēma (AIS) ir uz kuģa novietota radio datu sistēma, kas nodrošina statisku, dinamisku un ar reisu saistītu kuģa datu apmaiņu starp aprīkotiem kuģiem un starp aprīkotiem kuģiem un krasta stacijām. Kuģa AIS stacijas ar regulāriem intervāliem pārraida datus par kuģa identitāti, pozīciju un citus datus. Saņemot pārraidītos datus, radiosakaru darbības diapazonā esošās kuģu vai krasta AIS stacijas var automātiski noteikt ar AIS aprīkoto kuģu atrašanās vietu, tos identificēt un izsekot uz tāda atbilstoša ekrāna kā radars vai elektronisko karšu attēlošanas sistēmas, piemēram, iekšzemes elektronisko karšu attēlošanas un informācijas sistēma (iekšzemes ECDIS), kā definēts Komisijas Īstenošanas regulā (ES) Nr. 909/2013 (5). AIS ir paredzēta, lai uzlabotu navigācijas drošību lietojumā no kuģa uz kuģi, novērošanu (VTS), kuģošanas līdzekļu lokalizāciju un līdzsekošanu un atbalsta sniegšanu katastrofu seku novēršanā.
Ir šādi AIS pārvietojamo staciju veidi:
a) |
A klases pārvietojamās stacijas, ko izmanto visi jūras kuģi, uz kuriem attiecas SOLAS konvencijas V nodaļā noteiktās pārvadājumu prasības; |
b) |
iekšzemes AIS pārvietojamās stacijas, kas pilda visas A klases stacijas funkcijas VHF datu posma līmenī, bet kam ir atšķirīgas papildu funkcijas un kas paredzētas izmantošanai uz iekšzemes kuģiem; |
c) |
B klases SO/CS pārvietojamās stacijas ar ierobežotām funkcijām, ko var izmantot kuģi, uz kuriem neattiecas pārvadājumu prasības, ko attiecina uz A klases vai iekšzemes AIS pārvietojamajām stacijām; |
d) |
AIS krasta stacijas, tostarp AIS bāzes stacijas un AIS retranslācijas stacijas. |
Izšķir šādus darbības režīmus:
a) |
kuģa–kuģa darbība – visi kuģi, kas aprīkoti ar AIS, var saņemt statisko un dinamisko informāciju no visiem pārējiem ar AIS aprīkotajiem kuģiem, kas atrodas radiosakaru darbības diapazonā; |
b) |
kuģa–krasta darbība – no kuģiem, kas aprīkoti ar AIS, datus var saņemt arī AIS krasta stacijas, kas ir savienotas ar RIS centru, kurā var ģenerēt satiksmes ainu (taktiskā satiksmes aina un/vai stratēģiskā satiksmes aina); |
c) |
krasta–kuģa darbība – var pārraidīt ar reisu un drošību saistītus datus no krasta uz kuģi. |
AIS ir raksturīgs autonoms darbības veids – tā izmanto pašorganizēto laikdales daudzpiekļuvi (SOTDMA) bez galvenās stacijas. Radio protokols ir izveidots tā, lai kuģu stacijas darbotos patstāvīgi pašorganizētā veidā, apmainoties ar savienojuma piekļuves parametriem. Laiks ir sadalīts 1 minūtes kadros ar 2 250 laika nišām katrā radio kanālā, kas ir sinhronizētas pēc GNSS UTC laika. Katrs dalībnieks izveido pieeju radio kanālam, izvēloties brīvās laika nišas un ņemot vērā to, kā citas stacijas izmantos laika nišas nākotnē. Nišu piešķiršanu nav nepieciešams kontrolēt centralizēti.
Iekšzemes AIS pārvietojamo staciju parasti veido šādi elementi:
a) |
VHF raiduztvērējs (1 raidītājs, 2 uztvērēji); |
b) |
GNSS uztvērējs; |
c) |
datu apstrādātājs. |
Universālā kuģa AIS, kā to definējušas SJO, ITU un IEC un ko iesaka izmantot iekšzemes navigācijā, izmanto SOTDMA VHF jūras mobilajā joslā. AIS darbojas starptautiski iedalītās VHF frekvencēs AIS 1 (161,975 MHz) un AIS 2 (162,025 MHz), un to var pārslēgt uz citām frekvencēm VHF jūras mobilajā joslā.
Lai AIS atbilstu īpašajām iekšzemes navigācijas prasībām, tā ir tālāk jāpārveido tā saucamajā iekšzemes AIS, saglabājot savietojamību ar jūras AIS.
Kuģošanas līdzekļu lokalizācijas un līdzsekošanas sistēmas iekšzemes navigācijā ir savietojamas ar AIS A klases pārvietojamajām stacijām, kā tās definējusi SJO. Tāpēc iekšzemes AIS ziņojumiem jāspēj sniegt šādu veidu informāciju:
a) |
statisko informāciju, piemēram, kuģa oficiālo numuru, kuģa izsaukuma signālu, kuģa nosaukumu, kuģa veidu; |
b) |
dinamisko informāciju, piemēram, kuģa pozīciju ar norādi uz precizitāti un integritātes statusu; |
c) |
informāciju par reisu, piemēram, konvoja garumu un platumu, bīstamu kravu uz klāja; |
d) |
informāciju par iekšzemes navigāciju, piemēram, zilo konusu / gaismu skaitu saskaņā ar ADN vai ETA slūžās / pie tilta / terminālī / uz robežas. |
Kuģiem kustībā dinamiskās informācijas atjaunināšanas intervāls taktiskajā līmenī ir no 2 līdz 10 sekundēm. Noenkurotiem kuģiem ieteicamais atjaunināšanas intervāls ir vairākas minūtes, vai arī atjaunināšana notiek, kad mainās informācija.
Iekšzemes AIS pārvietojamā stacija neaizstāj, bet papildina tādus navigācijas pakalpojumus kā mērķa izsekošana ar radaru un VTS. Iekšzemes AIS pārvietojamā stacija papildina navigācijas informāciju – tās pievienotā vērtība ir tas, ka tā nodrošina līdzekļus ar iekšzemes AIS aprīkotu kuģošanas līdzekļu novērošanai un lokalizācijai. Pozīcijas precizitāte, ko iegūst no iekšzemes AIS pārvietojamās stacijas, izmantojot iekšējo (nekoriģēto) GNSS, parasti ir vairāk nekā 10 metri. Kad pozīciju koriģē, izmantojot DGNSS no jūras bāku diferenciālās korekcijas pakalpojuma, AIS 17. ziņojumu vai EGNOS (SBAS), precizitāte parasti ir mazāk nekā 5 metri. Atšķirīgo īpašību dēļ iekšzemes AIS pārvietojamā stacija un radars viens otru papildina.
3.3. Prasības
3.3.1. Vispārīgas prasības
Iekšzemes AIS pārvietojamās stacijas pamatā ir AIS A klases pārvietojamā stacija saskaņā ar SOLAS konvenciju.
Iekšzemes AIS pārvietojamā stacija aptver AIS A klases pārvietojamo staciju galvenās funkcijas, bet ņemot vērā iekšzemes navigācijas īpašās prasības.
Iekšzemes AIS ir savietojama ar jūras AIS un nodrošina tiešu datu apmaiņu starp jūras un iekšzemes kuģiem jauktas satiksmes apgabalā.
Prasības, kas noteiktas 3.3.–3.5. punktā, papildina prasības, kuras attiecas uz iekšzemes AIS, kas atšķiras no AIS A klases pārvietojamajām stacijām.
Iekšzemes AIS pārvietojamās stacijas projektēšanā ņem vērā Kuģošanas līdzekļu lokalizācijas un līdzsekošanas standarta tehniskos precizējumus.
Pārraides jaudas noklusējuma iestatījums ir liela jauda, un to iestata uz zemu jaudu tikai tad, ja šādu rīkojumu dod kompetentā iestāde.
3.3.2. Informācijas saturs
Ar iekšzemes AIS pārvietojamās stacijas starpniecību pārraida tikai informāciju par lokalizāciju, līdzsekošanu un drošību.
Informācijas saturu, kas noteikts 3.3.2.1.–3.3.2.5. punktā, veido tā, lai to varētu nosūtīt no iekšzemes AIS pārvietojamās stacijas bez vajadzības izmantot ārēju lietojumprogrammu.
Iekšzemes AIS ziņojumi satur šādu informāciju (ar “*” apzīmētie punkti atšķiras no jūras kuģu sistēmas).
3.3.2.1.
Statiskajai informācijai par iekšzemes kuģiem ir tādi paši parametri un struktūra kā AIS A klases pārvietojamajās stacijās, ciktāl piemērojams. Iekšzemes parametru pārveidošana par jūras parametriem notiek automātiski, ja tas ir iespējams. Neizmantotos parametru laukos uzstāda ziņojumu “nav pieejams”.
Pievieno statisko informāciju par kuģi, kas īpaši attiecas uz iekšzemes satiksmi.
Statisko informāciju par kuģi pārraida autonomi no kuģa vai pēc pieprasījuma.
Lietotāja identifikators (MMSI) |
Visos ziņojumos |
Kuģa nosaukums |
AIS 5. ziņojums |
Kuģa izsaukuma signāls |
AIS 5. ziņojums |
SJO numurs |
AIS 5. ziņojums (nav pieejams iekšzemes kuģiem) |
Kuģa/konvoja un kravas veids* |
AIS 5. ziņojums + iekšzemes ziņojums FI 10 |
Kopējais garums (ar precizitāti līdz decimetram)* |
AIS 5. ziņojums + iekšzemes ziņojums FI 10 |
Kopējais platums (ar precizitāti līdz decimetram)* |
AIS 5. ziņojums + iekšzemes ziņojums FI 10 |
Unikālais Eiropas kuģa identifikācijas numurs (ENI) |
Iekšzemes ziņojums FI 10 |
Paziņotās kuģa pozīcijas atskaites punkts (antenas novietojums)* |
AIS 5. ziņojums |
3.3.2.2.
Dinamiskajai informācijai par iekšzemes kuģiem ir tādi paši parametri un struktūra kā AIS A klases pārvietojamajās stacijās, ciktāl piemērojams. Neizmantotos parametru laukos uzstāda ziņojumu “nav pieejams”.
Pievieno dinamisko informāciju par kuģi, kas īpaši attiecas uz iekšzemes satiksmi.
Dinamisko informāciju par kuģi pārraida autonomi no kuģa vai pēc pieprasījuma.
Pozīcija saskaņā ar Pasaules ģeodēzisko sistēmu 1984 (WGS 84) |
AIS 1., 2. un 3. ziņojums |
Ātrums attiecībā pret zemi (SOG) |
AIS 1., 2. un 3. ziņojums |
Īstenais kurss (COG) |
AIS 1., 2. un 3. ziņojums |
Azimuts (HDG) |
AIS 1., 2. un 3. ziņojums |
Griešanās ātrums (ROT) |
AIS 1., 2. un 3. ziņojums |
Pozīcijas precizitāte (GNSS/DGNSS) |
AIS 1., 2. un 3. ziņojums |
Pozīcijas noteikšanas elektroniskās ierīces laiks |
AIS 1., 2. un 3. ziņojums |
Navigācijas statuss |
AIS 1., 2. un 3. ziņojums |
Zilās zīmes statuss* |
AIS 1., 2. un 3. ziņojums |
Kvalitāte informācijai par ātrumu |
Iekšzemes ziņojums FI 10 |
Kvalitāte informācijai par kursu |
Iekšzemes ziņojums FI 10 |
Kvalitāte informācijai par azimutu |
Iekšzemes ziņojums FI 10 |
3.3.2.3.
Informācijai par iekšzemes kuģu reisiem ir tādi paši parametri un struktūra kā AIS A klases pārvietojamajās stacijās, ciktāl piemērojams. Neizmantotos parametru laukos uzstāda ziņojumu “nav pieejams”.
Pievieno ar reisu saistītu informāciju par kuģi, kas īpaši attiecas uz iekšzemes satiksmi.
Informāciju par kuģa reisu pārraida autonomi no kuģa vai pēc pieprasījuma.
Galamērķis (ISRS dislokācijas kods) |
AIS 5. ziņojums |
Bīstamas kravas kategorija |
AIS 5. ziņojums |
ETA |
AIS 5. ziņojums |
Pašreizējā maksimālā statiskā iegrime* |
AIS 5. ziņojums + iekšzemes ziņojums FI 10 |
Norāde par bīstamu kravu |
Iekšzemes ziņojums FI 10 |
Kuģis ar kravu / bez kravas |
Iekšzemes ziņojums FI 10 |
3.3.2.4.
Cilvēku skaitu uz klāja pārraida kā apraides ziņojumu vai kā adresētu ziņojumu no kuģa uz krastu pēc pieprasījuma vai vajadzības.
Komandas locekļu skaits uz klāja |
Iekšzemes ziņojums FI 55 |
Pasažieru skaits uz klāja |
Iekšzemes ziņojums FI 55 |
Kuģa apkalpes locekļu skaits uz klāja |
Iekšzemes ziņojums FI 55 |
3.3.2.5.
Ziņojumus par drošību (t. i., teksta ziņojumus) pārraida pēc pieprasījuma kā apraides vai adresētus ziņojumus.
Adresēts ziņojums par drošību |
AIS 12. ziņojums |
Apraides ziņojums par drošību |
AIS 14. ziņojums |
3.3.3. Informācijas pārraides intervāls
Dažādu veidu iekšzemes AIS ziņojumu informāciju pārraida ar dažādiem pārraides intervāliem.
Kuģiem kustībā iekšzemes ūdensceļu apgabalos dinamiskās informācijas pārraides intervālu var pārslēgt starp autonomo režīmu un piešķirto režīmu. Piešķirtajā režīmā pārraides intervālu var samazināt līdz 2 sekundēm. Pārraides režīmam jābūt pārslēdzamam no AIS bāzes stacijas (ar AIS 23. ziņojumu grupas uzdevumam vai 16. ziņojumu individuālam uzdevumam) un ar komandām no ārējām klāja sistēmām, izmantojot IEC 61162 saskarni, kā definēts B papildinājumā.
Statisko informāciju un informāciju par reisu pārraida ar 6 minūšu intervālu, pēc pieprasījuma vai kad informācija mainās.
Piemēro šādus pārraides intervālus.
Statiskā informācija par kuģi: |
ik pēc 6 minūtēm, pēc pieprasījuma vai kad dati mainījušies |
Dinamiskā informācija par kuģi: |
atkarīgs no navigācijas statusa un kuģa darbības režīma – autonomais (noklusējuma) režīms vai piešķirtais režīms; sk. 3.1. tabulu |
Informācija par kuģa reisu: |
ik pēc 6 minūtēm, pēc pieprasījuma vai kad dati mainījušies |
Cilvēku skaits uz klāja: |
pēc vajadzības vai pēc pieprasījuma |
Ziņojumi par drošību: |
pēc vajadzības |
Lietojuma īpašie ziņojumi: |
pēc vajadzības (nosaka kompetentā iestāde) |
3.1. tabula
Dinamiskā informācija par kuģi: atjaunināšanas intervāls
Dinamiskie kuģa apstākļi |
Nominālais pārraides intervāls |
Kuģa statuss “noenkurots” un ātrums līdz 3 mezgliem |
3 minūtes (6) |
Kuģa statuss “noenkurots” un ātrums virs 3 mezgliem |
10 sekundes (6) |
Kuģis, kas darbojas autonomajā režīmā un pārvietojas ar ātrumu 0–14 mezgli |
10 sekundes (6) |
Kuģis, kas darbojas autonomajā režīmā, pārvietojas ar ātrumu 0–14 mezgli un maina kursu |
3 1/3 sekundes (6) |
Kuģis, kas darbojas autonomajā režīmā un pārvietojas ar ātrumu 14–23 mezgli |
6 sekundes (6) |
Kuģis, kas darbojas autonomajā režīmā, pārvietojas ar ātrumu 14–23 mezgli un maina kursu |
2 sekundes |
Kuģis, kas darbojas autonomajā režīmā un pārvietojas ar ātrumu virs 23 mezgliem |
2 sekundes |
Kuģis, kas darbojas autonomajā režīmā, pārvietojas ar ātrumu virs 23 mezgliem un maina kursu |
2 sekundes |
Kuģis, kas darbojas piešķirtajā režīmā (7) |
Piešķirts, no 2 sekundēm līdz 10 sekundēm |
3.3.4. Tehnoloģijas platforma
Platforma iekšzemes AIS pārvietojamajai stacijai ir AIS A klases pārvietojamā stacija.
Iekšzemes AIS pārvietojamās stacijas tehniskā risinājuma pamatā ir tie paši tehniskie standarti kā AIS A klases pārvietojamajām stacijām (Ieteikums ITU-R M.1371 un starptautiskais standarts IEC 61993-2).
3.3.5. Savietojamība ar AIS A klases pārvietojamajām stacijām
Iekšzemes AIS pārvietojamās stacijas atbilst AIS A klases pārvietojamajām stacijām un spēj uztvert un apstrādāt visus AIS ziņojumus (saskaņā ar Ieteikumu ITU-R M.1371 un Starptautiskās Jūras navigācijas līdzekļu un bāku asociācijas (IALA) tehniskajiem skaidrojumiem par Ieteikumu ITU-R M.1371) papildus ziņojumiem, kas definēti 3.4. punktā.
3.3.6. Unikālais identifikators
Lai garantētu savietojamību ar jūras kuģiem, Jūras mobilā dienesta identifikācijas (MMSI) numuru izmanto kā unikālu stacijas identifikatoru (radioiekārtu identifikatoru) iekšzemes AIS pārvietojamajām stacijām.
3.3.7. Lietojuma prasības
Informāciju, kas minēta 3.3.2. punktā, ievada, uzglabā un parāda tieši iekšzemes AIS pārvietojamajā stacijā.
Iekšzemes AIS pārvietojamā stacija papildus spēj saglabāt arī iekšzemes īpašos statiskos datus iekšējā atmiņā, lai pasargātu informāciju, ja iekārta paliek bez strāvas padeves.
Nepieciešamo datu pārveidi iekšzemes AIS informācijas satura parādīšanai minimālistiskā displejā ar tastatūru (MKD) (piemēram, mezglu pārrēķināšanu km/h) vai informācijas par iekšzemes kuģu veidiem ievadīšanai un parādīšanai MKD veic tieši iekšzemes AIS pārvietojamajā stacijā.
Lietojuma īpašie ziņojumi (ASM) būtu jāievada/jāparāda, izmantojot ārēju lietojumprogrammu, izņemot iekšzemes AIS ASM DAC = 200 FI = 10 (iekšzemes kuģa statiskie dati un dati par reisu) un DAC = 200 FI = 55 (cilvēku skaits uz klāja iekšzemē), ko īsteno tieši iekšzemes AIS pārvietojamajā stacijā.
Iekšzemes īpašo datu ieprogrammēšanai AIS uztvērējraidītājā izmanto ciparsaskarnes frāzes, kas noteiktas B papildinājumā.
Iekšzemes AIS pārvietojamā stacija nodrošina vismaz ārēju saskarni DGNSS korekciju un integritātes informācijas ievadīšanai saskaņā ar Jūras pakalpojumu radiotehniskās komisijas 104. īpašās komitejas noteikumiem par DGNSS.
3.3.8. Tipa apstiprinājums
Iekšzemes AIS pārvietojamajai stacijai veic tipa apstiprināšanu, lai nodrošinātu atbilstību šīm tehniskajām specifikācijām.
3.4. Grozījumi protokolā attiecībā uz iekšzemes AIS pārvietojamo staciju
Pēc Ieteikumā ITU-R M.1371 ieviestajām izmaiņām ir kļuvis iespējams vairākos parametros izmantot jaunus statusa kodus. Tas nekaitē AIS darbībai, tomēr pastāv iespēja, ka iekārtās, kuru pamatā ir standarta iepriekšējās pārskatītās versijas, tiks parādīti neatpazīti statusa kodi.
3.4.1. 3.2. tabula. Pozīcijas ziņojums
3.2. tabula
Pozīcijas ziņojums
Parametrs |
Bitu skaits |
Apraksts |
Ziņojuma ID |
6 |
1., 2. vai 3. ziņojuma identifikators |
Atkārtojuma indikators |
2 |
Izmanto atkārtotājs, lai norādītu, cik reižu viens ziņojums ir atkārtots 0–3; noklusējums = 0; 3 = vairs neatkārtot |
Lietotāja ID (MMSI) |
30 |
MMSI numurs |
Navigācijas statuss |
4 |
0 = ceļā ar darbojošos dzinēju; 1 = noenkurots; 2 = izslēgtas manevrēšanas spējas; 3 = ierobežotas manevrēšanas spējas; 4 = kuģis ar ierobežojošu iegrimi; 5 = pietauvots; 6 = uz sēkļa; 7 = zvejo; 8 = ceļā ar uzvilktām burām; 9 = rezervēts ātrgaitas peldlīdzekļu navigācijas statusa grozījumiem nākotnē; 10 = rezervēts ekranoplānu (WIG) navigācijas statusa grozījumiem nākotnē; 11 = motorizēts kuģis, kas veic vilkšanu aiz sevis (reģionālai izmantošanai) (8); 12 = motorizēts kuģis, kas veic stumšanu pa priekšu vai vilkšanu blakus (reģionālai izmantošanai) (8); 13 = rezervēts izmantošanai nākotnē; 14 = AIS-SART (aktīvs); 15 = nav definēts = noklusējums (izmanto arī AIS) |
Griešanās ātrums (ROT) AIS |
8 |
No 0 līdz +126 = pagrieziens pa labi 708° minūtē vai vairāk No 0 līdz –126 = pagrieziens pa kreisi 708° minūtē vai vairāk Vērtības no 0 līdz 708° minūtē, ko kodē ar ROTAIS = 4,733 SQRT(ROTsensor) grādiem minūtē, kur ROTsensor ir griešanās ātrums, kā norāda ārējais griešanās ātruma indikators. ROTAIS noapaļo līdz veselam skaitlim + 127 = pagrieziens pa labi par vairāk nekā 5° 30 sekundēs (pagrieziena indikators nav pieejams) – 127 = pagrieziens pa kreisi par vairāk nekā 5° 30 sekundēs (pagrieziena indikators nav pieejams) – 128 (heksadecimālā vērtība 80) norāda, ka informācija par pagriezienu nav pieejama (noklusējums) ROT dati nebūtu jāatvasina no COG informācijas |
Ātrums attiecībā pret zemi |
10 |
Ātrums attiecībā pret zemi ar soli 1/10 mezgla(0–102,2 mezgli), 1 023 = nav pieejams; 1 022 = 102,2 mezgli vai vairāk (9) |
Pozīcijas precizitāte |
1 |
Pozīcijas precizitātes (PA) karogs būtu jānosaka saskaņā ar ITU-R M. 1371 1 = augsta (=< 10 m) 0 = zema (> 10 m) 0 = noklusējums |
Ģeogrāfiskais garums |
28 |
Ģeogrāfiskais garums 1/10 000 min. (± 180 grādi, austrumi = pozitīvs (atbilstoši cipara papildkodam divnieku sistēmā), rietumi = negatīvs (atbilstoši cipara papildkodam divnieku sistēmā), 181 = (heksadecimālā vērtība 6791AC0) = nav pieejams = noklusējums) |
Ģeogrāfiskais platums |
27 |
Ģeogrāfiskais platums 1/10 000 min. (± 90 grādi, ziemeļi = pozitīvs (atbilstoši cipara papildkodam divnieku sistēmā), dienvidi = negatīvs (atbilstoši cipara papildkodam divnieku sistēmā), 91 = (heksadecimālā vērtība 3412140) = nav pieejams = noklusējums) |
Īstenais kurss |
12 |
Īstenais kurss 1/10° (0–3599). 3 600 (heksadecimālā vērtība E10) = nav pieejams = noklusējums 3 601 –4 095 neizmanto |
Īstais azimuts |
9 |
Grādi (0–359) (511 norāda, ka nav pieejams = noklusējums) |
Laika zīmogs |
6 |
UTC sekunde, kad pozīcijas noteikšanas elektroniskā sistēma (EPFS) sagatavojusi ziņojumu (0–59 vai 60, ja laika zīmogs nav pieejams, kas ir arī noklusējuma vērtība, vai 61, ja pozīcijas noteikšanas sistēma ir manuālās ievades režīmā, vai 62, ja pozīcijas noteikšanas elektroniskā sistēma darbojas aplēšu (lagrēķina) režīmā, vai 63, ja pozīcijas noteikšanas sistēma nedarbojas) |
Īpašais manevra rādītājs: zilā zīme |
2 |
Norāda, vai ir uzstādīta zilā zīme (10) 0 = nav pieejams = noklusējums 1 = nav iesaistīts īpašā manevrā = zilā zīme nav uzstādīta 2 = iesaistīts īpašā manevrā = zilā zīme ir uzstādīta jā 3 neizmanto |
Rezerve |
3 |
Neizmanto. Būtu jāiestata uz nulli. Rezervēts izmantošanai nākotnē |
RAIM karogs |
1 |
Pozīcijas noteikšanas elektroniskās ierīces RAIM (autonomā uztvērēja integritātes novērošana) karogs; 0 = RAIM nav lietošanā = noklusējums; 1 = RAIM lietošanā. RAIM karogs būtu jānosaka saskaņā ar ITU-R M.1371 |
Komunikācijas statuss |
19 |
Komunikācijas statuss būtu jānosaka saskaņā ar ITU-R M.1371 |
Kopā |
168 |
Aizņem 1 nišu |
3.4.2. Statiskie kuģa dati un dati par reisu (5. ziņojums)
3.3. tabula
Statisko un dinamisko kuģa datu ziņojums
Parametrs |
Bitu skaits |
Apraksts |
Ziņojuma ID |
6 |
5. ziņojuma identifikators |
Atkārtojuma indikators |
2 |
Nosūta atkārtotājs, lai norādītu, cik reižu viens ziņojums ir atkārtots 0–3; noklusējums = 0; 3 = vairs neatkārtot |
Lietotāja ID (MMSI) |
30 |
MMSI numurs |
AIS versijas indikators |
2 |
0 = stacija atbilst Ieteikumam ITU-R M.1371-1 1 = stacija atbilst Ieteikumam ITU-R M.1371-3 (vai vēlākam izdevumam) 2 = stacija atbilst Ieteikumam ITU-R M.1371-5 (vai vēlākam izdevumam) 3 = stacija atbilst turpmākiem izdevumiem |
SJO numurs |
30 |
0 = nav pieejams = noklusējums – nav piemērojams meklēšanas un glābšanas gaisa kuģiem 0000000001–0000999999 neizmanto 0001000000–0009999999 = derīgs SJO numurs 0010000000–1073741823 = oficiālais karoga valsts numurs (11) |
Izsaukuma signāls |
42 |
7 × 6 bitu ASCII zīmes, “@@@@@@@” = nav pieejams = noklusējums Peldlīdzeklim, kas saistīts ar māteskuģi, būtu jāizmanto “A”, kam seko māteskuģa MMSI pēdējie 6 cipari. Šādi peldlīdzekļi ir, piemēram, vilkti kuģi, glābšanas motorlaivas, kuteri, glābšanas laivas un glābšanas plosti |
Nosaukums |
120 |
Maksimāli 20 zīmes 6 bitu ASCII, sk. ITU-R M.1371; @@@@@@@@@@@@@@@@@@@@ = nav pieejams = noklusējums. Meklēšanas un glābšanas (SAR) gaisa kuģiem tam vajadzētu būt uzstādītam uz “SAR AIRCRAFT NNNNNNN”, kur NNNNNNN ir gaisa kuģa reģistrācijas numurs |
Kuģa un kravas veids |
8 |
0 = nav pieejams vai nav kuģa = noklusējums 1–99 = kā noteikts ITU-R M.1371 (12) 100–199 = saglabāts, reģionālai lietošanai 200–255 = saglabāts, izmantošanai nākotnē Nepiemēro SAR gaisa kuģiem |
Kuģa/konvoja gabarītizmēri un atskaites punkts pozīcijai |
30 |
Atskaites punkts paziņotajai pozīcijai; norāda arī kuģa izmērus metros (sk. ITU-R M.1371) Attiecībā uz SAR gaisa kuģi par šā lauka izmantošanu var izlemt atbildīgā administrācija. Ja šo lauku izmanto, tajā būtu jānorāda transportlīdzekļa maksimālie izmēri. Pēc noklusējuma A = B = C = D jābūt uzstādītam uz “0” (13) (14) (15) |
Pozīcijas noteikšanas elektroniskās ierīces veids |
4 |
0 = nav noteikts (noklusējums) 1 = GPS 2 = GLONASS 3 = kombinēts GPS/GLONASS 4 = Loran-C 5 = Chayka 6 = integrēta navigācijas sistēma 7 = novērojums 8 = Galileo 9–14 = neizmanto 15 = iekšējā GNSS |
ETA |
20 |
ETA; MMDDHHMM UTC 19.–16. bits: mēnesis; 1–12; 0 = nav pieejams = noklusējums 15.–11. bits: diena; 1–31; 0 = nav pieejams = noklusējums 10.–6. bits: stunda; 0–23; 24 = nav pieejams = noklusējums 5.–0. bits: minūte; 0–59; 60 = nav pieejams = noklusējums Attiecībā uz SAR gaisa kuģi par šā lauka izmantošanu var izlemt atbildīgā administrācija |
Pašreizējā maksimālā statiskā iegrime |
8 |
ar soli 1/10 m, 255 = iegrime 25,5 m vai vairāk, 0 = nav pieejams = noklusējums (16) |
Galamērķis |
120 |
Maksimāli 20 zīmes, izmantojot 6 bitu ASCII; @@@@@@@@@@@@@@@@@@@@ = nav pieejams (17) |
Datu terminālis (DTE) |
1 |
Datu terminālis gatavs (0 = pieejams; 1 = nav pieejams = noklusējums) |
Rezerve |
1 |
Rezerve. Neizmanto. Jābūt uz nulles. Rezervēts izmantošanai nākotnē |
Kopā |
424 |
Aizņem 2 nišas |
3.1. attēls
Atskaites punkts paziņotajai pozīcijai un kuģa/konvoja gabarītizmēri
|
Bitu skaits |
Bitu lauki |
Attālums (m) |
|
A |
9 |
Bits 21–bits 29 |
0–511 511 = 511 m vai vairāk |
Atskaites punkts paziņotajai pozīcijai |
B |
9 |
Bits 12–bits 20 |
0–511 511 = 511 m vai vairāk |
|
C |
6 |
Bits 6–bits 11 |
0–63 63 = 63 m vai vairāk |
|
D |
6 |
Bits 0–bits 5 |
0–63 63 = 63 m vai vairāk |
|
L = A + B |
Definēts iekšzemes ziņojumā FI 10 |
Gabarītizmērs, kas izmantots iekšzemes AIS pārvietojamajā stacijā |
||
W = C + D |
||||
Izmēram jābūt noteiktam virzienā, kādā saskaņā ar pārraidīto informāciju atrodas kuģa priekšgals. Paziņotās pozīcijas atskaites punkts nav pieejams, bet kuģa/konvoja izmēri ir pieejami: A = C = 0, un B ≠ 0, un D ≠ 0. Ne paziņotās pozīcijas atskaites punkts, ne kuģa/konvoja izmēri nav pieejami: A = B = C = D = 0 (= noklusējums). Ziņojumu tabulas izmantošanai A = vissvarīgākais lauks, D = vismazāk svarīgais lauks. |
3.4.3. Grupas uzdevuma komanda (23. ziņojums)
Grupas uzdevumu iekšzemes AIS pārvietojamajām stacijām adresē ar 23. ziņojumu, izmantojot stacijas veidu “6 = iekšzemes ūdensceļi”.
3.5. Iekšzemes AIS ziņojumi
3.5.1. Iekšzemes AIS papildu ziņojumi
Lai izpildītu informācijas sniegšanas prasības, ir noteikti īpaši iekšzemes AIS ziņojumi. Papildus informācijas saturam, ko veido tieši iekšzemes AIS stacijā, iekšzemes AIS pārvietojamā stacija var pārraidīt papildu informāciju, izmantojot lietojuma īpašos ziņojumus (ASM). Šo informācijas saturu parasti apstrādā ārēja lietojumprogramma, piemēram, iekšzemes ECDIS.
Par iekšzemes AIS ASM izmantošanu atbild upju komisija vai kompetentās iestādes.
3.5.2. Lietojuma identifikators iekšzemes AIS lietojuma īpašajiem ziņojumiem
Lietojuma īpašajiem ziņojumiem ir AIS A klases pārvietojamo staciju ziņojumu struktūras saskaņā ar Ieteikumu ITU-R M.1371 (ziņojuma ID, atkārtojuma indikators, avota ID, galamērķa ID), lietojuma identifikators (AI = DAC + FI) un datu saturs (mainīgs garums līdz norādītajam maksimumam).
16 bitu lietojuma identifikators (AI = DAC + FI) sastāv no šādiem elementiem:
a) |
10 bitu norādītais apgabala kods (DAC): starptautiskais (DAC = 1) vai reģionālais (DAC > 1); |
b) |
6 bitu funkciju identifikators (FI), kas ļauj nosūtīt 64 atsevišķa lietojuma īpašos ziņojumus. |
Eiropas saskaņotajiem iekšzemes AIS lietojuma īpašajiem ziņojumiem izmanto DAC“200”.
Turklāt vietējos ASM, piemēram, izmēģinājuma testos, var izmantot valsts (reģionālo) DAC. Tomēr ir stingri ieteicams izvairīties no reģionālo ASM izmantošanas.
3.5.3. Informācijas saturs, ko pārraida ar lietojuma īpašajiem ziņojumiem
Iekšzemes AIS ASM DAC = 200 FI = 10 (iekšzemes kuģa statiskie dati un dati par reisu) un DAC = 200 FI = 55 (cilvēku skaits uz klāja iekšzemē) veido tieši iekšzemes AIS pārvietojamajā stacijā (sk. 3.5.3.1. un 3.5.3.2. punktu).
3.5.3.1.
Šo ziņojumu izmanto tikai iekšzemes kuģi, lai papildus 5. ziņojumam pārraidītu kuģa statiskos datus un ar reisu saistītos datus. Ziņojumu nosūta ar 8. bināro ziņojumu, cik ātri vien iespējams (no AIS viedokļa) pēc 5. ziņojuma.
3.4. tabula
Iekšzemes kuģa datu ziņojums
|
Parametrs |
Bitu skaits |
Apraksts |
Ziņojuma ID |
6 |
8. ziņojuma identifikators; vienmēr 8 |
|
Atkārtojuma indikators |
2 |
Izmanto atkārtotājs, lai norādītu, cik reižu ziņojums ir atkārtots 0–3; noklusējums = 0; 3 = vairs neatkārtot |
|
Avota ID |
30 |
MMSI numurs |
|
Rezerve |
2 |
Neizmanto, jābūt uz nulles. Rezervēts izmantošanai nākotnē |
|
Binārie dati |
Lietojuma identifikators |
16 |
DAC = 200, FI = 10 |
Unikālais Eiropas kuģa identifikācijas numurs (ENI) |
48 |
8 * 6 bitu ASCII zīmes 00000000 = ENI nav piešķirts = noklusējums |
|
Kuģa/konvoja garums |
13 |
1–8 000 (pārējos neizmanto) kuģa/konvoja garums, norādīts ar soli 1/10 m; 0 = noklusējums |
|
Kuģa/konvoja platums |
10 |
1–1 000 (pārējos neizmanto) kuģa/konvoja platums, norādīts ar soli 1/10 m; 0 = noklusējums |
|
Kuģa un konvoja veids |
14 |
Kuģa un konvoja veida apzīmējums ar ciparu, kā aprakstīts C papildinājumā 0 = nav pieejams = noklusējums |
|
Norāde par bīstamu kravu |
3 |
Zilo konusu/gaismu skaits 0–3; 4 = B karogs, 5 = noklusējums = nezināms |
|
Pašreizējā maksimālā statiskā iegrime |
11 |
1–2 000 (pārējos neizmanto) iegrime ar soli 1/100 m, 0 = noklusējums = nezināms |
|
Ar kravu / bez kravas |
2 |
1 = ar kravu, 2 = bez kravas, 0 = nav pieejams (noklusējums), 3 = neizmanto |
|
Kvalitāte informācijai par ātrumu |
1 |
1 = augsta, 0 = zema/GNSS = noklusējums (*1) |
|
Kvalitāte informācijai par kursu |
1 |
1 = augsta, 0 = zema/GNSS = noklusējums (*1) |
|
Kvalitāte informācijai par azimutu |
1 |
1 = augsta, 0 = zema = noklusējums (*1) |
|
Rezerve |
8 |
Neizmanto, jābūt uz nulles. Rezervēts izmantošanai nākotnē |
|
|
Kopā |
168 |
Aizņem 1 nišu |
3.5.3.2.
Šo ziņojumu nosūta tikai iekšzemes kuģi, lai informētu par cilvēku (pasažieru, komandas, apkalpes locekļu) skaitu uz klāja. Šo ziņojumu nosūta ar bināro 6. ziņojumu, vēlams, pēc vajadzības vai pieprasījuma, izmantojot starptautiskā lietojuma identifikatora bināro funkcionālo 2. ziņojumu.
3.5. tabula
Ziņojums “Cilvēku skaits uz klāja”
|
Parametrs |
Biti |
Apraksts |
Ziņojuma ID |
6 |
6. ziņojuma identifikators; vienmēr 6 |
|
Atkārtojuma indikators |
2 |
Izmanto atkārtotājs, lai norādītu, cik reižu ziņojums ir atkārtots 0–3; noklusējums = 0; 3 = vairs neatkārtot |
|
Avota ID |
30 |
Avota stacijas MMSI numurs |
|
Kārtas numurs |
2 |
0–3 |
|
Galamērķa ID |
30 |
Galamērķa stacijas MMSI numurs |
|
Pārsūtīšanas karogs |
1 |
Ja notiek pārsūtīšana, ir jāuzstāda pārsūtīšanas karogs: 0 = pārsūtīšana nenotiek = noklusējums; 1 = pārsūtīts |
|
Rezerve |
1 |
Neizmanto, jābūt uz nulles. Rezervēts izmantošanai nākotnē |
|
Binārie dati |
Lietojuma identifikators |
16 |
DAC = 200, FI = 55 |
Komandas locekļu skaits uz klāja |
8 |
0–254 komandas locekļi, 255 = nezināms = noklusējums |
|
Pasažieru skaits uz klāja |
13 |
0–8 190 pasažieri, 8 191 = nezināms = noklusējums |
|
Kuģa apkalpes locekļu skaits uz klāja |
8 |
0–254 kuģa apkalpes locekļi, 255 = nezināms = noklusējums |
|
Rezerve |
51 |
Neizmanto, jābūt uz nulles. Rezervēts izmantošanai nākotnē |
|
|
Kopā |
168 |
Aizņem 1 nišu |
4. CITAS AIS PĀRVIETOJAMĀS STACIJAS IEKŠZEMES ŪDENSCEĻOS
4.1. Ievads
Kuģi, kuriem nav pienākuma izmantot iekšzemes AIS pārvietojamās stacijas, var izmantot citas AIS pārvietojamās stacijas. Var izmantot šādas pārvietojamās stacijas:
a) |
AIS A klases pārvietojamā stacija saskaņā ar Komisijas Direktīvas 2014/90/ES (18) 35. panta 2. un 3. punktu; |
b) |
AIS B klases pārvietojamā stacija saskaņā ar 4.2. punktu. |
Par šādu staciju izmantošanu iekšzemes ūdensceļos lemj kompetentā iestāde, kas atbild par navigāciju attiecīgajā apgabalā.
Ja šādas stacijas izmanto brīvprātīgi, kapteinis pastāvīgi atjaunina manuāli ievadītos AIS datus. Ar AIS nepārraida nepareizus datus.
4.2. Vispārīgas prasības AIS B klases pārvietojamajām stacijām iekšzemes ūdeņos
AIS B klases staciju funkcijas ir ierobežotas salīdzinājumā ar iekšzemes AIS pārvietojamajām stacijām. Ziņojumi, ko nosūta AIS B klases pārvietojamā stacija, tiek pārraidīti ar zemāku prioritāti nekā iekšzemes AIS pārvietojamo staciju ziņojumi.
Papildus prasībām, kas izriet no citiem Savienības tiesību aktiem, jo īpaši Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 1999/5/EK (19) un Komisijas Lēmuma 2005/53/EK (20), AIS B klases pārvietojamās stacijas, kas uzstādītas uz kuģiem, kuri kuģo Savienības iekšzemes ūdensceļos, atbilst arī prasībām, kas noteiktas:
a) |
Ieteikumā ITU-R M.1371; |
b) |
IEC starptautiskajā standartā 62287 (arī attiecībā uz DSC kanālu pārvaldību). |
Piezīme. |
Kompetentajai iestādei, kas atbild par navigāciju attiecīgajā apgabalā, ir pienākums pārliecināties par AIS B klases pārvietojamo staciju atbilstību standartiem un prasībām, kas uzskaitītas otrajā daļā, pirms tā izdod kuģa stacijas licenci, ar kuru tiek piešķirts jūras mobilā dienesta identifikācijas (MMSI) numurs, piemēram, jāveic attiecīgo AIS B klases pārvietojamo staciju tipa apstiprināšana. |
5. AIS NAVIGĀCIJAS LĪDZEKĻI IEKŠZEMES NAVIGĀCIJĀ
5.1. Ievads
Navigācijas līdzeklis (zināms arī kā “AtoN”) ir marķieris, kas palīdz navigācijā. Šādi līdzekļi ir bāku, boju, miglas signālu un dienas orientieru apzīmējumi. AtoN veidu saraksts ir ietverts 5.2. tabulā.
AIS tehnoloģija sniedz iespēju dinamiski pārraidīt informāciju par AtoN.
Lai jūras AIS AtoN ziņojumu (21. ziņojumu) varētu izmantot iekšzemes navigācijā, tas ir jāpaplašina, lai atspoguļotu iekšzemes boju sistēmas specifiku.
Jūras AIS AtoN ziņojuma pamatā ir IALA boju sistēma. Iekšzemes navigācijā AIS AtoN ziņojumā ir jābūt atspoguļotai Eiropas iekšzemes AtoN sistēmai, kas aprakstīta 5. iedaļā.
AIS AtoN ziņojumā tiek pārraidīta AtoN pozīcija un nozīme, kā arī informācija par to, vai boja ir vajadzīgajā pozīcijā (ir pozīcijā) vai nav (ārpus pozīcijas).
5.2. 21. ziņojuma “Navigācijas līdzekļi” izmantošana
Iekšzemes ūdensceļos izmanto AIS AtoN ziņojumu (21. ziņojumu), kas definēts Ieteikumā ITU-R M.1371. Eiropas iekšzemes AtoN papildu veidus kodē, izmantojot “AtoN statusa” bitus.
5.1. tabula
Ziņojums “AIS AtoN”
Parametrs |
Bitu skaits |
Apraksts |
Ziņojuma ID |
6 |
21. ziņojuma identifikators |
Atkārtojuma indikators |
2 |
Izmanto atkārtotājs, lai norādītu, cik reižu viens ziņojums ir atkārtots 0–3; noklusējums = 0; 3 = vairs neatkārtot |
ID |
30 |
MMSI numurs (sk. Radionoteikumu 19. pantu un Ieteikumu ITU-R M.585) |
Navigācijas līdzekļa veids |
5 |
0 = nav pieejams = noklusējums; skatīt attiecīgo definīciju, ko noteikusi IALA; sk. 5-1. attēlu (21) |
Navigācijas līdzekļa nosaukums |
120 |
Maksimāli 20 zīmes 6 bitu ASCII, kā definēts 47. tabulā “@@@@@@@@@@@@@@@@@@@@” = nav pieejams = noklusējums AtoN nosaukumu var paplašināt ar parametru “navigācijas līdzekļa nosaukuma paplašinājums”, kā norādīts turpmāk |
Pozīcijas precizitāte (PA) |
1 |
1 = augsta (≤ 10 m), 0 = zema (> 10 m), 0 = noklusējums. PA karogs būtu jānosaka saskaņā ar Ieteikuma ITU-R M.1371 tabulu “Pozīcijas precizitātes informācijas noteikšana” |
Ģeogrāfiskais garums |
28 |
AtoN pozīcijas ģeogrāfiskais garums ar soli 1/10 000 min (± 180°, austrumi = pozitīvs, rietumi = negatīvs, 181 = (6791AC0 h) = nav pieejams = noklusējums) |
Ģeogrāfiskais platums |
27 |
AtoN pozīcijas ģeogrāfiskais platums ar soli 1/10 000 min. (± 90°, ziemeļi = pozitīvs, dienvidi = negatīvs, 91 = (3412140 h) = nav pieejams = noklusējums) |
Izmēri/atskaites punkts pozīcijai |
30 |
Atskaites punkts paziņotajai pozīcijai; norāda arī AtoN izmēru (m) (sk. 5-1. attēlu), ja piemērojams (22) |
Pozīcijas noteikšanas elektroniskās ierīces veids |
4 |
0 = nav noteikts (noklusējums) 1 = GPS 2 = GLONASS 3 = kombinēts GPS/GLONASS 4 = Loran-C 5 = Chayka 6 = integrēta navigācijas sistēma 7 = novērojums. Attiecībā uz fiksētiem AtoN un virtuāliem AtoN būtu jāizmanto kartē norādītā pozīcija. Precīza pozīcija uzlabo tā kā radara atsauces mērķa funkciju. 8 = Galileo 9–14 = neizmanto 15 = iekšējā GNSS |
Laika zīmogs |
6 |
UTC sekunde, kad EPFS ģenerējusi ziņojumu (0–59 vai 60, ja laika zīmogs nav pieejams, kam jābūt arī noklusējuma vērtībai, vai 61, ja pozīcijas noteikšanas sistēma ir manuālās ievades režīmā, vai 62, ja pozīcijas noteikšanas elektroniskā sistēma darbojas aplēšu (lagrēķina) režīmā, vai 63, ja pozīcijas noteikšanas sistēma nedarbojas) |
Ārpuspozīcijas indikators |
1 |
Peldošiem AtoN norāda tikai: 0 = pozīcijā; 1 = ārpus pozīcijas 1. PIEZĪME. Saņēmējstacijai šis karogs būtu jāuzskata par derīgu tikai tad, ja AtoN ir peldošs palīglīdzeklis un ja laika zīmogs ir 59 vai mazāks. Peldošam AtoN aizsardzības zonas parametriem vajadzētu būt iestatītiem uzstādīšanas brīdī |
AtoN statuss |
8 |
Rezervēts AtoN statusa norādīšanai 00000000 = noklusējums (23) |
RAIM karogs |
1 |
Pozīcijas noteikšanas elektroniskās ierīces RAIM (uztvērēja automātiskā integritātes uzraudzība) karogs; 0 = RAIM nav lietošanā = noklusējums; 1 = RAIM lietošanā; sk. Ieteikuma ITU-R M.1371 tabulu “Pozīcijas precizitātes informācijas noteikšana” |
Virtuālā AtoN karogs |
1 |
0 = noklusējums = reāls AtoN norādītajā pozīcijā; 1 = virtuāls AtoN, fiziski nepastāv (24) |
Piešķirtā režīma karogs |
1 |
0 = stacija darbojas autonomajā un nepārtrauktajā režīmā = noklusējums, 1 = stacija darbojas piešķirtajā režīmā |
Rezerve |
1 |
Rezerve. Neizmanto. Būtu jāiestata uz nulli. Rezervēts izmantošanai nākotnē |
Navigācijas līdzekļa nosaukuma paplašinājums |
0, 6, 12, 18, 24, 30, 36, … 84 |
Šo parametru, kas sastāv no maksimāli 14 papildu 6 bitu ASCII zīmēm, divu nišu ziņojumam var kombinēt ar parametru “navigācijas līdzekļa nosaukums”, pievienojot minētā parametra beigās, ja AtoN nosaukumam vajadzīgas vairāk nekā 20 zīmes. Šis parametrs būtu jāizlaiž, ja AtoN nosaukumam kopumā nav vajadzīgs vairāk par 20 zīmēm. Būtu jāpārraida tikai vajadzīgais zīmju skaits, t. i., nevajadzētu izmantot zīmi “@”. |
Rezerve |
0, 2, 4 vai 6 |
Rezerve. Izmanto tikai, kad tiek lietots parametrs “navigācijas līdzekļa nosaukuma paplašinājums”. Būtu jāiestata uz nulli. Rezerves bitu skaits būtu jāpielāgo, lai ievērotu baitu ierobežojumus. |
Kopā |
272–360 |
Aizņem 2 nišas |
5-1. attēls
Atskaites punkts paziņotajai jūras AtoN pozīcijai vai AtoN izmēri
|
|
Bitu skaits |
Bitu lauki |
Attālums (m) |
A |
9 |
Bits 21–bits 29 |
0–511 511 – 511 m vai vairāk |
|
B |
9 |
Bits 12–bits 20 |
0–511 511 – 511 m vai vairāk |
|
C |
6 |
Bits 6–bits 11 |
0–63 63 – 63 m vai vairāk |
|
D |
6 |
Bits 0–bits 5 |
0–63 63 – 63 m vai vairāk |
Ja uz pārraidāmo AtoN veidu attiecas kāds no esošajiem IALA AtoN veidiem (saskaņā ar 5.2. tabulu), nav jāveic nekādas izmaiņas.
5.2. tabula
Navigācijas līdzekļu veidi
Kods |
Jūrniecībā lietotā definīcija |
|
|
0 |
Noklusējums, AtoN veids nav precizēts |
|
1 |
Atskaites punkts |
|
2 |
RACON |
|
3 |
Fiksētas atkrastes konstrukcijas, piemēram, naftas platformas, vēja parki. (1. PIEZĪME. Ar šo kodu būtu jānorāda šķērslis, kas aprīkots ar AtoN AIS staciju.) |
|
4 |
Avārijas vraka boja |
Fiksēts AtoN |
5 |
Gaisma, bez sektoriem |
6 |
Gaisma, ar sektoriem |
|
7 |
Priekšējā vaduguns |
|
8 |
Aizmugurējā vaduguns |
|
9 |
Ziemeļu kardinālā bāka |
|
10 |
Austrumu kardinālā bāka |
|
11 |
Dienvidu kardinālā bāka |
|
12 |
Rietumu kardinālā bāka |
|
13 |
Kreisās puses bāka |
|
14 |
Labās puses bāka |
|
15 |
Bāka – galvenais ceļš pa kreisi |
|
16 |
Bāka – galvenais ceļš pa labi |
|
17 |
Atsevišķas bīstamības bāka |
|
18 |
Ass bāka |
|
19 |
Speciālā marķierbāka |
|
Peldošs AtoN |
20 |
Ziemeļu kardinālā marķierbāka |
21 |
Austrumu kardinālā marķierbāka |
|
22 |
Dienvidu kardinālā marķierbāka |
|
23 |
Rietumu kardinālā marķierbāka |
|
24 |
Kreisās puses marķierbāka |
|
25 |
Labās puses marķierbāka |
|
26 |
Galvenais ceļš pa kreisi |
|
27 |
Galvenais ceļš pa labi |
|
28 |
Atsevišķa bīstamība |
|
29 |
Ass |
|
30 |
Īpaša marķierbāka |
|
31 |
Peldošā bāka / LANBY / iekārtas |
|
1. PIEZĪME. Iepriekš uzskaitīto AtoN veidu pamatā ir IALA jūras boju sistēma, ja piemērojams. 2. PIEZĪME. Pastāv iespēja nepareizi pieņemt, vai palīglīdzeklis ir izgaismots vai neizgaismots. Lai to norādītu, kompetentās iestādes var izvēlēties izmantot ziņojuma “reģionālo/vietējo” sadaļu. |
5.3. 21. ziņojuma paplašināšana ar īpaša veida iekšzemes AtoN
Parametra lauku “AtoN statuss” izmanto 21. ziņojuma paplašināšanai ar īpaša veida iekšzemes AtoN.
Parametra lauks “AtoN statuss” ir strukturēts uz astoņām lapām, no kurām lapa ID 0 ir 0 = noklusējums, lapas ID 1–3 ir paredzētas reģionālai izmantošanai un lapas ID 4–7 ir paredzētas starptautiskai izmantošanai. Ar AtoN statusa lauka pirmajiem trīs bitiem norāda lapas ID, pārējie 5 biti ietver lapas informāciju.
Reģionu, kurā ir piemērojamas lapas ID 1–3, nosaka, pamatojoties uz jūras identifikācijas numuriem, kas iekļauti pārraidošās AIS AtoN stacijas MMSI. Tādējādi AtoN statusa laukā ietverto 5 informācijas bitu kodēšana ir piemērojama tikai šajā konkrētajā reģionā.
Attiecībā uz Savienības iekšējiem ūdensceļiem AtoN statusa lauka lapā ID 1 ir ietverts izmantoto īpaša veida iekšzemes AtoN saraksts.
Lai 21. ziņojumā uzstādītu īpaša veida iekšzemes AtoN, jāveic divas darbības. Pirmkārt, parametrs “Navigācijas līdzekļa veids” 21. ziņojumā ir jāuzstāda uz “0 = noklusējums, AtoN veids nav precizēts”. Otrkārt, parametram “AIS statuss” jābūt uzstādītam uz lapu ID 1 un īpaša veida iekšzemes AtoN atbilstošo kodu šādi:
21. ziņojums – AtoN statuss
Bits: |
|
|
LSB |
kodēšana: |
Lapas ID |
AtoN veids (0–31) |
|
(1) Eiropas Parlamenta un Padomes 2016. gada 6. jūlija Direktīva (ES) 2016/1148 par pasākumiem nolūkā panākt vienādi augsta līmeņa tīklu un informācijas sistēmu drošību visā Savienībā (OV L 194, 19.7.2016., 1. lpp.).
(2) Eiropas Parlamenta un Padomes 2005. gada 7. septembra Direktīva 2005/44/EK par saskaņotiem upju informācijas pakalpojumiem (RIS) attiecībā uz Kopienas iekšējiem ūdensceļiem (OV L 255, 30.9.2005., 152. lpp.).
(3) Komisijas 2007. gada 13. marta Regula (EK) Nr. 414/2007 par upju informācijas pakalpojumu (RIS) plānošanas, īstenošanas un sniegšanas tehniskajām vadlīnijām, kas minētas 5. pantā Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2005/44/EK par saskaņotiem upju informācijas pakalpojumiem (RIS) attiecībā uz Kopienas iekšējiem ūdensceļiem (OV L 105, 23.4.2007., 1. lpp.).
(4) Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 27. jūnija Direktīva 2002/59/EK, ar ko izveido Kopienas kuģu satiksmes uzraudzības un informācijas sistēmu un atceļ Padomes Direktīvu 93/75/EEK (OV L 208, 5.8.2002., 10. lpp.).
(5) Komisijas 2013. gada 10. septembra Īstenošanas regula (ES) Nr. 909/2013 par iekšzemes navigācijai paredzētās elektronisko karšu attēlošanas un informācijas sistēmas (iekšzemes ECDIS) tehniskajām specifikācijām, kas minētas Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2005/44/EK (OV L 258, 28.9.2013., 1. lpp.).
(6) Ja pārvietojamā stacija nosaka, ka tā ir semafors (sk. Ieteikumu ITU-R M.1371, 2. pielikumu, 3.1.1.4. punktu), pārraides intervāls palielinās līdz vienai reizei 2 sekundēs (sk. Ieteikumu ITU-R M.1371, 2. pielikumu, 3.1.3.3.2. punktu).
(7) Pārslēdz kompetentā iestāde, kad nepieciešams.
(8) Nav piemērojams Savienībā šīs regulas nolūkā.
(9) Ārēja klāja iekārta pārveido mezglus km/h.
(10) Ņem vērā tikai gadījumā, ja ziņojumu pārraida iekšzemes AIS pārvietojamā stacija vai ja informācija tiek iegūta automātiski (tiešais savienojums ar slēdzi).
(11) Iekšzemes kuģiem jābūt iestatītam uz 0.
(12) Iekšzemes navigācijā izmanto piemērotāko kuģu veidu (sk. C PAPILDINĀJUMU).
(13) Izmēri ir iestatīti uz maksimālo konvoja taisnstūra izmēru.
(14) Iekšzemes informāciju ar precizitāti līdz decimetram noapaļo uz augšu.
(15) Atskaites punkta informācija jāņem no SSD saskarnes frāzes, izdalot lauku “avota identifikators”. Informācija par pozīcijas atskaites punktu ar avota identifikatoru AI jāsaglabā kā iekšējā informācija. Citi avota identifikatori sniedz informāciju par ārējo atskaites punktu.
(16) Iekšzemes informāciju ar precizitāti līdz centimetram noapaļo uz augšu.
(17) Izmanto ISRS dislokācijas kodus, kas ir daļa no RIS indeksa un ir iegūti no Eiropas Atsauces datu pārvaldības sistēmas (ERDMS), kuru uztur Eiropas Komisija.
(*1) Iestatīts uz 0, ja neviens sensors ar tipa apstiprinājumu (piem., žiroskops) nav pieslēgts pie uztvērējraidītāja.
(18) Komisijas 2014. gada 23. jūlija Direktīva 2014/90/ES par kuģu aprīkojumu un ar ko atceļ Padomes Direktīvu 96/98/EK (OV L 257, 28.8.2014., 146. lpp.).
(19) Eiropas Parlamenta un Padomes 1999. gada 9. marta Direktīva 1999/5/EK par radioiekārtām un telekomunikāciju termināla iekārtām un to atbilstības savstarpējo atzīšanu (OV L 91, 7.4.1999., 10. lpp.).
(20) Komisijas 2005. gada 25. janvāra Lēmums 2005/53/EK par Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 1999/5/EK 3. panta 3. punkta e) apakšpunkta piemērošanu radioiekārtām, kuras paredzēts iesaistīt automātiskās identifikācijas sistēmā (AIS) (OV L 22, 26.1.2005., 14. lpp.).
(21) Ja tiek pārraidīts iekšzemes AtoN veida kods, šo lauku (AtoN veids) uzstāda uz 0 = nav noteikts.
(22) Ja attiecībā uz AtoN izmanto 5-1. attēlu, ievēro turpmāko.
— |
Fiksētiem AtoN, virtuāliem AtoN un konstrukcijām atklātā jūrā A izmērs ir orientēts uz ģeogrāfiskajiem ziemeļiem. |
— |
Peldošiem palīglīdzekļiem, kuri ir lielāki par 2 m * 2 m, AtoN izmērus vienmēr norāda pietuvinātus līdz aplim, t. i., izmēri vienmēr ir šādi: A = B = C = D ≠ 0. (Tas nepieciešams, ņemot vērā faktu, ka peldoša AtoN orientācija netiek pārraidīta. Atskaites punkts paziņotajai pozīcijai atrodas apļa centrā.) |
— |
Ar A = B = C = D = 1 norāda objektus (fiksētus vai peldošus), kuru izmēri ir vienādi ar 2 m * 2 m vai mazāki. (Atskaites punkts paziņotajai pozīcijai atrodas apļa centrā.) |
— |
Peldošas atkrastes konstrukcijas, kas nav fiksētas, piemēram, iekārtas, uzskata par 31. koda veida konstrukcijām saskaņā ar 5.2. tabulu. Šādām konstrukcijām parametrs “Izmēri/atskaites punkts pozīcijai” ir tāds, kā noteikts iepriekš 1. piezīmē. Fiksētām atkrastes konstrukcijām, kas atbilst 3. koda veidam saskaņā ar 5.2. tabulu, parametrs “Izmēri / atskaites punkts pozīcijai” ir tāds, kā noteikts iepriekš 1. piezīmē. Tādējādi visiem AtoN un atkrastes konstrukcijām izmērs ir noteikts vienādi un faktiskie izmēri ir norādīti 21. ziņojumā. |
(23) Iekšzemes AIS AtoN ziņojumam šo lauku izmanto, lai norādītu iekšzemes AtoN veidu, izmantojot 001. lappusi.
(24) Pārraidot informāciju par virtuālo AtoN, t. i., tad, kad virtuālā/pseido AtoN mērķa karogs ir uzstādīts uz viens (1), izmēri ir uzstādīti uz A = B = C = D = 0 (noklusējums). Tas pats attiecas arī uz gadījumu, kad pārraida informāciju par atskaites punktu.
A papildinājums
SAĪSINĀJUMI
AI |
Lietojuma identifikators |
AIS |
Automātiskās identifikācijas sistēma |
ADN |
Eiropas valstu nolīgums par bīstamo kravu starptautiskajiem pārvadājumiem pa iekšējiem ūdensceļiem |
ASCII |
Amerikas informācijas apmaiņas standarta kods |
ASM |
Lietojuma īpašais ziņojums |
AtoN |
Navigācijas līdzekļi |
DAC |
Norādītais apgabala kods |
DGNSS |
Diferencētā GNSS |
FI |
Funkciju identifikators |
GLONASS |
(Krievijas) globālā navigācijas satelītu sistēma |
GNSS |
Globālā navigācijas satelītu sistēma |
GPS |
Globālā pozicionēšanas sistēma |
HDG |
Azimuts |
IAI |
Starptautiskais lietojuma identifikators |
ID |
Identifikators |
ITU |
Starptautiskā Telesakaru savienība |
MMSI |
Jūras mobilā dienesta identifikācija, kā minēts ITU Ieteikumā ITU-R M585 |
ROT |
Griešanās ātrums |
B klases SO/CS |
B klases pārvietojamās stacijas, kas izmanto nesēja jušanas laikdales daudzpiekļuves (CSTDMA) paņēmienu (“CO”) vai pašorganizētās laikdales daudzpiekļuves (SOTDMA) paņēmienu (“SO”) |
SOLAS |
Cilvēku dzīvības aizsardzība uz jūras |
SQRT |
Kvadrātsakne |
UTC |
Koordinētais universālais laiks |
VHF |
Ultraīsviļņu frekvence |
VTS |
Kuģu satiksmes dienesti |
B papildinājums
CIPARSASKARNES FRĀZES IEKŠZEMES AIS
B.1. Ievades frāzes
Seriālajā AIS ciparsaskarnē tiek izmantotas esošās IEC 61162 frāzes. Ciparsaskarnes frāžu detalizēts apraksts ir pieejams IEC 61162 izdevumā.
Papildus tam attiecībā uz iekšzemes AIS pārvietojamo staciju ir definētas šādas ciparsaskarnes frāzes.
B.2. Iekšzemes ūdensceļu statiskie kuģa dati
Šo frāzi izmanto, lai mainītu iestatījumus, uz kuriem neattiecas SSD un VSD.
$PIWWSSD,cccccccc,xxxx,x.x,x.x,x,x,x,x.x,x.x,x.x,x.x*hh<CR><LF>
lauks 1 2 3 4 5 6 7 8 9 10 11
Lauks |
Formāts |
Apraksts |
1 |
cccccccc |
ENI numurs |
2 |
xxxx |
Iekšzemes kuģa veids saskaņā ar C PAPILDINĀJUMU |
3 |
x.x |
Kuģa garums no 0 līdz 800,0 metriem |
4 |
x.x |
Kuģa platums no 0 līdz 100,0 metriem |
5 |
x |
Kvalitāte informācijai par ātrumu: 1 = augsta vai 0 = zema |
6 |
x |
Kvalitāte informācijai par kursu: 1 = augsta vai 0 = zema |
7 |
x |
Kvalitāte informācijai par azimutu: 1 = augsta vai 0 = zema |
8 |
x.x |
B vērtība iekšējam pozīcijas atskaites punktam (attālums no atskaites punkta līdz pakaļgalam) |
9 |
x.x |
C vērtība iekšējam pozīcijas atskaites punktam (attālums no atskaites punkta līdz kreisajam bortam) |
10 |
x.x |
B vērtība ārējam pozīcijas atskaites punktam (attālums no atskaites punkta līdz pakaļgalam) |
11 |
x.x |
C vērtība ārējam pozīcijas atskaites punktam (attālums no atskaites punkta līdz kreisajam bortam) |
B.3. Iekšzemes ūdensceļu reisa dati
Šo frāzi izmanto, lai iekšzemes AIS pārvietojamajā stacijā ievadītu kuģa datus par iekšzemes navigācijas reisiem. Lai izveidotu datus par iekšzemes reisiem, izmanto frāzi $PIWWIVD ar šādu saturu:
$PIWWIVD,x,x,x,x.x,x.x,x,xxx,xxxx,xxx,x.x,x.x,x.x,x.x*hh<CR><LF>
lauks 1 2 3 4 5 6 7 8 9 10 11 12 13
Lauks |
Formāts |
Apraksts |
1 |
x |
Sk. Ieteikumu ITU-R M.1371, 23. ziņojuma pārraides intervāla iestatījumus, noklusējuma iestatījums: 0 |
2 |
x |
Zilo konusu skaits: 0–3, 4 = B karogs, 5 = noklusējums = nav zināms |
3 |
x |
0 = nav pieejams = noklusējums, 1 = ar kravu, 2 = bez kravas, pārējos neizmanto |
4 |
x.x |
Kuģa statiskā iegrime no 0 līdz 20,00 metriem, 0 = nezināms = noklusējums, pārējos neizmanto |
5 |
x.x |
Kuģa virsūdens augstums no 0 līdz 40,00 metriem, 0 = nezināms = noklusējums, pārējos neizmanto |
6 |
x |
Asistējošo velkoņu skaits 0–6, 7 = noklusējums = nezināms, pārējos neizmanto |
7 |
xxx |
Komandas locekļu skaits uz klāja no 0 līdz 254, 255 = nezināms = noklusējums, pārējos neizmanto |
8 |
xxxx |
Pasažieru skaits uz klāja no 0 līdz 8 190 , 8 191 = nezināms = noklusējums, pārējos neizmanto |
9 |
xxx |
Apkalpes locekļu skaits uz klāja no 0 līdz 254, 255 = nezināms = noklusējums, pārējos neizmanto |
10 |
x.x |
Konvoja pagarinājums uz priekšgalu (metri.decimetri = izšķirtspēja dm) |
11 |
x.x |
Konvoja pagarinājums uz pakaļgalu (metri.decimetri = izšķirtspēja dm) |
12 |
x.x |
Konvoja pagarinājums uz kreiso pusi (metri.decimetri = izšķirtspēja dm) |
13 |
x.x |
Konvoja pagarinājums uz labo pusi (metri.decimetri = izšķirtspēja dm) |
Ja vērtība laukos ir nulle, atbilstošo konfigurācijas uzstādījumu nemaina.
C papildinājums
IEKŠZEMES KUĢU UN KONVOJU VEIDI
Šīs atbilstības tabulas pamatā ir izvilkums no “Transportēšanas līdzekļu veidu kodiem” saskaņā ar ANO EEK Ieteikumu Nr. 28 un jūras kuģu veidi, kas definēti Ieteikumā ITU-R M.1371 “Universālās kuģa automātiskās identifikācijas sistēmas tehniskās īpašības, izmantojot laikdales daudzpiekļuvi VHF jūras mobilajā joslā”.
Kuģa un konvoja veids |
Jūras kuģa veids |
||
Kods |
Kuģa nosaukums |
Pirmais cipars |
Otrais cipars |
8000 |
Kuģis, nezināma veida |
9 |
9 |
8010 |
Kravas motorkuģis |
7 |
9 |
8020 |
Motorkuģis-tankkuģis |
8 |
9 |
8021 |
Motorkuģis-tankkuģis šķidru kravu pārvadāšanai, N tips |
8 |
0 |
8022 |
Motorkuģis-tankkuģis šķidru kravu pārvadāšanai, C tips |
8 |
0 |
8023 |
Motorkuģis-tankkuģis tādu sauskravu pārvadāšanai, kas iespējamas arī šķidrā veidā (piem., cements) |
8 |
9 |
8030 |
Konteinerkuģis |
7 |
9 |
8040 |
Gāzvedējs tankkuģis |
8 |
0 |
8050 |
Kravas motorkuģis, velkonis |
7 |
9 |
8060 |
Motorkuģis-tankkuģis, velkonis |
8 |
9 |
8070 |
Kravas motorkuģis, kopā ar vienu vai vairākiem kuģiem |
7 |
9 |
8080 |
Kravas motorkuģis ar tankkuģi |
8 |
9 |
8090 |
Kravas motorkuģis, viena vai vairāku kravas kuģu stūmējvelkonis |
7 |
9 |
8100 |
Kravas motorkuģis, vismaz viena tankkuģa stūmējvelkonis |
8 |
9 |
8110 |
Velkonis, kravas kuģis |
7 |
9 |
8120 |
Velkonis, tankkuģis |
8 |
9 |
8130 |
Velkonis-kravas kuģis |
3 |
1 |
8140 |
Velkonis-kravas kuģis / velkonis-tankkuģis |
3 |
1 |
8150 |
Kravas barža |
9 |
9 |
8160 |
Cisternbarža |
9 |
9 |
8161 |
Cisternbarža šķidru kravu pārvadāšanai, N tips |
9 |
0 |
8162 |
Cisternbarža šķidru kravu pārvadāšanai, C tips |
9 |
0 |
8163 |
Cisternbarža tādu sauskravu pārvadāšanai, kas iespējamas arī šķidrā veidā (piem., cements) |
9 |
9 |
8170 |
Kravas barža ar konteineriem |
8 |
9 |
8180 |
Gāzvedēja cisternbarža |
9 |
0 |
8210 |
Stūmējvelkonis vienas kravas baržas stumšanai vai vilkšanai |
7 |
9 |
8220 |
Stūmējvelkonis divu kravas baržu stumšanai vai vilkšanai |
7 |
9 |
8230 |
Stūmējvelkonis trīs kravas baržu stumšanai vai vilkšanai |
7 |
9 |
8240 |
Stūmējvelkonis četru kravas baržu stumšanai vai vilkšanai |
7 |
9 |
8250 |
Stūmējvelkonis piecu kravas baržu stumšanai vai vilkšanai |
7 |
9 |
8260 |
Stūmējvelkonis sešu kravas baržu stumšanai vai vilkšanai |
7 |
9 |
8270 |
Stūmējvelkonis septiņu kravas baržu stumšanai vai vilkšanai |
7 |
9 |
8280 |
Stūmējvelkonis astoņu kravas baržu stumšanai vai vilkšanai |
7 |
9 |
8290 |
Stūmējvelkonis deviņu vai vairāk baržu stumšanai vai vilkšanai |
7 |
9 |
8310 |
Stūmējvelkonis vienas cisternbaržas vai gāzvedējas baržas stumšanai vai vilkšanai |
8 |
0 |
8320 |
Stūmējvelkonis divu baržu stumšanai vai vilkšanai, no kurām vismaz viena ir cisternbarža vai gāzvedēja barža |
8 |
0 |
8330 |
Stūmējvelkonis trīs baržu stumšanai vai vilkšanai, no kurām vismaz viena ir cisternbarža vai gāzvedēja barža |
8 |
0 |
8340 |
Stūmējvelkonis četru baržu stumšanai vai vilkšanai, no kurām vismaz viena ir cisternbarža vai gāzvedēja barža |
8 |
0 |
8350 |
Stūmējvelkonis piecu baržu stumšanai vai vilkšanai, no kurām vismaz viena ir cisternbarža vai gāzvedēja barža |
8 |
0 |
8360 |
Stūmējvelkonis sešu baržu stumšanai vai vilkšanai, no kurām vismaz viena ir cisternbarža vai gāzvedēja barža |
8 |
0 |
8370 |
Stūmējvelkonis septiņu baržu stumšanai vai vilkšanai, no kurām vismaz viena ir cisternbarža vai gāzvedēja barža |
8 |
0 |
8380 |
Stūmējvelkonis astoņu baržu stumšanai vai vilkšanai, no kurām vismaz viena ir cisternbarža vai gāzvedēja barža |
8 |
0 |
8390 |
Stūmējvelkonis deviņu vai vairāk baržu stumšanai vai vilkšanai, no kurām vismaz viena ir cisternbarža vai gāzvedēja barža |
8 |
0 |
8400 |
Stūmējvelkonis, viena objekta |
5 |
2 |
8410 |
Stūmējvelkonis, vairāku objektu |
3 |
1 |
8420 |
Palīgvelkonis (eskorta) |
3 |
1 |
8430 |
Stūmējkuģis, viena objekta |
9 |
9 |
8440 |
Pasažieru kuģis, prāmis, Sarkanā Krusta kuģis, kruīza kuģis |
6 |
9 |
8441 |
Prāmis |
6 |
9 |
8442 |
Sarkanā Krusta kuģis |
5 |
8 |
8443 |
Kruīza kuģis |
6 |
9 |
8444 |
Pasažieru kuģis bez kajītēm |
6 |
9 |
8445 |
Vienas dienas braucienu ātrgaitas kuģis |
6 |
9 |
8446 |
Vienas dienas braucienu kuģis ar zemūdens spārniem |
6 |
9 |
8447 |
Kruīza burukuģis |
6 |
9 |
8448 |
Pasažieru burukuģis bez kajītēm |
6 |
9 |
8450 |
Palīgkuģis policijas patruļdienesta vajadzībām, ostas pakalpojumu sniegšanai |
9 |
9 |
8451 |
Palīgkuģis |
9 |
9 |
8452 |
Policijas patruļkuģis |
5 |
5 |
8453 |
Palīgkuģis ostas pakalpojumu sniegšanai |
9 |
9 |
8454 |
Navigācijas uzraudzības kuģis |
9 |
9 |
8460 |
Kuģis, remonta darbu kuģis, peldošais celtnis, kabeļu kuģis, boju izlikšanas kuģis, bagars |
3 |
3 |
8470 |
Objekts, ko velk tauvā, sīkāk neprecizēts |
9 |
9 |
8480 |
Zvejas kuģis |
3 |
0 |
8490 |
Kuģis-bunkerētājs |
9 |
9 |
8500 |
Cisternbarža ķimikāliju pārvadāšanai |
8 |
0 |
8510 |
Objekts, sīkāk neprecizēts |
9 |
9 |
1500 |
Ģenerālkravas jūras kuģis |
7 |
9 |
1510 |
Gabalkravu jūras kuģis |
7 |
9 |
1520 |
Beramkravu jūras kuģis |
7 |
9 |
1530 |
Tankkuģis |
8 |
0 |
1540 |
Tankkuģis sašķidrinātas gāzes pārvadāšanai |
8 |
0 |
1850 |
Atpūtas kuģis, garāks par 20 metriem |
3 |
7 |
1900 |
Ātrgaitas kuģis |
4 |
9 |
1910 |
Kuģis ar zemūdens spārniem |
4 |
9 |
1920 |
Ātrgaitas katamarāns |
4 |
9 |