(1)

Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 1315/2013 (4) ir noteikts vienots satvars tādu mūsdienīgu, sadarbspējīgu tīklu izveidei Savienībā, kas kalpo tās iedzīvotājiem, ar mērķi stiprināt Savienības sociālo, ekonomisko un teritoriālo kohēziju un sniegt ieguldījumu Eiropas vienotās transporta un mobilitātes telpas izveidē, tādējādi stiprinot iekšējo tirgu. Eiropas transporta tīklam (TEN-T) ir divslāņu struktūra, kas sastāv no visaptverošā tīkla un pamattīkla. Visaptverošais tīkls nodrošina savienojumus starp visiem Savienības reģioniem, savukārt pamattīkls sastāv no tiem visaptverošā tīkla elementiem, kas Savienībai ir stratēģiski visnozīmīgākie. Regulā (ES) Nr. 1315/2013 ir izklāstīti saistoši pabeigšanas mērķi, proti, pamattīkls jāpabeidz līdz 2030. gadam un visaptverošais tīkls – līdz 2050. gadam, jo īpaši piešķirot prioritāti pārrobežu savienojumiem, uzlabojot sadarbspēju un veicinot Savienības transporta infrastruktūras multimodālu integrāciju.

(2)

Neatkarīgi no vajadzības pabeigt TEN-T un saistošiem termiņiem, lai to paveiktu, pieredze liecina, ka daudzos gadījumos ieguldījumi, kuru mērķis ir pabeigt TEN-T, saskaras ar daudzām, dažādām un sarežģītām atļauju piešķiršanas procedūrām, pārrobežu iepirkuma procedūrām un citām procedūrām. Šī situācija apdraud projektu savlaicīgu īstenošanu un daudzos gadījumos izraisa būtisku kavēšanos un izmaksu palielināšanos. Turklāt nenoteiktība var rasties projektu virzītājiem un potenciālajiem privātajiem investoriem un dažos gadījumos pat var novest pie tā, ka projekti netiek īstenoti, kā sākotnēji plānots. Šīs direktīvas mērķis ir risināt minētos jautājumus un padarīt iespējamu sinhronizētu un savlaicīgu TEN-T pabeigšanu, izmantojot saskaņotu rīcību Savienības līmenī. Izstrādājot savus valsts plānus un programmas, dalībvalstīm būtu jāņem vērā TEN-T attīstība saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1315/2013 49. panta 2. punktu.

(3)

Šai direktīvai būtu jāaptver ar projektiem saistītas procedūras, tostarp procedūras, kas saistītas ar ietekmes uz vidi novērtējumu. Tomēr šai direktīvai nebūtu jāskar pilsētplānošana vai zemes izmantojuma plānošana, procedūras, kas saistītas ar publiskā iepirkuma piešķiršanu, kā arī tādus stratēģiskā līmenī veikti pasākumi, kas nav saistīti ar projektiem, piemēram, stratēģiski vides novērtējumi, valsts budžeta plānošana, kā arī valsts vai reģionāli transporta plāni. Lai palielinātu atļauju piešķiršanas procedūru efektivitāti un nodrošinātu projektu dokumentāciju augstā kvalitātē, projektu virzītājiem, pirms sākas atļauju piešķiršanas procedūras, būtu jāveic sagatavošanas darbs, piemēram, sagatavošanās izpēte un ziņojumi. Šī direktīva nebūtu jāpiemēro procedūrām administratīvās pārsūdzības iestādē vai tiesā.

(4)

Šī direktīva būtu jāpiemēro projektiem, kas ir daļa no iepriekš identificētiem pamattīkla posmiem, kuri uzskaitīti šīs direktīvas pielikumā, un citiem projektiem pamattīkla koridoros, kuru kopējās izmaksas pārsniedz 300 000 000 EUR. Projektiem, kas pārsniedz minēto summu, bieži ir stratēģiska nozīme Savienības stratēģijas sasniegšanā gudrai, ilgtspējīgai un integrējošai izaugsmei, un tie palīdz sasniegt Regulas (ES) Nr. 1315/2013 mērķus. Pamattīkla koridorus identificē, veicot pielāgošanu, kas ietverta Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 1316/2013 (5), un izmantojot Regulā (ES) Nr. 1315/2013 ietvertās pamattīkla kartes. Minēto karšu tehnisko bāzi nodrošina TEN-T interaktīvā ģeogrāfiskās un tehniskās informācijas sistēma (TENtec), kurā ir sīkāka informācija par Eiropas transporta infrastruktūru.

(5)

Projekti, kas saistīti tikai ar telemātikas lietojumprogrammām, jaunām tehnoloģijām un inovāciju, būtu jāizslēdz no šīs direktīvas darbības jomas, jo to ieviešana neaprobežojas tikai ar pamattīklu.

(6)

Tomēr, lai transporta infrastruktūras projektiem panāktu saskaņotu pieeju, dalībvalstis šo direktīvu var piemērot citiem projektiem, kas attiecas uz pamattīklu un visaptverošo tīklu, tostarp projektiem, kuri saistīti tikai ar telemātikas lietojumprogrammām, jaunām tehnoloģijām un inovāciju. Tas, ka valstu iestādes publicē sarakstu ar atsevišķiem projektiem, kuri ietilpst šīs direktīvas darbības jomā, projektu virzītājiem varētu nodrošināt lielāku pārredzamību attiecībā uz notiekošajiem, kā arī turpmākajiem darbiem TEN-T.

(7)

Ņemot vērā dažādos vides novērtējumus, kuri paredzēti attiecīgajos Savienības un valstu tiesību aktos un kuri ir nepieciešami, lai piešķirtu atļaujas projektiem pamattīklā, dalībvalstī – ja tas iespējams un ir piemēroti – būtu jāizveido vienkāršota procedūra, kas atbilst minēto Savienības un valstu tiesību aktu prasībām nolūkā palīdzēt sasniegt šajā direktīvā izvirzītos mērķus attiecībā uz pasākumu lielāku racionalizāciju.

(8)

Attiecīgā gadījumā projektiem, kuri ietilpst šīs direktīvas darbības jomā, būtu jāpiemēro prioritārs režīms. Šāds režīms var ietvert īsākus termiņus, vienlaicīgas procedūras vai ierobežotus pārsūdzības termiņus, vienlaikus nodrošinot, ka saskaņā ar Savienības un valsts tiesību aktiem tiek sasniegti arī citu horizontālu politiku mērķi, piemēram, vides politikas mērķis nepieļaut, novērst, mazināt vai kompensēt nelabvēlīgu ietekmi uz vidi. Daudzu dalībvalstu tiesiskajā regulējumā prioritārs režīms tiek piemērots konkrētām projektu kategorijām, pamatojoties uz to stratēģisko nozīmīgumu ekonomikā. Ja saskaņā ar valsts tiesisko regulējumu šāds prioritārs režīms pastāv, tas būtu automātiski jāpiemēro projektiem, kuri ietilpst šīs direktīvas darbības jomā. Neraugoties uz to, būtu jāļauj dalībvalstīm attiecībā uz ierobežotu skaitu projektu testēt īpašas atļauju piešķiršanas procedūras, lai izvērtētu iespēju piemērot tādas procedūras arī citiem projektiem. Šajā testēšanas laikposmā attiecīgajām dalībvalstīm nebūtu pienākuma šādas testēšanas procedūras piemērot citiem projektiem, kas ietilpst šīs direktīvas darbības jomā.

(9)

Lai būtu iespējama skaidra vispārējās procedūras pārvaldība un lai projektu virzītājiem nodrošinātu kontaktpunktu, pamattīkla koridoru projekti būtu jāatbalsta ar efektīvām atļauju piešķiršanas procedūrām. Minētajā nolūkā dalībvalstīm būtu jāizraugās viena vai vairākas iestādes atkarībā no sava tiesiskā regulējuma un administratīvās kārtības, un attiecīgo projektu veidiem. Ja dalībvalsts izraugās vairākas iestādes, tai būtu jānodrošina, ka konkrētam projektam un konkrētai atļauju piešķiršanas procedūrai tiek izraudzīta tikai viena iestāde.

(10)

Ar tās iestādes izraudzīšanos, kura ir projekta virzītāja kontaktpunkts, būtu jāmazinās sarežģītībai, jāuzlabojas efektivitātei un jāpalielinās procedūru pārredzamībai. Attiecīgā gadījumā ar to arī būtu jāuzlabojas dalībvalstu sadarbībai. Procedūrām būtu jāveicina reāla sadarbība starp projektu virzītājiem un izraudzīto iestādi.

(11)

Izraudzītajai iestādei var inter alia uzticēt uzdevumus, kas saistīti ar tādu konkrētu projektu koordināciju un pilnvarošanu – saskaņā ar Savienības un valsts tiesību aktiem –, kuru mērķis ir atjaunot infrastruktūru pamattīklā dabas vai cilvēku izraisītu katastrofu gadījumā.

(12)

Šajā direktīvā paredzētajai procedūrai nebūtu jāskar starptautisko un Savienības tiesību aktu prasību, tostarp prasību aizsargāt vidi un cilvēka veselību, izpilde. Šai direktīvai nebūtu jāpazemina standarti, kas paredzēti, lai nepieļautu, novērstu, mazinātu vai kompensētu nelabvēlīgu ietekmi uz vidi.

(13)

Ņemot vērā steidzamo nepieciešamību pabeigt pamattīklu, papildus atļauju piešķiršanas procedūru vienkāršošanai būtu jānosaka termiņš procedūrām, kuru rezultātā pieņem pilnvarojuma lēmumu par transporta infrastruktūras būvniecību. Minētajam termiņam būtu jāveicina efektīvāka procedūru īstenošana, un tam nekādā ziņā nevajadzētu apdraudēt Savienības augstos vides aizsardzības un sabiedrības līdzdalības standartus. Vajadzētu būt iespējai pienācīgi pamatotos gadījumos pagarināt atļauju piešķiršanas procedūru termiņu, tostarp gadījumos, kad rodas neparedzēti apstākļi vai ja tas ir nepieciešams vides aizsardzībai. Pagarinājuma termiņu varētu izteikt, piemēram, kā laikposmu vai ar atsauci norādītu datumu, vai citu konkrētu turpmāku notikumu. Pagarinātajam termiņam jo īpaši nebūtu jāietver laiks, kas ir nepieciešams, lai uzsāktu administratīvās pārsūdzības vai pārsūdzības tiesā procedūras, vai lai izmantotu tiesiskās aizsardzības līdzekļus tiesā. Dalībvalstis nevajadzētu uzskatīt par atbildīgām gadījumā, ja termiņš nav ievērots projekta virzītāja dēļ, piemēram, ja projekta virzītājs nav ievērojis valsts tiesību aktos noteiktos termiņus vai izraudzītās iestādes noteiktos indikatīvos termiņus, vai ja projekta virzītājs ir rīkojies ar nepamatotu kavēšanos.

(14)

Dalībvalstīm būtu jācenšas nodrošināt, ka pārsūdzības, ar ko apstrīd pilnvarojuma lēmuma materiāltiesisko vai procedurālo likumīgumu, tiek izskatītas pēc iespējas efektīvāk.

(15)

TEN-T infrastruktūras projekti, kas attiecas uz divām vai vairākām dalībvalstīm, saskaras ar īpašām problēmām saistībā ar atļauju piešķiršanas procedūru koordināciju. Tādēļ attiecīgo dalībvalstu izraudzītajām iestādēm būtu jāsadarbojas, lai koordinētu savus grafikus un sastādītu kopīgu grafiku attiecībā uz atļauju piešķiršanas procedūru, ciktāl šāda savu grafiku koordinācija un šāda kopīga grafika sastādīšana ir iespējama un piemērota, ņemot vērā projekta sagatavotību vai gatavības pakāpi, kas galvenokārt ir atkarīgas no projekta virzītāja, jo īpaši no dienas, kad projekta virzītājs ir paziņojis par projektu katras minētās dalībvalsts izraudzītajai iestādei.

(16)

Saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 1315/2013 izraudzītie Eiropas koordinatori būtu jāinformē par attiecīgajām procedūrām, lai atvieglotu to sinhronizāciju un pabeigšanu, ņemot vērā pamattīkla savlaicīgu īstenošanu līdz 2030. gadam.

(17)

Ja TEN-T paplašina, iekļaujot trešās valstis, saskaņā ar indikatīvajām kartēm, kas ietvertas Regulā (ES) Nr. 1315/2013, minētās trešās valstis būtu jāaicina attiecīgā gadījumā piemērot noteikumus, kas ir līdzīgi šajā direktīvā paredzētajiem noteikumiem.

(18)

Publiskais iepirkums pārrobežu projektos būtu jāveic saskaņā ar Līgumiem un – attiecīgā gadījumā – Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2014/24/ES (6) vai 2014/25/ES (7). Lai nodrošinātu pamattīkla pārrobežu projektu efektīvu pabeigšanu, publiskajam iepirkumam, ko rīko kopējs subjekts, būtu jāpiemēro vienas dalībvalsts tiesību akti. Atkāpjoties no Savienības tiesību aktiem publiskā iepirkuma jomā, principā būtu jāpiemēro tās dalībvalsts tiesību akti, kurā atrodas kopējā subjekta juridiskā adrese. Joprojām vajadzētu būt iespējai piemērojamos tiesību aktus noteikt starpvaldību nolīgumā. Tāda publiska iepirkuma gadījumā, ko veic kopīga subjekta meitasuzņēmums, minētajam meitasuzņēmumam būtu jāpiemēro vienas attiecīgās dalībvalsts tiesību akti, kas varētu būt kopīgajam subjektam piemērojamie valsts tiesību akti. Juridiskās noteiktības labad pašreizējās iepirkuma stratēģijas būtu jāturpina piemērot kopējam subjektam, kas izveidots pirms šīs direktīvas spēkā stāšanās dienas.

(19)

Komisija netiek sistemātiski iesaistīta pilnvarojuma sniegšanā attiecībā uz individuāliem projektiem. Tomēr dažos gadījumos dažiem projekta sagatavošanas aspektiem ir nepieciešama Savienības līmeņa atļauja. Ja procedūrās ir iesaistīta Komisija, tā Savienības projektiem piemēro prioritāru režīmu un projektu virzītājiem nodrošina noteiktību. Dažos gadījumos var būt vajadzīga valsts atbalsta apstiprināšana. Neskarot šajā direktīvā noteiktos termiņus un atbilstoši Paraugprakses kodeksam par valsts atbalsta pārbaudes procedūru izpildi dalībvalstīm vajadzētu būt iespējai lūgt, lai Komisija pamattīkla projektiem, ko tās uzskata par prioritāriem, piemēro paredzamākus termiņus atbilstoši “lietu portfeļa” pieejai vai savstarpēji saskaņotam plānam.

(20)

Pamattīkla infrastruktūras projektu īstenošana būtu arī jāatbalsta ar Komisijas pamatnostādnēm, kas vieš lielāku skaidrību par konkrētu projektu veidu īstenošanu, vienlaikus ievērojot Savienības acquis. Šajā ziņā Komisijas 2017. gada 27. aprīļa paziņojumā “Rīcības plāns dabai, cilvēkam un ekonomikai” ir sniegtas norādes un nodrošināta lielāka skaidrība par to, kā ievērot Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2009/147/EK (8) un Padomes Direktīvu 92/43/EEK (9). Lai gūtu maksimālu vērtību no publiskā finansējuma, projektos būtu jādara pieejams tiešs atbalsts saistībā ar publisko iepirkumu.

(21)

Ņemot vērā to, ka šīs direktīvas mērķi, proti, racionalizēt pasākumus ar mērķi veicināt TEN-T ieviešanu, nevar pietiekami labi sasniegt atsevišķās dalībvalstīs, bet tādēļ, ka ir jāstiprina TEN-T projektu atļauju piešķiršanas procedūru satvars, izmantojot saskaņotu rīcību Savienības līmenī, tos var labāk sasniegt Savienības līmenī, Savienība var pieņemt pasākumus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā direktīvā paredz vienīgi tos pasākumus, kas ir vajadzīgi minētā mērķa sasniegšanai.

(22)

Juridiskās noteiktības labad šī direktīva nebūtu jāpiemēro tām atļauju piešķiršanas procedūrām, kas sāktas pirms šīs direktīvas transponēšanas dienas,