3.12.2011   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 320/18

(1)

Komisijas 2006. gada 19. decembra Regulā (EK) Nr. 1881/2006, ar ko nosaka konkrētu piesārņotāju maksimāli pieļaujamo koncentrāciju pārtikas produktos (2), ir noteikta dioksīnu un dioksīniem līdzīgu PHB maksimāli pieļaujamā koncentrācija virknē pārtikas produktu.

(2)

Dioksīni attiecas uz 75 polihlordibenzo-p-dioksīnam (PHDD) radniecīgu vielu un 135 polihlordibenzofurānam (PHDF) radniecīgu vielu grupu, kurā 17 vielas uzskatāmas par toksiskām. Polihlorbifenili (PHB) ir 209 dažādu radniecīgu vielu grupa, ko var iedalīt divās grupās atbilstīgi minēto vielu toksikoloģiskajām īpašībām: 12 radniecīgajām vielām ir tādas pašas toksikoloģiskās īpašības kā dioksīniem, tāpēc tās bieži sauc par “dioksīniem līdzīgiem polihlorbifeniliem” (DL-PHB). Pērējiem PHB nepiemīt dioksīniem raksturīgais toksiskums, bet ir atšķirīgs toksikoloģiskās iedarbības raksturojums, tāpēc tos sauc par “PHB, kas nav līdzīgi dioksīniem” (DNL-PHB).

(3)

Katrai dioksīniem vai DL-PHB radniecīgai vielai ir atšķirīgs toksiskuma līmenis. Lai varētu novērtēt šo dažādo radniecīgo vielu toksiskumu un veicināt riska novērtējumu un reglamentējošu kontroli, tika ieviests toksiskuma ekvivalences koeficienta (TEF) jēdziens. Tāpēc analītiskos rezultātus attiecībā uz visiem toksikoloģiski bīstamajiem dioksīniem un dioksīniem līdzīgajiem PHB izsaka kā atsevišķu izrēķināmu vienību — THDD toksiskuma ekvivalentu (TEQ).

(4)

Pasaules Veselības organizācija (PTO) 2005. gada 28.–30. jūnijā organizēja ekspertu semināru par PTO 1998. gadā pieņemtajām TEF vērtībām. Vairākas TEF vērtības bija mainītas, īpaši PHB, oktahlorīdu radniecīgajām vielām un pentahlorfurāniem. Informācija par jauno TEF vērtību stāšanos spēkā un jaunākie dati par to sastopamību ir apkopoti Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādes (EFSA) zinātniskajā ziņojumā “Dioksīna līmeņa pārtikā un dzīvnieku barībā monitoringa rezultāti” (3). Tāpēc ir lietderīgi pārskatīt PHB maksimāli pieļaujamo koncentrāciju, ņemot vērā šos jaunos datus.

(5)

EFSA Zinātnes ekspertu grupa jautājumos, kas saistīti ar piesārņojumu pārtikas apritē, pēc Komisijas pieprasījuma pieņēma atzinumu par DNL-PHB klātbūtni dzīvnieku barībā un pārtikā (4).

(6)

Sešu marķieru jeb PHB indikatoru (PHB 28, 52, 101, 138, 153 un 180) summa veido apmēram pusi no kopējās NDL-PHB klātbūtnes dzīvnieku barībā un pārtikā. Minēto summu uzskata par atbilstošu marķieri, lai noteiktu NDL-PHB sastopamību un ietekmi uz cilvēkiem, tāpēc tā būtu jānosaka kā maksimāli pieļaujamā koncentrācija.

(7)

Maksimāli pieļaujamo koncentrāciju nosaka, ņemot vērā jaunākos datus par sastopamību, kas apkopoti EFSA zinātniskajā ziņojumā “Dioksīna līmeņa pārtikā un dzīvnieku barībā monitoringa rezultāti” (5). Lai gan ir iespējams sasniegt zemāku kvantitatīvās noteikšanas robežu (LOQ), ir redzams, ka ievērojamā skaitā laboratoriju piemērotā LOQ ir 1 μg/kg tauku vai pat 2 μg/kg tauku. Ja analītisko rezultātu izsaka kā maksimālo robežu, dažos gadījumos noteiktais līmenis var pietuvoties maksimāli pieļaujamai koncentrācijai, ja maksimāli pieļaujamā koncentrācija būtu noteikta ļoti stingri, pat ja neviens PHB nav izteikts kā izrēķināma vienība. Tāpat ir pierādījies, ka informācija attiecībā uz atsevišķām pārtikas kategorijām nav īpaši plaša. Tāpēc būtu lietderīgi 3 gadu laikā pārskatīt maksimāli pieļaujamās koncentrācijas, pamatojoties uz plašāku datubāzi, kurā dati apkopoti, izmantojot analīzes metodi, kas būtu pietiekami precīza, lai varētu noteikt zemus koncentrācijas līmeņus.

(8)

Somijai un Zviedrijai ir noteikta atkāpe attiecībā uz tādu Baltijas reģiona izcelsmes zivju laišanu tirgū, kuras ir paredzētas patēriņam to teritorijā un kurās dioksīnu koncentrācija ir lielāka nekā noteiktā maksimāli pieļaujamā dioksīnu un DL-PHB summas maksimāli pieļaujamā koncentrācija zivīs. Šīs dalībvalstis ir izpildījušas nosacījumus attiecībā uz patērētāju informēšanu par uztura ieteikumiem. Tās ik gadu paziņo Komisijai veiktā monitoringa rezultātus saistībā ar dioksīnu koncentrāciju Baltijas jūras reģiona zivīs, kā arī ziņo par pasākumiem, kas veikti, lai mazinātu Baltijas reģiona dioksīnu ietekmi uz cilvēkiem.

(9)

Pamatojoties uz Somijā un Zviedrijā veiktā dioksīnu un DL-PHB koncentrācijas monitoringa rezultātiem, atkāpes varētu noteikt tikai attiecībā uz konkrētām zivju sugām. Ņemot vērā dioksīnu noturīgo klātbūtni vidē un līdz ar to arī zivīs, minēto atkāpi ir lietderīgi noteikt uz neierobežotu laiku.

(10)

Attiecībā uz savvaļā nozvejotiem lašiem Latvija ir pieprasījusi tādu pašu atkāpi, kāda noteikta Somijai un Zviedrijai. Šajā saistībā Latvija ir pierādījusi, ka dioksīnu un DL-PHB ietekme uz cilvēkiem tās teritorijā nav lielāka par augstāko vidējo līmeni citās dalībvalstīs un ka tā ir ieviesusi sistēmu, lai nodrošinātu, ka patērētāji saņem pilnīgu informāciju par uztura ieteikumiem saistībā ar Baltijas reģiona zivju patēriņa ierobežojumiem attiecībā uz noteiktām mazāk aizsargātām iedzīvotāju grupām, lai izvairītos no iespējama veselības apdraudējuma. Turklāt būtu jāveic dioksīnu un DL-PHB koncentrācijas monitorings Baltijas reģiona zivīs un jāpaziņo Komisijai tā rezultāti un pasākumi, kas veikti, lai mazinātu Baltijas reģiona zivīs esošo dioksīnu un DL-PHB iedarbību uz cilvēkiem. Ir ieviesti nepieciešamie pasākumi, lai nodrošinātu, ka zivis un zivju produkti, kuros pārsniegta ES maksimāli pieļaujamā PHB koncentrācija, netiek laisti tirgū pārējās dalībvalstīs.

(11)

Ņemot vērā to, ka NDL-PHB piesārņojums Baltijas reģiona zivīs ir līdzīgs dioksīnu un DL-PHB piesārņojumam un arī NDL-PHB klātbūtne vidē ir ļoti noturīga, attiecībā uz DNL-PHB ir lietderīgi noteikt tādu pašu atkāpi kā attiecībā uz dioksīnu un DL-PHB klātbūtni Baltijas reģiona zivīs.

(12)

EFSA ir saņēmusi pieprasījumu sniegt zinātnisku atzinumu par dioksīnu un dioksīniem līdzīgo PHB klātbūtni aitu un briežu aknās un to, cik piemērota būtu maksimālās dioksīnu un PHB koncentrācijas noteikšana aknās un atvasinātos produktos attiecībā pret produktu nevis attiecībā pret tauku saturu, kā ir šobrīd. Tāpēc, kolīdz būs pieejams EFSA atzinums, būtu jāpārskata noteikumi attiecībā uz aknām un atvasinātiem produktiem, jo īpaši noteikumi attiecībā uz aitu un briežu aknām. Tikmēr maksimālo pieļaujamo dioksīnu un PHB koncentrāciju ir lietderīgi noteikt attiecībā pret tauku saturu.

(13)

Uz pārtikas produktiem, kuros ir mazāk nekā 1 % tauku, maksimāli pieļaujamā dioksīnu un PHB koncentrācija līdz šim neattiecās, jo šādu pārtikas produktu ietekme uz cilvēkiem parasti nav liela. Tomēr ir bijuši gadījumi, kad pārtikas produkta tauku saturs nepārsniedz 1 %, taču dioksīnu un DL-PHB koncentrācija šajos taukos ir ļoti augsta. Tāpēc šādos pārtikas produktos ir lietderīgi noteikt maksimāli pieļaujamo koncentrāciju, bet tā jānosaka attiecībā pret produktu. Ņemot vērā to, ka dažos zema tauku satura pārtikas produktos maksimāli pieļaujamo koncentrāciju nosaka attiecībā pret produktu, maksimāli pieļaujamo koncentrāciju attiecībā pret produktu ir lietderīgi noteikt pārtikas produktiem, kuros nav vairāk kā 2 % tauku.

(14)

Ņemot vērā datus, kas iegūti, veicot dioksīnu un DL-PHB koncentrācijas zīdaiņu un mazu bērnu pārtikā monitoringu, ir lietderīgi noteikt zemāku maksimāli pieļaujamo dioksīnu un DL-PHB koncentrāciju līmeņus zīdaiņu un mazu bērnu pārtikā. Vācijas Federālais riska novērtēšanas institūts ir vērsies EFSA ar īpašu pieprasījumu izvērtēt risku, ko zīdaiņiem un maziem bērniem rada dioksīnu un dioksīniem līdzīgo PHB klātbūtne zīdaiņu un bērnu pārtikā. Tāpēc noteikumi attiecībā uz zīdaiņu un mazu bērnu pārtiku būtu jāpārskata, kolīdz būs pieejams EFSA atzinums.

(15)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Pārtikas aprites un dzīvnieku veselības pastāvīgās komitejas atzinumu, un ne Eiropas Parlaments, ne Padome pret tiem nav iebildusi,

1)

regulas 7. pantu groza šādi:

2)

Pielikumā izdara grozījumus saskaņā ar šīs regulas pielikumu.