—

daļēji atcelt Regulu (ES) 2020/1054, konkrēti:

—

piespriest Parlamentam un Padomei atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

1.

Pirmais pamats attiecas uz LES 5. panta 4. punktā noteiktā samērīguma principa pārkāpumu.

Rumānija apgalvo, ka 1. panta 6. punkta c) apakšpunktā paredzētais pasākums, ko veido aizliegums regulāros iknedēļas atpūtas laikposmus un jebkuru iknedēļas atpūtas laikposmu, kas ir ilgāks par 45 stundām un ir kompensācija par iepriekšējiem saīsinātiem iknedēļas atpūtas laikposmiem, izmantot transportlīdzeklī, nav uzskatāms par piemērotu izvirzīto mērķu sasniegšanai, it īpaši, mērķim uzlabot ceļu satiksmes drošību un transportlīdzekļu vadītāju darba apstākļus. Turklāt ar to netikšot izskausti Komisijas identificētie riski un šķēršļi.

Papildus minētajam, pieņemot tiesību aktu, pārējiem likumdevējiem bija darīti zināmi dati un informācija par acīmredzamo nepiemērotību.

Rumānija arī uzskata, ka 1. panta 6. punkta d) apakšpunktā paredzētais pasākums, kas paredz transportlīdzekļu vadītāju atgriešanos vai nu darba devēja darbības centrā Savienības dalībvalstī, kurā darba devējs veic uzņēmējdarbību, vai arī savā dzīvesvietā katrā četru secīgu nedēļu laikposmā (proti, pirms regulārā iknedēļas atpūtas laikposma, kas ir ilgāks par 45 stundām un ir kompensācija par diviem secīgiem saīsinātiem iknedēļas atpūtas laikposmiem), esot acīmredzami nepiemērots, it īpaši ņemot vērā jaunos administrēšanas pienākumus, ievērojamās izmaksas, kas rodas autopārvadātājiem, viņu saimnieciskās darbības ierobežojumus, kā arī to, ka netiek nodrošināta transportlīdzekļu vadītāju pietiekama aizsardzība.

Turklāt nešķiet, ka ietekmes novērtējumā būtu aplūkoti visi šie aspekti, līdz ar to pārējie likumdevēji neesot varējuši ņemt vērā visus elementus un apstākļus, kuri attiecas uz šo situāciju.

2.

Otrais pamats ir balstīts uz nepamatoti ierobežotām tiesībām veikt uzņēmējdarbību, kuras ir garantētas LESD 49. pantā

Rumānija uzskata, ka ar 1. panta 6. punkta d) apakšpunktu ieviestais pasākums nozīmē, ka autopārvadātājiem no valstīm, kuras ģeogrāfiski atrodas Savienības nomalē, tiek uzlikti jauni administratīvi pienākumi, ievērojamas izmaksas un komercdarbības ierobežojums, tādējādi veicinot viņu [saimnieciskās darbības] pārcelšanu un nelabvēlīgi ietekmējot transporta uzņēmējdarbību dibināšanu šādās valstīs.

Tādēļ šāds pasākums ir brīvības veikt uzņēmējdarbību ierobežojums LESD 49. panta izpratnē. Minētais ierobežojums neesot pamatots.

3.

Trešais pamats attiecas uz LESD 18. pantā garantētā nediskriminācijas principa valstspiederības dēļ pārkāpumu

Rumānija uzskata, ka 1. panta 6. punkta c) apakšpunktā paredzētais pasākums radot acīmredzami nelabvēlīgu situāciju valstīm, kuras ģeogrāfiski atrodas Savienības nomalē, it īpaši ņemot vērā stāvvietu un izmitināšanas vietu tīkla īpatnības.

Rumānija turklāt uzskata, ka, nodrošinot transportlīdzekļu vadītāju atgriešanos [Regulas (ES) 2020/1054] 1. panta 6. punkta d) apakšpunkta izpratnē, radīsies būtiski zaudējumi uzņēmējsabiedrībām, kuras ir reģistrētas dalībvalstīs, kas ģeogrāfiski atrodas Savienības nomalē; katrā ziņā viņu zaudējumi būs daudz ievērojamāki nekā uzņēmējsabiedrībām no dalībvalstīm, kuras atrodas ES transporta centra tuvumā.

Turklāt ar Regulu (ES) 2020/1054, Regulu (ES) 2020/1055 (1) un ar Direktīvu (ES) 2020/1057 (2) ieviestie pasākumi (par papildu ierobežojumiem kabotāžas pārvadājumiem, transportlīdzekļa atgriešanos darbības centrā Savienības dalībvalstī, kurā darba devējs veic uzņēmējdarbību, ik pa astoņām nedēļām, transportlīdzekļa vadītāja atgriešanos ik pa četrām nedēļām, aizliegums regulāro iknedēļas atpūtas laikposmu izmantot transportlīdzeklī un aizliegums norīkot darbā transportlīdzekļa vadītājus) ir visaptveroša tiesību aktu kopuma pīlāri, tādēļ tikai to radītās kumulatīvās ietekmes vērtējums var ilustrēt šo tiesību aktu faktisko iedarbību uz transporta tirgu.