(1)

Ja dzīvnieku izcelsmes pārtikas oficiālajām kontrolēm tas vajadzīgs, Komisija attiecībā uz tādu farmakoloģiski aktīvu vielu atliekām dzīvnieku izcelsmes pārtikā, attiecībā uz kurām nav noteikts maksimālais pieļaujamais atlieku daudzums, var noteikt atsauces vērtības (“darbību izraisošas atsauces vērtības”). Darbību izraisošas atsauces vērtības būtu jāpiemēro no trešām valstīm importētai dzīvnieku izcelsmes pārtikai un Savienībā ražotai dzīvnieku izcelsmes pārtikai.

(2)

Pēc Komisijas pieprasījuma EFSA Ekspertu grupa pārtikas aprites kontaminantu jautājumos (EFSA CONTAM grupa) pieņēma vadlīnijas par metodiskajiem principiem un zinātniskajām metodēm, kas ņemami vērā, novērtējot darbības izraisošu vērtību drošumu (“EFSA vadlīnijas”) (2). EFSA vadlīnijās aprakstīts process, kurā tiek novērtēts, vai kādas farmakoloģiski aktīvas vielas analītiskā koncentrācija, ko ar validētu analītisku metodi iespējams noteikt oficiālo kontroļu laboratorijās, ir pietiekami zema, lai cilvēku veselība būtu pienācīgi aizsargāta.

(3)

EFSA vadlīnijās norādītas arī, kurās situācijās iestādei EFSA saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 470/2009 būtu jāizdara vielspecifiska riska novērtēšana. Konkrētāk, lai nodrošinātu pienācīgu veselības aizsardzības līmeni, vielspecifiska riska novērtēšana jāizdara par farmakoloģiski aktīvām vielām, kas izraisa asins diskrāzijas (aplastisko anēmiju) vai alerģiju (izņemot ādas sensibilizāciju) vai kas ir ļoti stipri kancerogēni vai neorganiskas vielas.

(4)

Tāpēc būtu jāpieņem darbību izraisošu atsauces vērtību drošuma novērtēšanas metodiskie principi un zinātniskās metodes.

(5)

Komisijas Lēmums 2002/657/EK (3) nosaka minimālās vajadzīgās veiktspējas robežas analītiskām metodēm, ar kurām detektē ierobežotu skaitu vielu, kuru izmantošana Savienībā nav atļauta vai ir īpaši aizliegta. Šīs minimālas vajadzīgās veiktspējas robežas atbilst vidējai robežvērtībai, virs kuras var uzskatīt, ka kādas vielas vai tās atlieku detektēšana ir metodoloģiski pamatota. Minimālās vajadzīgās veiktspējas robežas piemēro minētā lēmuma II pielikumā norādītājām matricēm.

(6)

Minimālās vajadzīgās veiktspējas robežas, kas noteiktas Lēmumā 2002/657/EK, saskaņā ar Komisijas Lēmumu 2005/34/EK (4) par darbību izraisošām atsauces vērtībām jāizmanto neatkarīgi no tā, kāda pārtikas matrice testēta attiecībā uz dzīvnieku izcelsmes pārtiku, kas ievesta no trešām valstīm. Dzīvnieku izcelsmes pārtika, kurās farmakoloģiski aktīvu vielu atlieku koncentrācija ir vienāda ar darbību izraisošu atsauces vērtību vai to pārsniedz, jāuzskata par Savienības tiesību aktiem neatbilstīgu, savukārt nedrīkst aizliegt pārtikas apritē laist dzīvnieku izcelsmes pārtiku, kurā koncentrācijas nesasniedz darbību izraisošās atsauces vērtības. Taču šī darbību izraisošo atsauces vērtību noteikšana nekādi nedrīkstētu būt iegansts nelegāli izmantot aizliegtas vai neatļautas vielas. Tādēļ par dzīvnieku izcelsmes pārtikā nevēlamām būtu uzskatāmas jebkādas šo vielu atliekas. Lēmumā 2005/34/EK noteikto darbību izraisošo atsauces vērtību pamatā ir tikai analītiski apsvērumi, kuros ņemta vērā zemākā atlieku koncentrācija, ko var detektēt un apstiprināt ar validētu analītisko metodi, bet ne aplūkojamās vielas potenciālo toksiskumu.

(7)

Lēmums 2005/34/EK nosaka darbību izraisošās atsauces vērtības attiecībā uz hloramfenikolu, malahītzaļo un nitrofurāna metabolītiem. Taču par šīm vielām EFSA secinājusi, ka saskaņā ar EFSA vadlīnijām būtu bijusi vajadzīga vielspecifiska riska novērtēšana, nevis riska novērtēšanas standartmetodika. Tāpēc pēc Komisijas pieprasījuma EFSA CONTAM grupa pieņēma zinātniskus atzinumus par hloramfenikolu pārtikā un barībā (5), par nitrofurāniem un to metabolītiem pārtikā (6) un par malahītzaļo pārtikā (7).

(8)

Tāpēc attiecībā uz šīm vielām ir lietderīgi noteikt darbību izraisošas atsauces vērtības, kurās vērā ņemti gan analītiski apsvērumi, gan arī šo vielu toksiskuma potenciāls. Sakarā ar neskaidrībām, ko EFSA apzinājusi gan hloramfenikola, gan arī nitrofurāna metabolītu riska novērtēšanā, zemāko iespējamo koncentrāciju nodrošināšanas interesēs būtu jāpilnveido analītisko metožu jutība.

(9)

Konstatēta aizliegtu vai neatļautu vielu atlieku klātbūtne par šādu vielu neatļautu izmantošanu varētu liecināt pat tad, ja nav sasniegtas iedibinātās darbību izraisošās atsauces vērtības. Regula (EK) Nr. 470/2009 šādos gadījumos prasa, lai dalībvalstis un attiecīgā gadījumā Komisija īsteno turpmākus pasākumus. Šajā sakarā informācijai ar ātrās brīdināšanas sistēmas pārtikas un barības jomā (8) starpniecību vajadzētu būt pieejamai dalībvalstīm un Komisijai.

(10)

Lai oficiālās laboratorijas savas metodes varētu pielāgot attiecībā uz atjauninātajām darbību izraisošajām atsauces vērtībām, kas noteiktas attiecībā uz hloramfinekolu, malahītzaļo un nitrofurāna metabolītiem, būtu jāatvēl trīs gadi, iekams minētās darbību izraisošās atsauces vērtības piemērot.

(11)

Šī regula pārņem, atjaunina un paplašina Lēmuma 2005/34/EK noteikumus, tāpēc juridiskās noteiktības labad Lēmums 2005/34/EK būtu jāatceļ.

(12)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Augu, dzīvnieku, pārtikas aprites un dzīvnieku barības pastāvīgās komitejas atzinumu,