20.5.2016   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 131/41

(1)

Noregulējuma iestādei būtu jāpiešķir Direktīvas 2014/59/ES 104. pantā minētā ārkārtas ex post iemaksu atlikšana pēc iestādes pieprasījuma, lai atvieglotu noregulējuma iestādes veikto novērtējumu par to, ka iestāde atbilst Regulas (ES) Nr. 2014/59/ES 104. panta 3. punktā noteiktajiem atlikšanas nosacījumiem. Attiecīgajai iestādei būtu jāsniedz jebkura informācija, ko noregulējuma iestāde uzskata par nepieciešamu šāda novērtējuma veikšanai. Noregulējuma iestādei būtu jāņem vērā visa informācija, kas ir pieejama valsts kompetentajām iestādēm, lai novērstu paziņošanas prasību dublēšanos.

(2)

Novērtējot ārkārtas ex post iemaksu veikšanas ietekmi uz iestādes maksātspēju vai likviditāti, noregulējuma iestādei būtu jāanalizē iemaksas veikšanas ietekme uz iestādes kapitāla un likviditātes pozīciju. Analīzē būtu jāpieņem zaudējumi iestādes bilancē, kas ir vienādi ar maksājamo summu tajā brīdī, kad ir pienācis samaksas termiņš, un jāprognozē iestādes kapitāla rādītāji pēc šiem zaudējumiem atbilstīgā laikposmā. Turklāt tai būtu jāpieņem līdzekļu aizplūde, kas ir vienāda ar maksājamo summu tajā brīdī, kad ir pienācis samaksas termiņš, un būtu jānovērtē likviditātes risks.

(3)

Atveseļošanas un noregulējuma plāni pieprasa iestādēm un noregulējuma iestādēm spēt noteikt un nodrošināt iestāžu vai grupu kritiski svarīgo funkciju nepārtrauktību.

(4)

Noregulējamās iestādes kritiski svarīgo funkciju nepārtrauktība ir viens no galvenajiem noregulējuma mērķiem. Tā mērķis ir saglabāt finanšu stabilitāti un aizsargāt reālo ekonomiku, un līdz ar to tam ir svarīga nozīme atveseļošanas un noregulējuma plānošanas procesā. Kritiski svarīgās funkcijas var ietvert noguldījumu pieņemšanas, aizdošanas un aizdevumu pakalpojumus, maksājumu, tīrvērtes, glabāšanas un norēķinu pakalpojumus, starpbanku finansēšanas tirgu darbības, kā arī kapitāla tirgu un ieguldījumu darbības.

(5)

Iestādes vai grupas kritiski svarīgās funkcijas ir izklāstītas tās atveseļošanas plānā. Atveseļošanas plāns būtu jānovērtē noregulējuma iestādei, un tam vajadzētu būt noregulējuma plāna pamatā. Noregulējuma iestādei būtu jāveic savs kritiski svarīgo funkciju novērtējums, kad tā izstrādā noregulējuma plānu, un būtu jāpierāda, kā kritiski svarīgās funkcijas un galvenās darbības jomas varētu būt juridiski un ekonomiski nošķirtas no pārējām funkcijām, lai nodrošinātu to nepārtrauktību iestādes maksātnespējas gadījumā.

(6)

Novērtējot iestādes noregulējamību, noregulējuma iestādēm būtu jāņem vērā, vai izvēlētā stratēģija nodrošina kritiski svarīgo funkciju nepārtrauktību un vai pilnvaras risināt vai novērst šķēršļus noregulējamībai attiecas uz kritiski svarīgām funkcijām. Līdzīgi iekšējās rekapitalizācijas scenārijā saistībām varētu piešķirt atbrīvojumu no iekšējās rekapitalizācijas darbības jomas, ja šāda izslēgšana ir noteikti nepieciešama un samērīga, lai panāktu kritiski svarīgo funkciju nepārtrauktību. Kritiski svarīgās funkcijas arī kļūst būtiskas pagaidu bankas instrumenta darbībā, jo pagaidu bankas iestādei būtu jāsaglabā kritiski svarīgās funkcijas.

(7)

Kritiski svarīgās funkcijas būtu jānosaka divu posmu procedūrā: pirmkārt, iestādes veic pašnovērtējumu, izstrādājot savus atveseļošanas plānus. Otrkārt, noregulējuma iestādes kritiski pārskata atsevišķu iestāžu atveseļošanas plānus, lai nodrošinātu nepārtrauktību un saskanību banku izmantotajās pieejās. Tā kā noregulējuma iestādes gūst priekšrocības no visaptveroša skatījuma attiecībā uz to, kuras funkcijas ir svarīgas, lai saglabātu finanšu stabilitāti kopumā, tām būtu jāpieņem galīgais lēmums attiecībā uz kritiski svarīgo funkciju noteikšanu nolūkā veikt noregulējuma plānošanu un izpildi.

(8)

Kritiski svarīgiem pakalpojumiem vajadzētu būt pamatā esošajām operācijām, darbībām un pakalpojumiem, ko veic viena (īpaši pakalpojumi) vai vairākas uzņēmuma vienības vai juridiskās personas (kopīgi pakalpojumi) grupas ietvaros un kas ir nepieciešami, lai nodrošinātu vienu vai vairākas kritiski svarīgas funkcijas. Kritiski svarīgus pakalpojumus var veikt viena vai vairākas struktūras (piemēram, atsevišķa juridiska persona vai iekšēja vienība) grupas ietvaros (iekšējie pakalpojumi), vai tos var uzticēt ārējam pakalpojumu sniedzējam (ārējs pakalpojums). Pakalpojums būtu jāuzskata par kritiski svarīgu, ja tā pārtraukšana var radīt nopietnu šķērsli vai pilnībā apturēt kritisku funkciju veikšanu, jo tie ir cieši saistīti ar kritiski svarīgām funkcijām, ko iestāde veic trešām pusēm. Pakalpojumu noteikšanu veic pēc kritiski svarīgas funkcijas noteikšanas.

(9)

Iestādēm un noregulējuma iestādēm arī būtu jānosaka kritiski svarīgi pakalpojumi atveseļošanas un noregulējuma plānos. Tiktāl, ciktāl kritiski svarīgi pakalpojumi tiek uzticēti trešām pusēm, noregulējuma iestādei būtu jāspēj ierobežot savu novērtējumu tādā apmērā, kas ir nepieciešams, lai pārbaudītu, vai iestāde ir ieviesusi piemērotu uzņēmējdarbības nepārtrauktības plānu.

(10)

Ja pakalpojums tiek atzīts par kritiski svarīgu, iestādēm būtu jāspēj nodrošināt minēto pakalpojumu nepārtrauktu pieejamību, tos sniedzot ar struktūru vai vienību starpniecību, kas ir noturīgas gadījumos, kad notiek kļūda, vai izveidojot piemērotus pasākumus, kuros tos piegādā ārējs pakalpojumu sniedzējs.

(11)

Galvenā atšķirība starp kritiski svarīgu funkciju un galveno darbības jomu ir attiecīgo darbību ietekme. Lai arī kritiski svarīgās funkcijas ir jānovērtē no to nozīmīguma perspektīvas attiecībā uz reālās ekonomikas un finanšu tirgu darbību un līdz ar to finanšu stabilitāti kopumā, galvenās darbības jomas būtu jānovērtē, pamatojoties uz pašas iestādes nozīmību, piemēram, to ieguldījuma līmenis iestādes ieņēmumos un peļņā.

(12)

Tiktāl, ciktāl atveseļošanas plānā vajadzētu ietvert sīku procesu aprakstu par iestādes galveno darbības jomu, operāciju un aktīvu vērtības un pārdošanas iespēju noteikšanu, arī noregulējuma plānā būtu jāietver iestādes kritiski svarīgo operāciju un galveno darbības jomu plāns un pierādījums par to, kā kritiski svarīgās funkcijas un galvenās darbības jomas varētu juridiski un ekonomiski nošķirt no citām funkcijām, lai iestādes maksātnespējas gadījumā nodrošinātu nepārtrauktību. Noregulējumā ar kritiski svarīgo funkciju un galveno darbības jomu nepārtrauktību var attaisnot konkrētu saistību atbrīvošanu no iekšējas rekapitalizācijas instrumenta piemērošanas un var arī pamatot tā nodošanu pagaidu bankai.

(13)

Lai arī galvenās darbības jomas bieži vien ir saistītas ar to, cik lielu ieguldījumu tās sniedz iestādes finanšu rezultātos, šāda pieeja, iespējams, pilnībā neietver visas galvenās darbības jomas, jo iestāde var sniegt pakalpojumu, kas nesniedz tiešu peļņu (vai pat var radīt zaudējumus), bet rada būtisku franšīzes vērtību un līdz ar to ir svarīgs uzņēmējdarbībai kopumā,

a)

apstākļus un nosacījumus, kādos ārkārtas ex post iemaksu veikšanu daļēji vai pilnībā var atlikt saskaņā ar Direktīvas 2014/59/ES 104. panta 3. punktu;

b)

kritērijus Direktīvas 2014/59/ES 2. panta 1. punkta 35. apakšpunktā minēto darbību, pakalpojumu un operāciju noteikšanai;

c)

kritērijus Direktīvas 2014/59/ES 2. panta 1. punkta 36. apakšpunktā minēto darbības jomu un saistīto pakalpojumu noteikšanai.

1)

“atlikšanas laikposms” ir laikposms, kas nepārsniedz sešus mēnešus;

2)

“funkcija” ir strukturēts darbību, pakalpojumu vai operāciju kopums, ko sniedz iestāde vai grupa trešām pusēm neatkarīgi no iestādes iekšējās organizācijas;

3)

“darbības joma” ir strukturēts darbību, procesu vai operāciju kopums, ko ir izstrādājusi iestāde vai grupa trešām pusēm, lai sasniegtu organizācijas mērķus.

a)

turpmākajos sešos mēnešos notiek Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 575/2013 (2) 92. pantā noteikto iestādes pašu kapitāla minimālo prasību iespējams pārkāpums;

b)

turpmākajos sešos mēnešos notiek Regulas (ES) Nr. 575/2013 412. panta 1. punktā noteiktās un Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2015/61 (3) 4. pantā precizētās iestādes obligātā likviditātes seguma prasības iespējams pārkāpums;

c)

turpmākajos sešos mēnešos notiek Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2013/36/ES (4) 105. pantā noteiktās iestādes īpašās likviditātes prasības iespējams pārkāpums.

a)

funkciju nodrošina iestāde trešām pusēm, kas nav saistītas ar iestādi vai grupu; kā arī

b)

minētās funkcijas darbības pēkšņa pārtraukšana, visticamāk, radītu būtisku negatīvu ietekmi trešām pusēm, radītu kaitīgu ietekmi vai apdraudētu tirgus dalībnieku vispārējo uzticēšanos saistībā ar attiecīgās funkcijas sistēmisku nozīmību trešām pusēm un sistēmisku nozīmību iestādei vai grupai, kas nodrošina šo funkciju.

a)

darbības raksturs un tvērums, tvērums globālā, valsts un reģionālā līmenī, darījumu apjoms un skaits; klientu un darījumu partneru skaits; to klientu skaits, kuriem iestāde ir vienīgā vai galvenā banku partnere;

b)

iestādes nozīmīgums vietējā, reģionālā, valsts vai Eiropas līmenī attiecīgi konkrētajam tirgum. Iestādes nozīmīgumu var novērtēt, pamatojoties uz tirgus daļu, savstarpējo saikni, sarežģītību un pārrobežu darbībām;

c)

funkcijas skarto klientu un ieinteresēto personu raksturojums, kas citstarp ietver privātos klientus, korporatīvos klientus, starpbanku klientus, centrālās mijieskaita darījumu starpniekiestādes un publiskas struktūras;

d)

iespējamais funkcijas darbības pārtraukums tirgiem, infrastruktūrām, klientiem un publiskajiem pakalpojumiem. Jo īpaši novērtējumā var ietvert ietekmi uz attiecīgajiem likviditātes tirgiem, darbības pārtraukšanas ietekmi uz klientu darījumdarbību un tās apmēru, kā arī īstermiņa likviditātes vajadzības; funkcijas uztveramība darījumu partneriem, klientiem un sabiedrībai; klientu reakcijas spējas un ātrums; nozīmīgums attiecībā uz citu tirgu darbību; ietekme uz cita tirgus likviditāti, operācijām un struktūru; ietekme uz citiem darījumu partneriem, kas ir saistīti ar galvenajiem klientiem, un funkcijas savstarpēja saikne ar citiem pakalpojumiem.

a)

tirgus struktūra attiecīgajai funkcijai un aizstājējfunkcijas nodrošinātāju pieejamība;

b)

citu pakalpojumu sniedzēju spējas attiecībā uz kapacitāti, funkcijas veikšanas prasības un iespējamie tirgū ienākšanas vai paplašināšanās šķēršļi;

c)

citu pakalpojumu sniedzēju stimuls uzņemties šādu darbību veikšanu;

d)

laiks, kas pakalpojuma lietotājiem nepieciešams, lai pārietu pie jaunā pakalpojumu sniedzēja, un šādas darbības izmaksas, laiks, kas citiem konkurentiem nepieciešams, lai pārņemtu konkrētās funkcijas, un tas, vai ir pietiekami daudz laika, lai novērtu būtisku darbības pārtraukšanu atkarībā no pakalpojuma veida.

a)

ienākumi, ko radījusi galvenā darbības joma, kas izteikti procentos no kopējiem ienākumiem;

b)

peļņa, ko radījusi galvenā darbības joma, kas izteikta procentos no kopējās peļņas;

c)

kapitāla vai aktīvu atdeve;

d)

aktīvu, ienākumu un peļņas kopsumma;

e)

klientu bāze, ģeogrāfiskais raksturojums, uzņēmuma zīmols un operacionālās sinerģijas ar citiem grupas uzņēmumiem;

f)

ietekme, ko rada galvenās darbības jomas pārtraukšana uz izmaksām un peļņu, ja tā ir finansējuma vai likviditātes avots;

g)

galvenās darbības jomas izaugsmes perspektīvas;

h)

uzņēmuma pievilcība konkurentiem potenciālai iegādei;

i)

tirgus potenciāls un franšīzes vērtība.