(1)

Etalonus var atzīt par kritiski svarīgiem saskaņā ar Regulas (ES) 2016/1011 20. panta 1. punkta a), b) vai c) apakšpunktu. Minētās regulas 20. panta 1. punkta b) apakšpunktā ir noteikts, ka etalonu atzīst par kritiski svarīgu, ja tas balstās uz tādu datu sniedzēju sniegtiem datiem, kuru lielākā daļa atrodas vienā dalībvalstī, un kur tas ir atzīts par kritiski svarīgu minētajā dalībvalstī. Komisija 2016. gada 11. augustā pieņēma Komisijas Īstenošanas regulu (ES) 2016/1368 (2), ar ko izveido kritiski svarīgu etalonu sarakstu.

(2)

Regulu (ES) 2016/1011 piemēro Eiropas Ekonomikas zonā (EEZ), un 2019. gada 6. decembrī to pārņēma Norvēģijas tiesību aktos.

(3)

Norvēģijas kompetentā iestāde (Finanstilsynet) 2020. gada 3. decembrī paziņoja Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādei (EVTI) savu priekšlikumu atzīt Norvēģijas starpbanku tirgus likmi (NIBOR) par kritiski svarīgu etalonu saskaņā ar Regulas (ES) 2016/1011 20. panta 1. punkta b) apakšpunktu, jo tas ir kritiski svarīgs Norvēģijā un balstās uz tādu datu sniedzēju sniegtiem datiem, kuru lielākā daļa atrodas Norvēģijā.

(4)

NIBOR ir atsauces likme, kas balstās uz to procentu likmju vidējo vērtību, par kurām bankas, kas darbojas Norvēģijas naudas tirgū, ir gatavas piešķirt viena otrai nenodrošinātus līdzekļus ar dažādiem termiņiem. NIBOR aprēķina katru dienu uz pieciem dažādiem termiņiem: vienu nedēļu un vienu, diviem, trim un sešiem mēnešiem. No 2020. gada 3. decembra sešas bankas, kuras visas atrodas Norvēģijā, piedalās NIBOR panelī.

(5)

Novērtējumā, kas tika iesniegts EVTI, Finanstilsynet secināja, ka NIBOR publicēšanas pārtraukšana vai tās sniegšana, pamatojoties uz ievaddatiem vai datu sniedzēju grupu, kas vairs nav reprezentatīvi attiecībā uz pamatā esošo tirgu vai ekonomisko realitāti, varētu būtiski negatīvi ietekmēt Norvēģijas finanšu tirgu darbību.

(6)

Finanstilsynet novērtējums liecina, ka NIBOR izmanto kā atsauci mājsaimniecībām un nefinanšu iestādēm piešķirtiem aizdevumiem aptuveni 418 miljardu EUR vērtībā; tas atbilst 94 % no kopējiem Norvēģijā mājsaimniecībām un nefinanšu iestādēm piešķirtajiem aizdevumiem un 136 % no Norvēģijas bruto iekšzemes kopprodukta (IKP). Turklāt NIBOR izmanto kā atsauci kupona maksājumiem par aptuveni 60 % no Norvēģijas obligāciju ar mainīgu likmi kopējās nominālvērtības par kopējo summu aptuveni 130 miljardi EUR. Finanstilsynet, pamatojoties uz viena centrālā darījumu partnera datiem, sniedza pierādījumus arī par to, ka NIBOR izmanto kā atsauci ārpusbiržas procentu likmju atvasinātajiem instrumentiem par nenomaksātu nosacīto summu vismaz 1988 miljardu EUR apmērā (2020. gada oktobrī). Visbeidzot, Finanstilsynet norādīja, ka NIBOR pašlaik izmanto kā atsauci ieguldījumu fondos ar kopējo neto aktīvu vērtību 0,3 miljardi EUR. Tāpēc to finanšu instrumentu un finanšu līgumu kopējā vērtība, kas par atsauci izmanto NIBOR, ir vismaz astoņas reizes lielāka par Norvēģijas nacionālo kopproduktu.

(7)

Finanstilsynet novērtējumā secināts, ka NIBOR ir vitāli svarīga finanšu stabilitātei un tirgus integritātei Norvēģijā un ka NIBOR publicēšanas pārtraukšana vai neuzticamība varētu būtiski negatīvi ietekmēt finanšu tirgu darbību Norvēģijā, kā arī uzņēmumus un patērētājus, jo to izmanto aizdevumiem, patēriņa kredītu produktiem, ārpusbiržas procentu likmju atvasinātajiem instrumentiem un ieguldījumu fondiem.

(8)

EVTI 2021. gada 28. janvārī nosūtīja Komisijai savu atzinumu, kurā norādīja, ka Finanstilsynet ir ievērojusi Regulas (ES) 2016/1011 20. panta 3. punkta prasības un sniegusi kvantitatīvus datus, lai pamatotu NIBOR atzīšanu par kritiski svarīgu etalonu, kā arī analītisko pamatojumu, kurā uzsvērta NIBOR izšķirošā loma Norvēģijas ekonomikā.

(9)

Saskaņā ar Regulas (ES) 2016/1011 20. panta 1. punktu Komisijai ir pienākums vismaz reizi divos gados pārskatīt kritiski svarīgo etalonu sarakstu, un minētos etalonus sniedz administratori, kuri atrodas Savienībā. 2020. gada 31. janvārī Apvienotā Karaliste izstājās no Savienības. Tāpēc etalonus, kurus sniedz administrators, kas atrodas Apvienotajā Karalistē, vairs nevar kvalificēt kā kritiski svarīgus etalonus, un tie būtu jāsvītro no Īstenošanas regulas (ES) 2016/1368 pielikumā iekļautā kritiski svarīgu etalonu saraksta. Londonas starpbanku aizdevumu piedāvājuma likme (LIBOR) tika kvalificēta kā kritiski svarīgs etalons 2017. gada 19. decembrī, un tā būtu jāsvītro no Īstenošanas regulas (ES) 2016/1368 pielikumā iekļautā kritiski svarīgu etalonu saraksta.

(10)

Regula (ES) 2016/1011 tika grozīta ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2019/2175 (3), lai cita starpā no 2022. gada 1. janvāra ieceltu EVTI par Regulas (ES) 2016/1011 20. panta 1. punkta a) un c) apakšpunktā norādīto kritiski svarīgo etalonu administratoru kompetento iestādi. Tomēr Regulas (ES) 2016/1011 20. panta 1. punkta b) apakšpunktā norādīto kritiski svarīgo etalonu administratori paliks attiecīgo valsts kompetento iestāžu kompetencē. Tāpēc ir lietderīgi Komisijas izveidotajā kritiski svarīgu etalonu sarakstā Regulas (ES) 2016/1011 20. panta 1. punkta a) un c) apakšpunktā noteiktos kritiski svarīgos etalonus nošķirt no minētās regulas 20. panta 1. punkta b) apakšpunktā minētajiem.

(11)

Tāpēc Īstenošanas regula (ES) 2016/1368 būtu attiecīgi jāgroza.

(12)

Ņemot vērā NIBOR izšķirošo nozīmi, tās plašo lietojumu un lomu kapitāla sadalē Norvēģijā, šai regulai būtu jāstājas spēkā steidzamības kārtā.

(13)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Eiropas Vērtspapīru komitejas atzinumu,