—

ņemot vērā iepriekšējās rezolūcijas par Baltkrieviju, jo īpaši 2020. gada 17. septembra rezolūciju par stāvokli Baltkrievijā (1), 2018. gada 4. oktobra rezolūciju par plašsaziņas līdzekļu brīvības stāvokļa pasliktināšanos Baltkrievijā, jo īpaši Charter 97 lietu (2), 2018. gada 19. aprīļa rezolūciju par Baltkrieviju (3), 2017. gada 6. aprīļa rezolūciju par stāvokli Baltkrievijā (4) un 2016. gada 24. novembra rezolūcija par stāvokli Baltkrievijā (5),

—

ņemot vērā 2020. gada 21. oktobra ieteikumu Padomei, Komisijai un Komisijas priekšsēdētājas vietniekam / Savienības augstajam pārstāvim ārlietās un drošības politikas jautājumos (PV/AP) par attiecībām ar Baltkrieviju (6),

—

ņemot vērā Eiropas Parlamenta 2020. gada Saharova balvu par domas brīvību, kas 2020. gada 22. oktobrī tika piešķirta Baltkrievijas demokrātiskajai opozīcijai,

—

ņemot vērā Eiropas Parlamenta priekšsēdētāja 2020. gada 13. augusta paziņojumu un piecu politisko grupu vadītāju 2020. gada 17. augusta paziņojumu par stāvokli Baltkrievijā pēc tā sauktajām prezidenta vēlēšanām, kas notika 2020. gada 9. augustā,

—

ņemot vērā Eiropadomes 2020. gada 1. oktobra un 2020. gada 16. oktobra secinājumus un Padomes 2020. gada 12. oktobra secinājumus par Baltkrieviju,

—

ņemot vērā Padomes 2020. gada 6. novembra lēmumu iekļaut 15 Baltkrievijas amatpersonas, tostarp Aleksandru Lukašenko, to personu sarakstā, kurām piemēro sankcijas, kā rezultātā kopējais to Baltkrievijas iedzīvotāju skaits, uz kuriem attiecas ceļošanas aizliegums un aktīvu iesaldēšana, ir 59, ņemot vērā Padomes 2020. gada 17. februāra lēmumu pagarināt 2004. gadā noteikto ES embargo ieročiem un aprīkojumam, ko var izmantot iekšējām represijām Baltkrievijā (7),

—

ņemot vērā Ārlietu padomes 2020. gada 14. augusta ārkārtas sanāksmes galvenos iznākumus un Eiropadomes priekšsēdētāja 2020. gada 19. augusta secinājumus par stāvokli Baltkrievijā pēc 2020. gada 9. augustā notikušajām prezidenta vēlēšanām,

—

ņemot vērā daudzās nesenās PV/AP deklarācijas un paziņojumus par Baltkrieviju, jo īpaši 2020. gada 11. augusta un 2020. gada 17. augusta paziņojumus, un iepriekšējos Eiropas Ārējās darbības dienesta (EĀDD) runaspersonas paziņojumus, jo īpaši 2020. gada 13. novembra paziņojumu par Ramana Bandarenkas nāvi, kā arī paziņojumus par nāvessoda piemērošanu Baltkrievijā,

—

ņemot vērā PV/AP 2020. gada 7. septembra paziņojumu par patvaļīgiem un neizskaidrotiem arestiem un aizturēšanu politisku iemeslu dēļ un augstās pārstāves 2020. gada 11. septembra deklarāciju Eiropas Savienības vārdā par vardarbības eskalāciju un Koordinācijas padomes locekļu iebiedēšanu, ņemot vērā ES delegācijas Baltkrievijā 2020. gada 17. novembra kopīgo paziņojumu Minskā pārstāvēto ES dalībvalstu un Lielbritānijas vēstniecības, Šveices vēstniecības un Amerikas Savienoto Valstu vēstniecības vārdā par cilvēktiesību situācijas pasliktināšanos Baltkrievijā,

—

ņemot vērā ANO paziņojumus par situāciju Baltkrievijā, jo īpaši ANO īpašo referentu cilvēktiesību jautājumos 2020. gada 13. augusta un 2020. gada 19. novembra un ANO augstā cilvēktiesību komisāra runaspersonas 2020. gada 21. augusta, 2020. gada 11. septembra un 2020. gada 13. novembra paziņojumus, kā arī steidzamās debates par cilvēktiesību stāvokli Cilvēktiesību padomes 45. sesijā 2020. gada 18. septembrī,

—

ņemot vērā ANO īpašā referenta par cilvēktiesību stāvokli Baltkrievijā 2020. gada 17. jūlija ziņojumu un ANO Cilvēktiesību padomes 2020. gada 17. septembra rezolūciju par cilvēktiesību stāvokli Baltkrievijā, gatavojoties 2020. gada prezidenta vēlēšanām un pēc tām,

—

ņemot vērā EDSO referenta 2020. gada 5. novembra ziņojumu saskaņā ar Maskavas mehānismu par iespējamiem cilvēktiesību pārkāpumiem saistībā ar 2020. gada 9. augusta prezidenta vēlēšanām Baltkrievijā,

—

ņemot vērā Vispārējo cilvēktiesību deklarāciju un visas cilvēktiesību konvencijas, ko Baltkrievija ir parakstījusi,

—

ņemot vērā Reglamenta 144. panta 5. punktu un 132. panta 4. punktu,

A.

tā kā vēl nepieredzēti miermīlīgi protesti un streiki Baltkrievijā turpinās vairāk nekā 100 dienas pēc to sākuma, parādot Baltkrievijas sabiedrības neapmierinātības līmeni un mobilizēšanos pret vēlēšanu rezultātu masveida viltošanu un valsts autokrātiskā režīma izdarītajiem cilvēktiesību pārkāpumiem; tā kā ilgstošo protestu kulminācija ir nedēļas nogalēs notiekošie vienotības gājieni un protestu mērogs Baltkrievijas vēsturē ir nepieredzēts, turklāt dalībnieku skaits sasniedz simtiem tūkstošu;

B.

tā kā Baltkrievijas iestādes uz likumīgiem un miermīlīgiem protestiem ir reaģējušas ar vardarbību, represijām, sistemātisku iebiedēšanu, vajāšanu, pamatbrīvību ierobežojumiem un necilvēcīgu izturēšanos, tostarp spīdzināšanu un seksuālu vardarbību pret protestu laikā aizturētām personām, tostarp cilvēktiesību aizstāvjiem; tā kā cilvēktiesību aizstāvji ir dokumentējuši vairāk nekā 500 spīdzināšanas un sliktas izturēšanās gadījumus, bet vairāki cilvēki ir pazuduši vai atrasti miruši, tostarp Alyaksandr Taraykouski, Konstantin Shishmakov, Artsyom Parukou, Alexander Vikhor un Gennady Shutov; tā kā Baltkrievija ir vienīgā valsts Eiropā, kurā joprojām izpilda nāvessodu;

C.

tā kā tiek lēsts, ka pirms un pēc 2020. gada 9. augusta vēlēšanām vairāk nekā 25 000 Baltkrievijas iedzīvotāju, tostarp veci cilvēki, sievietes un bērni, ir tikuši aizturēti par protestēšanu pret režīmu; tā kā pavisam nesen, 2020. gada 8. un 15. novembrī, miermīlīgu protestu laikā tika aizturēti vairāk nekā 1 000 cilvēku; tā kā Baltkrievijā ir vairāk nekā 125 politieslodzītie,

D.

tā kā 31 gadu veco mākslas skolotāju Ramanu Bandarenku 2020. gada 11. novembra vakarā brutāli piekāva ar Lukašenko režīmu, iespējams, cieši saistītu cilvēku grupa civilapģērbā un maskās; tā kā R. Bandarenka tika piekauts arī apcietinājumā un pēc divām stundām tika aizvestas uz slimnīcu ar galvas ievainojumiem, no kuriem viņš nomira nākamajā dienā; tā kā iestādes cenšas izvairīties no atbildības, apgalvojot, ka R. Bandarenku piekāva “noraizējušies pilsoņi”, un saucot pie atbildības divus trauksmes cēlējus — ārstu un žurnālistu;

E.

tā kā Baltkrievijas iestādes neveica tiesību aktos paredzētos tūlītējos pasākumus nozieguma izmeklēšanai un vairāk nekā 1 100 cilvēku, kas pieminēja R. Bandarenkas nāvi, turpmākajās dienās tika aizturēti visā Baltkrievijā; tā kā pareizticīgo un katoļu baznīcas pārstāvji no Baltkrievijas Izmeklēšanas komitejas saņēma paziņojumus par likumpārkāpumu, jo viņi nosodīja to, ka drošības spēki ir iznīcinājuši piemiņas vietu Ramanam Bandarenkam;

F.

tā kā varas iestādes tā vietā, lai sauktu pie atbildības tos, kas ir atbildīgi par Raman Bandarenka nāvi, sauc pie atbildības tos, kuri cenšas noskaidrot patiesību par viņa nāves apstākļiem; tā kā Baltkrievijas Ģenerālprokuratūra 2020. gada 19. novembrī uzsāka krimināllietu saskaņā ar Baltkrievijas Kriminālkodeksa 178. panta 3. punktu (“medicīniskā noslēpuma izpaušana, kas radījusi smagas sekas”); tā kā neatkarīgās plašsaziņas līdzekļu organizācijas TUT.BY žurnāliste Katsiaryna Barysevich, kura rakstīja par Raman Bandarenka nāvi, pēc tam tika arestēta;

G.

tā kā Baltkrievijas Iekšlietu ministrija 2020. gada 12. oktobrī nāca klajā ar paziņojumu, kurā paziņoja par gatavību pret protestētājiem izmantot kaujas munīciju; tā kā varas iestādes vairākos protestos izmantoja apdullināšanas granātas, piparu gāzi, gumijas lodes tiešā tēmējumā uz cilvēkiem un šāvienus gaisā; tā kā pastāv pastāvīgi šķēršļi transporta un saziņas jomā, jo īpaši ierobežojumi piekļuvei internetam, lai tādējādi nepieļautu un izkliedētu protestus;

H.

tā kā Baltkrievijas iestādes turpina vardarbīgi apspiest neatkarīgos Baltkrievijas reportierus un pilsoņus žurnālistus un apzināti mēģina kavēt objektīvu ziņošanu; tā kā tikai 2020. gada 15. novembrī vien tika arestēti 23 žurnālisti, kuri ziņoja par protestiem, kas notika Ramana Bandarenkas piemiņai dažādās Baltkrievijas pilsētās; tā kā ārvalstu plašsaziņas līdzekļiem un žurnālistiem nav atļauts ieceļot Baltkrievijā;

I.

tā kā vēlēšanu laikā un pēc tām tika saukti pie atbildības 390 žurnālisti, no kuriem 77 ir izcietuši īsus cietumsodus līdz 15 diennaktīm saistībā ar administratīvām apsūdzībām; tā kā saskaņā ar Baltkrievijas Žurnālistu asociācijas sniegto informāciju par stāvokli 2020. gada 23. novembrī 14 žurnālistiem ir aizturēti saistībā ar administratīvām vai kriminālām apsūdzībām;

J.

tā kā žurnālistu patvaļīga aizturēšana un aresti bieži vien ir bijuši saistīti ar spēka pielietošanu, kā rezultātā tika bojāts un konfiscēts profesionālais aprīkojums, kā arī tika izdzēsti sagatavotie videomateriāli; tā kā trīs žurnālistes savu žurnālistikas pienākumu izpildes laikā ir tikušas ievainotas ar gumijas lodēm;

K.

tā kā ārvalstu korespondentiem, kuri ieradās, lai atspoguļotu vēlēšanas, tika atteikta akreditācija; tā kā 2020. gada 2. oktobrī Baltkrievijas Ārlietu ministrija atcēla visu ārvalstu žurnālistu akreditāciju šajā valstī, aprakstot šo rīcību kā daļu no valsts plašsaziņas līdzekļu noteikumu un procedūru reformas;

L.

tā kā Baltkrievijas bērni ir represiju upuri, jo viņu vecākiem par piedalīšanos protestos draud aizbildnības tiesību atņemšana;

M.

tā kā ES ir noteikusi sankcijas pret 40 personām, kas ir atbildīgas par vardarbību, represijām un vēlēšanu rezultātu viltošanu Baltkrievijā; tā kā 2020. gada 6. novembrī Eiropadome nolēma papildināt sankcijām pakļauto personu sarakstu ar 15 Baltkrievijas amatpersonām, tostarp Aleksandru Lukašenko un viņa dēlu; tā kā tiek gatavotas papildu sankcijas pret privātpersonām un uzņēmumiem; tā kā Astravjecas atomelektrostacija sāka ražot elektroenerģiju 2020. gada 3. novembrī, radot jaunas bažas par tās drošumu;

N.

tā kā Baltkrievijas iestādes līdz šim nav izmeklējušas ziņojumus par policijas vardarbību un joprojām ir plaši izplatīta nesodāmība par cilvēktiesību pārkāpumiem; tā kā tiesiskuma trūkums neļauj cietušajiem izmantot tiesības uz taisnīgu tiesu;

1.

2.

3.

4.

5.

6.

7.

8.

9.

10.

11.

12.

13.

14.

15.

16.

17.

18.

19.

20.

21.

22.

23.

24.

25.

26.

27.

28.

29.

30.

31.

32.