Choose the experimental features you want to try

This document is an excerpt from the EUR-Lex website

Document 62015CA0354

Lieta C-354/15: Tiesas (desmitā palāta) 2017. gada 2. marta spriedums (Tribunal da Relação de Évora (Portugāle) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) – Andrew Marcus Henderson/Novo Banco SA Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu — Tiesu iestāžu sadarbība civillietās un komerclietās — Tiesas un ārpustiesas dokumentu izsniegšana un paziņošana — Regula (EK) Nr. 1393/2007 — 8., 14. un 19. pants — Dokumenta par lietas ierosināšanu izsniegšana vai paziņošana pa pastu — Tiesību akta tulkojuma neesamība — II pielikums — Veidlapa — Neesamība — Sekas — Izsniegšana ierakstītā vēstulē ar saņemšanas apstiprinājumu — Saņemšanas apstiprinājuma atpakaļ nenosūtīšana — Trešās personas veikta dokumenta saņemšana — Procedūras spēkā esamības nosacījumi

OV C 121, 18.4.2017, p. 3–4 (BG, ES, CS, DA, DE, ET, EL, EN, FR, HR, IT, LV, LT, HU, MT, NL, PL, PT, RO, SK, SL, FI, SV)

18.4.2017   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 121/3


Tiesas (desmitā palāta) 2017. gada 2. marta spriedums (Tribunal da Relação de Évora (Portugāle) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) – Andrew Marcus Henderson/Novo Banco SA

(Lieta C-354/15) (1)

(Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu - Tiesu iestāžu sadarbība civillietās un komerclietās - Tiesas un ārpustiesas dokumentu izsniegšana un paziņošana - Regula (EK) Nr. 1393/2007 - 8., 14. un 19. pants - Dokumenta par lietas ierosināšanu izsniegšana vai paziņošana pa pastu - Tiesību akta tulkojuma neesamība - II pielikums - Veidlapa - Neesamība - Sekas - Izsniegšana ierakstītā vēstulē ar saņemšanas apstiprinājumu - Saņemšanas apstiprinājuma atpakaļ nenosūtīšana - Trešās personas veikta dokumenta saņemšana - Procedūras spēkā esamības nosacījumi)

(2017/C 121/04)

Tiesvedības valoda – portugāļu

Iesniedzējtiesa

Tribunal da Relação de Évora

Pamatlietas puses

Prasītājs: Andrew Marcus Henderson

Atbildētāja: Novo Banco SA

Rezolutīvā daļa:

1)

Eiropas Parlamenta un Padomes 2007. gada 13. novembra Regula (EK) Nr. 1393/2007 par tiesas un ārpustiesas civillietu vai komerclietu dokumentu izsniegšanu dalībvalstīs (“dokumentu izsniegšana”), un ar ko atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 1348/2000, ir jāinterpretē tādējādi, ka tā nepieļauj tādu valsts tiesisko regulējumu kā pamatlietā, saskaņā ar kuru gadījumā, ja tiesas dokuments, kas izsniegts atbildētājam rezidentam citas dalībvalsts teritorijā, nav bijis uzrakstīts vai tam nav ticis pievienots tulkojums vai nu valodā, ko šis atbildētājs saprot, vai arī saņēmējas dalībvalsts oficiālajā valodā, vai, ja šajā dalībvalstī eksistē vairākas oficiālās valodas, vietas, kurā ir jānotiek izsniegšanai vai paziņošanai, oficiālajā valodā vai vienā no oficiālajām valodām, tad šīs regulas II pielikumā paredzētās veidlapas nepievienošana padara minēto izsniegšanu vai paziņošanu par spēkā neesošu, pat ja uz šo spēkā neesamību šim pašam adresātam ir jānorāda noteiktā termiņā vai tiesvedības sākumā un pirms aizstāvības pēc būtības.

Turpretim šajā pašā regulā ir prasīts, ka šāda veidlapas nepievienošana ir jāatrisina saskaņā ar tajā izklāstītajām normām, nosūtot ieinteresētajai personai šīs regulas II pielikumā minēto veidlapu;

2)

Regula Nr. 1393/2007 ir jāinterpretē tādējādi, ka dokumenta par lietas ierosināšanu izsniegšana vai paziņošana ar pasta dienestu starpniecību ir spēkā pat tad, ja:

saņemšanas apstiprinājums ierakstītai vēstulei, kas ietver dokumentu, kurš jāizsniedz tā adresātam, ir ticis aizstāts ar citu dokumentu, ar nosacījumu, ka pēdējais dokuments piedāvā līdzvērtīgas garantijas izsniedzamās informācijas un pierādījumu jomā. Nosūtīšanas dalībvalsts tiesai, kurā celta prasība, ir jāpārliecinās, ka adresāts attiecīgo dokumentu ir saņēmis tādos apstākļos, kuros tikušas ievērotas viņa tiesības uz aizstāvību;

izsniedzamais vai paziņojamais dokuments nav ticis nodots tā adresātam personīgi, ciktāl tas ticis nodots pieaugušajam, kurš atrodas šī adresāta parastajā dzīvesvietā un kurš ir viņa ģimenes loceklis vai nodarbinātais viņa dienestā. Minētajām adresātam vajadzības gadījumā, izmantojot jebkādus pierādījumus, kas ir pieņemami nosūtīšanas dalībvalsts tiesā, kurā celta prasība, ir jāpierāda, ka viņš nevarēja faktiski uzzināt par faktu, ka pret viņu ir uzsākta tiesvedība citā dalībvalstī, vai identificēt prasības priekšmetu un cēloni, vai arī viņam nebija pietiekama laika, lai sagatavotu aizstāvību.


(1)  OV C 302, 14.9.2015.


Top