(1)

Lai vienkāršotu Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF), Eiropas Sociālā fonda (ESF), Kohēzijas fonda, Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai (ELFLA) un Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fonda (EJZF) finansējuma izmantošanu un mazinātu administratīvo slogu un kļūdu risku, ir lietderīgi noteikt vienotu likmi tehniskās palīdzības ietvaros atbalstīto darbību izmaksu atlīdzināšanai vienam vai vairākiem saņēmējiem bez vajadzības likmi pamatot. Tas attiecas arī uz gadījumiem, kad vadošā iestāde vai maksājumu aģentūra, vai cita struktūra īsteno tehniskās palīdzības darbības.

(2)

Vienotās likmes līmenis ir balstīts uz robežvērtībām un faktisko piešķīrumu tehniskajai palīdzībai programmās, kā arī datiem par līdzekļu apguvi iepriekšējos plānošanas periodos. Vienotas likmes atlīdzības metodes izmantošana neietekmē pieņemtajās programmās tehniskajai palīdzībai paredzēto finansiālo piešķīrumu. To var izmantot arī programmās, kas tiek atbalstītas no vairākiem fondiem, pat ja tehniskās palīdzības prioritāte saņem atbalstu no cita fonda, nevis tā, kas sniedz atbalstu prioritātēm, kas nav tehniskā palīdzība vienā un tai pašā programmā.

(3)

Turklāt, lai veicinātu finanšu pārvaldību pašreizējā plānošanas kārtībā, attiecībā uz ERAF, ESF un Kohēzijas fondu, kā arī EJZF būtu jānosaka, ka likmes piemērošanas pamats ir attiecināmie izdevumi saskaņā ar prioritārajiem virzieniem, izņemot programmas tehniskās palīdzības prioritāro virzienu, kurā izmanto šo vienotas likmes atlīdzības metodi. Tāpēc šo vienoto likmi neizmanto, ja programma attiecas tikai uz tehnisko palīdzību. Turklāt, ja tiek izmantota šī vienotas likmes atlīdzības metode, programma attiecībā uz iepriekšminētajiem fondiem nav jāgroza.

(4)

Jāprecizē, ka vienotās likmes piemērošanas pamats ir attiecināmie izdevumi, par kuriem vadošā iestāde vai attiecīgā kontroles struktūra ir pabeigusi pārvaldības pārbaudes vai – ELFLA gadījumā – attiecīgās administratīvās pārbaudes.

(5)

Lai izvairītos no dubultas finansēšanas riska gadījumos, kad dalībvalstis izmanto minēto iespēju, vienotas likmes finansējums būtu jāattiecina tikai uz tiem izdevumiem, par kuriem pārvaldības pārbaude veikta pēc šīs regulas stāšanās spēkā un pēc tam – līdz attiecināmības perioda beigām. Šā paša iemesla dēļ vienotas likmes finansējums ELFLA gadījumā būtu jāattiecina tikai uz tiem izdevumiem, par kuriem administratīvās pārbaudes veiktas no Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1306/2013 (2) 39. pantā paredzētā lauksaimniecības finanšu gada sākuma, proti, no 2019. gada 16. oktobra vai no kāda nākamā lauksaimniecības finanšu gada un pēc tam – līdz attiecināmības perioda beigām. Lai nodrošinātu pareizu finanšu pārvaldību, dalībvalstīm ir jāpārliecinās, ka summas, ko atlīdzina vienotas likmes finansējuma veidā, tiek aprēķinātas, pamatojoties uz likumīgiem un pareiziem netehniskās palīdzības projektu izdevumiem.

(6)

Vienotas likmes finansējuma mehānismu var izmantot tikai grāmatvedības gados, kas šīs regulas spēkā stāšanās dienā vēl nav noslēgti. Lai varētu veikt pārbaudes par vienotas likmes finansējuma aprēķināšanas pamatu saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1306/2013 9. un 47. pantu, ELFLA gadījumā vienotas likmes finansējuma mehānismu var izmantot tikai attiecībā uz izdevumiem, kas radušies no tā lauksaimniecības finanšu gada sākuma, kurš sākas 2019. gada 16. oktobrī, vai no kāda nākamā lauksaimniecības finanšu gada.

(7)

Lai šajā regulā paredzētos pasākumus piemērotu nekavējoties un tos izmantotu pietiekami agri kārtējā grāmatvedības gadā un – ELFLA gadījumā – lauksaimniecības finanšu gadā, kas sākas 2019. gada 16. oktobrī, šai regulai būtu jāstājas spēkā nākamajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī,