(1)

Eiropas Komisija 2020. gada 15. martā saskaņā ar Regulas (ES) 2015/479 5. pantu publicēja Īstenošanas regulu (ES) 2020/402 (2), ar ko uz noteiktu ražojumu eksportu attiecina prasību uzrādīt eksporta atļauju. Minētā regula tika grozīta ar Komisijas 2020. gada 19. marta Īstenošanas regulu (ES) 2020/426 (3).

(2)

Regulu (ES) 2020/402 un tās grozījumus piemēro ierobežotu sešu nedēļu laikposmu.

(3)

Turpinoties epidemioloģiskajai krīzei, kuru izraisījusi Covid-19 slimība, pieprasījums Savienībā pēc individuālajiem aizsardzības līdzekļiem (“IAL”), proti, aizsargmaskām (un ķirurģiskajām maskām), cimdiem, aizsargbrillēm, sejas aizsargiem un kombinezoniem, joprojām ir ļoti liels un pat pastāvīgi pieaug. Īpaši pieprasījums pēc konkrētu veidu IAL ir izraisījis to trūkumu iekšējā tirgū. Tā kā ir jānovērš slimības tālāka izplatīšanās un jāaizsargā inficēto pacientu ārstēšanā iesaistīto medicīnisko darbinieku veselība, šie aizsardzības līdzekļi, ņemot vērā to funkciju un pašreizējos apstākļus, ir būtiski ražojumi.

(4)

Pastāvīgi tiek pieliktas pūles, lai palīdzētu nodrošināt steidzamu un atbilstīgu aizsardzības līdzekļu apgādi visā ES. Ir tikusi palielināta individuālās aizsardzības līdzekļu ražošanas jauda. Komisija ir pabeigusi individuālo aizsardzības līdzekļu kopīgo iepirkumu, kurā piedalījās 25 dalībvalstis. Šīs iniciatīvas ir izrādījušās veiksmīgas, un ir plānots, ka aizsardzības līdzekļi būs pieejami divas nedēļas pēc tam, kad dalībvalstis būs parakstījušas līgumus ar pretendentiem.

(5)

Saskaņā ar Savienības civilās aizsardzības mehānismu (UCPM) Eiropas Komisija ir nolēmusi izveidot stratēģiskus rescEU krājumus ar medicīnisko aprīkojumu, piemēram, ventilatoriem un aizsargmaskām, lai palīdzētu ES valstīm saistībā ar Covid-19 pandēmiju. Šo rezervi pilnībā finansē Komisija, izmantojot tiešās dotācijas, un tā tiks izvietota vienā vai vairākās dalībvalstīs.

(6)

Komisija arī izveidoja koordinācijas mehānismu, tostarp attiecībā uz IAL, ar mērķi koordinēt centienus saskaņot piedāvājumu un pieprasījumu ES un veicināt iekšējā tirgus pienācīgu darbību.

(7)

Neraugoties uz šiem pasākumiem un ņemot vērā Savienībā pieaugošās vajadzības pēc IAL, Savienībā joprojām pastāv plaisa starp pieprasījumu un piedāvājumu, jo īpaši attiecībā uz konkrētu veidu IAL, kuri ir būtiski, lai novērstu slimības izplatīšanos un ārstētu pacientus.

(8)

Ņemot vērā šos centienus pārvarēt kritisko situāciju, kad Savienībā trūkst konkrētu veidu IAL, ir vajadzīgi turpmāki pasākumi, lai palīdzētu likvidēt un turpmāk novērst IAL trūkumu.

(9)

Šiem pasākumiem, kuru mērķis ir aizsargāt veselību un ietekmēt tirdzniecību, vajadzētu būt mērķtiecīgiem, samērīgiem, pārredzamiem un pagaidu pasākumiem.

(10)

Eiropadomes locekļi 26. martā kopīgā paziņojumā uzsvēra, ka lēmuma par IAL eksporta atļauju pieņemšanai būtu jānoved pie visu iekšējo aizliegumu vai ierobežojumu pilnīgas un faktiskas atcelšanas.

(11)

Savienības nodoms nav ierobežot eksportu vairāk, nekā absolūti nepieciešams, un Savienība vēlas arī šajā globālās pandēmijas situācijā ievērot starptautiskās solidaritātes principu. Tāpēc Savienības pasākumiem vajadzētu būt samērīgiem un nodrošināt, ka eksports joprojām ir iespējams, saņemot iepriekšēju atļauju. Šajā nolūkā dalībvalstīm būtu jāpiešķir eksporta atļaujas īpašos apstākļos, ja attiecīgais sūtījums neapdraud faktisko vajadzību pēc IAL Savienībā un kalpo tam, lai apmierinātu likumīgu vajadzību pēc oficiālas vai profesionālas lietošanas medicīnā trešā valstī. Turpretī dalībvalstīm nevajadzētu atļaut eksportu, kurš radītu spekulatīvus izkropļojumus un nozīmētu būtiska aprīkojuma uzkrāšanu, ko veiktu tie, kuriem pēc tā nav lielu vajadzību vai tās nav objektīvas.

(12)

Eksporta atļauju sistēmai būtu jālikvidē vai nākotnē jānovērš būtiski svarīgu ražojumu trūkums Savienības teritorijā. Šādas sistēmas galvenais mērķis būtu aizsargāt sabiedrības veselību Savienībā.

(13)

Šādu atļauju izsniegšanas administratīvā kārtība šīs pagaidu sistēmas darbības laikā būtu jāatstāj dalībvalstu ziņā.

(14)

Pamatojoties uz starptautiskās solidaritātes principu, dalībvalstīm būtu jāatļauj eksports, lai nodrošinātu ārkārtas piegādes humānās palīdzības kontekstā.

(15)

Dalībvalstīm būtu pozitīvi jāapsver iespēja piešķirt atļaujas, ja eksports ir paredzēts valsts struktūrām, publiskām struktūrām un citām struktūrām, kas ir publisko tiesību subjekti un atbild par IAL izplatīšanu vai nodošanu to personu rīcībā, kuras skar vai apdraud Covid-19 vai kuras ir iesaistītas Covid-19 uzliesmojuma apkarošanā.

(16)

Lai sasniegtu šīs regulas mērķi, atļaujas būtu jāpiešķir tikai tiktāl, ciktāl eksporta apjoms neapdraud IAL pieejamību attiecīgās dalībvalsts tirgū vai citur Savienībā. Šajā nolūkā pirms šādas atļaujas piešķiršanas dalībvalstīm būtu jāsazinās ar Komisijas izveidoto koordinācijas mehānismu. Tomēr dalībvalstīm nav jāsazinās ar koordinācijas mehānismu, ja tiek pieprasītas atļaujas ārkārtas piegādēm saistībā ar humāno palīdzību.

(17)

Lemjot par eksporta atļaujas piešķiršanu, dalībvalstīm būtu jāņem vērā arī piegādes pienākuma izpilde saskaņā ar Savienības un dalībvalstu kopīgu iepirkumu vai rescEU, atbalsts Pasaules Veselības organizācijas (PVO) darbībām, atbalsts ES līmeņa koordinētai reaģēšanai krīzes situācijās vai trešo valstu vai starptautisku organizāciju palīdzības pieprasījums.

(18)

Būtu jāņem vērā arī attiecīgo ražojumu tirgus integrācijas pakāpe starp Savienības muitas teritorijas daļām un citām valstīm vai teritorijām neatkarīgi no tā, vai tā panākta saskaņā ar vienošanos, ar ko izveido brīvās tirdzniecības zonu, vai citu iemeslu dēļ, piemēram, ģeogrāfiskā tuvuma vai vēsturisko saišu dēļ. Tāpat būtu nelietderīgi, ja tiktu izjauktas cieši integrētas vērtības ķēdes un izplatīšanas tīkli, kas izveidoti, kā minēts iepriekš, īpaši ar kaimiņos esošām valstīm un ekonomikām.

(19)

Šī regula būtu jāpiemēro konkrētiem IAL veidiem. Lai nodrošinātu saskaņotību, to IAL veidu apraksts, uz kuriem attiecas šajā regulā noteiktā atļauju piešķiršanas sistēma, būtu jāsaskaņo ar to līdzekļu attiecīgajām specifikācijām, uz kuriem attiecas kopīgais iepirkums, kur ir apzinātas Savienības īpašās vajadzības. KN kodi būtu jānorāda vienīgi informācijai.

(20)

Koordinācijas mehānisma mērķis ir nodrošināt piedāvājuma pietiekamību, lai apmierinātu pieprasījumu pēc visu veidu IAL Savienības tirgū. Tādēļ var rasties vajadzība pārskatīt I pielikuma tvērumu un ražojumus, uz kuriem attiecas šī regula. Tvēruma pārskatīšanas pamatā vajadzētu būt pastāvīgam novērtējumam par vajadzībām pēc kritiskajiem aizsardzības līdzekļiem cīņai pret Covid-19 un to iespējamu trūkumu. Īpaša uzmanība būtu jāpievērš ražojumiem, uz kuriem attiecas kopīgais iepirkums, kā arī Savienības civilās aizsardzības mehānisma ietvaros pieprasītajiem ražojumiem, piemēram, cita veida IAL, ventilatoriem un laboratorijas produktiem (testa komplektiem).

(21)

Medicīnisko un individuālo aizsardzības līdzekļu vienotais tirgus tāpat kā ražošanas vērtību ķēdes un izplatīšanas tīkli ir cieši integrēts ārpus Savienības robežām. Tas jo īpaši attiecas uz Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācijas dalībvalstīm un Rietumbalkāniem, kas atrodas padziļinātas integrācijas procesā ar Savienību. Ņemot vērā ražošanas vērtību ķēžu un izplatīšanas tīklu ciešo integrāciju, eksporta atļaujas prasības attiecināšana uz konkrētu individuālo aizsardzības līdzekļu eksportu uz šīm valstīm būtu neproduktīva, ja šie līdzekļi ir būtiski ražojumi, kas nepieciešami, lai novērstu slimības tālāku izplatīšanos un aizsargātu to medicīnas darbinieku veselību, kuri ārstē inficētos pacientus. Tādēļ ir lietderīgi izslēgt šādas valstis no šīs regulas piemērošanas jomas.

(22)

Tāpat ir lietderīgi izslēgt no eksporta atļaujas prasības piemērošanas aizjūras zemes un teritorijas, kas uzskaitītas Līguma II pielikumā, kā arī Fēru salas, Andoru, Sanmarīno, Vatikānu un Gibraltāru, jo minētie ir īpaši atkarīgi no to dalībvalstu lielpilsētu piegādes ķēdēm, ar kurām tie ir saistīti, vai attiecīgi no kaimiņos esošo dalībvalstu piegādes ķēdēm.

(23)

Šī regula būtu jāpiemēro Savienības preču eksportam no Savienības muitas teritorijas. Tāpēc valstīm, kas ietilpst minētajā muitas teritorijā, nav jāpiemēro atbrīvojums no šīs regulas piemērošanas, lai tās saņemtu neierobežotus sūtījumus no Savienības. Tas jo īpaši attiecas uz Monako Firstisti (4). Turpretī dalībvalstu teritorijām, kas ir īpaši izslēgtas no Savienības muitas teritorijas, nebūtu jāpiemēro eksporta atļaujas prasība, un tāpēc arī tām būtu jāpiemēro atbrīvojums no šīs regulas piemērošanas. Tas attiecas uz Bīzingenas, Helgolandes, Livinjo, Seūtas un Meliljas teritorijām. Tāpat no šīs regulas piemērošanas būtu jāatbrīvo arī eksports uz dalībvalsts kontinentālo šelfu vai ekskluzīvo ekonomikas zonu, ko dalībvalsts deklarējusi saskaņā ar UNCLOS.

(24)

Šajā regulā paredzētie pasākumi nebūtu jāpiemēro tirdzniecībai starp ES dalībvalstīm. Saskaņā ar izstāšanās līguma 127. panta 3. punktu pārejas perioda laikā Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotā Karaliste ir uzskatāma par dalībvalsti, nevis par trešo valsti.

(25)

Dažas no iepriekš minētajām valstīm pašlaik saglabā eksporta ierobežojumus attiecībā uz individuālajiem aizsardzības līdzekļiem.

(26)

No eksporta atļauju sistēmas izslēgto valstu un teritoriju iestādēm būtu jāsniedz pietiekamas garantijas, ka tās kontrolēs savu attiecīgo ražojumu eksportu, lai izvairītos no tā, ka tiek apdraudēts Īstenošanas regulas (ES) 2020/402 mērķis. Komisijai tas būtu cieši jāuzrauga.

(27)

Lai nepieļautu, ka tiek apdraudēts šīs regulas mērķis, izslēgto valstu un teritoriju iestādēm būtu jādara pieejams šāds eksports uz Savienību.

(28)

Lai regulāri novērtētu situāciju un nodrošinātu pārredzamību un konsekvenci, dalībvalstīm būtu jāziņo Komisijai par to lēmumiem apstiprināt vai noraidīt eksporta atļauju pieprasījumus. Komisijai šāda informācija būtu regulāri jādara publiski pieejama, pienācīgi ņemot vērā tās konfidencialitāti.

(29)

Iepriekšējas atļaujas pieprasījumiem ir izņēmuma raksturs, tiem vajadzētu būt paredzētiem konkrētam mērķim un ierobežotam laikposmam. Lai nodrošinātu, ka pasākumi nepaliek spēkā ilgāk, nekā nepieciešams, tie būtu jāpiemēro 30 dienas. Pamatojoties uz notikumu attīstību gan saistībā ar Covid-19 slimības izplatīšanos, gan piedāvājuma un pieprasījuma atbilstību, Komisijai būtu regulāri jāpārskata situācija un jāapsver vajadzība vajadzības gadījumā saīsināt vai pagarināt pasākumu ilgumu.

(30)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar atzinumu, kuru sniegusi komiteja, kas izveidota ar Regulas (ES) 2015/479 3. panta 1. punktu,

1)

“eksports” ir eksporta procedūra Regulas (ES) Nr. 952/2013 269. panta nozīmē;

2)

“Eiropas Savienības muitas teritorija” ir teritorija Regulas (ES) Nr. 952/2013 4. panta nozīmē.