EUR-Lex Access to European Union law

Back to EUR-Lex homepage

This document is an excerpt from the EUR-Lex website

Document 32020R0568

Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2020/568 (2020. gada 23. aprīlis), ar ko uz noteiktu ražojumu eksportu attiecina prasību uzrādīt eksporta atļauju

C/2020/2684

OJ L 129, 24.4.2020, p. 7–15 (BG, ES, CS, DA, DE, ET, EL, EN, FR, HR, IT, LV, LT, HU, MT, NL, PL, PT, RO, SK, SL, FI, SV)

No longer in force, Date of end of validity: 25/05/2020

ELI: http://data.europa.eu/eli/reg_impl/2020/568/oj

24.4.2020   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 129/7


KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS REGULA (ES) 2020/568

(2020. gada 23. aprīlis),

ar ko uz noteiktu ražojumu eksportu attiecina prasību uzrādīt eksporta atļauju

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2015. gada 11. marta Regulu (ES) 2015/479 par kopīgiem eksporta noteikumiem (1) un jo īpaši tās 6. pantu,

tā kā:

(1)

Eiropas Komisija 2020. gada 15. martā saskaņā ar Regulas (ES) 2015/479 5. pantu publicēja Īstenošanas regulu (ES) 2020/402 (2), ar ko uz noteiktu ražojumu eksportu attiecina prasību uzrādīt eksporta atļauju. Minētā regula tika grozīta ar Komisijas 2020. gada 19. marta Īstenošanas regulu (ES) 2020/426 (3).

(2)

Regulu (ES) 2020/402 un tās grozījumus piemēro ierobežotu sešu nedēļu laikposmu.

(3)

Turpinoties epidemioloģiskajai krīzei, kuru izraisījusi Covid-19 slimība, pieprasījums Savienībā pēc individuālajiem aizsardzības līdzekļiem (“IAL”), proti, aizsargmaskām (un ķirurģiskajām maskām), cimdiem, aizsargbrillēm, sejas aizsargiem un kombinezoniem, joprojām ir ļoti liels un pat pastāvīgi pieaug. Īpaši pieprasījums pēc konkrētu veidu IAL ir izraisījis to trūkumu iekšējā tirgū. Tā kā ir jānovērš slimības tālāka izplatīšanās un jāaizsargā inficēto pacientu ārstēšanā iesaistīto medicīnisko darbinieku veselība, šie aizsardzības līdzekļi, ņemot vērā to funkciju un pašreizējos apstākļus, ir būtiski ražojumi.

(4)

Pastāvīgi tiek pieliktas pūles, lai palīdzētu nodrošināt steidzamu un atbilstīgu aizsardzības līdzekļu apgādi visā ES. Ir tikusi palielināta individuālās aizsardzības līdzekļu ražošanas jauda. Komisija ir pabeigusi individuālo aizsardzības līdzekļu kopīgo iepirkumu, kurā piedalījās 25 dalībvalstis. Šīs iniciatīvas ir izrādījušās veiksmīgas, un ir plānots, ka aizsardzības līdzekļi būs pieejami divas nedēļas pēc tam, kad dalībvalstis būs parakstījušas līgumus ar pretendentiem.

(5)

Saskaņā ar Savienības civilās aizsardzības mehānismu (UCPM) Eiropas Komisija ir nolēmusi izveidot stratēģiskus rescEU krājumus ar medicīnisko aprīkojumu, piemēram, ventilatoriem un aizsargmaskām, lai palīdzētu ES valstīm saistībā ar Covid-19 pandēmiju. Šo rezervi pilnībā finansē Komisija, izmantojot tiešās dotācijas, un tā tiks izvietota vienā vai vairākās dalībvalstīs.

(6)

Komisija arī izveidoja koordinācijas mehānismu, tostarp attiecībā uz IAL, ar mērķi koordinēt centienus saskaņot piedāvājumu un pieprasījumu ES un veicināt iekšējā tirgus pienācīgu darbību.

(7)

Neraugoties uz šiem pasākumiem un ņemot vērā Savienībā pieaugošās vajadzības pēc IAL, Savienībā joprojām pastāv plaisa starp pieprasījumu un piedāvājumu, jo īpaši attiecībā uz konkrētu veidu IAL, kuri ir būtiski, lai novērstu slimības izplatīšanos un ārstētu pacientus.

(8)

Ņemot vērā šos centienus pārvarēt kritisko situāciju, kad Savienībā trūkst konkrētu veidu IAL, ir vajadzīgi turpmāki pasākumi, lai palīdzētu likvidēt un turpmāk novērst IAL trūkumu.

(9)

Šiem pasākumiem, kuru mērķis ir aizsargāt veselību un ietekmēt tirdzniecību, vajadzētu būt mērķtiecīgiem, samērīgiem, pārredzamiem un pagaidu pasākumiem.

(10)

Eiropadomes locekļi 26. martā kopīgā paziņojumā uzsvēra, ka lēmuma par IAL eksporta atļauju pieņemšanai būtu jānoved pie visu iekšējo aizliegumu vai ierobežojumu pilnīgas un faktiskas atcelšanas.

(11)

Savienības nodoms nav ierobežot eksportu vairāk, nekā absolūti nepieciešams, un Savienība vēlas arī šajā globālās pandēmijas situācijā ievērot starptautiskās solidaritātes principu. Tāpēc Savienības pasākumiem vajadzētu būt samērīgiem un nodrošināt, ka eksports joprojām ir iespējams, saņemot iepriekšēju atļauju. Šajā nolūkā dalībvalstīm būtu jāpiešķir eksporta atļaujas īpašos apstākļos, ja attiecīgais sūtījums neapdraud faktisko vajadzību pēc IAL Savienībā un kalpo tam, lai apmierinātu likumīgu vajadzību pēc oficiālas vai profesionālas lietošanas medicīnā trešā valstī. Turpretī dalībvalstīm nevajadzētu atļaut eksportu, kurš radītu spekulatīvus izkropļojumus un nozīmētu būtiska aprīkojuma uzkrāšanu, ko veiktu tie, kuriem pēc tā nav lielu vajadzību vai tās nav objektīvas.

(12)

Eksporta atļauju sistēmai būtu jālikvidē vai nākotnē jānovērš būtiski svarīgu ražojumu trūkums Savienības teritorijā. Šādas sistēmas galvenais mērķis būtu aizsargāt sabiedrības veselību Savienībā.

(13)

Šādu atļauju izsniegšanas administratīvā kārtība šīs pagaidu sistēmas darbības laikā būtu jāatstāj dalībvalstu ziņā.

(14)

Pamatojoties uz starptautiskās solidaritātes principu, dalībvalstīm būtu jāatļauj eksports, lai nodrošinātu ārkārtas piegādes humānās palīdzības kontekstā.

(15)

Dalībvalstīm būtu pozitīvi jāapsver iespēja piešķirt atļaujas, ja eksports ir paredzēts valsts struktūrām, publiskām struktūrām un citām struktūrām, kas ir publisko tiesību subjekti un atbild par IAL izplatīšanu vai nodošanu to personu rīcībā, kuras skar vai apdraud Covid-19 vai kuras ir iesaistītas Covid-19 uzliesmojuma apkarošanā.

(16)

Lai sasniegtu šīs regulas mērķi, atļaujas būtu jāpiešķir tikai tiktāl, ciktāl eksporta apjoms neapdraud IAL pieejamību attiecīgās dalībvalsts tirgū vai citur Savienībā. Šajā nolūkā pirms šādas atļaujas piešķiršanas dalībvalstīm būtu jāsazinās ar Komisijas izveidoto koordinācijas mehānismu. Tomēr dalībvalstīm nav jāsazinās ar koordinācijas mehānismu, ja tiek pieprasītas atļaujas ārkārtas piegādēm saistībā ar humāno palīdzību.

(17)

Lemjot par eksporta atļaujas piešķiršanu, dalībvalstīm būtu jāņem vērā arī piegādes pienākuma izpilde saskaņā ar Savienības un dalībvalstu kopīgu iepirkumu vai rescEU, atbalsts Pasaules Veselības organizācijas (PVO) darbībām, atbalsts ES līmeņa koordinētai reaģēšanai krīzes situācijās vai trešo valstu vai starptautisku organizāciju palīdzības pieprasījums.

(18)

Būtu jāņem vērā arī attiecīgo ražojumu tirgus integrācijas pakāpe starp Savienības muitas teritorijas daļām un citām valstīm vai teritorijām neatkarīgi no tā, vai tā panākta saskaņā ar vienošanos, ar ko izveido brīvās tirdzniecības zonu, vai citu iemeslu dēļ, piemēram, ģeogrāfiskā tuvuma vai vēsturisko saišu dēļ. Tāpat būtu nelietderīgi, ja tiktu izjauktas cieši integrētas vērtības ķēdes un izplatīšanas tīkli, kas izveidoti, kā minēts iepriekš, īpaši ar kaimiņos esošām valstīm un ekonomikām.

(19)

Šī regula būtu jāpiemēro konkrētiem IAL veidiem. Lai nodrošinātu saskaņotību, to IAL veidu apraksts, uz kuriem attiecas šajā regulā noteiktā atļauju piešķiršanas sistēma, būtu jāsaskaņo ar to līdzekļu attiecīgajām specifikācijām, uz kuriem attiecas kopīgais iepirkums, kur ir apzinātas Savienības īpašās vajadzības. KN kodi būtu jānorāda vienīgi informācijai.

(20)

Koordinācijas mehānisma mērķis ir nodrošināt piedāvājuma pietiekamību, lai apmierinātu pieprasījumu pēc visu veidu IAL Savienības tirgū. Tādēļ var rasties vajadzība pārskatīt I pielikuma tvērumu un ražojumus, uz kuriem attiecas šī regula. Tvēruma pārskatīšanas pamatā vajadzētu būt pastāvīgam novērtējumam par vajadzībām pēc kritiskajiem aizsardzības līdzekļiem cīņai pret Covid-19 un to iespējamu trūkumu. Īpaša uzmanība būtu jāpievērš ražojumiem, uz kuriem attiecas kopīgais iepirkums, kā arī Savienības civilās aizsardzības mehānisma ietvaros pieprasītajiem ražojumiem, piemēram, cita veida IAL, ventilatoriem un laboratorijas produktiem (testa komplektiem).

(21)

Medicīnisko un individuālo aizsardzības līdzekļu vienotais tirgus tāpat kā ražošanas vērtību ķēdes un izplatīšanas tīkli ir cieši integrēts ārpus Savienības robežām. Tas jo īpaši attiecas uz Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācijas dalībvalstīm un Rietumbalkāniem, kas atrodas padziļinātas integrācijas procesā ar Savienību. Ņemot vērā ražošanas vērtību ķēžu un izplatīšanas tīklu ciešo integrāciju, eksporta atļaujas prasības attiecināšana uz konkrētu individuālo aizsardzības līdzekļu eksportu uz šīm valstīm būtu neproduktīva, ja šie līdzekļi ir būtiski ražojumi, kas nepieciešami, lai novērstu slimības tālāku izplatīšanos un aizsargātu to medicīnas darbinieku veselību, kuri ārstē inficētos pacientus. Tādēļ ir lietderīgi izslēgt šādas valstis no šīs regulas piemērošanas jomas.

(22)

Tāpat ir lietderīgi izslēgt no eksporta atļaujas prasības piemērošanas aizjūras zemes un teritorijas, kas uzskaitītas Līguma II pielikumā, kā arī Fēru salas, Andoru, Sanmarīno, Vatikānu un Gibraltāru, jo minētie ir īpaši atkarīgi no to dalībvalstu lielpilsētu piegādes ķēdēm, ar kurām tie ir saistīti, vai attiecīgi no kaimiņos esošo dalībvalstu piegādes ķēdēm.

(23)

Šī regula būtu jāpiemēro Savienības preču eksportam no Savienības muitas teritorijas. Tāpēc valstīm, kas ietilpst minētajā muitas teritorijā, nav jāpiemēro atbrīvojums no šīs regulas piemērošanas, lai tās saņemtu neierobežotus sūtījumus no Savienības. Tas jo īpaši attiecas uz Monako Firstisti (4). Turpretī dalībvalstu teritorijām, kas ir īpaši izslēgtas no Savienības muitas teritorijas, nebūtu jāpiemēro eksporta atļaujas prasība, un tāpēc arī tām būtu jāpiemēro atbrīvojums no šīs regulas piemērošanas. Tas attiecas uz Bīzingenas, Helgolandes, Livinjo, Seūtas un Meliljas teritorijām. Tāpat no šīs regulas piemērošanas būtu jāatbrīvo arī eksports uz dalībvalsts kontinentālo šelfu vai ekskluzīvo ekonomikas zonu, ko dalībvalsts deklarējusi saskaņā ar UNCLOS.

(24)

Šajā regulā paredzētie pasākumi nebūtu jāpiemēro tirdzniecībai starp ES dalībvalstīm. Saskaņā ar izstāšanās līguma 127. panta 3. punktu pārejas perioda laikā Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotā Karaliste ir uzskatāma par dalībvalsti, nevis par trešo valsti.

(25)

Dažas no iepriekš minētajām valstīm pašlaik saglabā eksporta ierobežojumus attiecībā uz individuālajiem aizsardzības līdzekļiem.

(26)

No eksporta atļauju sistēmas izslēgto valstu un teritoriju iestādēm būtu jāsniedz pietiekamas garantijas, ka tās kontrolēs savu attiecīgo ražojumu eksportu, lai izvairītos no tā, ka tiek apdraudēts Īstenošanas regulas (ES) 2020/402 mērķis. Komisijai tas būtu cieši jāuzrauga.

(27)

Lai nepieļautu, ka tiek apdraudēts šīs regulas mērķis, izslēgto valstu un teritoriju iestādēm būtu jādara pieejams šāds eksports uz Savienību.

(28)

Lai regulāri novērtētu situāciju un nodrošinātu pārredzamību un konsekvenci, dalībvalstīm būtu jāziņo Komisijai par to lēmumiem apstiprināt vai noraidīt eksporta atļauju pieprasījumus. Komisijai šāda informācija būtu regulāri jādara publiski pieejama, pienācīgi ņemot vērā tās konfidencialitāti.

(29)

Iepriekšējas atļaujas pieprasījumiem ir izņēmuma raksturs, tiem vajadzētu būt paredzētiem konkrētam mērķim un ierobežotam laikposmam. Lai nodrošinātu, ka pasākumi nepaliek spēkā ilgāk, nekā nepieciešams, tie būtu jāpiemēro 30 dienas. Pamatojoties uz notikumu attīstību gan saistībā ar Covid-19 slimības izplatīšanos, gan piedāvājuma un pieprasījuma atbilstību, Komisijai būtu regulāri jāpārskata situācija un jāapsver vajadzība vajadzības gadījumā saīsināt vai pagarināt pasākumu ilgumu.

(30)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar atzinumu, kuru sniegusi komiteja, kas izveidota ar Regulas (ES) 2015/479 3. panta 1. punktu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Definīcijas

Šajā regulā:

1)

“eksports” ir eksporta procedūra Regulas (ES) Nr. 952/2013 269. panta nozīmē;

2)

“Eiropas Savienības muitas teritorija” ir teritorija Regulas (ES) Nr. 952/2013 4. panta nozīmē.

2. pants

Eksporta atļauja

1.   Lai eksportētu I pielikumā uzskaitītos konkrētu veidu IAL (neatkarīgi no tā, vai to izcelsme ir Savienībā), ir vajadzīga eksporta atļauja II pielikumā norādītajā formā. Šāda atļauja attiecas tikai uz Savienības precēm (5) un nav vajadzīga ārpussavienības precēm. To piešķir tās dalībvalsts kompetentās iestādes, kurā eksportētājs veic uzņēmējdarbību, un to izsniedz papīra formā vai elektroniski.

2.   Eksporta atļauja ir vajadzīga visam eksportam, un to izsniedz tad, kad preces ir deklarētas eksportam, un ne vēlāk kā preču izlaišanas brīdī.

3.   Bez šādas derīgas eksporta atļaujas uzrādīšanas šīs preces eksportēt ir aizliegts.

4.   Šā panta 1. un 2. punktā izklāstītie pasākumi neattiecas uz eksportu uz Albānijas Republiku, Andoru, Bosniju un Hercegovinu, Fēru salām, Gibraltāru, Islandes Republiku, Kosovu (6), Lihtenšteinas Firstisti, Melnkalni, Norvēģijas Karalisti, Ziemeļmaķedonijas Republiku, Sanmarīno Republiku, Serbiju, Šveices Konfederāciju, Vatikāna Pilsētvalsti, kā arī aizjūras zemēm un teritorijām, kas uzskaitītas Līguma II pielikumā. Tas pats attiecas uz eksportu uz Bīzingenu, Helgolandi, Livinjo, Seūtu un Melilju.

5.   Šā panta 1. un 2. punktā izklāstītie pasākumi neattiecas uz eksportu uz objektiem, kuri atrodas dalībvalsts kontinentālajā šelfā vai ekskluzīvajā ekonomikas zonā, ko dalībvalsts deklarējusi saskaņā ar UNCLOS.

6.   Pamatojoties uz solidaritātes principu, dalībvalstis atļauj eksportu, kuru izmantos trešās valstīs, lai nodrošinātu ārkārtas piegādes humānās palīdzības kontekstā. Dalībvalstis eksporta atļauju pieprasījumus apstrādā paātrināti, cik drīz vien iespējams, bet ne vēlāk kā 2 darba dienās pēc dienas, kad kompetentajām iestādēm ir sniegta visa vajadzīgā informācija.

7.   Dalībvalstīm būtu pozitīvi jāapsver iespēja piešķirt atļaujas, ja eksports ir paredzēts valsts struktūrām, publiskām struktūrām un citām struktūrām, kas ir publisko tiesību subjekti un atbild par IAL izplatīšanu vai nodošanu to personu rīcībā, kuras skar vai apdraud Covid-19 vai kuras ir iesaistītas Covid-19 uzliesmojuma apkarošanā. Šīs atļaujas būtu jāpiešķir tikai tiktāl, ciktāl eksporta apjoms neapdraud I pielikumā uzskaitīto IAL pieejamību attiecīgās dalībvalsts tirgū vai citur Savienībā. Šajā nolūkā dalībvalstis pirms šādas atļaujas piešķiršanas informē Komisiju, izmantojot šādu e-pasta adresi: SG-CCH@ec.europa.eu. Komisija sniedz atzinumu 48 stundu laikā pēc informācijas saņemšanas.

3. pants

Procedūras aspekti

1.   Ja I pielikumā uzskaitītie IAL atrodas vienā vai vairākās dalībvalstīs, kas nav tā dalībvalsts, kurā iesniegts pieteikums uz eksporta atļauju, šo apstākli norāda pieteikumā. Dalībvalsts kompetentās iestādes, kam eksporta atļaujas pieprasījums iesniegts, nekavējoties sazinās ar tās dalībvalsts vai dalībvalstu, kurās prece atrodas, kompetentajām iestādēm un sniedz attiecīgo informāciju. Minētā dalībvalsts vai dalībvalstis iespējami drīz, bet ne vēlāk kā piecu darba dienu laikā, dara zināmus visus iebildumus, kas tai vai tām varētu būt pret šādas atļaujas piešķiršanu, un dalībvalstij, kurā pieprasījums iesniegts, tie ir saistoši.

2.   Dalībvalstis eksporta atļauju pieprasījumus apstrādā, cik drīz vien iespējams, bet izdod lēmumu ne vēlāk kā piecās darba dienās pēc dienas, kad kompetentajām iestādēm ir sniegta visa vajadzīgā informācija. Izņēmuma apstākļos un pienācīgi pamatotu iemeslu dēļ šo termiņu var pagarināt par vēl 5 darba dienām.

3.   Lemjot, vai saskaņā ar šo regulu piešķirt eksporta atļauju, dalībvalstis ņem vērā visus attiecīgos apsvērumus, arī (attiecīgā gadījumā) to, vai eksportam ir inter alia šādi mērķi:

izpildīt piegādes saistības, kas izriet no kopīga iepirkuma procedūras saskaņā ar 5. pantu Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmumā Nr. 1082/2013/ES (7),

atbalstīt rescEU tādu medicīnisko pretlīdzekļu vai individuālo aizsardzības līdzekļu uzkrāšanā, kuru mērķis ir apkarot nopietnus pārrobežu veselības apdraudējumus, kā minēts Komisijas Īstenošanas lēmumā (ES) 2019/570 (8),

reaģēt uz palīdzības pieprasījumu, kas adresēts UCPM (Savienības civilās aizsardzības mehānismam) un ko tas īsteno, kā arī atbalstīt saskaņotas atbalsta darbības, kuras koordinē Integrētais krīzes situāciju politiskās reaģēšanas mehānisms (IPCR), Komisija vai citas Savienības iestādes,

atbalstīt to palīdzības organizāciju oficiālos pasākumus ārvalstīs, kuras saņem aizsardzību saskaņā ar Ženēvas konvenciju, ar nosacījumu, ka tas neskar šo organizāciju spēju darboties kā valsts palīdzības organizācijām,

atbalstīt Pasaules Veselības organizācijas globālā uzliesmojuma brīdināšanas un reaģēšanas tīkla (GOARN) darbības,

atbalstīt ES dalībvalstu operācijas ārvalstīs, arī militāras operācijas, starptautiskas policijas misijas un/vai starptautiskas civilās miera uzturēšanas misijas,

apgādāt Savienības un dalībvalstu delegācijas ārvalstīs.

4.   Dalībvalstis var ņemt vērā citus elementus, piemēram, attiecīgo ražojumu tirgus integrācijas pakāpi, neatkarīgi no tā, vai tā ir panākta saskaņā ar vienošanos, ar ko izveido brīvās tirdzniecības zonu ar paredzēto eksporta valsti, kā arī ģeogrāfisko tuvumu.

5.   Pieņemot lēmumu par to, vai piešķirt eksporta atļauju, dalībvalstis nodrošina pietiekamu piegādi Savienībā, lai apmierinātu pieprasījumu pēc I pielikumā uzskaitītajiem IAL. Tāpēc eksporta atļaujas var piešķirt tikai tad, ja attiecīgais sūtījums neapdraud šo preču pieejamību attiecīgās dalībvalsts tirgū vai citur Savienībā. Lai vislabāk varētu novērtēt situāciju, dalībvalstis informē Komisiju, izmantojot e-pasta adresi SG-CCH@ec.europa.eu, jo īpaši, ja plānotā eksporta apjoms var izraisīt deficītu.

6.   Komisija sniedz atzinumu 48 stundu laikā pēc pieprasījuma saņemšanas.

7.   Dalībvalstis var nolemt eksporta atļauju pieprasījumu apstrādei izmantot elektroniskus dokumentus.

4. pants

Paziņojumi

1.   Dalībvalstis nekavējoties paziņo Komisijai par piešķirtajām un atteiktajām atļaujām.

2.   Šajos paziņojumos ietver šādus elementus:

a)

kompetentās iestādes nosaukums un kontaktinformācija;

b)

eksportētāja identitāte;

c)

galamērķa valsts;

d)

galasaņēmējs;

e)

eksporta atļaujas apstiprināšana vai atteikums;

f)

preces kods;

g)

daudzums;

h)

preču mērvienība un apraksts.

Paziņojumu iesniedz elektroniski uz šādu adresi: TRADE-EXPORTAUTHORISATIONPPE@ec.europa.eu

3.   Komisija šo informāciju par piešķirtajām un atteiktajām atļaujām dara publiski pieejamu, pienācīgi ņemot vērā iesniegto datu konfidencialitāti.

5. pants

Pārskatīšanas klauzula

Komisija uzrauga situāciju un pēc vajadzības ātri pārskata šīs regulas piemērošanas periodu un tās ražojumu tvērumu, ņemot vērā Covid-19 slimības izraisītās epidemioloģiskās krīzes attīstību un piedāvājuma un pieprasījuma pietiekamību Savienības tirgū.

6. pants

Nobeiguma noteikumi

Šī regula stājas spēkā 2020. gada 26. aprīlī. To piemēro 30 dienas.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2020. gada 23. aprīlī

Komisijas vārdā –

Priekšsēdētāja

Ursula VON DER LEYEN


(1)  OV L 83, 27.3.2015., 34. lpp.

(2)  Komisijas 2020. gada 14. marta Īstenošanas regula (ES) 2020/402, ar ko uz noteiktu ražojumu eksportu attiecina prasību uzrādīt eksporta atļauju (OV L 77 I, 15.3.2020., 1. lpp.).

(3)  Komisijas 2020. gada 19. marta Īstenošanas regula (ES) 2020/426, ar ko groza Īstenošanas regulu (ES) 2020/402, ar ko uz noteiktu ražojumu eksportu attiecina prasību uzrādīt eksporta atļauju (OV L 84 I, 20.3.2020., 1. lpp.).

(4)  Sk. 4. panta 2. punkta a) apakšpunktu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 952/2013 (2013. gada 9. oktobris), ar ko izveido Savienības Muitas kodeksu (OV L 269, 10.10.2013., 1. lpp.).

(5)  Attiecībā uz izslēgtajiem darījumiem sk. 269. panta 2. punktu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 952/2013 (2013. gada 9. oktobris), ar ko izveido Savienības Muitas kodeksu (OV L 269, 10.10.2013., 1. lpp.) (ar grozījumiem).

(6)  Šis nosaukums neskar nostājas par statusu un atbilst ANO DP Rezolūcijai 1244 (1999) un Starptautiskās Tiesas atzinumam par Kosovas neatkarības deklarāciju.

(7)  Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 22. oktobra Lēmums Nr. 1082/2013/ES par nopietniem pārrobežu veselības apdraudējumiem un ar ko atceļ Lēmumu Nr. 2119/98/EK (OV L 293, 5.11.2013., 1. lpp.).

(8)  Komisijas 2019. gada 8. aprīļa Īstenošanas lēmums (ES) 2019/570, ar ko paredz noteikumus par Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmuma Nr. 1313/2013/ES īstenošanu attiecībā uz rescEU spējām un groza Komisijas Īstenošanas lēmumu 2014/762/ES (OV L 99, 10.4.2019., 41. lpp.).


I PIELIKUMS

Aizsardzības līdzekļi

Šajā pielikumā uzskaitītie aizsardzības līdzekļi atbilst Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2016/425 (1) noteikumiem un Padomes Direktīvas 93/42/EEK (2) noteikumiem attiecībā uz I klases medicīnas ierīcēm.

Kategorija

Apraksts

KN kodi

Aizsargbrilles un sejsegi

Aizsardzība pret potenciāli infekciozu materiālu,

aptver acis un zonu ap tām,

savietojami ar dažādiem filtrējošo aizsargmasku (FFP) un sejas masku modeļiem,

caurspīdīga lēca,

atkārtoti lietojamas (var iztīrīt un dezinficēt) vai vienreiz lietojamas preces,

var cieši noslēgt sejas ādu.

ex 9004 90 10

ex 9004 90 90

Mutes un deguna aizsardzības līdzekļi

Maskas lietotāja aizsardzībai pret iespējami infekciozu materiālu vai lai novērstu to, ka lietotājs izplata šādu materiālu,

atkārtoti lietojamas (var iztīrīt un dezinficēt) vai vienreiz lietojamas preces,

var ietvert sejas aizsegu,

arī ar maināmu filtru.

ex 6307 90 98

ex 9020 00 00

Aizsargapģērbi

Nesterils apģērbs (piemēram, virsvalki, tērps) lietotāja aizsardzībai pret iespējami infekciozu materiālu vai lai novērstu to, ka lietotājs izplata šādu materiālu,

atkārtoti lietojamas (var iztīrīt un dezinficēt) vai vienreiz lietojamas preces.

ex 3926 20 00

ex 4015 90 00

ex 6113 00

ex 6114

ex 6210 10 10

6210 10 92

ex 6210 10 98

ex 6210 20 00

ex 6210 30 00

ex 6210 40 00

ex 6210 50 00

ex 6211 32 10

ex 6211 32 90

ex 6211 33 10

ex 6211 33 90

ex 6211 39 00

ex 6211 42 10

ex 6211 42 90

ex 6211 43 10

ex 6211 43 90

ex 6211 49 00

ex 9020 00 00


(1)  Eiropas Parlamenta un Padomes 2016. gada 9. marta Regula (ES) 2016/425 par individuālajiem aizsardzības līdzekļiem un ar ko atceļ Padomes Direktīvu 89/686/EEK (OV L 81, 31.3.2016., 51. lpp.).

(2)  Padomes 1993. gada 14. jūnija Direktīva 93/42/EEK par medicīnas ierīcēm (OV L 69, 12.7.1993., 1. lpp.).


II PIELIKUMS

Eksporta atļaujas pieprasījums, kas minēts 2. pantā

Piešķirot eksporta atļaujas, dalībvalstis izdotajā veidlapā cenšas skaidri norādīt atļaujas veidu. Šī eksporta atļauja ir derīga visās Eiropas Savienības dalībvalstīs līdz tās derīguma termiņa beigām.

EIROPAS SAVIENĪBA

Individuālo aizsardzības līdzekļu eksports (Regula (ES) 2020/568)

1.

Eksportētājs

(EORI numurs, ja vajadzīgs)

2.

Atļaujas numurs

3.

Derīguma termiņš

4.

Izdevēja iestāde

5.

Galamērķa valsts

6.

Galasaņēmējs

6a.

Vai eksports veicina kādu no 3. pantā uzskaitītajiem apsvērumiem, vai arī tas ir paredzēts, lai nodrošinātu ārkārtas piegādes humānās palīdzības kontekstā, kā noteikts 2. panta 6. punktā?

7.

Preces kods

8.

Daudzums

9.

Mērvienība

10.

Preču apraksts

11.

Vieta

7.

Preces kods

8.

Daudzums

9.

Mērvienība

10.

Preču apraksts

11.

Vieta

7.

Preces kods

8.

Daudzums

9.

Mērvienība

10.

Preču apraksts

11.

Vieta

7.

Preces kods

8.

Daudzums

9.

Mērvienība

10.

Preču apraksts

11.

Vieta

12.

Paraksts, vieta un datums, zīmogs

Paskaidrojumi par eksporta atļaujas veidlapu

Ja vien nav norādīts citādi, visas ailes ir jāaizpilda obligāti.

Lai atļauju varētu pieprasīt četriem dažādiem ražojumiem, 7.–11. aili atkārto četras reizes.

1. aile

Eksportētājs

Atļauju saņēmušā eksportētāja pilns vārds/nosaukums un adrese, kā arī EORI numurs, ja piemērojams.

2. aile

Atļaujas numurs

Atļaujas numuru aizpilda eksporta atļauju izdevusī iestāde, un tam ir šāds formāts: XXgggg999999, kur XX ir izdevējas dalībvalsts 2 burtu ģeonomenklatūras kods  (1), gggg ir atļaujas izdošanas 4 ciparu gads, 999999 ir 6 ciparu numurs, kas ir unikāls XXgggg robežās un ko piešķir izdevēja iestāde.

3. aile

Derīguma termiņš

Izdevēja iestāde var noteikt atļaujas derīguma termiņu. Šis termiņš nevar būt vēlāks par 30 dienām pēc šīs regulas stāšanās spēkā.

Ja izdevēja iestāde nav noteikusi derīguma termiņu, atļaujas derīguma termiņš beidzas vēlākais 30 dienas pēc šīs regulas stāšanās spēkā.

4. aile

Izdevēja iestāde

Eksporta atļauju izdevušās dalībvalsts iestādes pilns nosaukums un adrese.

5. aile

Galamērķa valsts

Preču, par kurām atļauja ir izdota, galamērķa valsts 2 burtu ģeonomenklatūras kods.

6. aile

Galasaņēmējs

Preču galasaņēmēja pilns vārds/nosaukums un adrese, ja tas ir zināms izdošanas brīdī, un EORI numurs, ja piemērojams. Ja izdošanas brīdī galasaņēmējs nav zināms, lauku atstāj tukšu.

6a. aile

Vai eksports veicina kādu no 3. pantā uzskaitītajiem apsvērumiem, vai arī tas ir paredzēts, lai nodrošinātu ārkārtas piegādes humānās palīdzības kontekstā, kā noteikts 2. panta 6. punktā?

Ja eksports kalpo kādam no 3. pantā uzskaitītajiem apsvērumiem vai ja eksports ir paredzēts, lai nodrošinātu ārkārtas piegādes humānās palīdzības kontekstā, kā noteikts 2. panta 6. punktā, tas būtu jānorāda.

7. aile

Preces kods

Harmonizētās sistēmas vai kombinētās nomenklatūras  (2) ciparu kods, ar kuru eksporta preces klasificē, izdodot atļauju.

8. aile

Daudzums

Preču daudzums mērvienībā, kura norādīta 9. ailē.

9. aile

Mērvienība

Mērvienība, kurā izteikts 8. ailē norādītais daudzums. Izmantojamās vienības ir “P/ST” precēm, ko saskaita pēc vienību skaita (piemēram, maskas).

10. aile

Preču apraksts

Preču apraksts brīvā tekstā, kas ir pietiekami precīzs, lai preces varētu identificēt.

11. aile

Vieta

Tās dalībvalsts ģeonomenklatūras kods, kurā preces atrodas. Ja preces atrodas izdevējas iestādes dalībvalstī, šo aili atstāj tukšu.

12. aile

Paraksts, vieta un datums, zīmogs

Izdevējas iestādes paraksts un zīmogs. Atļaujas izdošanas vieta un datums.


(1)  Komisijas 2012. gada 27. novembra Regula (ES) Nr. 1106/2012, ar ko attiecībā uz valstu un teritoriju nomenklatūras atjaunināšanu īsteno Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 471/2009 par Kopienas statistiku attiecībā uz ārējo tirdzniecību ar ārpuskopienas valstīm (OV L 328, 28.11.2012., 7. lpp.).

(2)  Padomes 1987. gada 23. jūlija Regula (EEK) Nr. 2658/87 par tarifu un statistikas nomenklatūru un kopējo muitas tarifu (OV L 256, 7.9.1987., 1. lpp.).


Top