13.1.2009   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 8/3

(1)

Ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2003/87/EK (2003. gada 13. oktobris), ar kuru nosaka sistēmu siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisijas kvotu tirdzniecībai Kopienā (4), izveidoja Kopienas siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisijas kvotu tirdzniecības sistēmu, lai veicinātu siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisiju apjomu rentablu un saimnieciski efektīvu samazinājumu.

(2)

Pamatmērķis ANO Vispārējai konvencijai par klimata pārmaiņām (UNFCCC), ko Eiropas Kopienas vārdā apstiprināja ar Padomes Lēmumu 94/69/EK (5), ir stabilizēt siltumnīcas efektu izraisošo gāzu koncentrāciju atmosfērā tādā apjomā, kas novērstu bīstamu antropogēnisku iejaukšanos klimata sistēmā.

(3)

Eiropadomes Briseles sanāksmē 2007. gada 8. un 9. martā tika uzsvērts, ka ir būtiski svarīgi sasniegt stratēģisko mērķi – panākt, lai pasaules vidējā temperatūra nepaaugstinātos vairāk par 2 °C, salīdzinot ar rādījumiem pirms industrializācijas. Jaunākie zinātnes atzinumi, kas ietverti Klimata pārmaiņu starpvaldību padomes (IPCC) Ceturtajā novērtējuma ziņojumā, vēl skaidrāk rāda, ka klimata pārmaiņu nelabvēlīgā ietekme aizvien nopietnāk apdraud ekosistēmas, pārtikas ražošanu, ilgstpējīgu attīstību un Tūkstošgades attīstības mērķu sasniegšanu, kā arī cilvēku veselību un drošību. Lai mērķis – proti, 2 °C – joprojām būtu sasniedzams, ir jāstabilizē siltumnīcas efektu izraisošo gāzu koncentrācija atmosfērā tādā apjomā, kas līdzinās aptuveni 450 tilpuma vienības miljonajām daļām CO2; tas nozīmē, ka nākamajos 10 līdz 15 gados siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisijām pasaulē ir jāsasniedz augstākais punkts un līdz 2050. gadam emisiju apjoms ir būtiski jāsamazina vismaz līdz 50 % no 1990. gada apjoma.

(4)

Eiropadome uzsvēra, ka Eiropas Savienība ir apņēmusies Eiropas ekonomiku padarīt par tādu, kam ir ļoti liela energoefektivitāte un kas rada maz siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisiju, un tā ir stingri un neatkarīgi apņēmusies, ka tikmēr, kamēr nav panākta vispārēja pasaules mēroga vienošanās par to, kā rīkoties pēc 2012. gada, ES līdz 2020. gadam samazinās siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisiju apjomu līdz apjomam, kas ir vismaz par 20 % mazāks nekā 1990. gadā. Ņemot vērā šo apņemšanos, būtiski svarīgs ieguldījums šā mērķa sasniegšanā ir aviācijas radītu siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisiju apjomu ierobežošana.

(5)

Eiropadome uzsvēra, ka ES ir apņēmības pilna vienoties par vispārēju pasaules mēroga nolīgumu, lai mazinātu siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisijas pēc 2012. gada, kas dotu lietišķu, efektīvu un taisnīgu reakciju tādā mērogā, kas vajadzīgs, lai stātos pretī klimata pārmaiņu radītām grūtībām. Lai pasaules mērogā sekmētu vispārēju vienprātību par laikposmu pēc 2012. gada, tā ir apstiprinājusi ieceri – līdz 2020. gadam samazināt ES radītu siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisiju apjomu līdz apjomam, kas ir par 30 % mazāks nekā 1990. gadā, ja vien citas attīstītās valstis apņemas mazināt emisijas līdzīgā apjomā un saimnieciski vairāk attīstītās jaunattīstības valstis dod ieguldījumu, kas atbilst to saistībām un spējām. ES joprojām ir vadošā pozīcijā, risinot sarunas par vērienīgu starptautisku nolīgumu, lai sasniegtu iecerēto mērķi – panākt, lai temperatūras paaugstinājums pasaules mērogā nebūtu vairāk kā 2 °C –, un to iedrošina tas, kas šā mērķa sasniegšanā paveikts Bali 2007. gada decembrī notikušajā ANO Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām līgumslēdzēju pušu 13. konferencē. ES centīsies nodrošināt, lai tādā pasaules mēroga nolīgumā būtu ietverti aviācijas radītu siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisiju apjoma samazināšanas pasākumi, un tādā gadījumā Komisijai būtu jāapsver, kuri grozījumi šajā direktīvā – ciktāl tā attiecas uz gaisakuģu operatoriem – ir vajadzīgi.

(6)

Eiropas Parlaments 2007. gada 14. februārī pieņēma rezolūciju par klimata pārmaiņām (6), kurā norādīja, ka viens no mērķiem ir panākt, lai pasaules vidējā temperatūra nepaaugstinātos vairāk par 2 °C, salīdzinot ar rādījumiem pirms industrializācijas, un kurā mudināja ES saglabāt vadošo pozīciju sarunās par starptautisko saistību noteikšanu klimata pārmaiņu ierobežošanai laikposmam pēc 2012. gada un arī turpmākajās apspriedēs ar starptautiskajiem partneriem saglabāt tikpat augstus mērķus, un tas uzsvēra nepieciešamību līdz 2020. gadam visās rūpnieciski attīstītajās valstīs panākt kopējo emisiju samazinājuma apjomu par 30 %, salīdzinot ar emisiju apjomu 1990. gadā, lai līdz 2050. gadam panāktu 60–80 % samazinājumu.

(7)

UNFCCC prasīts visām pusēm formulēt un īstenot valsts un vajadzības gadījumā reģiona mēroga klimata pārmaiņu mazināšanas programmas.

(8)

UNFCCC pievienotajā Kioto protokolā, ko apstiprināja ar Padomes Lēmumu 2002/358/EK (7), prasīts attīstītajām valstīm, darbojoties Starptautiskajā Civilās aviācijas organizācijā (ICAO), ierobežot vai samazināt tādu aviācijas radītu siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisiju apjomu, ko nekontrolē saskaņā ar Monreālas protokolu.

(9)

Lai gan Kopiena nav 1944. gada Čikāgas Konvencijas par starptautisko civilo aviāciju (“Čikāgas konvencija”) līgumslēdzēja puse, visas dalībvalstis ir minētās konvencijas līgumslēdzējas puses un ICAO locekles. Dalībvalstis joprojām atbalsta darbu ar citām valstīm ICAO, lai izstrādātu pasākumus, ar ko pievērsties aviācijas radītai ietekmei uz klimata pārmaiņām, tostarp tirgus instrumentus. ICAO Aviācijas vides aizsardzības komitejas sestajā sanāksmē 2004. gadā vienojās par to, ka emisiju kvotu tirdzniecības sistēma, kas paredzēta īpaši aviācijai un pamatota uz jaunu juridisku instrumentu ICAO aizgādnībā, šķita pietiekami nepievilcīga, lai to tobrīd neizvērstu. Tādēļ 2004. gada septembrī notikušās ICAO 35. asamblejas Rezolūcijā A35-5 nav ierosināts jauns juridisks instruments, bet tā vietā ir atbalstīta atvērta emisiju kvotu tirdzniecība un iespēja valstīm iekļaut starptautiskās aviācijas radītas emisijas savās emisiju kvotu tirdzniecības sistēmās. 2007. gada septembrī notikušās ICAO 36. asamblejas Rezolūcijas A36-22 L pielikumā līgumslēdzējas valstis ir mudinātas nepiemērot emisiju kvotu tirdzniecības sistēmu citu līgumslēdzēju valstu gaisakuģu operatoriem, izņemot tad, ja to dara, attiecīgajām valstīm savstarpēji vienojoties. Atsaucoties uz to, ka Čikāgas konvencijā skaidri atzītas katras līgumslēdzējas puses tiesības bez diskriminācijas piemērot savus aviācijas jomā piemērojamos normatīvos aktus visu valstu gaisakuģiem, Eiropas Kopienas dalībvalstis un piecpadsmit citas Eiropas valstis iesniedza atrunu par minēto rezolūciju un saskaņā ar Čikāgas konvenciju paturēja tiesības bez diskriminācijas ieviest un piemērot tirgus pasākumus visu valstu visiem gaisakuģu operatoriem, kuri sniedz pakalpojumus uz to teritoriju, no to teritorijas vai to teritorijā.

(10)

Sestajā Kopienas vides rīcības programmā, ko izveidoja ar Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmumu Nr. 1600/2002/EK (8), bija paredzēts, ka Kopiena nosaka un veic konkrētas darbības, lai samazinātu aviācijas radītu siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisiju apjomu, ja ICAO līdz 2002. gadam nav panākta vienošanās par tādām darbībām. Padome 2002. gada oktobra, 2003. gada decembra un 2004. oktobra secinājumos atkārtoti aicināja Komisiju ierosināt darbības, lai mazinātu starptautiskā gaisa transporta radīto ietekmi uz klimata pārmaiņām.

(11)

Lai sasniegtu vajadzīgo būtisko samazinājumu, dalībvalstu un Kopienas mērogā būtu jāīsteno attiecīga politika un pasākumi visās Kopienas ekonomikas nozarēs. Ja aviācijas nozares ietekme uz klimata pārmaiņām turpinātu palielināties pašreizējā apjomā, tas ļoti nelabvēlīgi ietekmētu citu nozaru doto ieguldījumu klimata pārmaiņu apkarošanā.

(12)

Komisija 2005. gada 27. septembra Paziņojumā Padomei, Eiropas Parlamentam, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai “Kā samazināt aviācijas ietekmi uz klimata pārmaiņām” iezīmēja stratēģiju, ar ko paredzēts samazināt aviācijas radīto ietekmi uz klimata pārmaiņām. Kā daļu no vispārēja pasākumu kopuma stratēģijā ierosināja iekļaut aviāciju Kopienas siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisiju kvotu tirdzniecības sistēmā un kā daļu no Eiropas Klimata pārmaiņu programmas otrā posma paredzēja izveidot aviācijas nozares jautājumu darba grupu, kurā piedalītos dažādas ieinteresētas personas, lai apsvērtu, kā aviāciju iekļaut Kopienas sistēmā. Padome 2005. gada 2. decembra secinājumos atzina, ka no ekonomikas un vides viedokļa aviācijas nozares iekļaušana Kopienas sistēmā šķiet pareizākā rīcība, un aicināja Komisiju līdz 2006. gada beigām ierosināt attiecīgu tiesību aktu. Eiropas Parlaments 2006. gada 4. jūlija Rezolūcijā par to, kā samazināt aviācijas ietekmi uz klimata pārmaiņām (9), atzina, ka emisiju kvotu tirdzniecībai – ja tā ir atbilstīgi izstrādāta – ir iespēja būt par daļu no vispārēja pasākumu kopuma, ar ko mazināt aviācijas radīto ietekmi uz klimata pārmaiņām.

(13)

Vispārējā pasākumu kopumā vajadzētu būt iekļautiem arī operatīviem un tehniskiem pasākumiem. Gaisa satiksmes pārvaldības uzlabošana ar Eiropas vienotās gaisa telpas un SESAR programmām varētu palielināt vispārējo energoefektivitāti pat par 12 %. Pētījumi jauno tehnoloģiju jomā, tostarp attiecībā uz gaisakuģu energoefektivitātes uzlabošanas metodēm, varētu vēl vairāk samazināt aviācijas radītās emisijas.

(14)

To grozījumu mērķis, ko ar šo direktīvu izdara Direktīvā 2003/87/EK, ir mazināt aviācijas radīto ietekmi uz klimata pārmaiņām, iekļaujot aviācijas radītās emisijas Kopienas sistēmā.

(15)

Gaisakuģu operatori vistiešāk kontrolē izmantotos gaisakuģu tipus un to, kā tos izmanto, un tāpēc viņiem būtu jāatbild par šīs direktīvas uzlikto saistību izpildi, tostarp pārraudzības plāna sagatavošanu, kā arī būtu jāpārrauga emisijas un jāziņo par tām saskaņā ar to plānu. Gaisakuģa operatoru var identificēt, izmantojot ICAO apzīmējumu vai jebkuru citu atzītu apzīmējumu, ko izmanto reisu identificēšanai. Ja gaisakuģa operatora identitāte nav zināma, par operatoru būtu jāuzskata gaisakuģa īpašnieks, ja vien viņš nenorāda, kura cita persona ir bijusi gaisakuģa operators.

(16)

Lai nepieļautu konkurences traucējumus un uzlabotu vides aizsardzības efektivitāti, Kopienas sistēmā no 2012. gada būtu jāiekļauj emisijas no visiem reisiem, kas nolaižas Kopienas lidlaukos un no tiem izlido.

(17)

Kopienai un tās dalībvalstīm būtu jāturpina centieni panākt vienošanos par pasaules mēroga pasākumiem, lai samazinātu aviācijas radīto siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisiju apjomu. Kopienas sistēma varētu būt emisiju kvotu tirdzniecības paraugs visai pasaulei. Kopienai un dalībvalstīm šīs direktīvas īstenošanas laikā vajadzētu kontaktēties ar trešām personām un mudināt tās pieņemt līdzvērtīgus pasākumus. Ja kāda trešā valsts nolūkā mazināt ietekmi, ko uz klimatu atstāj reisi uz Kopienu, pieņem pasākumus, kuru ietekme uz vidi ir vismaz līdzvērtīga šīs direktīvas pasākumiem, Komisijai pēc apspriedēm ar attiecīgo valsti būtu jāapsver iespējas, kā nodrošināt optimālu Kopienas sistēmas un attiecīgās valsts pasākumu mijiedarbību. Trešās valstīs izstrādātās emisiju tirdzniecības sistēmas sāk nodrošināt optimālu mijiedarbību ar Kopienas sistēmu attiecībā uz to izplatību aviācijas jomā. Solis ceļā uz vispārēju nolīgumu varētu būt divpusējas vienošanās par Kopienas sistēmas mijiedarbību ar citām tirdzniecības sistēmām, lai izveidotu kopīgu sistēmu vai ņemtu vērā līdzvērtīgus pasākumus ar mērķi nepieļaut noteikumu dublēšanos. Slēdzot šādas divpusējās vienošanās, Komisija var grozīt Kopienas sistēmā iekļautos aviācijas darbību veidus, tostarp atbilstīgi pielāgot kopējo gaisakuģu operatoriem piešķiramo emisiju kvotu daudzumu.

(18)

Saskaņā ar labāka regulējuma principu uz dažiem reisiem Kopienas sistēmu nevajadzētu attiecināt. Lai izvairītos no nesamērīga administratīva sloga, Kopienas sistēmu nevajadzētu attiecināt uz komerciāla gaisa transporta operatoriem, kas trīs secīgos četru mēnešu laikposmos katrā no tiem veic mazāk par 243 reisiem. Tas būtu ieguvums aviosabiedrībām, kas Kopienas sistēmā nesniedz pilnīgu pakalpojumu klāstu, tostarp aviosabiedrībām no attīstības valstīm.

(19)

Aviācija ietekmē pasaules klimatu, emitējot oglekļa dioksīdu, slāpekļa oksīdus, ūdens tvaikus, kā arī sulfātu un kvēpu daļiņas. IPCC ir aprēķinājusi, ka aviācijas kopējā ietekme uz klimatu pašreiz ir divas līdz četras reizes lielāka par ietekmi, ko radījušas tās iepriekšējās oglekļa dioksīda emisijas vienas pašas. Jaunākie Kopienas veiktie pētījumi rāda, ka aviācijas kopējā ietekme uz klimatu varētu būt aptuveni divas reizes lielāka nekā vienīgi oglekļa dioksīda ietekme. Tomēr nevienā no šiem aprēķiniem nav ņemta vērā ļoti neskaidrā spalvu mākoņu ietekme. Saskaņā ar Līguma 174. panta 2. punktu Kopienas vides politikai jāpamatojas uz piesardzības principa. Gaidot zinātnes attīstību, būtu pēc iespējas jāpievēršas visām aviācijas radītajām sekām. Slāpekļa oksīdu emisiju jautājums būs jārisina ar citiem tiesību aktiem, ko Komisija ierosinās 2008. gadā. Būtu jāveicina pētījumi izplūdes grīstu un spalvu mākoņu veidošanās jomā, kā arī efektīvi pārmaiņu mazināšanas pasākumi, tostarp operatīvie un tehniskie pasākumi.

(20)

Lai nepieļautu konkurences izkropļojumus, būtu jāparedz saskaņota kvotu sadalīšanas metode, lai noteiktu piešķiramo kvotu kopējo daudzumu un lai kvotas sadalītu gaisakuģu operatoriem. Daļu no kvotām sadalīs izsolēs atbilstīgi noteikumiem, ko paredzēts izstrādāt Komisijai. Būtu jāizveido īpaša kvotu rezerve, lai jauniem gaisakuģu operatoriem nodrošinātu piekļuvi tirgum un palīdzētu gaisakuģu operatoriem, kas strauji palielina veikto reisu tonnkilometru skaitu. Gaisakuģu operatoriem, kas pārtrauc darbību, turpina piešķirt kvotas līdz tā laikposma beigām, par kuru bezmaksas kvotas jau ir sadalītas.

(21)

Lai gaisakuģu operatoriem nodrošinātu vienādus konkurences apstākļus, ir pareizi pilnībā saskaņot to kvotu daļu, kuru visiem Kopienas sistēmā iesaistītajiem gaisakuģu operatoriem piešķir bez maksas, ņemot vērā, ka katra gaisakuģa operatora darbību reisos uz ES, no tās un tās teritorijā reglamentēs konkrēta dalībvalsts, kā arī ievērojot noteikumus par diskriminācijas aizliegšanu, kas ietverti divpusējos gaisa pārvadājumu pakalpojumu nolīgumos ar trešām valstīm.

(22)

Aviācija sekmē cilvēku darbību izraisīto kopējo ietekmi uz klimata pārmaiņām, un aviācijas radītu siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisiju ietekmi uz vidi var mazināt ar klimata pārmaiņu apkarošanas pasākumiem ES un trešās valstīs, jo īpaši jaunattīstības valstīs, kā arī finansējot pētniecību un izstrādi pārmaiņu mazināšanas un pielāgošanās jomā, tostarp jo īpaši aeronautikas un gaisa transporta jomā. Saskaņā ar subsidiaritātes principu lēmumi par attiecīgu valstu publiskajiem izdevumiem ir dalībvalstu kompetencē. Neskarot šo nostāju, ieņēmumi no kvotu izsoles vai līdzvērtīga summa, ja to prasa sevišķi svarīgi dalībvalstu budžeta principi, piemēram, vienotības princips un universāluma princips, būtu jāizmanto, lai mazinātu siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisijas, pielāgotos klimata pārmaiņu ietekmei ES un trešās valstīs, finansētu pētniecību un attīstību pārmaiņu mazināšanas un pielāgošanās jomā un segtu Kopienas sistēmas administrēšanas izdevumus. Ieņēmumi no izsolēm būtu jāiegulda zema emisiju līmeņa transporta jomā. Ieņēmumi no izsolēm jo īpaši būtu jāizmanto, lai finansētu iemaksas Pasaules Energoefektivitātes un atjaunojamu energoresursu fondā, un pasākumiem, lai izvairītos no mežu izciršanas un atvieglotu pielāgošanos jaunattīstības valstīs. Šīs direktīvas noteikumiem, kas attiecas uz ieņēmumu izmantojumu, nevajadzētu skart lēmumus par to, kā izmantot kvotu izsolēs gūtus ieņēmumus plašākā Direktīvas 2003/87/EK vispārējas pārskatīšanas sakarā.

(23)

Noteikumi par izsolēs iegūto līdzekļu izmantošanu būtu jādara zināmi Komisijai. Šāds paziņojums neatbrīvo dalībvalstis no Līguma 88. panta 3. punktā noteiktā pienākuma darīt zināmus konkrētus valsts pasākumus. Šai direktīvai nebūtu jāietekmē tādu turpmāku valsts atbalsta procedūru rezultāti, kuras var veikt atbilstīgi Līguma 87. un 88. pantam.

(24)

Lai palielinātu Kopienas sistēmas rentabilitāti, gaisakuģu operatoriem vajadzētu būt iespējai izmantot sertificētus emisijas samazinājumus (“SES”) un emisijas samazināšanas vienības (“ESV”) no projekta darbībām, lai izpildītu saistības nodot kvotas līdz saskaņotajai robežvērtībai. SES un ESV būtu jāizmanto saskaņā ar kritērijiem, kas jāievēro, lai tos varētu izmantot šajā direktīvā izklāstītajā tirdzniecības sistēmā. Vidējais procentuālais apjoms, ko dalībvalstis noteikušas SES un ESV izmantošanai Kioto protokola pirmajā saistību laikposmā, ir aptuveni 15 %.

(25)

Eiropadome, kas sanāca Briselē 2008. gada 13. un 14. martā, savos secinājumos atzina, ka pasaules konkurējošu tirgu apstākļos oglekļa dioksīda emisiju pārvirzes draudi ir problēma, kas ir steidzami jāizskata un jārisina jaunajā Emisiju tirdzniecības sistēmu direktīvā, lai varētu pieņemt atbilstīgus pasākumus gadījumā, ja starptautiskās sarunās netiek gūti panākumi. Starptautisks nolīgums joprojām ir vislabākais veids, kā risināt šo jautājumu.

(26)

Lai samazinātu gaisakuģu operatoru administratīvo slogu, par katru gaisakuģa operatoru būtu jāatbild vienai dalībvalstij. Dalībvalstīm būtu jāprasa nodrošināt, lai gaisakuģu operatori, kuriem ir izdota darbības licence šajā dalībvalstī, vai gaisakuģu operatori bez darbības licences, vai gaisakuģu operatori no trešām valstīm, kuru emisijas bāzes gadā ir bijušas galvenokārt šajā dalībvalstī, atbilstu šīs direktīvas prasībām. Ja gaisakuģa operators nepilda šīs direktīvas uzliktās saistības un ja ar citiem administrējošās dalībvalsts izpildes pasākumiem nav izdevies panākt to izpildi, dalībvalstīm būtu jārīkojas solidāri. Administrējošajai dalībvalstij tādēļ vajadzētu būt iespējai lūgt Komisiju vissliktākajā gadījumā pieņemt lēmumu Kopienas mērogā aizliegt attiecīgajam gaisakuģa operatoram darboties.

(27)

Lai saglabātu Kopienas sistēmas uzskaites viengabalainību, ņemot vērā to, ka uz starptautiskās aviācijas radītajām emisijām nav attiecinātas dalībvalstu saistības saskaņā ar Kioto protokolu, aviācijas nozarei sadalītās kvotas būtu jāizmanto vienīgi tam, lai nodrošinātu atbilstību saistībām, kas uzliktas gaisakuģu operatoriem, lai nodotu kvotas saskaņā ar šo direktīvu.

(28)

Lai nodrošinātu vienādu attieksmi pret visiem gaisakuģu operatoriem, dalībvalstīm būtu jāpilda saskaņoti noteikumi to gaisakuģu operatoru pārvaldībai, par kuru darbību tās ir atbildīgas, atbilstīgi īpašām nostādnēm, ko paredzēts izstrādāt Komisijai.

(29)

Lai Kopienas sistēma patiesi veicinātu vides aizsardzību, gaisakuģu operatoru nodotās vienības būtu jāizmanto, lai sasniegtu vienīgi tos siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisiju mazināšanas mērķus, kuru sasniegšanā tādas emisijas ņem vērā.

(30)

Eiropas Aeronavigācijas drošības organizācijas (Eurocontrol) rīcībā var būt informācija, kas varētu palīdzēt dalībvalstīm vai Komisijai pildīt savus šajā direktīvā noteiktos pienākumus.

(31)

Kopienas sistēmas noteikumi par emisiju pārraudzību, atskaitīšanos par tām un pārbaudīšanu, kā arī par sankcijām, kas piemērojamas uzņēmējiem, būtu jāattiecina arī uz gaisakuģu operatoriem.

(32)

Komisijai būtu jāpārskata, cik labi Direktīva 2003/87/EK darbojas attiecībā uz aviācijas darbībām, ņemot vērā pieredzi, kas gūta direktīvas piemērošanā, un tad jāiesniedz pārskats Eiropas Parlamentam un Padomei.

(33)

Pārskatot Direktīvas 2003/87/EK darbību attiecībā uz aviācijas darbībām, būtu jāņem vērā to valstu strukturālā atkarība no aviācijas, kurās nav piemērotu un salīdzināmu alternatīvu transportlīdzekļu un kuras tādēļ ir ļoti atkarīgas no gaisa transporta, un kuru iekšzemes kopproduktā lielu ieguldījumu dod tūrisma nozare. Būtu jāpievērš īpaša uzmanība Kopienas attālāko reģionu, kā noteikts Līguma 299. panta 2. punktā, pieejamības un konkurētspējas problēmu mazināšanai vai pat likvidēšanai, kā arī sabiedrisko pakalpojumu sniegšanas problēmām, kas saistītas ar šīs direktīvas īstenošanu.

(34)

Ministru deklarācija par Gibraltāra lidostu, par kuru panākta vienošanās Kordovā 2006. gada 18. septembrī Gibraltāra dialoga foruma pirmajā ministru sanāksmē, aizstās Kopīgo deklarāciju par lidostu, ar ko nāca klajā Londonā 1987. gada 2. decembrī, un pilnīgu tās ievērošanu uzskatīs par pilnīgu 1987. gada deklarācijas ievērošanu.

(35)

Pasākumi, kas vajadzīgi šīs direktīvas īstenošanai, būtu jāpieņem saskaņā ar Padomes Lēmumu 1999/468/EK (1999. gada 28. jūnijs), ar ko nosaka Komisijai piešķirto ieviešanas pilnvaru īstenošanas kārtību (10).

(36)

Jo īpaši Komisija būtu jāpilnvaro pieņemt pasākumus to kvotu izsolei, kuras nav jāpiešķir par brīvu, pieņemt sīki izstrādātus noteikumus par to, kā apsaimniekot dažu gaisakuģu operatoriem paredzēto īpašo rezervi, kā arī noteikumus par procedūrām, kas attiecas uz lūgumiem pieņemt lēmumu, ar ko gaisakuģa operatoram aizliedz darboties, un grozīt I pielikumā uzskaitītās aviācijas darbības, ja trešā valsts ievieš pasākumus, lai mazinātu aviācijas ietekmi uz klimata pārmaiņām. Šie pasākumi, kuri ir vispārīgi un kuru mērķis ir grozīt nebūtiskus šīs direktīvas elementus, inter alia papildinot šo direktīvu ar jauniem nebūtiskiem elementiem, ir jāpieņem saskaņā ar Lēmuma 1999/468/EK 5.a pantā paredzēto regulatīvo kontroles procedūru.

(37)

Ņemot vērā to, ka šīs direktīvas mērķus nevar pietiekami labi sasniegt atsevišķās dalībvalstīs, un to, ka ierosinātās rīcības mēroga vai iedarbības dēļ minētos mērķus var labāk sasniegt Kopienas līmenī, Kopiena var pieņemt pasākumus saskaņā ar Līguma 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā lēmumā paredz vienīgi tos pasākumus, kas ir vajadzīgi minēto mērķu sasniegšanai.

(38)

Saskaņā ar 34. punktu Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu (11) dalībvalstīm ir ieteikts gan savām vajadzībām, gan Kopienas interesēs izstrādāt savas tabulas, kurās pēc iespējas precīzāk atspoguļota atbilstība starp šo direktīvu un tās transponēšanas pasākumiem, un padarīt tās publiski pieejamas.

(39)

Tādēļ Direktīva 2003/87/EK būtu attiecīgi jāgroza,

1)

pirms 1. panta iekļauj šādu virsrakstu:

2)

direktīvas 2. pantam pievieno šādu punktu:

“3.   Šīs direktīvas piemērošanu Gibraltāra lidostai saprot kā tādu, kas neskar Spānijas Karalistes un Apvienotās Karalistes attiecīgās juridiskās nostājas attiecībā uz konfliktu par tās teritorijas suverenitāti, kurā atrodas šī lidosta.”;

3)

direktīvas 3. pantu groza šādi:

4)

pēc 3. panta iekļauj šādu nodaļu:

“II   NODAĻA

AVIĀCIJA

3.a pants

Darbības joma

Šī nodaļa attiecas uz kvotu sadali un piešķiršanu I pielikumā uzskaitītajām aviācijas darbībām.

3.b pants

Aviācijas darbības

Komisija līdz 2009. gada 2. augustam saskaņā ar 23. panta 2. punktā minēto regulatīvo procedūru izstrādā pamatnostādnes, lai sīki interpretētu I pielikumā uzskaitītās aviācijas darbības.

3.c pants

Kopējais kvotu daudzums aviācijai

1.   Laikposmam no 2012. gada 1. janvāra līdz 2012. gada 31. decembrim kopējais gaisakuģu operatoriem sadalāmo emisiju kvotu daudzums atbilst 97 % aviācijas vēsturisko emisiju.

2.   Laikposmam, kas minēts 11. panta 2. punktā, sākot no 2013. gada 1. janvāra un, ja pēc 30. panta 4. punktā minētās pārskatīšanas neizdara nekādus grozījumus, – katrā nākamajā laikposmā kopējais gaisakuģu operatoriem sadalāmo emisiju kvotu daudzums atbilst 95 % aviācijas vēsturisko emisiju, reizinot ar laikposma gadu skaitu.

Šo procentuālo apjomu var pārskatīt, kad veic šīs direktīvas vispārējo pārskatīšanu.

3.   Komisija pārskata kopējo gaisakuģu operatoriem sadalāmo emisiju kvotu daudzumu saskaņā ar 30. panta 4. punktu.

4.   Komisija līdz 2009. gada 2. augustam pieņem lēmumu par aviācijas vēsturiskajām emisijām, pamatojoties uz labākajiem pieejamiem datiem, tostarp aprēķiniem, kuru pamatā ir esošā informācija par satiksmi. Minēto lēmumu izskata 23. panta 1. punktā minētā komiteja.

3.d pants

Kvotu sadale aviācijai, izmantojot izsoles

1.   Šīs direktīvas 3.c panta 1. punktā minētajā laikposmā izsola 15 % kvotu.

2.   No 2013. gada 1. janvāra izsola 15 % kvotu. Šo procentuālo apjomu var palielināt, kad veic vispārējo šīs direktīvas pārskatīšanu.

3.   Pieņem regulu, kurā ir sīki izstrādāti noteikumi par to, kā dalībvalstis izsola kvotas, kas saskaņā ar šā panta 1. un 2. punktu vai 3.f panta 8. punktu nav jāpiešķir bez maksas. Kvotu skaits, kuru katrā laikposmā izsola katra valsts, ir proporcionāls attiecīgās valsts daļai no kopējā visām dalībvalstīm atskaites gadā pieļautā par aviācijas emisijām uzskatāmo emisiju daudzuma, par ko ziņots saskaņā ar 14. panta 3. punktu un kas pārbaudīts saskaņā ar 15. pantu. Šīs direktīvas 3.c panta 1. punktā minētajam laikposmam atskaites gads ir 2010. gads, un katram turpmākajam 3.c pantā minētajam laikposmam atskaites gads ir kalendārais gads, kas beidzas 24 mēnešus pirms tā laikposma sākuma, uz kuru attiecas izsole.

Minēto regulu, kas ir paredzēta, lai grozītu nebūtiskus šīs direktīvas elementus, to papildinot, pieņem saskaņā ar 23. panta 3. punktā minēto regulatīvo kontroles procedūru.

4.   Dalībvalstis nosaka kvotu izsolēs iegūto ieņēmumu izmantojumu. Šie ieņēmumi būtu jāizmanto, lai risinātu problēmas, kas saistītas ar klimata pārmaiņām Eiropas Savienībā un trešās valstīs, lai inter alia samazinātu siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisijas, pielāgotos klimata pārmaiņām ES un trešās valstīs, jo īpaši jaunattīstības valstīs, finansētu pētniecību un izstrādi pārmaiņu mazināšanas un pielāgošanās jomā, tostarp jo īpaši aeronautikas un gaisa transporta jomā, samazinātu emisijas ar zemu emisiju transporta palīdzību un segtu Kopienas sistēmas administratīvos izdevumus. Ieņēmumi no izsolēm jo īpaši būtu jāizmanto arī, lai finansētu iemaksas Pasaules Energoefektivitātes un atjaunojamo energoresursu fondā, un pasākumiem, lai izvairītos no mežu izciršanas.

Dalībvalstis informē Komisiju par atbilstīgi šim punktam veiktajiem pasākumiem.

5.   Informācija, kas saskaņā ar šo direktīvu sniegta Komisijai, neatbrīvo dalībvalstis no Līguma 88. panta 3. punktā noteiktā paziņošanas pienākuma.

3.e pants

Kvotu sadale un piešķiršana gaisakuģu operatoriem

1.   Katrā 3.c pantā minētajā laikposmā ikviens gaisakuģa operators var pieteikties uz to kvotu sadali, kuras sadala bez maksas. Pieteikties var, administrējošās dalībvalsts kompetentajai iestādei darot zināmus pārbaudītus datus par I pielikumā uzskaitīto aviācijas darbību tonnkilometriem, kuras attiecīgais gaisakuģa operators veicis pārraudzības gadā. Šajā pantā pārraudzības gads ir kalendārais gads, kas beidzas 24 mēnešus pirms tā laikposma sākuma, uz ko pieteikums attiecas saskaņā ar IV un V pielikumu, vai – saistībā ar 3.c panta 1. punktā minēto laikposmu – 2010. gads. Pieteikumu iesniedz vismaz 21 mēnesi pirms tā laikposma sākuma, uz ko tas attiecas, vai – saistībā ar 3.c panta 1. punktā minēto laikposmu – līdz 2011. gada 31. martam.

2.   Vismaz 18 mēnešus pirms tā laikposma sākuma, uz ko attiecas pieteikums, vai – saistībā ar 3.c panta 1. punktā minēto laikposmu – līdz 2011. gada 30. jūnijam dalībvalstis Komisijai iesniedz saskaņā ar 1. punktu saņemtos pieteikumus.

3.   Vismaz 15 mēnešus pirms katra 3.c panta 2. punktā minētā laikposma sākuma vai – saistībā ar 3.c panta 1. punktā minēto laikposmu – līdz 2011. gada 30. septembrim Komisija aprēķina un pieņem lēmumu, kurā nosaka:

Šā punkta e) apakšpunktā minēto līmeņatzīmi, kas izteikta kā kvotas uz tonnkilometru, aprēķina, d) apakšpunktā minēto kvotu skaitu dalot ar to tonnkilometru summu, kura ir iekļauta pieteikumos, kas iesniegti Komisijai saskaņā ar 2. punktu.

4.   Trijos mēnešos no dienas, kad Komisija ir pieņēmusi lēmumu saskaņā ar 3. punktu, katra administrējošā dalībvalsts aprēķina un publicē:

5.   Līdz 2012. gada 28. februārim un līdz katra nākamā gada 28. februārim administrējošās dalībvalsts kompetentā iestāde katram gaisakuģa operatoram piešķir kvotu skaitu, kas viņam attiecīgā gadā ir sadalītas saskaņā ar šo pantu vai 3.f pantu.

3.f pants

Īpaša rezerve dažiem gaisakuģu operatoriem

1.   Katrā no 3.c panta 2. punktā minētajiem laikposmiem 3 % no sadalāmo kvotu kopējā daudzuma atliek īpašā rezervē gaisakuģu operatoriem:

un kuru darbības saskaņā ar a) apakšpunktu vai papildu darbības saskaņā ar b) apakšpunktu pilnīgi vai daļēji neturpina cita gaisakuģa operatora iepriekš veiktas aviācijas darbības.

2.   Gaisakuģa operators, kas atbilst 1. punkta prasībām, var pieteikties uz bezmaksas kvotu sadali no īpašās rezerves, iesniedzot pieteikumu administrējošās dalībvalsts kompetentajai iestādei. Pieteikumu iesniedz līdz 3.c panta 2. punktā paredzētā laikposma trešā gada 30. jūnijam, uz ko tas attiecas.

Gaisakuģa operatoram saskaņā ar 1. punkta b) apakšpunktu nedrīkst piešķirt vairāk par 1 000 000 kvotām.

3.   Pieteikumā saskaņā ar 2. punktu:

4.   Ne vēlāk kā sešus mēnešus pēc pieteikuma iesniegšanas termiņa beigām saskaņā ar 2. punktu dalībvalstis iesniedz Komisijai saskaņā ar minēto punktu saņemtos pieteikumus.

5.   Ne vēlāk kā 12 mēnešus pēc pieteikuma iesniegšanas termiņa saskaņā ar 2. punktu Komisija pieņem lēmumu par līmeņatzīmi, kas jāizmanto, lai sadalītu bezmaksas kvotas tiem gaisakuģu operatoriem, kuru pieteikumi ir iesniegti Komisijai saskaņā ar 4. punktu.

Ievērojot 6. punktu, līmeņatzīmi aprēķina, īpašajā rezervē esošo kvotu skaitu dalot ar šādu divu skaitļu summu:

6.   Šā panta 5. punktā minētā līmeņatzīme neļauj gadā sadalīt tādu kvotu daudzumu par tonnkilometru, kurš pārsniedz kvotu daudzumu, ko gaisakuģu operatoriem gadā sadala par tonnkilometru saskaņā ar 3.e panta 4. punktu.

7.   Trīs mēnešos no dienas, kad Komisija ir pieņēmusi lēmumu saskaņā ar 5. punktu, katra administrējošā dalībvalsts aprēķina un publicē:

8.   Dalībvalstis izsola visas nesadalītās īpašās rezerves kvotas.

9.   Komisija var ieviest sīki izstrādātus noteikumus par īpašās rezerves izmantošanu saskaņā ar šo pantu, tostarp izvērtējumu par to atbilstības kritēriju ievērošanu, kuri paredzēti saskaņā ar 1. punktu. Šos pasākumus, kas ir paredzēti, lai grozītu nebūtiskus šīs direktīvas elementus, to papildinot, pieņem saskaņā ar 23. panta 3. punktā minēto regulatīvo kontroles procedūru.

3.g pants

Pārraudzības un ziņošanas plāni

Administrējošā dalībvalsts nodrošina, ka visi gaisakuģu operatori iesniedz attiecīgās dalībvalsts kompetentajai iestādei pārraudzības plānu, kurā izklāstīti pasākumi, lai pārraudzītu un ziņotu par emisijām un tonnkilometru datiem saskaņā ar 3.e pantu tā piemērošanas nolūkos, kā arī to, ka kompetentā iestāde tādus plānus apstiprina saskaņā ar pamatnostādnēm, kas pieņemtas saskaņā ar 14. pantu.”;

5)

iekļauj šādu virsrakstu un pantu:

“III   NODAĻA

STACIONĀRAS IEKĀRTAS

3.h pants

Darbības joma

Šo nodaļu piemēro siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisiju atļaujām, kā arī kvotu sadalei un piešķiršanai par I pielikumā uzskaitītajām darbībām, kas nav aviācijas darbības.”;

6)

direktīvas 6. panta 2. punkta e) apakšpunktu aizstāj ar šādu apakšpunktu:

7)

pēc 11. panta iekļauj šādu virsrakstu:

8)

direktīvas 11.a pantā iekļauj šādu punktu:

“1.a   Laikposmā, kas minēts 3.c panta 1. punktā, gaisakuģu operatori var izmantot SES un ESV līdz 15 % no tā kvotu skaita, kas tiem ir jānodod saskaņā ar 12. panta 2.a punktu.

Turpmākos laikposmos SES un ESV procentuālo apjomu, ko var izmantot aviācijas darbībām, pārskata, kad veic šīs direktīvas vispārējo pārskatīšanu, kā arī – ņemot vērā starptautiskā klimata pārmaiņu režīma attīstību.

Komisija publicē attiecīgo procentuālo apjomu vismaz sešus mēnešus pirms katra 3.c pantā minētā laikposma sākuma.”;

9)

direktīvas 11.b panta 2. punktā vārdu “iekārtas” aizstāj ar vārdu “darbības”;

10)

direktīvas 12. pantu groza šādi:

11)

direktīvas 13. panta 3. punktā vārdus “12. panta 3. punktu” aizstāj ar vārdiem “12. panta 2.a vai 3. punktu”;

12)

direktīvas 14. pantu groza šādi:

13)

direktīvas 15. pantu aizstāj ar šādu pantu:

“15. pants

Pārbaude

Dalībvalstis nodrošina to, ka ziņojumus, ko operatori un gaisakuģu operatori iesniedz saskaņā ar 14. panta 3. punktu, pārbauda saskaņā ar V pielikumā noteiktajiem kritērijiem un jebkādiem sīki izstrādātiem noteikumiem, ko Komisija pieņēmusi saskaņā ar šo pantu, un ka par tiem informē kompetento iestādi.

Dalībvalstis nodrošina to, ka operators vai gaisakuģa operators, kura ziņojums līdz katra gada 31. martam attiecībā uz iepriekšējā gada emisiju nav atzīts par apmierinošu saskaņā ar V pielikuma kritērijiem un sīki izstrādātiem noteikumiem, ko Komisija pieņēmusi saskaņā ar šo pantu, nevar turpmāk pārskaitīt kvotas, kamēr attiecīgā operatora vai gaisakuģa operatora ziņojums nav pārbaudīts un atzīts par apmierinošu.

Komisija saskaņā ar 23. panta 2. punktā minēto regulatīvo procedūru var pieņemt sīki izstrādātus noteikumus par to, kā pārbaudīt ziņojumus, ko gaisakuģu operatori iesniedz saskaņā ar 14. panta 3. punktu, kā arī saskaņā ar 3.e un 3.f pantu iesniegtos pieteikumus, tostarp pārbaudes procedūras, kas pārbaudītājiem jāizmanto.”;

14)

direktīvas 16. pantu groza šādi:

15)

iekļauj šādus pantus:

“18.a pants

Administrējošā dalībvalsts

1.   Administrējošā dalībvalsts gaisakuģa operatoram ir:

2.   Ja jebkura 3.c pantā minētā laikposma pirmajos divos gados neviens par aviācijas emisijām uzskatāmu emisiju daudzums lidojumos, ko veicis gaisakuģa operators, uz kuru attiecas šā panta 1. punkta b) apakšpunkts, nav attiecināts uz tā administrējošo dalībvalsti, konkrēto gaisakuģa operatoru nākamajā laikposmā nodod citai administrējošajai dalībvalstij. Jaunā administrējošā dalībvalsts ir tā dalībvalsts, kurai ir lielākais aprēķinātais par aviācijas emisijām uzskatāmo emisiju daudzums lidojumos, ko attiecīgais gaisakuģa operators ir veicis iepriekšējā laikposma divos pirmajos gados.

3.   Pamatojoties uz labāko pieejamo informāciju, Komisija:

4.   Komisija saskaņā ar 23. panta 2. punktā minēto regulatīvo procedūru var izstrādāt pamatnostādnes par gaisakuģu operatoru pārvaldību, ko saskaņā ar šo direktīvu veic administrējošās dalībvalstis.

5.   Šā panta 1. punktā bāzes gads ir darbības pirmais kalendārais gads tādiem gaisakuģu operatoriem, kas Kopienā ir sākuši darbību pēc 2006. gada 1. janvāra, un visos pārējos gadījumos – kalendārais gads, kas sākas 2006. gada 1. janvārī.

18.b pants

Eurocontrol sniegts atbalsts

Lai Komisija varētu veikt pienākumus saskaņā ar 3.c panta 4. punktu un 18.a pantu, tā var lūgt Eurocontrol vai citas atbilstīgas organizācijas atbalstu un šajā nolūkā slēgt attiecīgus nolīgumus ar minētajām organizācijām.

16)

direktīvas 19. panta 3. punktu groza šādi:

17)

direktīvas 23. panta 3. punktu aizstāj ar šādu punktu:

“3.   Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Lēmuma 1999/468/EK 5.a panta 1. līdz 4. punktu un 7. pantu, ņemot vērā tā 8. pantu.”;

18)

iekļauj šādu pantu:

“25.a pants

Trešo valstu veikti pasākumi, lai mazinātu aviācijas ietekmi uz klimata pārmaiņām

1.   Ja kāda trešā valsts paredz pasākumus, lai mazinātu to lidojumu ietekmi uz klimata pārmaiņām, kuri izlido no attiecīgās valsts un nolaižas Kopienā, Komisija, apspriedusies ar attiecīgo trešo valsti un dalībvalstīm, kas ir 23. panta 1. punktā minētajā komitejā, apsver pieejamās iespējas, lai nodrošinātu Kopienas sistēmas un šīs valsts pasākumu optimālu mijiedarbību.

Vajadzības gadījumā Komisija var pieņemt grozījumus, lai paredzētu noteikumus, ka lidojumus, kas veikti no attiecīgās trešās valsts, svītro no I pielikumā uzskaitītajām aviācijas darbībām, vai lai attiecībā uz aviācijas darbībām, kuras uzskaitītas I pielikumā, noteiktu jebkurus citus grozījumus, kas prasīti nolīgumā saskaņā ar šā punkta ceturto daļu. Šos pasākumus, kas ir paredzēti, lai grozītu nebūtiskus šīs direktīvas elementus, pieņem saskaņā ar 23. panta 3. punktā minēto regulatīvo kontroles procedūru.

Komisija var ierosināt Eiropas Parlamentam un Padomei jebkādus citus grozījumus šajā direktīvā.

Komisija vajadzības gadījumā var arī ieteikt Padomei sākt sarunas saskaņā ar Līguma 300. panta 1. punktu, lai ar attiecīgo trešo valsti slēgtu nolīgumu.

2.   Kopiena un tās dalībvalstis turpina centienus panākt vienošanos par pasaules mēroga pasākumiem, lai samazinātu aviācijas radīto siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisiju apjomu. Ņemot vērā jebkādu tādu vienošanos, Komisija izvērtē, vai ir jāveic grozījumi šajā direktīvā, ciktāl tā attiecas uz gaisakuģu operatoriem.”;

19)

direktīvas 28. pantu groza šādi:

20)

direktīvas 30. pantam pievieno šādu punktu:

“4.   Komisija līdz 2014. gada 1. decembrim, pamatojoties uz šīs direktīvas īstenošanas pārraudzību un pieredzi, pārskata šīs direktīvas darbību saistībā ar I pielikumā uzskaitītajām aviācijas darbībām un vajadzības gadījumā iesniedz priekšlikumus Eiropas Parlamentam un Padomei saskaņā ar Līguma 251. pantu. Komisija jo īpaši izvērtē:

Komisija attiecīgi iesniedz ziņojumu Eiropas Parlamentam un Padomei.

21)

pēc 30. panta iekļauj šādu virsrakstu:

22)

I, IV un V pielikumu groza saskaņā ar šīs direktīvas pielikumu.