32001D0539

Padomes Lēmums

(2001. gada 5. aprīlis)

par to, kā Eiropas Kopiena noslēdz Konvenciju par dažu starptautisko gaisa pārvadājumu noteikumu unifikāciju (Monreālas Konvenciju)

(2001/539/EK)

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu un jo īpaši tā 80. panta 2. punktu saistībā ar 300. panta 2. punkta pirmās daļas pirmo teikumu un 300. panta 3. punkta pirmo daļu,

ņemot vērā Komisijas priekšlikumu [1],

ņemot vērā Eiropas Parlamenta atzinumu [2],

tā kā:

(1) Eiropas Kopienas gaisa pārvadātājiem ir izdevīgi darboties pēc vienādiem un skaidriem noteikumiem par atbildību par kaitējumu, un šādiem noteikumiem jābūt tādiem pašiem, kādus piemēro pārvadātājiem no trešām valstīm.

(2) Kopiena piedalījās Starptautiskajā diplomātiskajā konferencē par gaisa satiksmes tiesībām, kura notika Monreālā no 1999. gada 10. līdz 28. maijam un kurā tika pieņemta Konvencija par dažu starptautisko gaisa pārvadājumu noteikumu unifikāciju (Monreālas Konvencija), un 1999. gada 10. decembrī minēto Konvenciju parakstīja.

(3) Konvencijas puses var būt reģionālās ekonomikas integrācijas organizācijas, kuru kompetencē ir atsevišķi jautājumi, ko reglamentē Monreālas Konvencija.

(4) Kopienai un tās dalībvalstīm ir kopēja kompetence Monreālas Konvencijas reglamentētajos jautājumos, un tādēļ tām jāratificē Konvencija vienlaicīgi, lai garantētu tās noteikumu vienveidīgu un neierobežotu piemērošanu Eiropas Savienībā,

IR PIEŅĒMUSI ŠĀDU LĒMUMU.

1. pants

Ar šo Eiropas Kopienas vārdā tiek apstiprināta Konvencija par dažu starptautisko gaisa pārvadājumu noteikumu unifikāciju (”Monreālas Konvencija”).

Konvencijas teksts ir pievienots šim Lēmumam.

2. pants

Padomes priekšsēdētājs Monreālas Konvencijas 53. panta 3. punktā paredzēto dokumentu un Kompetences deklarāciju Eiropas Kopienas vārdā nodod glabāšanā Starptautiskajai civilās aviācijas organizācijai.

Dokuments nododams vienlaicīgi ar visu dalībvalstu ratifikācijas dokumentiem.

Luksemburgā, 2001. gada 5. aprīlī

Padomes vārdā —

priekšsēdētājs

B. Rosengren

[1] OV C 337, 22.9.2000., 225. lpp.

[2] Atzinums sniegts 2001. gada 16. janvārī (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēts).

--------------------------------------------------

Konvencija par dažu starptautisko gaisa pārvadājumu noteikumu unifikāciju

VALSTIS, KAS IR ŠĪS KONVENCIJAS PUSES,

ATZĪSTOT nozīmīgo ieguldījumu, ko starptautisko gaisa satiksmes privāttiesību saskaņošanā ir devusi Konvencija par dažu starptautisko gaisa pārvadājumu noteikumu unifikāciju, kas 1929. gada 12. oktobrī parakstīta Varšavā, turpmāk saukta "Varšavas Konvencija", un citi attiecīgie dokumenti;

ATZĪSTOT vajadzību modernizēt un konsolidēt Varšavas Konvenciju un attiecīgos dokumentus;

ATZĪSTOT to, cik svarīgi ir nodrošināt patērētāju interešu aizsardzību starptautisko gaisa pārvadājumu jomā un vajadzību pēc taisnīgas kompensācijas, kas noteikta, balstoties uz atlīdzināšanas principu;

ATKĀRTOTI APLIECINOT to, ka vēlams panākt sakārtotu starptautisko gaisa pārvadājumu attīstību un vienmērīgu pasažieru, bagāžas un kravas plūsmu saskaņā ar 1944. gada 7. decembrī Čikāgā noslēgtās Konvencijas par starptautisko civilo aviāciju mērķiem un principiem;

BŪDAMAS PĀRLIECINĀTAS par to, ka valstu kolektīvā darbība turpmākajai dažu noteikumu saskaņošanai un kodificēšanai, kas reglamentē starptautiskos gaisa pārvadājumus, jaunas konvencijas veidā ir vispiemērotākais līdzeklis objektīva interešu līdzsvara panākšanai,

IR VIENOJUŠĀS PAR SEKOJOŠO.

I NODAĻA

Vispārīgie noteikumi

1. pants

Piemērošanas joma

1. Šī konvencija attiecas uz visiem starptautiskajiem pasažieru, bagāžas vai kravu pārvadājumiem, kuri par atlīdzību tiek veikti ar gaisa kuģi. Tā vienlīdz attiecas arī uz bezmaksas pārvadājumiem ar gaisa kuģi, ko veic kāds gaisa satiksmes uzņēmums.

2. Šajā konvencijā "starptautiskais pārvadājums" nozīmē jebkuru pārvadājumu, kuram sākuma punkts un gala punkts saskaņā ar vienošanos starp pusēm un neatkarīgi no tā, vai pārvadājuma laikā bijis pārtraukums vai notikusi pārkraušana, atrodas divu Konvencijas dalībvalstu teritorijās vai vienas Konvencijas dalībvalsts teritorijā, ja norunātā apstāšanās vieta atrodas kādas citas valsts teritorijā pat tad, ja šī valsts nav Konvencijas dalībvalsts. Savukārt pārvadājums starp divām vietām vienas Konvencijas dalībvalsts teritorijā bez norunātas apstāšanās vietas kādas citas valsts teritorijā nav starptautiskais pārvadājums šīs konvencijas nozīmē.

3. Pārvadājums, kuru pēc kārtas veic vairāki pārvadātāji, šajā konvencijā uzskatāms par vienotu pārvadājumu, ja neatkarīgi no tā, vai ir noslēgts viens vai vairāki līgumi, puses to ir uzskatījušas par vienotu atsevišķu operāciju, un tas nezaudē savu starptautisko raksturu tikai tādēļ, ka viens vai vairāki pārvadājuma līgumi pilnībā jāpilda tikai vienas valsts teritorijā.

4. Šī konvencija attiecas arī uz V nodaļā minētajiem pārvadājumiem saskaņā ar minētās nodaļas noteikumiem.

2. pants

Pārvadājumi, ko īsteno valsts, un pasta sūtījumu pārvadāšana

1. Šī konvencija attiecas uz pārvadājumiem, ko īsteno valsts vai likumīgi izveidotas publiskās struktūras, ar noteikumu, ka uz tiem attiecas 1. pantā izklāstītie nosacījumi.

2. Pasta sūtījumu pārvadāšanā pārvadātājs ir atbildīgs vienīgi pret attiecīgo pasta pārvaldi saskaņā ar noteikumiem, kurus piemēro attiecībām starp pārvadātājiem un pasta pārvaldēm.

3. Izņemot šā panta 2. punktā minēto, šīs konvencijas noteikumi netiek piemēroti pasta sūtījumu pārvadāšanai.

II NODAĻA

Pušu dokumentācija un pienākumi attiecībā uz pasažieru, bagāžas un kravas pārvadājumiem

3. pants

Pasažieri un bagāža

1. Attiecībā uz pasažieru pārvadājumiem piegādā atsevišķu vai kolektīvu dokumentu par pārvadājumiem, kurā ietverta:

a) norāde uz sākuma punktu un gala punktu;

b) ja sākuma punkts un gala punkts ir vienas Konvencijas dalībvalsts teritorijā, bet viena vai vairākas norunātās apstāšanās vietas atrodas kādas citas valsts teritorijā, norāde vismaz uz vienu šādu apstāšanās vietu.

2. Iepriekšējā punktā minētā dokumenta nogādāšanu var aizstāt ar jebkuru citu līdzekli, kurš saglabā 1. punktā minēto informāciju. Izmantojot šādu citu līdzekli, pārvadātājs pasažierim piedāvā sniegt rakstisku ziņojumu ar šādi saglabāto informāciju.

3. Pārvadātājs pasažierim piegādā bagāžas identifikācijas birku par katru reģistrētās bagāžas gabalu.

4. Pasažierim rakstiski paziņo par to, ka, piemērojot šo konvenciju, tā regulē un var ierobežot pārvadātāju atbildību attiecībā uz miesas bojājumiem vai nāvi, vai bagāžas iznīcināšanu, nozaudēšanu vai sabojāšanu, vai aizkavēšanu.

5. Iepriekš minēto punktu neievērošana neietekmē pārvadājumu līguma esamību vai derīgumu, uz kuru tomēr attiecas šīs konvencijas noteikumi, tostarp noteikumi par atbildības ierobežošanu.

4. pants

Krava

1. Par kravas pārvadājumiem tiek piegādāta gaisa kravas pavadzīme.

2. Gaisa kravas pavadzīmes piegādāšanu var aizstāt ar jebkuru citu līdzekli, kurš saglabā ierakstu par veicamo pārvadājumu. Izmantojot šādus citus līdzekļus, pārvadātājs, ja to pieprasa nosūtītājs, piegādā viņam bagāžas kvīti, kas ļauj identificēt sūtījumu un piekļūt informācijai, kura ietverta ar šādu citu līdzekli saglabātā ierakstā.

5. pants

Gaisa kravas pavadzīmes vai bagāžas kvīts saturs

Gaisa kravas pavadzīmē vai bagāžas kvītī ietver:

a) norādi uz izbraukšanas un galamērķa vietām;

b) ja izbraukšanas un galamērķa vietas ir vienas Konvencijas dalībvalsts teritorijā, bet viena vai vairākas norunātās apstāšanās vietas atrodas kādas citas valsts teritorijā, norādi vismaz uz vienu šādu apstāšanās vietu; un

c) norādi par sūtījuma svaru.

6. pants

Dokuments, kurš attiecas uz kravas raksturu

Vajadzības gadījumā nosūtītājam jānokārto muitas, policijas un tamlīdzīgu valsts iestāžu formalitātes, lai piegādātu dokumentu, kurš norāda kravas raksturu. Šis noteikums pārvadātājam nerada nekādus no tā izrietošus pienākumus, saistības vai atbildību.

7. pants

Gaisa kravas pavadzīmes apraksts

1. Nosūtītājs sagatavo trīs gaisa kravas pavadzīmes oriģināleksemplārus.

2. Uz pirmā eksemplāra ir atzīme "pārvadātājam", un to paraksta nosūtītājs. Uz otrā eksemplāra ir atzīme "kravas saņēmējam", to paraksta nosūtītājs un pārvadātājs. Trešo eksemplāru paraksta pārvadātājs, kurš pēc kravas pieņemšanas to nodod nosūtītājam.

3. Pārvadātāja un nosūtītāja paraksts var būt drukāts vai uzspiests.

4. Ja pēc nosūtītāja lūguma gaisa kravas pavadzīmi sagatavo pārvadātājs, ja vien nav pierādījuma par pretējo, uzskatāms, ka viņš to izdarījis nosūtītāja vārdā.

8. pants

Dokumentācija par vairākiem iepakojumiem

Ja ir vairāk nekā viens iepakojums,

a) kravas pārvadātājam ir tiesības pieprasīt, lai nosūtītājs sagatavotu atsevišķas gaisa kravas pavadzīmes;

b) nosūtītājam ir tiesības pieprasīt, lai pārvadātājs piegādātu atsevišķas bagāžas kvītis, ja tiek izmantoti citi līdzekļi, kas minēti 4. panta 2. punktā.

9. pants

Dokumentiem izvirzīto prasību neievērošana

Konvencijas 4. līdz 8. panta noteikumu neievērošana neietekmē pārvadājuma līguma esamību vai derīgumu, uz kuru tomēr attiecas šīs konvencijas noteikumi, tostarp noteikumi attiecībā uz atbildības ierobežošanu.

10. pants

Atbildība par dokumentācijas rekvizītiem

1. Nosūtītājs atbild par rekvizītu pareizību un par paziņojumiem attiecībā uz kravu, kurus tas ir iekļāvis vai kuri tā vārdā iekļauti gaisa kravas pavadzīmē vai kurus tas ir sniedzis vai kuri tā vārdā sniegti pārvadātājam norādīšanai bagāžas kvītī vai iekļaušanai ierakstā, kas saglabāts ar 4. panta 2. punktā minētā cita līdzekļa palīdzību. Iepriekšminētais ir piemērojams arī tad, ja persona, kura darbojas nosūtītāja vārdā, ir pārvadātāja pārstāvis.

2. Nosūtītājs atlīdzina pārvadātājam visus zaudējumus, kas radušies tam vai jebkurai citai personai, pret kuru pārvadātājs ir atbildīgs, tādēļ, ka neatbilstoši, neprecīzi vai nepilnīgi ir rekvizīti un paziņojumi, kurus piegādājis nosūtītājs vai kuri piegādāti tā vārdā.

3. Ievērojot šā panta 1. un 2. punkta noteikumus, pārvadātājs atlīdzina nosūtītājam visus zaudējumus, kas radušies tam vai jebkurai citai personai, pret kuru nosūtītājs ir atbildīgs, tādēļ, ka neatbilstoši, neprecīzi vai nepilnīgi ir rekvizīti un paziņojumi, kurus pārvadātājs ir iekļāvis vai kuri viņa vārdā ir iekļauti bagāžas kvītī vai ierakstā, kurš saglabāts, izmantojot 4. panta 2. punktā minēto citu līdzekli.

11. pants

Dokumentācijas pierādījuma spēks

1. Gaisa kravas pavadzīme vai bagāžas kvīts ir prima facie pierādījums līguma noslēgšanai, kravas pieņemšanai un pavadzīmē minētajiem pārvadājumu nosacījumiem.

2. Jebkuri gaisa kravas pavadzīmē vai bagāžas kvītī ietvertie ziņojumi par kravas svaru, izmēriem un iepakojumu, kā arī ziņojumi par iepakojumu skaitu ir prima facie pierādījums norādītajiem faktiem; ziņojumi attiecībā uz kravas daudzumu, stāvokli un tilpumu nav uzskatāmi par pierādījumiem pret pārvadātāju, izņemot tiktāl, ciktāl tie abi ir bijuši un ir norādīti gaisa kravas pavadzīmē vai bagāžas kvītī, kurus pārvadātājs pārbaudījis nosūtītāja klātbūtnē vai kuri attiecas uz acīmredzamo kravas stāvokli.

12. pants

Tiesības rīkoties ar kravu

1. Ievērojot savas saistības izpildīt visus pārvadājuma līgumā minētos pienākumus, nosūtītājam ir tiesības rīkoties ar kravu, izņemot to izbraukšanas vai galamērķa lidostā, apturot to brauciena laikā nolaižoties vai pieprasot, lai tā tiktu nogādāta galamērķa vietā vai brauciena laikā personai, kas nav sākotnēji norādītais kravas saņēmējs, vai pieprasot, lai tā tiktu atgriezta izbraukšanas lidostā. Nosūtītājs nedrīkst izmantot šīs rīcības tiesības tādā veidā, kas kaitētu pārvadātājam vai citiem nosūtītājiem, un viņam jāatlīdzina jebkuri izdevumi, kuri radušies šo tiesību izmantošanas rezultātā.

2. Ja nav iespējams izpildīt nosūtītāja norādes, pārvadātājam par to nekavējoties jāinformē nosūtītājs.

3. Ja pārvadātājs izpilda nosūtītāja norādes par rīkošanos ar kravu, nepieprasot uzrādīt to gaisa kravas pavadzīmes vai bagāžas kvīts daļu, kura pēdējam ir piegādāta, pārvadātājs, neskarot savas tiesības saņemt atlīdzību no nosūtītāja, būs atbildīgs par jebkuriem zaudējumiem, kas var būt radušies jebkurai personai, kuras rīcībā likumīgi ir šī gaisa kravas pavadzīmes vai bagāžas kvīts daļa.

4. Nosūtītājam piešķirtās tiesības izbeidzas brīdī, kad saskaņā ar 13. pantu stājas spēkā kravas saņēmēja tiesības. Taču ja kravas saņēmējs atsakās pieņemt kravu vai ar viņu nevar sazināties, nosūtītājs atjauno savas tiesības rīkoties ar kravu.

13. pants

Kravas piegādāšana

1. Izņemot gadījumus, kad nosūtītājs ir izmantojis savas 12. pantā minētās tiesības, kravas saņēmējs pēc kravas pienākšanas galamērķa vietā ir tiesīgs pieprasīt, lai pārvadātājs tam piegādātu kravu pēc tam, kad ir nokārtoti veicamie maksājumi un ir izpildīti pārvadājuma nosacījumi.

2. Ja vien nav panākta cita vienošanās, pārvadātājam ir jāpaziņo kravas saņēmējam, tiklīdz krava ir pienākusi.

3. Ja pārvadātājs pieļauj kravas pazušanu vai arī ja krava nav pienākusi pēc septiņām dienām kopš paredzētās pienākšanas dienas, kravas saņēmējs pret pārvadātāju ir tiesīgs piemērot no pārvadājumu līguma izrietošās tiesības.

14. pants

Nosūtītāja un kravas saņēmēja tiesību realizēšana

Nosūtītājs un kravas saņēmējs var attiecīgi realizēt visas tiesības, kuras tiem ir piešķirtas ar 12. un 13. pantu, katrs savā vārdā neatkarīgi no tā, vai tas darbojas savās vai kāda cita interesēs, ar noteikumu, ka tas pilda pienākumus, kas uzlikti atbilstīgi pārvadājumu līgumam.

15. pants

Nosūtītāja un kravas saņēmēja attiecības vai savstarpējās trešo pušu attiecības

1. Konvencijas 12., 13. un 14. pants neietekmē ne nosūtītāja un kravas saņēmēja attiecības vienam ar otru, ne arī savstarpējās trešo pušu attiecības, kuru tiesības ir iegūtas no nosūtītāja vai kravas saņēmēja.

2. Konvencijas 12., 13. un 14. panta noteikumus var izmainīt tikai tad, ja tas ir skaidri noteikts gaisa kravas pavadzīmē vai bagāžas kvītī.

16. pants

Muitas, policijas vai citu valsts iestāžu formalitātes

1. Nosūtītājam jāsniedz tāda informācija un tādi dokumenti, kādi nepieciešami, lai nokārtotu muitas, policijas un jebkuru citu valsts iestāžu formalitātes pirms kravas piegādāšanas tās saņēmējam. Nosūtītājs ir atbildīgs pret pārvadātāju par jebkuriem zaudējumiem, kas radušies šādas informācijas vai dokumentu trūkuma, nepietiekamības vai neatbilstības dēļ, ja vien zaudējumi nav radušies pārvadātāja, tā darbinieku vai pārstāvja dēļ.

2. Pārvadātājam nav jānoskaidro, vai šāda informācija ir pareiza vai šādi dokumenti ir pietiekami.

III NODAĻA

Pārvadātāja atbildība un zaudējuma atlīdzības apmērs

17. pants

Pasažieru miesas bojājumi un nāve — bagāžas bojājumi

1. Pārvadātājs atbild par zaudējumiem, kas radušies pasažiera miesas bojājumu vai nāves gadījumā, taču vienīgi pie nosacījuma, ka nelaimes gadījums, kurš izraisīja miesas bojājumus vai nāvi, notika gaisa kuģī vai jebkuru iekāpšanas vai izkāpšanas darbību laikā.

2. Pārvadātājs atbild par zaudējumu, kas radies reģistrētas bagāžas iznīcināšanas, pazušanas vai sabojāšanas gadījumā, taču vienīgi pie nosacījuma, ka notikums, kurš izraisīja bagāžas iznīcināšanu, pazušanu vai sabojāšanu, notika gaisa kuģī vai jebkurā brīdī, kad par reģistrēto bagāžu atbildēja pārvadātājs. Taču pārvadātājs nav atbildīgs tādā apmērā, kādā kaitējums iestājās bagāžai raksturīga bojājuma, īpašības vai defekta rezultātā. Nereģistrētas bagāžas, tostarp personīgo lietu gadījumā pārvadātājs ir atbildīgs tad, ja zaudējums radies viņa vai viņa darbinieku vai pārstāvju vainas dēļ.

3. Ja pārvadātājs pieļauj reģistrētās bagāžas pazušanu vai arī ja reģistrētā bagāža nav pienākusi 21 dienas laikā pēc paredzētās pienākšanas dienas, pasažieris ir tiesīgs pret pārvadātāju realizēt no pārvadājuma līguma izrietošās tiesības.

4. Ja vien nav norādīts citādi, šajā konvencijā ar terminu "bagāža" apzīmē gan reģistrētu, gan nereģistrētu bagāžu.

18. pants

Kravas bojājumi

1. Pārvadātājs atbild par zaudējumu, kas radies kravas iznīcināšanas, pazušanas vai sabojāšanas gadījumā, taču vienīgi pie nosacījuma, ka notikums, kurš izraisīja šo zaudējumu, notika gaisa pārvadājuma laikā.

2. Taču pārvadātājs nav atbildīgs tādā mērā, kādā viņš pierāda, ka kravas iznīcināšanu, pazušanu vai sabojāšanu izraisīja viens vai vairāki no šādiem faktoriem:

a) raksturīgs šīs kravas bojājums, īpašība vai trūkums;

b) defektīva šīs kravas iepakošana, ko veikusi persona, kura nav pārvadātājs, tā darbinieks vai pārstāvis;

c) kara darbība vai bruņots konflikts;

d) valsts iestādes darbība, kas veikta saistībā ar kravas ievešanu, izvešanu vai tranzītu.

3. Gaisa pārvadājums šā panta 1. punkta nozīmē aptver laikposmu, kurā par kravu atbild pārvadātājs.

4. Gaisa pārvadājuma laikposms neattiecas uz pārvadājumiem pa sauszemi, jūru vai iekšējo ūdensceļu, kas veikti ārpus lidostas. Tomēr, ja šādi pārvadājumi notiek, izpildot gaisa pārvadājumu līgumu, iekraušanas, piegādes vai pārkraušanas nolūkos, tiek pieņemts, ka, ja vien nav pierādījuma par pretējo, zaudējums ir tāda notikuma rezultāts, kurš notika gaisa pārvadājuma laikā. Ja pārvadātājs bez nosūtītāja piekrišanas pārvadājumu aizstāj ar kādu citu transporta veidu attiecībā uz visu vai daļu no pārvadājuma, kam saskaņā ar vienošanos starp pusēm jābūt gaisa pārvadājumam, ir uzskatāms, ka šāds pārvadājums ar citu transporta veidu notiek gaisa pārvadājuma laikposmā.

19. pants

Aizkavējums

Pārvadātājs atbild par zaudējumu, kas radies, aizkavējot pasažieru, bagāžas vai kravas pārvadāšanu ar lidmašīnu. Tomēr pārvadātājs neatbild par zaudējumu, kas radies aizkavējuma rezultātā, ja viņš pierāda, ka viņš, viņa darbinieki un pārstāvji darīja visu, kas bija nepieciešams, lai novērstu zaudējumu, vai arī ka tam vai tiem šāda darbība bija neiespējama.

20. pants

Atbrīvošana no atbildības

Ja pārvadātājs pierāda, ka zaudējums radās vai to sekmēja tādas personas nolaidība vai kāda cita neatļauta darbība vai bezdarbība, kura pieprasa kompensāciju vai no kuras viņš vai viņa iegūst savas tiesības, pārvadātājs pilnībā vai daļēji ir atbrīvots no atbildības pret prasītāju tādā mērā, kādā šāda nolaidība, neatļauta darbība vai bezdarbība izraisīja vai sekmēja šo zaudējumu. Ja kāda pasažiera miesas bojājumu vai nāves dēļ kompensāciju pieprasa persona, kura nav pasažieris, pārvadātājs līdzīgi pilnībā vai daļēji ir atbrīvots no atbildības tādā mērā, kādā viņš pierāda, ka šo zaudējumu izraisīja vai sekmēja šī pasažiera nolaidība, cita neatļauta darbība vai bezdarbība. Šis pants attiecas uz visiem šajā konvencijā ietvertajiem atbildības noteikumiem, tostarp 21. panta 1. punktu.

21. pants

Kompensācija pasažieru miesas bojājumu vai nāves gadījumā

1. Attiecībā uz zaudējumu, kas rodas atbilstīgi 17. panta 1. punktam un kas nepārsniedz 100 000 īpašās aizņēmumtiesības par katru pasažieri, pārvadātājs nevar izslēgt vai ierobežot savu atbildību.

2. Pārvadātājs neatbild par zaudējumiem, kas rodas saskaņā ar 17. panta 1. punktu, tādā apmērā, kādā tas pārsniedz 100000 īpašās aizņēmumtiesības par katru pasažieri, ja viņš pierāda, ka:

a) šāds zaudējums neradās pārvadātāja, viņa darbinieku vai pārstāvju nolaidības, citas neatļautas darbības vai bezdarbības dēļ; vai

b) šāds zaudējums radās vienīgi kādas trešās puses nolaidības, citas neatļautas darbības vai bezdarbības dēļ.

22. pants

Maksimālā atbildība attiecībā uz aizkavējumu, bagāžu un kravu

1. Zaudējuma gadījumā, ko izraisa 19. pantā minētais personu pārvadājuma aizkavējums, pārvadātāja atbildība par katru pasažieri nepārsniedz 4 150 īpašās aizņēmumtiesības.

2. Pārvadājot bagāžu, pārvadātāja atbildība bagāžas iznīcināšanas, pazušanas, sabojāšanas vai aizkavēšanas gadījumā nepārsniedz 1 000 īpašās aizņēmumtiesības par katru pasažieri, ja vien pasažieris brīdī, kad reģistrētā bagāža tika nodota pārvadātājam, nebija iesniedzis īpašu paziņojumu par piegādi galamērķī un nebija samaksājis papildu summu, ja tas bija nepieciešams. Tādā gadījumā pārvadātājam būs jāsamaksā summa, kas nepārsniedz deklarēto summu, ja vien viņš nepierāda, ka šī summa ir lielāka nekā pasažiera faktiskā interese par piegādi galamērķī.

3. Pārvadājot kravu, pārvadātāja atbildība kravas iznīcināšanas, pazušanas, sabojāšanas vai aizkavēšanas gadījumā nepārsniedz 17 īpašās aizņēmumtiesības par kilogramu, ja vien nosūtītājs brīdī, kad iepakojums tika nodots pārvadātājam, nebija iesniedzis īpašu deklarāciju, kurā izrāda īpašu interesi par bagāžas nogādāšanu galamērķī, un nebija samaksājis papildu summu, ja tas bija nepieciešams. Tādā gadījumā pārvadātājam būs jāsamaksā summa, kas nepārsniedz deklarēto summu, ja vien viņš nepierāda, ka šī summa ir lielāka nekā nosūtītāja faktiskā interese par piegādi galamērķī.

4. Kravas vai jebkura tajā ietvertā priekšmeta iznīcināšanas, pazušanas, sabojāšanas vai aizkavēšanas gadījumā svars, kas jāņem vērā, nosakot daudzumu, ar kādu aprobežojas pārvadātāja atbildība, ir tikai kopējais attiecīgā iepakojuma vai attiecīgo iepakojumu svars. Tomēr, ja kravas vai jebkura tajā ietvertā priekšmeta daļas iznīcināšana, pazušana, sabojāšana vai aizkavēšana ietekmē citu iepakojumu vērtību, kuri norādīti šajā pašā gaisa kravas pavadzīmē vai šai pašā kvītī, vai arī, ja tās netika izsniegtas, pēc tā paša ieraksta, ko saglabā ar citiem līdzekļiem, kuri minēti 4. panta 2. punktā, nosakot maksimālo atbildību, ņem vērā arī kopējo šāda iepakojuma vai iepakojumu svaru.

5. Šā panta 1. un 2. punkta noteikumi nav piemērojami, ja tiek pierādīts, ka zaudējums radās pārvadātāja, tā darbinieku vai pārstāvju darbības vai bezdarbības rezultātā, kas tika veikta ar nodomu radīt zaudējumu vai neapdomīgi, tomēr apzinoties šo zaudējumu rašanās varbūtību; ar noteikumu, ka šādas kāda darbinieka vai pārstāvja darbības vai bezdarbības gadījumā tiek pierādīts, ka šāds darbinieks vai pārstāvis darbojās, pildot savus darba pienākumus.

6. Konvencijas 21. pantā un šajā pantā noteiktie ierobežojumi nekavē tiesu saskaņā ar attiecīgiem tiesību aktiem piespriest segt visas vai daļu no tiesu izmaksām un pārējiem tiesvedības izdevumiem, kas radušies prasītājam, tostarp procentus. Iepriekšminētais noteikums nav piemērojams, ja piespriesto zaudējumu apjoms bez tiesas izmaksām un citiem tiesvedības izdevumiem nepārsniedz summu, kuru pārvadātājs ir rakstiski piedāvājis prasītājam sešu mēnešu laikā kopš kaitējuma iestāšanās dienas vai pirms šās procesa uzsākšanas, ja tas notiek vēlāk.

23. pants

Naudas vienību konvertācija

1. Tiek uzskatīts, ka summas, kas izteiktas īpašajās aizņēmumtiesībās šajā konvencijā, attiecas uz īpašajām aizņēmumtiesībām, kā to noteicis Starptautiskais valūtas fonds. Šīs summas tiesvedības gadījumā konvertē valsts valūtās saskaņā ar šādu valūtu vērtību īpašo aizņēmumtiesību izteiksmē sprieduma dienā. Valsts valūtas vērtību īpašo aizņēmumtiesību izteiksmē Konvencijas dalībvalstij, kura ir Starptautiskā valūtas fonda locekle, aprēķina saskaņā ar novērtējuma metodi, ko lieto Starptautiskais valūtas fonds un kas attiecībā uz tās darbībām un darījumiem ir spēkā sprieduma dienā. Valsts valūtas vērtību īpašo aizņēmumtiesību izteiksmē Konvencijas dalībvalstij, kura nav Starptautiskā valūtas fonda locekle, aprēķina šīs valsts noteiktajā veidā.

2. Tomēr valstis, kuras nav Starptautiskā valūtas fonda locekles un kuru tiesību akti nepieļauj šā panta 1. punkta noteikumu piemērošanu, ratificēšanas vai pievienošanās brīdī vai jebkurā brīdī pēc tam drīkst paziņot, ka pārvadātāja 21. pantā noteiktā maksimālā atbildība tiesvedībā to teritorijā ir noteikta 1 500 000 naudas vienību apmērā par pasažieri; attiecībā uz 22. panta 1. punktu - 62 500 naudas vienības par pasažieri; attiecībā uz 22. panta 2. punktu - 15 000 naudas vienības par pasažieri; attiecībā uz 22. panta 3. punktu - 250 naudas vienības par kilogramu. Šī naudas vienība atbilst 65,5 miligramiem 900. raudzes zelta. Šīs summas var konvertēt attiecīgajā valsts valūtā, tās noapaļojot. Šīs summas tiek konvertētas valsts valūtā saskaņā ar attiecīgās valsts tiesību aktiem.

3. Aprēķins, kas minēts šā panta 1. punkta pēdējā teikumā, un konvertēšanas metode, kas minēta šā panta 2. punktā, ir sagatavoti tā, lai cik vien iespējams Konvencijas dalībvalsts valsts valūtā izteiktu to pašu reālo vērtību 21. un 22. pantā minētajām summām, kas tiktu iegūtas no šā panta 1. punkta pirmo trīs teikumu piemērošanas. Konvencijas dalībvalstis attiecīgi paziņo noguldītājam aprēķina veidu saskaņā ar šā panta 1. punktu vai šā panta 2. punktā minētās konvertēšanas rezultātu, iesniedzot šīs konvencijas ratificēšanas, akceptēšanas, apstiprināšanas vai pievienošanās dokumentu vai izmainot to.

24. pants

Ierobežojumu pārskatīšana

1. Neskarot šīs konvencijas 25. panta noteikumus un saskaņā ar šā panta 2. punktu, depozitārs pārskata 21., 22. un 23. pantā minēto maksimālo atbildību reizi piecos gados, turklāt pirmā šāda pārskatīšana notiks piektā gada beigās pēc šīs konvencijas spēkā stāšanās dienas, bet gadījumā, ja Konvencija nestājas spēkā piecu gadu laikā kopš dienas, kad tā bija pirmo reizi atvērta parakstīšanai, tad pirmā gada laikā kopš tās stāšanās spēkā, ar atsauci uz inflācijas faktoru, kas atbilst uzkrātajai inflācijas likmei kopš iepriekšējās pārskatīšanas vai pirmajā gadījumā - kopš Konvencijas spēkā stāšanās dienas. Inflācijas koeficienta mērījums, ko izmanto inflācijas faktora noteikšanai, ir to valstu patēriņa cenu indeksa palielinājuma vai samazinājuma ikgadējās likmes vidējais svērtais rādītājs, kuru valūtas veido īpašās aizņēmumtiesības, kas minētas 23. panta 1. punktā.

2. Ja iepriekšējā punktā minētās pārskatīšanas rezultātā tiek secināts, ka inflācijas faktors ir pārsniedzis 10 %, depozitārs paziņo Konvencijas dalībvalstīm par maksimālās atbildības apjomu pārskatīšanu. Šāda pārskatīšana stājas spēkā sešus mēnešus pēc tās paziņošanas Konvencijas dalībvalstīm. Ja trīs mēnešu laikā pēc tās paziņošanas Konvencijas dalībvalstīm vairums no tām izsaka savu neatzīšanu, pārskatīšana nestājas spēkā un depozitārs šo jautājumu iesniedz izskatīšanai Konvencijas dalībvalstu sanāksmē. Depozitārs nekavējoties paziņo visām Konvencijas dalībvalstīm par pārskatīšanas stāšanos spēkā.

3. Neatkarīgi no šā panta 1. punkta, šā panta 2. punktā minēto procedūru piemēro jebkurā brīdī ar noteikumu, ka viena trešā daļa no Konvencijas dalībvalstīm izsaka šādu vēlmi ar nosacījumu, ka kopš iepriekšējās pārskatīšanas vai kopš šīs konvencijas spēkā stāšanās dienas 1. punktā minētais inflācijas faktors ir pārsniedzis 30 %, ja pārskatīšana nav notikusi agrāk. Turpmākā pārskatīšana, kurā izmanto šā panta 1. punktā minēto procedūru, notiks reizi piecos gados, sākot ar piektā gada beigām pēc šajā punktā minētās pārskatīšanas dienas.

25. pants

Noteikums par ierobežojumiem

Pārvadātājs drīkst noteikt, ka uz pārvadājuma līgumu attiecas lielāka maksimālā atbildība nekā atbildība, kas paredzēta šajā konvencijā, vai arī neattiecas nekāda maksimālā atbildība.

26. pants

Līguma noteikumu spēkā neesamība

Jebkurš noteikums, kurš virzīts uz to, lai pārvadātāju atbrīvotu no atbildības vai lai noteiktu zemāku ierobežojums nekā tas, kurš noteikts šajā konvencijā, ir spēkā neesošs, bet šāda noteikuma spēkā neesamība nenozīmē visa līguma spēkā neesamību, uz kuru joprojām attiecas šīs konvencijas noteikumi.

27. pants

Brīvība slēgt līgumus

Nekas no šajā konvencijā minētā nekavē pārvadātāju atteikties no pārvadājuma līguma slēgšanas, no brīvprātīgas atteikšanās no jebkuras aizstāvības, kas pieejama atbilstīgi šai konvencijai, vai no tādu nosacījumu noteikšanas, kuri nav pretrunā šīs konvencijas noteikumiem.

28. pants

Avansa maksājumi

Gaisa kuģu avāriju gadījumā, kā rezultātā pasažieriem tiek nodarīti miesas bojājumi vai iestājas nāve, pārvadātājs, ja to pieprasa viņa valsts tiesību akti, nekavējoties veic avansa maksājumus fiziskai personai vai personām, kuras ir tiesīgas pieprasīt kompensāciju, lai izpildītu tūlītējas šādu personu ekonomiskās vajadzības. Šādi avansa maksājumi nav atbildības atzīšana un tos var atskaitīt no jebkurām summām, kuras pārvadātājs pēc tam samaksā kā zaudējumus.

29. pants

Prasību pamats

Saistībā ar pasažieru, bagāžas un kravas pārvadāšanu jebkuru prasību pēc zaudējumu atlīdzības, lai kā tā būtu pamatota - ar šo konvenciju, ar līgumu, ar tiesību aktiem par kaitējuma atlīdzību vai kā citādi, — var iesniegt tikai saskaņā ar nosacījumiem un atbildības ierobežojumiem, kuri noteikti šai konvencijā, neskarot jautājumu par to, kas ir personas, kurām ir tiesības iesniegt prasību un kādas ir viņu attiecīgās tiesības. Jebkurā šādā prasībā zaudējumi, kas pēc būtības ir soda nauda vai naudas sods, vai citi zaudējumi, kas nav faktiskā kaitējuma kompensācija, ir neatgūstami.

30. pants

Darbinieki, pārstāvji — prasību summēšana

1. Ja pret pārvadātāja darbinieku vai pārstāvi ir izvirzīta prasība, kas pamatojas uz tādu zaudējumu, uz kuru attiecas Konvencija, šāds darbinieks vai pārstāvis, ja viņš vai viņa pierāda, ka viņš vai viņa ir darbojies (-usies), pildot savus darba pienākumus, ir tiesīgs izmantot nosacījumus un atbildības ierobežojumus, kurus pats pārvadātājs var izmantot atbilstīgi šai konvencijai.

2. Kopējā summa, ko veido summas, kuras ir atgūstamas no pārvadātāja, viņa darbiniekiem vai pārstāvjiem, šajā gadījumā nepārsniedz minēto maksimālo apjomu.

3. Izņemot kravas pārvadāšanas gadījumus, šā panta 1. un 2. punkta noteikumi nav piemērojami, ja tiek pierādīts, ka zaudējums radās tādas darbinieka vai pārstāvja darbības vai bezdarbības rezultātā, kas tika veikta ar nodomu radīt zaudējumus vai neapdomīgi, bet tomēr apzinoties šo zaudējumu rašanās varbūtību.

31. pants

Sūdzību pieteikšanas termiņš

1. Reģistrētās bagāžas vai kravas saņemšana bez sūdzības pieteikšanas no tādas personas puses, kura ir tiesīga to saņemt, ir prima facie pierādījums tam, ka tā ir piegādāta labā stāvokli un saskaņā ar pārvadājuma dokumentu vai ierakstu, kas saglabāts ar 3. panta 2. punktā un 4. panta 2. punktā minēto citu līdzekļu palīdzību.

2. Zaudējumu gadījumā personai, kura ir tiesīga saņemt bagāžu vai kravu, tūlīt pēc zaudējuma atklāšanas, bet reģistrētās bagāžas gadījumā ne vēlāk kā septiņu dienu laikā pēc saņemšanas un kravas gadījumā ne vēlāk kā 14 dienu laikā pēc saņemšanas dienas jāiesniedz sūdzība pārvadātājam. Bagāžas vai kravas aizkavēšanas gadījumā sūdzība jāsagatavo ne vēlāk kā 21 dienu pēc dienas, kad bagāža vai krava tika nodota viņa rīcībā.

3. Katra sūdzība ir jāsagatavo rakstiskā veidā un jānodod vai jānosūta iepriekš minētajos termiņos.

4. Ja augstāk minētajos termiņos sūdzība nav sagatavota, pret pārvadātāju neizvirza prasību par zaudējumu atlīdzināšanu, izņemot gadījumu, kad no viņa puses ir vērojama krāpšana.

32. pants

Atbildīgās personas nāve

Atbildīgās personas nāves gadījumā prasību par zaudējumu atlīdzināšanu saskaņā ar šīs konvencijas noteikumiem izvirza pret tiem, kuri juridiski pārstāv viņa vai viņas mantojumu.

33. pants

Jurisdikcija

1. Prasība par zaudējumu atlīdzību pēc prasītāja izvēles jāizvirza vienas Konvencijas dalībvalsts teritorijā vai nu tiesā pēc pārvadātāja juridiskās adreses, pēc galvenās darbības vietas, pēc viņa darbības vietas tajā laikā, kas tika noslēgts līgums, vai arī tiesā pēc galamērķa vietas.

2. Attiecībā uz zaudējumu, kas rodas pasažiera miesas bojājumu vai nāves rezultātā, prasību var izvirzīt kādā no šā panta 1. punktā minētajām tiesām vai arī kādas Konvencijas dalībvalsts teritorijā, kurā nelaimes gadījuma brīdī pasažierim bija viņa galvenā un pastāvīgā dzīvesvieta un no kuras vai uz kuru pārvadātājs veic pasažieru gaisa pārvadājumus, ar savu gaisa kuģi vai ar kāda cita pārvadātāja gaisa kuģi saskaņā ar komerclīgumu, un kurā šis pārvadātājs veic ar pasažieru gaisa pārvadājumiem saistīto uzņēmējdarbību no telpām, kuras ir nomātas, kuras pieder šim pārvadātājam vai kādam citam pārvadātājam, ar kuru tas ir noslēdzis komerclīgumu.

3. Šā panta 2. punktā:

a) "komerclīgums" ir līgums, kurš nav pārstāvības līgums un kurš ir noslēgts starp pārvadātājiem un attiecas uz viņu kopīgo pakalpojumu sniegšanu pasažieru gaisa pārvadājumiem;

b) "galvenā un pastāvīgā dzīves vieta" ir dzīvesvieta, kas ir pastāvīga un noteikta pasažiera mītnes vieta nelaimes gadījuma brīdī. Šajā sakarā pasažiera pilsonība nav noteicošais faktors.

4. Jautājumus par procedūru reglamentē tiesību akti, atbilstoši kuriem darbojas lietas izskatītāja tiesa.

34. pants

Šķīrējtiesa

1. Saskaņā ar šā panta noteikumiem kravas pārvadājuma līguma puses var noteikt, ka jebkuru strīdu par pārvadātāja atbildību atbilstoši šai konvencijai izskata šķīrējtiesa. Šādu vienošanos noformē rakstiski.

2. Arbitrāžas process pēc atbildētāja izvēles notiek kādā no 33. pantā minētajām jurisdikcijām.

3. Šķīrējtiesnesis vai šķīrējtiesa piemēro šīs konvencijas noteikumus.

4. Tiek uzskatīts, ka šā panta 2. un 3. punkta noteikumi ir daļa no katras šķīrējtiesas klauzulas vai vienošanās, un jebkurš šādas klauzulas vai vienošanās noteikums, kas tiem neatbilst, ir spēkā neesošs.

35. pants

Prasību ierobežojums

1. Tiesības pieprasīt zaudējumu atlīdzību izbeidzas, ja prasība nav iesniegta divu gadu laikā kopš dienas, kad gaisa kuģis ieradās galamērķī, no dienas, kad gaisa kuģim būtu jāierodas galamērķī, vai no dienas, kad pārvadājums tika pārtraukts.

2. Šā laikposma aprēķināšanas metodiku nosaka saskaņā ar tiesību aktiem, atbilstīgi kuriem darbojas tiesa, kas izskata šo lietu.

36. pants

Transfērais pārvadājums

1. Gadījumā, ja pārvadājumu veic vairāki pārvadātāji pēc kārtas un uz tas attiecas 1. panta 3. punktā minētā definīcija, uz katru pārvadātāju, kurš uzņem pasažierus, bagāžu vai kravu, attiecas šajā konvencijā izklāstītie noteikumi, un tas tiek uzskatīts par vienu no pārvadājuma līguma pusēm tiktāl, ciktāl šis līgums skar to pārvadājuma daļu, kas tiek veikta tā pārraudzībā.

2. Šāda veida pārvadājuma gadījumā pasažieris vai jebkura persona, kurai ir tiesības uz kompensāciju, var iesniegt prasību vienīgi pret pārvadātāju, kas īstenoja pārvadājumu, kura laikā notika aizkavējums vai nelaimes gadījums, ja vien skaidras vienošanās rezultātā pirmais pārvadātājs nav uzņēmies atbildību par visu braucienu.

3. Attiecībā uz bagāžu vai kravu pasažierim vai nosūtītājam būs prasījuma tiesības pret pirmo pārvadātāju, bet pasažierim vai nosūtītājam, kurš ir tiesīgs saņemt bagāžu vai kravu, būs prasījuma tiesības pret pēdējo pārvadātāju, turklāt ikviens drīkst izvirzīt prasību pret pārvadātāju, kas īstenoja pārvadājumu, kura laikā notika bagāžas vai kravas iznīcināšana, nozaudēšana, sabojāšana vai aizkavēšana. Šie pārvadātāji būs solidāri un katrs atsevišķi atbildīgi pret pasažieri, kravas nosūtītāju vai kravas saņēmēju.

37. pants

Tiesības izvirzīt regresa prasības pret trešām personām

Nekas no šajā konvencijā minētā neietekmē jautājumu par to, vai personai, kura ir atbildīga par zaudējumu saskaņā ar tās noteikumiem, ir tiesības izvirzīt regresa prasību pret jebkuru citu personu.

IV NODAĻA

Kombinētais pārvadājums

38. pants

Kombinētais pārvadājums

1. Kombinētā pārvadājuma gadījumā, ko daļēji veic ar lidmašīnu, bet daļēji — izmantojot citu pārvadājuma veidu, šīs konvencijas noteikumi saskaņā ar 18. panta 4. punktu attiecas vienīgi uz gaisa pārvadājumiem ar noteikumu, ka uz tie attiecas 1. pants.

2. Kombinētā pārvadājuma gadījumā nekas no šajā konvencijā minētā netraucē pusēm gaisa pārvadājumu dokumentā iekļaut nosacījumus attiecībā uz citiem pārvadājumu veidiem ar noteikumu, ka attiecībā uz gaisa pārvadājumiem tiek ievēroti šīs konvencijas noteikumi.

V NODAĻA

Gaisa pārvadājumi, ko veic persona, kura nav līgumpārvadātājs

39. pants

Līgumpārvadātājs Faktiskais pārvadātājs

Šīs nodaļas noteikumus piemēro, ja viena persona (turpmāk saukta "līgumpārvadātājs") ar pasažieri, nosūtītāju vai personu, kas darbojas pasažiera vai nosūtītāja vārdā, noslēdz pārvadājuma līgumu, kuru reglamentē šī konvencija, un kāda cita persona (turpmāk saukta "faktiskais pārvadātājs"), pamatojoties uz līgumpārvadātāja piešķirtajām pilnvarām, veic visu pārvadājumu vai daļu no tā, taču attiecībā uz šo daļu nav transfērais pārvadātājs šīs konvencijas nozīmē. Tiek pieņemts, ka šādas pilnvaras ir piešķirtas, ja nav pierādījuma par pretējo.

40. pants

Līgumpārvadātāja un faktiskā pārvadātāja atbildība

Ja faktiskais pārvadātājs īsteno visu pārvadājumu vai daļu no pārvadājuma, kuru saskaņā ar 39. pantā minēto līgumu reglamentē šī konvencija, un izņemot gadījumu, kad šajā nodaļā ir paredzēts citādi, gan uz līgumpārvadātāju, gan uz faktisko pārvadātāju attiecas šīs konvencijas noteikumi, uz pirmo — par visu pārvadājumu, kurš paredzēts šādā līgumā, bet uz pēdējo — vienīgi par pārvadājumu, kuru tas veic.

41. pants

Savstarpējā atbildība

1. Darbība vai bezdarbība, ko īsteno faktiskais pārvadātājs, viņa pārstāvji un darbinieki, kuri darbojas, pildot savus darba pienākumus, attiecībā uz pārvadājumu, ko veic faktiskais pārvadātājs, ir uzskatāmas arī par līgumpārvadātāja darbību un bezdarbību.

2. Darbība vai bezdarbība, ko īsteno līgumpārvadātājs, viņa pārstāvji un darbinieki, kuri darbojas, pildot savus darba pienākumus, attiecībā uz pārvadājumu, ko veicis faktiskais pārvadātājs, ir uzskatāmas arī par faktiskā pārvadātāja darbību un bezdarbību. Taču neviena šāda darbība vai bezdarbība nepakļauj faktisko pārvadātāju atbildībai, kas pārsniedz 21., 22., 23. un 24. pantā minētās summas. Neviena īpaša vienošanās, atbilstīgi kurai līgumpārvadātājs uzņemas saistības, kuras neuzliek šī konvencija, brīvprātīga atteikšanās no tiesībām vai aizstāvības, ko paredz šī konvencija, vai jebkura īpaša deklarācija, kurā izrādīta īpaša interese par bagāžas nogādāšanu galamērķī, kā noteikts 22. pantā, neskar faktisko pārvadātāju, ja vien ar to nav panākta attiecīga vienošanās.

42. pants

Sūdzību un norāžu adresāts

Jebkurai prasībai, kas jāsagatavo, vai norādei, kura jāsniedz pārvadātājam atbilstīgi šai konvencijai, ir vienāds spēks neatkarīgi no tā, vai tā ir adresēta līgumpārvadātājam vai faktiskajam pārvadātājam. Tomēr 12. pantā minētās norādes ir spēkā tikai tad, ja tās ir adresētas līgumpārvadātājam.

43. pants

Pārstāvji un darbinieki

Attiecībā uz pārvadājumu, ko veicis faktiskais pārvadātājs, jebkurš šī pārvadātāja vai līgumpārvadātāja pārstāvis vai darbinieks, ja viņš pierāda, ka ir darbojies, pildot savus darba pienākumus, ir tiesīgs izmantot nosacījumus un atbildības ierobežojumus, ko atbilstīgi šai konvencijai piemēro pārvadātājam, kura pārstāvis vai darbinieks viņš ir, ja vien netiek pierādīts, ka viņi darbojās veidā, kas saskaņā ar šo konvenciju neļauj atsaukties uz atbildības ierobežojumiem.

44. pants

Zaudējumu summēšana

Attiecībā uz pārvadājumiem, ko veicis faktiskais pārvadātājs, kopējā summa, kas atgūstama no šā pārvadātāja, līgumpārvadātāja, to pārstāvjiem un darbiniekiem, kuri darbojas, pildot savus darba pienākumus, nepārsniedz vislielāko summu, kāda varētu tikt piespriesta no līgumpārvadātāja vai faktiskā pārvadātāja atbilstīgi šai konvencijai; taču neviena no minētajām personām nav atbildīga par summu, kas pārsniedz maksimālo summu, kuru piemēro šai personai.

45. pants

Prasījumu adresāts

Attiecībā uz pārvadājumiem, ko veicis faktiskais pārvadātājs, prasību par zaudējumu atlīdzību pēc prasītāja izvēles var iesniegt pret minēto pārvadātāju vai līgumpārvadātāju, vai arī pret abiem atsevišķi vai kopā. Ja prasību iesniedz pret vienu no šiem pārvadātājiem, minētajam pārvadātājam ir tiesības prasīt cita pārvadātāja piedalīšanos procesā, turklāt procedūru un rezultātus reglamentē tiesību akti, atbilstīgi kuriem darbojas lietas izskatītāja tiesa.

46. pants

Papildu jurisdikcija

Konvencijas 45. pantā minētā prasība par zaudējumu atlīdzināšanu pēc prasītāja izvēles jāiesniedz vienas Konvencijas dalībvalsts teritorijā vai nu tiesā, kurā var iesniegt prasību pret līgumpārvadātāju, kā paredzēts 33. pantā, vai tiesā, kuras jurisdikcijā ir faktiskā pārvadātāja pastāvīgā atrašanās vieta vai tā galvenā darbības vieta.

47. pants

Līguma noteikumu spēkā neesamība

Jebkurš līguma noteikums, kas varētu atbrīvot līgumpārvadātāju vai faktisko pārvadātāju no šajā nodaļā noteiktās atbildības vai paredzēt zemāku maksimālo summu nekā summa, kuru piemēro saskaņā ar šo nodaļu, ir spēkā neesošs, taču jebkura šāda noteikuma spēkā neesamība nenozīmē visa līguma spēkā neesamību, uz ko joprojām attiecas šīs nodaļas noteikumi.

48. pants

Līgumpārvadātāju un faktisko pārvadātāju savstarpējās attiecības

Izņemot 45. pantā minēto, nekas no šajā nodaļā minētā neietekmē pārvadātāju savstarpējās tiesības un pienākumus, tostarp jebkuras regresa prasījuma tiesības vai tiesības uz atlīdzības saņemšanu.

VI NODAĻA

Citi noteikumi

49. pants

Obligātā piemērošana

Spēkā neesošs ir jebkurš noteikums, kurš ietverts pārvadājuma līgumā un visos īpašajos nolīgumos, kas noslēgti pirms zaudējumu rašanās, un ar kuru puses pārkāpj šajā konvencijā izklāstītos noteikumus, izlemjot piemērot tiesību aktus vai izmainot noteikumus attiecībā uz jurisdikciju.

50. pants

Apdrošināšana

Konvencijas dalībvalstis pieprasa, lai to pārvadātāji uzturētu atbilstīgu apdrošināšanu, kura atbilst viņu atbildībai saskaņā ar šo konvenciju. Pārvadātājam Konvencijas dalībvalsts, kurā tas darbojas, var pieprasīt sniegt pierādījumu tam, ka tas uztur atbilstīgu apdrošināšanu, kas aptver tā atbildību atbilstoši šai konvencijai.

51. pants

Ārkārtējos apstākļos veikts pārvadājums

Konvencijas 3. līdz 5., 7. un 8. panta noteikumus attiecībā uz pārvadājuma dokumentāciju nepiemēro tāda pārvadājuma gadījumā, kas veikts ārkārtas apstākļos ārpus pārvadātāja ierastās uzņēmējdarbības jomas.

52. pants

Dienu definīcija

"Dienas", tās izmantojot šajā konvencijā, ir kalendārās dienas, nevis darba dienas.

VII NODAĻA

Nobeiguma noteikumi

53. pants

Konvencijas parakstīšana, ratificēšana un stāšanās spēkā

1. Šo konvenciju Monreālā 1999. gada 28. maijā var parakstīt valstis, kuras piedalās Starptautiskajā konferencē par gaisa satiksmes tiesībām, kura no 1999. gada 10. līdz 28. maijam notiek Monreālā. Pēc 1999. gada 28. maija Starptautiskās civilās aviācijas organizācijas mītnes vietā Monreālā visas valstis var parakstīt konvenciju līdz brīdim, kad tā stājas spēkā saskaņā ar šā panta 6. punktu.

2. Līdzīgi šo konvenciju var parakstīt reģionālas ekonomikas integrācijas organizācijas. Šajā konvencijā "reģionāla ekonomikas integrācijas organizācija" ir jebkura organizācija, kuru veido attiecīgā reģiona suverēnas valstis, kurai ir kompetence attiecībā uz konkrētiem jautājumiem, ko reglamentē šī konvencija, un kura ir attiecīgi pilnvarota parakstīt, ratificēt, akceptēt, apstiprināt vai pievienoties šai konvencijai. Šajā konvencijā atsauce uz "Konvencijas dalībvalsti" vai "Konvencijas dalībvalstīm", izņemot 1. panta 2. punktu, 3. panta 1. punkta b) apakšpunktu, 5. panta b) apakšpunktu, 23., 33., 46. pantu un 57. panta b) apakšpunktu, vienādā mērā attiecas arī uz reģionālu ekonomikas integrācijas organizāciju. Konvencijas 24. pantā atsauces uz "vairumu Konvencijas dalībvalstu" un "vienu trešdaļu no Konvencijas dalībvalstīm" neattiecas uz reģiona ekonomikas integrācijas organizāciju.

3. Šo konvenciju ratificē valstis un reģionālās ekonomikas integrācijas organizācijas, kuras parakstījušas to.

4. Jebkura valsts vai reģionāla ekonomikas integrācijas organizācija, kura neparaksta šo konvenciju, jebkurā laikā var akceptēt, apstiprināt to vai pievienoties tai.

5. Ratifikācijas, akceptēšanas, apstiprināšanas vai pievienošanās dokumenti tiek nodoti Starptautiskajai civilās aviācijas organizācijai, kura ar šo tiek saukta par depozitāru.

6. Šī konvencija stājas spēkā sešdesmitajā dienā pēc dienas, kad depozitāram ir nodots trīsdesmitais ratificēšanas, akceptēšanas, apstiprināšanas vai pievienošanās dokuments, starp valstīm, kuras ir nodevušas šādu dokumentu. Šā punkta mērķiem netiek skaitīts dokuments, kuru nodevusi kāda reģionāla ekonomikas integrācijas organizācija.

7. Attiecībā uz citām valstīm un citām reģionālām ekonomikas integrācijas organizācijām šī konvencija stājas spēkā 60 dienas pēc ratificēšanas, akceptēšanas, apstiprināšanas vai pievienošanās dokumenta nodošanas dienas.

8. Depozitārs nekavējoties paziņo visiem parakstītājiem un Konvencijas dalībvalstīm par:

a) katru šajā konvencijā izdarīto parakstu un datumu;

b) katru ratifikācijas, akceptēšanas, apstiprināšanas vai pievienošanās dokumenta nodošanu un datumu;

c) šīs konvencijas spēkā stāšanās datumu;

d) dienu, kad stājas spēkā jebkura pārskatītā maksimālā atbildība, kas noteikta saskaņā ar šo konvenciju;

e) denonsēšanu saskaņā ar 54. pantu.

54. pants

Denonsēšana

1. Jebkura Konvencijas dalībvalsts drīkst denonsēt šo konvenciju, rakstiski paziņojot depozitāram.

2. Denonsēšana stājas spēkā 180 dienas pēc dienas, kurā depozitārs ir saņēmis šo paziņojumu.

55. pants

Saistība ar citiem Varšavas Konvencijas dokumentiem

1. Šī konvencija prevalē pār jebkuriem noteikumiem, kuri attiecas uz starptautiskajiem gaisa pārvadājumiem:

a) Konvencijā par dažu starptautisko gaisa pārvadājumu noteikumu unifikāciju, kas 1929. gada 12. oktobrī parakstīta Varšavā (turpmāk saukta "Varšavas Konvencija");

b) Protokolā, lai grozītu 1929. gada 12. oktobrī Varšavā parakstīto Konvenciju par dažu starptautisko gaisa pārvadājumu noteikumu unifikāciju, kas 1955. gada 28. septembrī sastādīts Hāgā (turpmāk saukts "Hāgas Protokols");

c) Konvencijā par dažu tādu starptautisko gaisa pārvadājumu noteikumu unifikāciju, kuru veic persona, kura nav līgumpārvadātājs, kas papildina Varšavas Konvenciju un kas 1961. gada 18. septembrī parakstīta Gvadalaharā (turpmāk saukta "Gvadalaharas Konvencija");

d) Protokolā par grozījumiem Konvencijā par dažu starptautisko gaisa pārvadājumu noteikumu unifikāciju, kura 1929. gada 12. oktobrī parakstīta Varšavā, ar grozījumiem, kas izdarīti ar 1955. gada 28. septembrī Hāgā sastādīto Protokolu, — kas 1971. gada 8. martā parakstīts Gvatemalas pilsētā (turpmāk saukts "Gvatemalas pilsētas Protokols");

e) Papildprotokolā Nr. 1 līdz Nr. 3 un Monreālas Protokolā Nr. 4, lai grozītu Varšavas Konvenciju, kas grozīta ar Hāgas Protokolu, vai Varšavas Konvenciju, kura grozīta gan ar Hāgas Protokolu, gan ar Gvatemalas pilsētas Protokolu, — kas 1975. gada 25. septembrī parakstīti Monreālā (turpmāk saukti "Monreālas protokoli); vai"

2. Jebkuras atsevišķas šīs konvencijas dalībvalsts teritorijā sakarā ar to, ka šī valsts ir līgumslēdzējpuse vienā vai vairākos a) līdz e) apakšpunktos minētajos dokumentos.

56. pants

Valstis, kurās ir vairāk nekā viena tiesību sistēma

1. Ja valstī ir divas vai vairākas teritoriālās vienības, kurās saistībā ar jautājumiem, uz ko attiecas šī konvencija, piemēro dažādas tiesību sistēmas, tad šāda valsts, parakstot, ratificējot, akceptējot vai apstiprinot šo konvenciju, vai arī pievienojoties tai, var paziņot, ka konvencija attiecas uz visām tās teritoriālajām vienībām vai tikai uz vienu vai vairākām teritoriālajām vienībām, un šo deklarāciju var jebkurā laikā grozīt, iesniedzot citu deklarāciju.

2. Par šādu deklarāciju paziņo depozitāram, un tajā skaidri norāda teritoriālās vienības, uz kurām šī konvencija attiecas.

3. Attiecībā uz Konvencijas dalībvalsti, kura sastādījusi šādu deklarāciju:

a) 23. pantā atsauces uz "valsts valūtu" tulko kā atsauces uz šīs valsts attiecīgās teritoriālās vienības valūtu; un

b) 28. pantā atsauces uz "valsts tiesību aktiem" tulko kā atsauces uz šīs valsts attiecīgās teritoriālās vienības tiesību aktiem.

57. pants

Atrunas

Šajā konvencijā nevar veikt nekādas atrunas, izņemot gadījumu, kad Konvencijas dalībvalsts drīkst jebkurā brīdī pasludināt, adresējot paziņojumu depozitāram, ka šī konvencija neattiecas uz:

a) starptautiskajiem gaisa pārvadājumiem, ko tieši šī Konvencijas dalībvalsts kā suverēna valsts nekomerciālos nolūkos īsteno un veic attiecībā uz savām funkcijām un pienākumiem; un/vai

b) pasažieru, kravas un bagāžas pārvadāšanu savām militārajām iestādēm gaisa kuģī, kuru šī Konvencijas dalībvalsts puse ir reģistrējusi vai nomā un kurā tā ir rezervējusi visas vietas vai tās ir rezervētas dalībvalsts vārdā.

TO APLIECINOT, zemāk parakstījušās, attiecīgi pilnvarotās personas ir parakstījušas šo konvenciju.

Tūkstoš deviņi simti deviņdesmit devītā gada 28. maijā angļu, arābu, ķīniešu, franču, krievu un spāņu valodās sastādīta Monreālā, turklāt visi teksti ir vienlīdz autentiski. Šī konvencija glabājas Starptautiskās civilās aviācijas organizācijas arhīvos, un depozitārs pārraida apliecinātas kopijas visām valstīm — šīs konvencijas pusēm, kā arī visām valstīm — Varšavas Konvencijas, Hāgas Protokola, Gvadalaharas Konvencijas, Gvatemalas pilsētas Protokola un Monreālas Protokolu pusēm.

--------------------------------------------------