Choose the experimental features you want to try

This document is an excerpt from the EUR-Lex website

Document 32022D2320

Padomes Lēmums (KĀDP) 2022/2320 (2022. gada 25. novembris) par Savienības atbalstu projekta “Atraisot inovāciju: pamattehnoloģijas un starptautiskā drošība” īstenošanai

ST/14543/2022/INIT

OV L 307, 28.11.2022, p. 142–148 (BG, ES, CS, DA, DE, ET, EL, EN, FR, GA, HR, IT, LV, LT, HU, MT, NL, PL, PT, RO, SK, SL, FI, SV)

Legal status of the document In force

ELI: http://data.europa.eu/eli/dec/2022/2320/oj

28.11.2022   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 307/142


PADOMES LĒMUMS (KĀDP) 2022/2320

(2022. gada 25. novembris)

par Savienības atbalstu projekta “Atraisot inovāciju: pamattehnoloģijas un starptautiskā drošība” īstenošanai

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienību un jo īpaši tā 28. panta 1. punktu un 31. panta 1. punktu,

ņemot vērā Savienības Augstā pārstāvja ārlietās un drošības politikas jautājumos priekšlikumu,

tā kā:

(1)

2016. gada Globālajā Eiropas Savienības ārpolitikas un drošības politikas stratēģijā uzsvērts, ka Savienība pastiprinās savu ieguldījumu kolektīvajā drošībā.

(2)

2018. gada Savienības stratēģijā pret nelikumīgiem šaujamieročiem, kājnieku ieročiem un vieglajiem ieročiem (VIKI) un to munīciju “Ieroču drošības garantēšana, pilsoņu aizsardzība” ir norādīts, ka Savienības izmantos attiecīgus instrumentus, lai atbalstītu pētniecību un izstrādi tādas uzticamas un rentablas tehnoloģijas jomā, kas uzlabo VIKI un munīcijas drošību un samazina to novirzīšanas risku. Turklāt Padome secinājumos, kas saistīti ar Stratēģijas pieņemšanu, ir atzīmēta drošības konteksta attīstība, tostarp terorisma draudi Savienības iekšienē, un VIKI konstrukcijas un tehnoloģijas attīstība, kas ietekmē valdību spēju vērsties pret šādiem draudiem.

(3)

Komisijas 2018. gada paziņojumā “Mākslīgais intelekts Eiropai” ir norādīts, ka vadošais princips, kas tiks ievērots, sniedzot visu veidu atbalstu mākslīgā intelekta (MI) pētniecībai, būs izstrādāt “atbildīgu MI”. Tajā arī norādīts – tā kā MI ir viegli tirgot pāri robežām, MI vidē ilgtspējīgi būs tikai globāli risinājumi, un ka Savienība popularizēs MI izmantošanu un tehnoloģijas kopumā, lai palīdzētu risināt globālas problēmas, atbalstītu Parīzes nolīguma īstenošanu un sasniegtu Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) ilgtspējīgas attīstības mērķus.

(4)

ANO ģenerālsekretārs 2021. gada ziņojumā “Pašreizējās norises zinātnē un tehnoloģijā un to iespējamā ietekme uz starptautiskajiem drošības un atbruņošanās centieniem” norādīja uz pieaugošām bažām par to, ka zinātnes un tehnoloģijas attīstība, kam ir nozīme drošības un atbruņošanās jomā, apsteidz normatīvā un pārvaldības regulējuma attīstību risku izpratnes un pārvarēšanas jomā.

(5)

Savienība vēlas sniegt ieguldījumu kolektīvajā drošībā un potenciālā izmantot iespējas, ko sniedz jaunās tehnoloģijas, kā arī pievērsties ar tām saistītajiem izaicinājumiem, jo īpaši daudzpusējas atbruņošanās un ieroču kontroles sistēmas jomā.

(6)

Savienībai būtu jāatbalsta projekta “Atraisot inovāciju: pamattehnoloģijas un starptautiskā drošība” īstenošana,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

1.   Lai īstenotu “Globālo Eiropas Savienības ārpolitikas un drošības politikas stratēģiju” un ņemot vērā Savienības stratēģiju pret nelikumīgiem šaujamieročiem, kājnieku ieročiem un vieglajiem ieročiem un to munīciju “Ieroču drošības garantēšana, pilsoņu aizsardzība”, kā arī Komisijas paziņojumu “Mākslīgais intelekts Eiropai”, Savienība atbalsta projekta “Atraisot inovāciju: pamattehnoloģijas un starptautiskā drošība” īstenošanu.

2.   Savienības atbalstāmajām projekta darbībām ir konkrēts mērķis – atbalstīt darbu, ko Apvienoto Nāciju Organizācijas Atbruņošanās pētniecības institūts (UNIDIR) veic savas Drošības un tehnoloģiju programmas (SECTEC) ietvaros nolūkā uzlabot zināšanas un izpratni par jaunām un nākotnes tehnoloģijām, kam ir nozīme starptautiskās drošības jomā.

3.   Projekta darbības jo īpaši:

a)

uzrauga, identificē un uzlabo izpratni par jaunām un nākotnes tehnoloģijām, kā arī pašreizējo tehnoloģiju inovatīvu lietojumu, lai politikas veidotājiem un lēmumu pieņēmējiem nodrošinātu pieejamas zināšanas par pārbaudāmajām tehnoloģiju jomām, kā pamatā ir tehniski un zinātniski pamatoti pierādījumi;

b)

cenšas uzlabot izpratni par to, kā jaunās pamattehnoloģijas varētu izmantot un kāda varētu būt to ietekme drošības kontekstā. Saskaņā ar šo pīlāru veiktais darbs ir vērsts arī uz dažādu tehnoloģiju un to pārnozaru lietojuma pieaugošo konverģenci, un jo īpaši uz to, kā progress pamattehnoloģiju jomā ietekmēs konflikta un kaujaslauka nākotni;

c)

pēta, vai jaunās pamattehnoloģijas rada jaunus izaicinājumus pārvaldības jomā un, ja rada, – kā tradicionālo ieroču kontroles rīkkopu var modernizēt, lai tos risinātu. Turklāt projektā tiks pētīta arī tradicionālo ieroču kontroles pasākumu papildināmība ar plašākiem tehnoloģiju pārvaldības pasākumiem, kas varētu palīdzēt sasniegt tos pašus drošības, stabilitātes, drošuma, riska mazināšanas un ieroču neizplatīšanas mērķus.

4.   Detalizēts projekta apraksts ir izklāstīts pielikumā.

2. pants

1.   Par šā lēmuma īstenošanu atbild Savienības Augstais pārstāvis ārlietās un drošības politikas jautājumos (“Augstais pārstāvis”).

2.   Šā lēmuma 1. pantā minētā projekta tehnisko īstenošanu veic UNIDIR.

3.   UNIDIR savus uzdevumus veic Augstā pārstāvja atbildībā. Šajā nolūkā Augstais pārstāvis noslēdz vajadzīgās vienošanās ar UNIDIR.

3. pants

1.   Finanšu atsauces summa 1. pantā minētā Savienības finansētā projekta īstenošanai ir 1 234 011 EUR.

2.   Izdevumus, ko finansē no 1. punktā norādītās atsauces summas, pārvalda saskaņā ar procedūrām un noteikumiem, ko piemēro Savienības budžetam.

3.   Komisija uzrauga no 1. punktā noteiktās atsauces summas finansēto izdevumu summas pareizu pārvaldību. Minētajā nolūkā Komisija noslēdz iemaksu nolīgumu ar UNIDIR. Minētajā iemaksu nolīgumā paredz, ka UNIDIR ir jānodrošina Savienības ieguldījuma pamanāmība atbilstoši ieguldījuma apjomam.

4.   Komisija cenšas šā panta 3. punktā minēto iemaksu nolīgumu noslēgt pēc iespējas drīz pēc šā lēmuma stāšanās spēkā. Komisija informē Padomi par jebkādām grūtībām minētajā procesā un par minētā nolīguma noslēgšanas datumu.

4. pants

1.   Pamatojoties uz UNIDIR reizi ceturksnī sagatavotiem ziņojumiem, Augstais pārstāvis ziņo Padomei par šā lēmuma īstenošanu. Padomes veiktā izvērtēšana balstās uz minētajiem ziņojumiem.

2.   Komisija sniedz informāciju par 1. pantā minētā projekta īstenošanas finansiālajiem aspektiem.

5. pants

Šis lēmums stājas spēkā tā pieņemšanas dienā.

Tas zaudē spēku 24 mēnešus pēc 3. panta 3. punktā minētā iemaksu nolīguma noslēgšanas. Tomēr, ja minētajā laikposmā šāds nolīgums nav noslēgts, šis lēmums zaudē spēku sešus mēnešus pēc tā stāšanās spēkā.

Briselē, 2022. gada 25. novembrī

Padomes vārdā –

priekšsēdētājs

J. SÍKELA


PIELIKUMS

PROJEKTA DOKUMENTS

“Atraisot inovāciju: pamattehnoloģijas un starptautiskā drošība”

Ievads

Zinātnes un tehnoloģiju attīstība ir galvenie ekonomiskās un sociālās attīstības un labklājības veicinātāji. Tomēr, kā ANO ģenerālsekretārs norādīja 2021. gada ziņojumā “Pašreizējā zinātnes un tehnoloģiju attīstība un to iespējamā ietekme uz starptautiskās drošības un atbruņošanās centieniem” (Current developments in science and technology and their potential impact on international security and disarmament efforts), pieaug bažas par to, ka “zinātnes un tehnoloģiju attīstība, kas nozīmīga drošībai un atbruņošanai, pārsniedz normatīvo un pārvaldības sistēmu spēju izprast un pārvaldīt riskus”.

Apvienoto Nāciju Organizācijas Atbruņošanās pētniecības institūts (UNIDIR) ir autonoma Apvienoto Nāciju Organizācijas iestāde, kas veic neatkarīgus pētījumus par atbruņošanos un ar to saistītām problēmām, jo īpaši starptautiskās drošības jautājumos. Vēsturiski UNIDIR ir bijusi vadoša loma, atbalstot centienus izprast ātru un pārveidojošu tehnoloģiju sasniegumu ietekmi uz drošību un reaģēt uz to. Mūsdienās šo darbu vada tam īpaši paredzēta daudzgadu Drošības un tehnoloģiju programma (SECTEC), kas ir svarīgs zināšanu avots un tilts starp starptautisko diplomātisko kopienu, privāto sektoru un pilsonisko sabiedrību (vairāk nekā 13 000 publikāciju lejupielādes un vairāk nekā 6 500 pasākumu dalībnieku pēdējos divos gados vien). SECTEC darbs ir arī panācis būtisku politikas ietekmi, tostarp īpašas atsauces divos konsensa ziņojumos par starptautisko kiberdrošību, ko pieņēma ANO Ģenerālā asambleja.

Ierosinātajā divu gadu projektā “Inovācijas atraisīšana: Pamattehnoloģijas un starptautiskā drošība” galvenā uzmanība tiks pievērsta atlasītām svarīgām pamattehnoloģijām un to iespējamai ietekmei uz starptautisko drošību. Darbs pie šā projekta tiks organizēts trīs darba virzienos, kā sīkāk aprakstīts nākamajā iedaļā.

Projekts tiks pilnībā integrēts plašākā SECTEC darba programmā, izmantojot zināšanu aktīvus un tīklus, kas jau izveidoti kā daļa no plašākās programmas, un palīdzot sasniegt vispārējos mērķus, kas ir cieši saskaņoti ar Institūta pamatuzdevumu:

Veidot politiku un lēmumu pieņemšanu. Tehnoloģiskā inovācija rada jaunus nenoteiktības slāņus globālajai drošības videi un problēmas tradicionālajai izpratnei par konfliktiem, kā arī ieroču kontroles koncepcijām un reaģēšanas pasākumiem. Daudzpusējam atbruņošanās mehānismam, kā arī reģionāliem un valstu mehānismiem būs jāpielāgo savi instrumenti un procesi, lai izstrādātu efektīvus politikas risinājumus jaunām tehnoloģijām. SECTEC darbs būs vērsts uz to, lai sniegtu ieguldījumu un informāciju šādu politikas risinājumu izstrādē, radot zināšanas, sniedzot padomus un ģenerējot idejas.

Samazināt zināšanu trūkumu par starptautiskās drošības tehnoloģiskajiem aspektiem. Daudzas jauno tehnoloģiju radītās problēmas un iespējas ir saistītas ar to tehniskajām īpašībām, un tas apgrūtina politikas vai reglamentējošu darbību īstenošanu bez pienācīgas izpratnes par attiecīgo tehnoloģiju, tostarp par riskiem un iespējām. To vēl vairāk saasina daudzu šādu inovāciju divējādā (vai visa veida) lietojuma būtība, kas prasa plašāku izpratni par jebkuras politikas vai reglamentējošas darbības iespējamo starpnozaru ietekmi un atkarību.

Tiltu kopienas. Laikā, kad pieaug globālā nestabilitāte un neuzticēšanās, paplašinās dalībnieku skaits, palielinās zināšanu un pieredzes sadalījums, savukārt tradicionālo regulējuma veidu iespējas kļūst ierobežotākas, dažādām kopienām ir steidzami jāsanāk kopā un jāapmainās ar atziņām, lai orientētu attiecīgās darba kārtības. Tas attiecas uz kopienām, kas darbojas dažādās nozarēs (piemēram, valdības, rūpniecība, pilsoniskā sabiedrība), kā arī uz kopienām daudzpusējās struktūrās, kas parasti darbojas dažādās jomās (piemēram, starptautiskā drošība, attīstība, digitālā sadarbība, noziedzība). SECTEC izmantos UNIDIR unikālo pozīciju strādāt pāri tradicionālajiem silosiem un centīsies savienot savstarpēji arvien atkarīgākus diskursus, veidot tiltus starp kopienām un konsolidēt zināšanas.

PROJEKTS

Risināt problēmas un izmantot iespējas, ko sniedz tehnoloģiskie sasniegumi miera un drošības kontekstā, ir sarežģīts uzdevums. Kopumā tas nozīmē, ka ir jāspēj saprast, kas ir tehnoloģija, kā to varētu izmantot, kādam nolūkam, un kādi pārvaldības instrumenti ir pieejami, lai vadītu vai kontrolētu tās izstrādi un izmantošanu. Ierosinātā projekta “Inovācijas atraisīšana: Pamattehnoloģijas un starptautiskā drošība” mērķis ir izpētīt atlasītu svarīgu pamattehnoloģiju izstrādi, piemērošanu un pārvaldību un to atbilstību starptautiskajam mieram un drošībai, izmantojot turpmāk aprakstītos trīs darba virzienus.

Šajā projektā pamattehnoloģijas tiek definētas kā tehnoloģijas, kas dara iespējamu vai veicina inovāciju, spēju attīstību un lielāku ietekmi citās lietojumu jomās, kas ietilpst UNIDIR SECTEC darba tvērumā, proti, kiberjomā, mākslīgā intelekta un autonomijas jomā un sistēmu integrācijā. Tas atbilst ES politikai attiecībā uz svarīgām pamattehnoloģijām (EU policy on key enabling technologies), kurā atzīta šo transversālo tehnoloģiju kā inovācijas virzītājspēku būtiskā nozīme dažādās nozarēs un lietojumos.

Šajā projektā galvenā uzmanība tiks pievērsta iespējām un problēmām, kas saistītas ar četrām pamattehnoloģijām, kuras tiek uzskatītas par īpaši nozīmīgām no drošības viedokļa: progresīvie materiāli (piemēram, pusvadītāji, mikrotehnoloģijas un nanotehnoloģijas), daļas un komponenti (piemēram, mikroshēmas, sensori), infrastruktūra (piemēram, nākamās paaudzes savienojamības infrastruktūra – 5G un 6G, lietu internets, mākonis, suverēns internets) un apstrāde un datošana (piemēram, mākoņdatošana, perifērdatošana un kvantu datošana).

1.   1. darba virziens: Tendenču uzraudzība un informētības palielināšana zinātnes un tehnoloģiju attīstības jomā

1.1.   Mērķis

Šā darba virziena mērķis ir apzināt un izprast jaunas un topošas tehnoloģijas, kā arī jaunus lietojumus, ko izmanto atzītākās tehnoloģijas. Darbs šajā virzienā būs galvenokārt vērsts uz to, lai politikas veidotājiem un lēmumu pieņēmējiem nodrošinātu pieejamas zināšanas par izskatāmajām tehnoloģiju jomām, pamatojoties uz tehniski un zinātniski pamatotiem pierādījumiem.

1.2.   Gaidāmie rezultāti:

a)

politikas veidotāju un lēmumu pieņēmēju labāka sagatavotība problēmām un iespējām, ko rada jaunās un topošās tehnoloģijas;

b)

labāka izpratne par dažādu tehnoloģiju saiknēm un konverģenci;

c)

lielāka informētība par jauno tehnoloģiju radītajiem potenciālajiem riskiem un ieguvumiem un agrīnās brīdināšanas spēju nodrošināšana valstīm ar ierobežotām spējām veikt potenciālo scenāriju analīzi.

1.3.   Darba virziena apraksts

Šis darba virziens aptvers divas galvenās darbības. Pirmkārt, tas ļaus izveidot nepārtrauktu tehnoloģisko scenāriju skenēšanas funkciju, lai izstrādes vai izmantošanas sākumposmā nodrošinātu visbūtiskāko zinātnes un tehnoloģijas sasniegumu atklāšanu, pārbaudi un analīzi. Šīs darbības rezultātā tiks sagatavoti 2 gada kopsavilkumi par visbūtiskākajām tehnoloģiju inovācijas tendencēm, kas attiecas uz starptautisko mieru un drošību. Šajā darbībā gūtās atziņas papildinās, bet nedublēs darbu, kas norit tādos oficiālos daudzpusējos procesos kā Parasto ieroču konvencija (CCW) un tās Valdības ekspertu grupa jauno tehnoloģiju jomā saistībā ar autonomu letālu ieroču sistēmām, Atklātā darba grupa informācijas un sakaru tehnoloģiju drošības un to izmantošanas jomā, un tās tiks izmantotas, lai sekmētu plašāku klāstu ar tādām būtiskām daudzpusējām darbībām kā ikgadējais ANO ģenerālsekretāra ziņojums par zinātnes un tehnoloģiju nozīmi starptautiskajā miera un drošības kontekstā, Kopīgā programma, tostarp “Jaunā programma mieram”, un Nākotnes samits 2023. gadā.

Šā darba virziena otrajā darbībā tiks arī organizētas astoņas tehnoloģiju brokastis, kuru mērķis ir reizi ceturksnī sniegt iespēju diplomātiskajai kopienai Ženēvā un Ņujorkā, neformālā vidē un tieši sadarbojoties ar ekspertiem, mācīties un apspriest, konkrētas, starptautiskajam mieram un drošībai būtiskas pamattehnoloģijas. Katrs pasākums notiks divas reizes: pirmo reizi – klātienē Ženēvā un otro reizi – virtuāli Ņujorkas kopienai.

2.   2. darba virziens: Saprast zinātnes un tehnoloģiju ietekmi uz starptautisko mieru un drošību

2.1.   Mērķis

Šā darba virziena mērķis ir saprast, kā jaunās pamattehnoloģijas varētu izmantot drošības kontekstā un kāda ietekme tām minētajā kontekstā varētu būt. Saskaņā ar šo pīlāru veiktajā darbā koncentrēsies arī uz konverģenci, kas pieaug starp dažādām tehnoloģijām un to izmantošanā pāri nozaru robežām. Konkrētāk, šajā darba virzienā uzsvars tiks likts uz to, kā pamattehnoloģiju attīstība ietekmēs nākotni konfliktos un kaujas laukā.

2.2.   Gaidāmie rezultāti:

a)

labāka politikas veidotāju kopienas izpratne par jauno un topošo pamattehnoloģiju ietekmi uz mieru un drošību;

b)

labāka spēja veidot sasaisti un saiknes starp dažādu tehnoloģiju izmantošanas jomām, tās rezultāts būs labāka informācija politikas diskusijām dažādās jomās un procesos;

c)

labāka spēja noteikt politiskās intervences virzienus, kuras mērķis ir mazināt jauno tehnoloģiju radītos riskus, nekavējot progresu un inovāciju.

2.3.   Darba virziena apraksts

Šajā darba virzienā tiks veikti arī četri pētījumi, pa vienam katrā no aplūkojamo pamattehnoloģiju apakškategorijām. Katra pētījuma mērķis būs gan iepazīstināt ar pašu tehnoloģiju, gan analizēt pozitīvo un negatīvo ietekmi, kāda šādai tehnoloģijai varētu būt starptautiskā miera un drošības jomā. Pētniecības metodikā, ko izmanto, lai veiktu šādus ietekmes novērtējumus, tiks ņemtas vērā ne tikai militārās spējas, bet, ja vajag un piemērojami, arī politiskie, ekonomiskie, sociālie, tehnoloģiskie, juridiskie un vides faktori (PESTLE analīze). Šo pētījumu rezultātā tiks sagatavoti rakstiski ziņojumi ar kopsavilkumiem, kas būs pieejami visās ANO oficiālajās valodās, lai veicinātu plašāku pieejamību un piekļuvi tiem (visa ziņojumu teksta tulkošana notiks, pamatojoties uz laika un resursu pieejamību).

Turklāt, ņemot vērā sarežģīto politisko, militāro, juridisko un tehnisko ekosistēmu šādu tehnoloģiju izstrādē un ieviešanā, šajā darba virzienā tiks organizēti četri daudzu ieinteresēto personu dialogi, lai papildinātu pētniecības darbības un veicinātu viedokļu apmaiņu un zināšanu nodošanu starp dažādām ieinteresēto personu kopienām. Šīs tikšanās notiks hibrīdformā un tā, lai laika ziņā tās būtu pieejamas auditorijai visā pasaulē.

3.   3. darba virziens: Modernizēt ieroču kontroli un izstrādāt 21. gadsimta pārvaldību

3.1.   Mērķis

Šā darba virziena mērķis ir izpētīt, vai jaunās pamattehnoloģijas rada jaunas pārvaldības problēmas un, ja tā ir, kā to risināšanai var modernizēt tradicionālo ieroču kontroles rīku kopumu. Turklāt šajā darba virzienā tiks pētīta arī tradicionālo ieroču kontroles pasākumu papildināmība ar plašākiem tehnoloģiju pārvaldības pasākumiem, kas var palīdzēt sasniegt tos pašus drošības, stabilitātes, drošuma, riska mazināšanas un neizplatīšanas mērķus.

3.2.   Gaidāmie rezultāti:

a)

labāka izpratne par priekšrocībām un ierobežojumiem, kādi var būt pašreizējam ieroču kontroles rīku kopumam darbā ar jaunajām un topošajām tehnoloģijām;

b)

labāka izpratne par plašāku tehnoloģiju pārvaldības rīku kopumu (piemēram, nozares standartiem, pašregulācijas mehānismiem) un to, kā starptautiskā drošības kopiena var izmantot šādus rīkus, lai veidotu mierīgāku, stabilāku un drošāku pasauli.

c)

savstarpēja zināšanu bagātināšanās visās nozarēs, ko panāk ar neformālu viedokļu apmaiņu, kas ir pieejama visām ANO dalībvalstīm, nozarei un pilsoniskajai sabiedrībai kopumā.

3.3.   Darba virziena apraksts

Šis darba virziens balstīsies uz atziņām, kas gūtas 2. darba virzienā, lai vēl vairāk izvērstu atlasīto pamattehnoloģiju analīzi, izmantojot četrus papildpētījumus, kuros galvenā uzmanība tiks pievērsta konkrētām pārvaldības problēmām un iespējamiem politikas risinājumiem. Līdzīgi kā 2. darba virzienā katrs pētījums tiks papildināts ar īpašu daudzu ieinteresēto personu dialogu hibrīdformā, lai gūtu pieredzi, kas apzināta dažādās nozarēs un ko var izmantot, lai uzlabotu starptautisko drošības politikas reakciju.

Turklāt šajā darba virzienā tiks arī konceptualizēta un savlaicīgi izstrādāta interaktīva infografika, kas ļauj apzināt un kartēt attiecīgos ieroču kontroles un plašākas tehnoloģiju pārvaldības rīkus un instrumentus reģionālā un starptautiskā līmenī attiecībā uz atlasītām pamattehnoloģijām. Šī darbība kalpos, lai pārbaudītu gan metodiku piemērojamo un relevanto rīku identificēšanai un noteikšanai par prioritāti, gan dažādas datu vizualizācijas iespējas. Infografiku augšupielādēs īpašā UNIDIR tīmekļa vietnē.


Top