Access to European Union law
<a href="https://eur-lex.europa.eu/content/help/eurlex-content/experimental-features.html" target="_blank">More about the experimental features corner</a>
Choose the experimental features you want to try
EUR-Lex
Access to European Union law

This document is an excerpt from the EUR-Lex website

You are here
Use quotation marks to search for an "exact phrase". Append an asterisk (*) to a search term to find variations of it (transp*, 32019R*). Use a question mark (?) instead of a single character in your search term to find variations of it (ca?e finds case, cane, care).
Search tips
Need more search options? Use the Advanced search

Document 32009R1165

Komisijas Regula (EK) Nr. 1165/2009 ( 2009. gada 27. novembris), ar kuru groza Regulu (EK) Nr. 1126/2008, ar ko pieņem vairākus starptautiskos grāmatvedības standartus saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1606/2002, attiecībā uz 4. un 7. starptautisko finanšu pārskatu standartu (SFPS) (Dokuments attiecas uz EEZ)

OV L 314, 1.12.2009, p. 21–26 (BG, ES, CS, DA, DE, ET, EL, EN, FR, IT, LV, LT, HU, MT, NL, PL, PT, RO, SK, SL, FI, SV)

⏵Šis dokuments ir publicēts īpašajā(-os) izdevumā(–os) (HR)

Legal status of the document No longer in force, Date of end of validity: 15/10/2023; Iesaist. atcelta ar 32023R1803

ELI: http://data.europa.eu/eli/reg/2009/1165/oj

1.12.2009   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 314/21

KOMISIJAS REGULA (EK) Nr. 1165/2009

(2009. gada 27. novembris),

ar kuru groza Regulu (EK) Nr. 1126/2008, ar ko pieņem vairākus starptautiskos grāmatvedības standartus saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1606/2002, attiecībā uz 4. un 7. starptautisko finanšu pārskatu standartu (SFPS)

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 19. jūlija Regulu (EK) Nr. 1606/2002 par starptautisko grāmatvedības standartu piemērošanu (1) un jo īpaši tās 3. panta 1. punktu,

tā kā:

(1)

Ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 1126/2008 (2) tika pieņemti noteikti starptautiski standarti un to interpretācijas, kas bija spēkā 2008. gada 15. oktobrī.

(2)

Starptautiskā grāmatvedības standartu padome (IASB) 2009. gada 5. martā publicēja grozījumus starptautisko finanšu pārskatu standartā (SFPS) Nr. 4 “Apdrošināšanas līgumi” un SFPS Nr. 7 “Finanšu instrumenti: informācijas atklāšana”, turpmāk tekstā “grozījumi SFPS Nr. 4 un SFPS Nr. 7”. Grozījumi SFPS Nr. 4. un SFPS Nr. 7 paredzēti, lai sekmētu informācijas atklāšanu par patiesās vērtības novērtējumu un likviditātes risku saistībā ar finanšu instrumentiem.

(3)

Apspriešanās ar Eiropas Finanšu pārskatu padomdevējas grupas (EFRAG) tehnisko ekspertu grupu (TEG) apstiprina, ka SFPS Nr. 4 un SFPS Nr. 7 grozījumi atbilst Regulas (EK) Nr. 1606/2002 3. panta 2. punktā izklāstītajiem pieņemšanas tehniskajiem kritērijiem. Saskaņā ar Komisijas 2006. gada 14. jūlija Lēmumu 2006/505/EK, ar ko izveido Grāmatvedības standartu pārskata grupu, lai konsultētu Komisiju par EFRAG atzinumu objektivitāti un neitralitāti (3), Grāmatvedības standartu pārskata grupa izskatīja EFRAG atzinumu par apstiprināšanu un Komisijai ziņoja, ka tas ir līdzsvarots un objektīvs.

(4)

Tāpēc attiecīgi jāgroza Regula (EK) Nr. 1126/2008.

(5)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Grāmatvedību regulējošās komitejas atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Regulas (EK) Nr. 1126/2008 pielikumu groza šādi.

(1)

Starptautisko finanšu pārskatu standartu (SFPS) Nr. 4 groza, kā izklāstīts šīs regulas pielikumā;

(2)

SFPS Nr. 7 groza, kā izklāstīts šīs regulas pielikumā.

2. pants

Katrs uzņēmums piemēro grozījumus SFPS Nr. 4 un SFPS Nr. 7, kā noteikts šīs regulas pielikumā, vēlākais no dienas, kurā sākas tā pirmais finanšu gads pēc 2008. gada 30. decembra.

3. pants

Šī regula stājas spēkā trešajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2009. gada 27. novembrī

Komisijas vārdā –

Komisijas loceklis

Charlie McCREEVY

(1)  OV L 243, 11.9.2002., 1. lpp.

(2)  OV L 320, 29.11.2008., 1. lpp.

(3)  OV L 199, 21.7.2006., 33. lpp.

PIELIKUMS

STARPTAUTISKIE GRĀMATVEDĪBAS STANDARTI

SFPS Nr. 4

Grozījums starptautiskā finanšu pārskatu standartā Nr. 4 “Apdrošināšanas līgumi”

SFPS Nr. 7

Grozījums starptautiskā finanšu pārskatu standartā Nr. 7 Finanšu instrumenti: informācijas atklāšana

Pavairošana atļauta Eiropas ekonomikas zonā. Visas esošās tiesības saglabātas ārpus EEZ, izņemot tiesības pavairot personīgai lietošanai vai cita godīga darījuma nolūkā. Papildu informāciju var saņemt no IASB šādā tīmekļa vietnē: www.iasb.org

Grozījumi 7. starptautiskajā finanšu pārskatu standartā

Finanšu instrumenti: informācijas atklāšana

Labots 27. punkts. Pievienots 27A un 27B punkts.

FINANŠU INSTRUMENTU NOZĪMĪGUMS ATTIECĪBĀ UZ FINANSIĀLO STĀVOKLI UN DARBĪBAS REZULTĀTIEM

Citas informācijas atklāšana

Patiesā vērtība

27

Par katru finanšu instrumentu grupu uzņēmums atklāj informāciju par metodēm un, ja tiek lietots novērtēšanas paņēmiens, pieņēmumiem, kas izmantoti katras finanšu aktīvu vai finanšu saistību grupas patieso vērtību noteikšanai. Piemēram, attiecīgos gadījumos uzņēmums atklāj informāciju par pieņēmumiem saistībā ar priekšapmaksas likmēm, aplēsto kredītu zaudējumu likmēm un procentu likmēm vai diskonta likmēm. Ja vērtēšanas paņēmieni ir mainīti, uzņēmums atklāj informāciju par šo maiņu un tās iemesliem.

27A

Lai atklātu 27B punktā pieprasīto informāciju, uzņēmums klasificē patiesās vērtības novērtējumus, izmantojot patiesās vērtības hierarhiju, kas atspoguļo novērtēšanā izmantoto datu nozīmīgumu. Patiesās vērtības hierarhijai ir šādi līmeņi:

a)

kotētās cenas (nekoriģētās) aktīvos tirgos par identiskiem aktīviem vai saistībām (1.līmenis);

b)

dati, kas nav 1.līmenī ietilpstošās kotētās cenas un ko tieši (t.i., kā cenas) vai netieši (t.i., atvasināti no cenām) (2.līmenis) novēro saistībā ar aktīviem vai saistībām; un

c)

dati par aktīviem vai saistībām, kas nav balstīti uz novērojamiem tirgus datiem (nenovērojamie dati) (3.līmenis).

Patiesās vērtības hierarhijas līmeni, kurā tiek kategorizēts patiesās vērtības novērtējums kopumā, nosaka, pamatojoties uz zemākā līmeņa datiem, kas ir būtiski, lai novērtētu patieso vērtību kopumā. Tādēļ datu nozīmīgumu novērtē, ņemot vērā patiesās vērtības novērtēšanu kopumā. Ja patiesās vērtības novērtēšanā izmantoti novērojami dati, kuros, pamatojoties uz nenovērojamiem datiem, jāveic nozīmīga korekcija, novērtējums ir 3. līmeņa novērtējums. Novērtējot konkrētu datu nozīmi patiesās vērtības novērtējumā kopumā, jāpieņem lēmums, kurā ņemti vērā aktīviem vai saistībām specifiski faktori.

27B

Saistībā ar pārskatā par finanšu stāvokli atzītiem patiesās vērtības novērtējumiem uzņēmums par katru finanšu instrumentu grupu atklāj šādu informāciju:

a)

patiesās vērtības hierarhijas līmenis, kurā tiek kategorizēti patiesās vērtības novērtējumi kopumā, nodalot patiesās vērtības novērtējumus atbilstoši 27A punktā definētajiem līmeņiem;

b)

jebkāda būtiska pārnešana no patiesās vērtības novērtējuma 1.līmeņa uz 2.līmeni un šādas pārnešanas iemesli. Informācija par pārnešanu uz katru līmeni jāsniedz un jāapraksta atsevišķi no informācijas par pārnešanu no katra līmeņa. Šim nolūkam jānovērtē nozīmīguma attiecība pret peļņu vai zaudējumiem un kopējiem aktīviem vai kopējām saistībām;

c)

saistībā ar patiesās vērtības novērtējumiem patiesās vērtības hierarhijas 3.līmenī saskaņošana no sākuma bilances līdz beigu bilancei, atsevišķi atklājot informāciju par izmaiņām periodā, attiecināma uz tālāk minēto:

i)

kopējie guvumi un zaudējumi konkrētā periodā, kas atzīti peļņā vai zaudējumos, un apraksts par to, kur tie norādīti apvienotajā ienākumu pārskatā vai atsevišķā ienākumu pārskatā (ja tādu iesniedz);

ii)

kopējie guvumi vai zaudējumi, kas atzīti citos ienākumos, kas netiek atspoguļoti peļņas vai zaudējumu aprēķinā;

iii)

iegāde, pārdošana, emisija un norēķini (informācija par katru darbību jāatklāj atsevišķi); un

iv)

pārnešana uz 3. līmeni vai no tā (piem., pārnešana, ko izraisa tirgus datu novērojamības izmaiņas) un šādu pārnešanu iemesli. Saistībā ar nozīmīgām pārnešanām informācija par pārnešanu uz 3. līmeni tiek atklāta un aprakstīta atsevišķi no informācijas par pārnešanu no 3. līmeņa.

d)

kopējais guvumu vai zaudējumu apjoms konkrētā periodā, kas norādīts c) apakšpunkta i) apakšpunktā un iekļauts peļņā vai zaudējumos, kas attiecināmi uz guvumiem vai zaudējumiem saistībā ar pārskata perioda beigās uzkrātajiem aktīviem un saistībām, un apraksts par to, kur šādi guvumi vai zaudējumi ir uzrādīti apvienotajā ienākumu pārskatā vai atsevišķā ienākumu pārskatā (ja tādu iesniedz);

e)

attiecībā uz patiesās vērtības novērtēšanu 3.līmenī, ja, nomainot vienu vai vairākus izejas datus ar pamatoti iespējamiem alternatīviem pieņēmumiem, būtiski mainītos patiesā vērtība, uzņēmums norāda šo faktu un atklāj šādu izmaiņu sekas. Uzņēmums atklāj, kā tika aprēķināts rezultāts nomaiņai ar pamatoti iespējamiem alternatīviem pieņēmumiem. Šai nolūkā nozīmīgumu novērtē, ņemot vērā peļņu vai zaudējumus un kopējos aktīvus vai kopējās saistības, vai arī kopējo pašu kapitālu, ja patiesās vērtības izmaiņas ir atzītas citos ienākumos, kas netiek atspoguļoti peļņas vai zaudējumu aprēķinā.

Uzņēmums atklāj šajā punktā pieprasīto kvantitatīvo informāciju tabulas formā, ja vien kāds cits formāts nav piemērotāks.

Labots 39. punkts. Pievienots 44G punkts.

Likviditātes risks

39

Uzņēmums atklāj šādu informāciju:

a)

neatvasināto finanšu saistību termiņanalīze (ieskaitot noslēgtos finanšu garantiju līgumus), kas atspoguļo atlikušos līgumu termiņus;

b)

atvasināto finanšu saistību termiņanalīze. Termiņanalīzē jāiekļauj atlikušie līgumu termiņi tādām atvasinātām finanšu saistībām, par kurām ir būtiski zināt līgumu termiņus, lai saprastu, kāds ir naudas plūsmas laika grafiks (sk. B11B punktu);

c)

apraksts par to, kā tas pārvalda a) un b) raksturīgo likviditātes risku.

SPĒKĀ STĀŠANĀS DATUMS UN PĀREJA

44G

Ar Informācijas par finanšu instrumentiem atklāšanas uzlabošana (7. SFPS grozījumi), kas izdoti 2009. gada martā, labots 27., 39. un B11. Punkts un pievienots 27A., 27B., B10A. un B11A. – B11F punkts. Uzņēmums piemēro šos grozījumus ar pārskata gadu, kurš sākas 2009. gada 1. janvārī vai pēc tā. Pirmajā piemērošanas gadā uzņēmumam nav jāsniedz salīdzināmie rādītāji grozījumos pieprasītajai uzrādāmajai informācijai. Ir pieļaujama agrāka piemērošana. Ja uzņēmums piemēro grozījumus agrākam periodam, šis fakts ir jāatklāj.

A pielikums

Definētie termini

Labots šāds termins.

likviditātes risks

Risks, ka uzņēmumam radīsies grūtības izpildīt pienākumus, kas saistīti ar tādām finanšu saistībām, par kurām norēķinās, nododot naudu vai citu finanšu aktīvu.

B pielikums

Norādījumu piemērošana

Labots virsraksts un B11. punkts. Pievienots B10A. un B11A. – B11F punkts un dzēsts B12. – B16. punkts. B12. un B13. punkts aizstāts ar B11C punkta a) un b) apakšpunktu. B14. un B16. punkts aizstāts ar B11D punktu.

No finanšu instrumentiem izrietošo risku veids un apmērs (31. – 42. punkts)

Kvantitatīvas informācijas par likviditātes risku atklāšana (34. punkta a) apakšpunkts un 39. punkta a) un b) apakšpunkts)

B10A

Saskaņā ar 34. punkta a) apakšpunktu uzņēmums atklāj kopsavilkuma kvantitatīvos datus par savu pakļautību likviditātes riskam, pamatojoties uz informāciju, kas iekšēji sniegta galvenajam vadības personālam. Uzņēmums paskaidro, kā šie dati ir noteikti. Ja šajos datos iekļautās izejošās naudas (vai citu finanšu aktīvu) plūsmas:

a)

notiek ievērojami agrāk nekā norādīts datos vai arī

b)

to summa ievērojami atšķiras no datos norādītās (piemēram, par atvasinājumu, kas ir iekļauts datos, pamatojoties uz neto norēķinu, taču darījumu partnerim ir iespēja pieprasīt par to bruto norēķinu),

uzņēmums atklāj šo faktu un sniedz kvantitatīvu informāciju, kas ļauj tā finanšu pārskata lietotājiem novērtēt šāda riska apmēru, ja vien šāda informācija nav iekļauta 39. punkta a) vai b) apakšpunktā pieprasītajā līguma termiņanalīzē.

B11

Sagatavojot termiņanalīzi, kas pieprasīta 39. punkta a) un b) apakšpunktā, uzņēmums izmanto savu vērtējumu, lai noteiktu atbilstošu laika diapazonu skaitu. Piemēram, uzņēmums varētu noteikt, ka ir piemēroti šādi laika diapazoni:

a)

līdz vienam mēnesim;

b)

no viena mēneša līdz trijiem mēnešiem;

c)

no trijiem mēnešiem līdz vienam gadam; un

d)

no viena gada līdz pieciem gadiem.

B11A

Izpildot 39. punkta a) un b) apakšpunktu, uzņēmums nenodala iegulto atvasināto finanšu instrumentu no hibrīda (saliktā) finanšu instrumenta. Šādam instrumentam uzņēmums piemēro 39. punkta a) apakšpunktu.

B11B

39. punkta b) apakšpunktā uzņēmumam pieprasīts atklāt kvantitatīvu atvasināto finanšu saistību termiņanalīzi, kas atspoguļo atlikušos līgumu termiņus, ja ir būtiski zināt līgumu termiņus, lai saprastu, kāds ir naudas plūsmas laika grafiks. Piemēram, tas attiektos uz:

a)

procentu likmes mijmaiņa ar atlikušo piecu gadu termiņu, kas izmantota mainīgas likmes finanšu aktīvu vai saistību naudas plūsmas riska ierobežošanai;

b)

visām aizņēmuma saistībām.

B11C

39. punkta a) un b) apakšpunktos uzņēmumam pieprasīts atklāt finanšu saistību termiņanalīzi, kas atspoguļo dažu finanšu saistību atlikušos līgumu termiņus. Saistībā ar šīs informācijas atklāšanu:

a)

ja darījuma partneris var izvēlēties, kad summa ir maksājama, saistības iekļauj, pamatojoties uz visagrāko periodu, kurā uzņēmumam var pieprasīt maksāt. Piemēram, finanšu saistības, kuras uzņēmums var būt spiests atmaksāt pēc pieprasījuma (piem., pieprasījuma noguldījumi), iekļauj visagrākajā laika diapazonā.

b)

ja uzņēmums ir apņēmies summas darīt pieejamas pa daļām, katru daļu attiecina uz visagrāko periodu, kurā uzņēmumam var pieprasīt maksājumu. Piemēram, neizņemtu piešķirto aizņēmumu iekļauj laika diapazonā, kurā ietilpst visagrākais datums, kad to var izmantot.

c)

noslēgtajiem finanšu garantiju līgumiem maksimālo garantijas summu attiecina uz visagrāko periodu, kurā var izmantot garantiju.

B11D

39. punkta a) un b) apakšpunktā pieprasītās līguma summas, kas atklātas termiņanalīzē, ir līguma nediskontētas naudas plūsmas, piemēram:

a)

bruto finanšu nomas maksājumu saistības (pirms finanšu izmaksu atskaitīšanas);

b)

cenas, kas noteiktas nākotnes līgumos finanšu aktīvu pirkšanai par naudu;

c)

neto summas par maksātu brīvi svārstīgu/saņemtu nemainīgu procentu likmju mijmaiņas darījumiem, kuru ietvaros notiek apmaiņa ar neto naudas plūsmām;

d)

līguma summas, ar kurām jāveic apmaiņa atvasinātā finanšu instrumentā (piem., valūtas mijmaiņas darījums), kuru ietvaros notiek apmaiņa ar bruto naudas plūsmām; un

e)

bruto aizdevumu piešķiršanas saistības.

Šādas nediskonētas naudas plūsmas atšķiras no finanšu stāvokļa pārskatā iekļautās summas, jo šajā pārskatā norādītā summa ir balstīta uz diskontētām naudas plūsmām. Ja maksājamā summa nav noteikta, uzrādāmo summu nosaka, pamatojoties uz apstākļiem, kas pastāv pārskata perioda beigās. Piemēram, ja maksājamā summa mainās līdz ar indeksa izmaiņām, uzrādāmo summu var balstīt uz indeksa līmeni pārskata perioda beigās.

B11E

39. punkta c) apakšpunktā uzņēmumam pieprasīts aprakstīt, kā tas pārvalda likviditātes risku, kas raksturīgs posteņiem, kas atklāti 39. punkta a) un b) apakšpunktos pieprasītajā kvantitatīvajā informācijā. Uzņēmums atklāj likviditātes riska vadībai turēto finanšu aktīvu (piemēram, finanšu aktīvi, kas ir sagatavoti pārdošanai vai paredzēti tādas ienākošās naudas plūsmas radīšanai, kas atbilst nepieciešamai izejošai naudas plūsmai, lai nokārtotu finanšu saistības) termiņanalīzi, ja šāda informācija nepieciešama, lai ļautu tā finanšu pārskatu lietotājiem novērtēt likviditātes riska veidu un apmēru.

B11F

Citi faktori, ko uzņēmums var ņemt vērā, atklājot 39. punkta c) apakšpunktā pieprasīto informāciju, ietver, bet neaprobežojas ar to, vai uzņēmumam:

a)

ir apstiprināti aizņēmuma resursi (piemēram, privātuzņēmumu izdotas obligācijas) vai citas kreditēšanas iespējas (piemēram, rezervētas kredītlīnijas), ko tas var izmantot, lai izpildītu likviditātes vajadzības;

b)

ir noguldījumi centrālajās bankās, lai nodrošinātu likviditātes vajadzības;

c)

ir pieejami ļoti dažādi finansēšanas avoti;

d)

ir nozīmīga likviditātes riska koncentrācija uzņēmuma aktīvos vai finansēšanas avotos;

e)

ir iekšējas kontroles procesi un rezerves plāni likviditātes riska pārvaldīšanai;

f)

ir instrumenti, kas ietver paātrinātas atmaksas noteikumus (piemēram, samazinoties uzņēmuma kredītreitingam);

g)

ir instrumenti, kas pieprasa izveidot nodrošinājumu (piemēram, pieprasījumi atvasinājumu papildu segumam);

h)

ir instrumenti, kas ļauj uzņēmumam izvēlēties, vai tas nokārto finanšu saistības, atmaksājot naudu (vai citu finanšu aktīvu) vai savas akcijas; vai arī

i)

ir instrumenti, ko regulē ģenerālvienošanās par neto norēķiniem.

B12-B16

[Svītrots]

Grozījumi 4. starptautiskajā finanšu pārskatu standartā

Apdrošināšanas līgumi

Labots 39. punkta d) apakšpunkts.

INFORMĀCIJAS ATKLĀŠANA

No apdrošināšanas līgumiem izrietošo risku veids un apmērs

39

d)

informāciju par kredītrisku, likviditātes risku un tirgus risku, ko 7. SFPS 31. līdz 42. punkts pieprasītu, ja apdrošināšanas līgumi ietilpst 7. SFPS darbības jomā. Tomēr:

i)

apdrošinātājam nav jāsniedz termiņu analīzes, kas pieprasītas 7. SFPS 39. punkta a) un b) apakšpunktā, ja tas tā vietā atklāj informāciju par aplēsto laika grafiku neto izejošajām naudas plūsmām, kuras rodas no atzītām apdrošināšanas saistībām. To varētu sniegt parādot finanšu stāvokļa pārskatā atzīto summu analīzi aplēstā laika grafika griezumā.

ii)

…
Top