18.5.2018   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 123/119

(1)

Ar Direktīvu 92/119/EEK noteikti vispārīgi kontroles pasākumi, kas piemērojami noteiktu dzīvnieku slimību, tostarp nodulārā dermatīta (ND), uzliesmojuma gadījumā. Šie kontroles pasākumi ietver aizsardzības un uzraudzības zonu izveidi ap inficēto saimniecību, un papildus citiem kontroles pasākumiem tajos ir paredzēta arī ārkārtas vakcinācija ND uzliesmojuma gadījumā.

(2)

Ar Komisijas Īstenošanas lēmumu (ES) 2016/2008 (5) noteikti dzīvnieku veselības kontroles pasākumi saistībā ar ND sastopamību noteiktās dalībvalstīs vai to daļās. “Inficētās zonas” tajā definētas kā dalībvalsts teritorijas daļas, kas norādītas minētā īstenošanas lēmuma I pielikuma II daļas sarakstā un ietver apgabalus, kuros ir apstiprināts ND un saskaņā ar Direktīvu 92/119/EEK izveidotas aizsardzības un uzraudzības zonas un kuros pēc vakcinācijas programmu apstiprināšanas var veikt vakcināciju pret ND. “Brīvās zonas, kurās veikta vakcinācija” tajā definētas kā dalībvalsts teritorijas daļas, kas norādītas minētā pielikuma I daļas sarakstā un ietver apgabalus ārpus “inficētajām zonām”, kuros pēc vakcinācijas programmu apstiprināšanas ir veikta vakcinācija pret ND.

(3)

Lai jebkādu ND izplatīšanās risku samazinātu līdz minimumam, Īstenošanas lēmums (ES) 2016/2008 paredz “brīvajās zonās, kurās veikta vakcinācija” ieviest īpašus riska mazināšanas pasākumus un tirdzniecības ierobežojumus attiecībā uz dzīviem liellopiem un nebrīvē turētiem savvaļas atgremotājiem, to reproduktīvajiem produktiem un citiem produktiem no šiem dzīvniekiem.

(4)

Nodulārais dermatīts Eiropas kontinentālajā daļā pirmo reizi apstiprināts 2015. gada augustā (Grieķijā). 2016. gadā tas parādījās atkal kopumā 7 Eiropas dienvidaustrumu valstīs (Grieķijā, Bulgārijā, bijušajā Dienvidslāvijas Maķedonijas Republikā, Serbijā, Kosovā (6), Albānijā un Melnkalnē), savukārt 2017. gadā ND parādījās daudz mazākā apmērā (plaša apjoma atkārtošanās novērota tikai Albānijā, savukārt Grieķijā un bijušajā Dienvidslāvijas Maķedonijas Republikā novēroti tikai daži sporādiski uzliesmojumi).

(5)

Reaģējot uz ND, visas tā skartās dalībvalstis (Grieķija un Bulgārija), kā arī skartās trešās valstis tūlīt uzdeva vismaz divus gadus pēc kārtas (2016. un 2017. gadā) masveidā vakcinēt visus tajās turētos dzīvos liellopus un nebrīvē turētos savvaļas atgremotājus. Lai gan Horvātijā ND nebija konstatēts, tajā – ņemot vērā kaimiņvalstu epidemioloģisko stāvokli – tādā pašā laikposmā profilaktiski tika veikta tāda pati vakcinācija.

(6)

Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestāde (EFSA) pēc pirmā Eiropas kontinentālajā daļā konstatētā ND gadījuma sagatavojusi 2016. gada 29. jūlijā (7) pieņemtus steidzamus norādījumus par ND un divus ziņojumus, kas apstiprināti attiecīgi 2017. gada 27. martā (8) un 2018. gada 29. janvārī (9). Visos šajos zinātniskajos novērtējumos norādīts, ka ir izanalizēti pieejamie dati par ND epidemioloģiju Eiropā 2016. un 2017. gadā un gūtie rezultāti liecina, ka ar pareizi īstenotām masveida vakcinācijas kampaņām pret ND šo slimību izdevies ierobežot, novēršot jaunu uzliesmojumu gadījumus. Papildus iepriekš minētajam ir secināts, ka visiedarbīgākais ND kontrolējošais pasākums ir masveida vakcinācija, jo īpaši tad, ja aizsargspējas dzīvniekiem izveidojušās jau pirms slimības iekļūšanas, proti, profilaktiskas vakcinācijas rezultātā.

(7)

EFSA 2016. gada norādījumos un EFSA 2017. un 2018. gada ziņojumos apstiprinātā jaunāko pret ND veikto vakcinācijas kampaņu rezultativitāte liecina, ka pēc ND vakcinācijas kampaņas, kura veikta saskaņā ar Īstenošanas lēmuma (ES) 2016/2008 II pielikumu, ND izplatīšanās risks, ko rada dzīvu liellopu un nebrīvē turētu savvaļas atgremotāju pārvietošana uz brīvo zonu, kurās veikta vakcinācija, ir ļoti zems.

(8)

Visa Horvātijas, Bulgārijas un Grieķijas teritorija vai tās daļas Īstenošanas lēmuma (ES) 2016/2008 I pielikuma sarakstā norādītas kā “brīvās zonas, kurā veikta vakcinācija”.

(9)

Gan Horvātija, gan Bulgārija ziņojušas, ka saskaņā ar Īstenošanas lēmuma (ES) 2016/2008 II pielikumu īstenotā ND vakcinācijas kampaņa to “brīvajās zonās, kurās veikta vakcinācija” pabeigta jau 2017. gadā. Turklāt Horvātija – ņemot vērā Eiropas dienvidaustrumu daļas 2017. gada labvēlīgo epidemioloģisko stāvokli – no 2018. gada pārtrauks vakcināciju pret ND.

(10)

Pēc tam, kad ND vakcinācijas kampaņa Grieķijas “brīvajās zonās, kurās veikta vakcinācija,” ir pabeigta, attiecīgajām Grieķijas “brīvajām zonām, kurās veikta vakcinācija,” būtu jāpiemēro ar šo lēmumu ieviestās atkāpes.

(11)

Saskaņā ar Īstenošanas lēmuma (ES) 2016/2008 6.a panta pašreizējiem noteikumiem dzīvu liellopu un nebrīvē turētu savvaļas atgremotāju pārvietošana uz tās pašas dalībvalsts “brīvajām zonām, kurā veikta vakcinācija,” ir atļauta tikai tad, ja dzīvnieki, ar atsevišķiem izņēmumiem (dzīvnieki, kas ārkārtas kaušanas dēļ pirms mazāk kā 3 mēnešiem ievesti no apgabaliem, kas ir brīvi no ND), nāk no saimniecībām, kurās visiem pārējiem dzīvniekiem turpinās imunitātes periods, ko radījusi vakcinācija vai mātes imunitāte. “Brīvajās zonās, kurās veikta vakcinācija,” pakāpeniski tiek pārtraukta ND vakcinācija, tāpēc it īpaši 2018. gada otrajā pusgadā ir vajadzīgi noteikumi par dzīvu liellopu un nebrīvē turētu savvaļas atgremotāju pārvietošanu pēc teļu imunitātes izbeigšanās.

(12)

Tāpēc būtu jāgroza prasības, kas attiecas uz atkāpēm un īpašajiem nosacījumiem dzīvu liellopu un nebrīvē turētu savvaļas atgremotāju sūtīšanai uz “brīvajām zonām, kurās veikta vakcinācija”, un būtu attiecīgi jāgroza Īstenošanas lēmuma (ES) 2016/2008 6.a pants.

(13)

Šajā lēmumā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Augu, dzīvnieku, pārtikas aprites un dzīvnieku barības pastāvīgās komitejas atzinumu,