28.1.2012

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 24/1

---

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinums par tematu “Sociālā uzņēmējdarbība un sociālais uzņēmums” (izpētes atzinums)

2012/C 24/01

Ziņotāja: Ariane RODERT kdze

Eiropas Komisijas priekšsēdētāja vietnieks Maroš ŠEFČOVIČ kgs 2011. gada 6. jūnija vēstulē saskaņā ar Eiropas Kopienas dibināšanas līguma 262. pantu aicināja Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteju izstrādāt izpētes atzinumu par tematu

“Sociālā uzņēmējdarbība un sociālais uzņēmums”.

Par Komitejas dokumenta sagatavošanu atbildīgā Vienotā tirgus, ražošanas un patēriņa specializētā nodaļa savu atzinumu pieņēma 2011. gada 3. oktobrī.

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja 475. plenārajā sesijā, kas notika 2011. gada 26. un 27. oktobrī (26. oktobra sēdē), ar 106 balsīm par un 1 atturoties pieņēma šo atzinumu.

1.   Secinājumi un ieteikumi

1.1   Pievēršoties iniciatīvām sociālās uzņēmējdarbības veicināšanai, EESK uzskata, ka sociālā uzņēmējdarbība ir jāapskata, pētot sociālā uzņēmuma jēdzienu plašākajā nozīmē, jo pasākumi ir vajadzīgi tā dzīves cikla visos posmos.

1.2   Sociālais uzņēmums ir Eiropas sociālā modeļa pamatelements. Tas ir cieši saistīts ar stratēģiju “Eiropa 2020” un sniedz ievērojamu labumu sabiedrībai. Atbalstot un veicinot sociālos uzņēmumus, mēs varam vislabāk izmantot to izaugsmes potenciālu un spēju radīt sociālo vērtību. EESK atbalsta Komisijas izstrādāto politikas satvaru un rīcības plānu sociālo uzņēmumu veicināšanai Eiropā un uzsver tā pilnīgas īstenošanas nozīmīgumu gan ES, gan dalībvalstu līmenī.

1.3   Tā kā dalībvalstīs izmantotās definīcijas ir atšķirīgas, sociālais uzņēmums būtu jāraksturo, pamatojoties uz kopīgām iezīmēm, piemēram, sociālie mērķi, peļņas atkārtota ieguldīšana, juridisko formu daudzveidība un ieinteresēto pušu līdzdalība.

1.4   Dalībvalstīm un ES iestādēm jānodrošina, ka sociālos uzņēmumus iekļauj un ņem vērā valsts politikas uzņēmējdarbībai paredzētās iniciatīvās un programmās ar tādiem pašiem nosacījumiem, kādus piemēro citu veidu uzņēmumiem. Pārrobežu iniciatīvas attiecībā uz sociālajiem uzņēmumiem vislabāk var veicināt, izmantojot ES finansējumu, lai izveidotu Eiropas tikšanās vietas ideju un modeļu apmaiņai.

1.5   Kapitāla labāka pieejamība un pielāgoti finanšu instrumenti ir prioritātes attiecībā uz sociālajiem uzņēmumiem. Komisijai vajadzētu apkopot un izplatīt dalībvalstīs labu praksi un inovatīvus finanšu instrumentus, piemēram, hibrīdkapitālu un publiskā un privātā sektora kapitāla mijiedarbības veidus, un nodrošināt, ka spēkā esošā ES normatīvā sistēma neapgrūtina jaunu instrumentu izstrādi.

1.6   Programmu sociālo uzņēmumu darbības uzsākšanai un veicināšanai iekļaušana nākamajā struktūrfondu plānošanas periodā ir galvenais nosacījums. Komisijai būtu jāizstrādā pamatnostādnes par to, kā apvienot un līdzsvarot finanšu instrumentus no dažādiem avotiem.

1.7   Komisijai vajadzētu uzsākt sociālajiem uzņēmumiem īpaši piemērotu publiskā finansējuma risinājumu salīdzināšanu ES mērogā. Komisijai būtu jāveicina un jāizvērtē tādu uzaicinājumu uz konkursu izplatība, kuros ņemti vērā sociāli apsvērumi, un jārisina pārāk stingras reglamentēšanas (“gold plating”) problēma iepirkuma jomā. Pārskatot valsts atbalsta noteikumus, Komisijai vajadzētu apsvērt atvieglojumus attiecībā uz visiem vispārējas nozīmes sociālajiem pakalpojumiem vai arī noteikt atbrīvojumu no atskaišu sniegšanas pienākuma attiecībā uz visiem neliela apjoma publiskajiem pakalpojumiem un atsevišķiem sociālajiem pakalpojumiem, lai veicinātu sociālo uzņēmumu dibināšanu.

1.8   Sociālo uzņēmumu dažādās juridiskās formas un īpašo sociālo uzdevumu dēļ dažās dalībvalstīs jau ir ieviesti nodokļu atvieglojumi. Tie būtu jāpārskata un jāizplata informācija, lai veicinātu atbilstošu noteikumu izstrādi.

1.9   Komisijai un dalībvalstīm vajadzētu veicināt īpašas atbalsta programmas sociālo uzņēmumu izveidei un sociālo uzņēmēju nākamajai paaudzei.

1.10   Komisijai kopā ar sociālajiem uzņēmumiem būtu jāuzņemas iniciatīva izpētīt iespēju radīt Eiropas kopējo sistēmu sociālo rezultātu novērtēšanai un jāveicina jau esošo sistēmu izmantošana. Būtu padziļināti jāpēta arī ierosmes izveidot pārredzamāku ziņošanas sistēmu, lai veicinātu investoru uzticēšanos. EESK aicina Komisiju uzsākt pētījumu par esošajiem sociālajiem marķējumiem, lai izveidotu vienotu Eiropas sistēmu vai rīcības kodeksu.

1.11   Sociālie uzņēmumi jāiekļauj pētniecības, inovācijas un izstrādes programmās. Bez tam būtu jāuzņemas iniciatīva apkopot un izplatīt statistiku par sociālajiem uzņēmumiem Eiropā. Tas varētu būt Eiropas līmeņa sociālo uzņēmumu novērošanas centra uzdevums.

1.12   Sociālajiem uzņēmumiem, tāpat kā visiem pārējiem darba devējiem, ir jāizpilda prasība nodrošināt pienācīgus darba apstākļus un jāpilda visi spēkā esošie kolektīvie līgumi, nodrošinot to pareizu īstenošanu.

1.13   Īpaša uzmanība jāpievērš jaunajām dalībvalstīm, lai nodrošinātu sociālo uzņēmumu rašanos, padarot pieejamus publiskos pakalpojumus, pieņemot sociālās iekļaušanas programmas un veicinot sociālo uzņēmumu dažādas formas, piemēram, sociālo ekonomiku.

2.   Ievads

2.1   Komisijas 2010. gada 27. oktobra paziņojumā “Ceļā uz aktu par vienotu tirgu” (1) ir izklāstīti pasākumi, lai īstenotu “augstas konkurētspējas sociālās tirgus ekonomikas” koncepciju. Viens no ierosinātajiem pasākumiem bija “Sociālās uzņēmējdarbības iniciatīva”. Minētais priekšlikums ir norādīts kā galvenais pasākums arī 2011. gada aprīļa paziņojuma “Vienotā tirgus akts” (2) galīgajā redakcijā un bija uzsvērts kā prioritārs arī EESK atzinumā INT/548  (3), atbildot uz Vienotā tirgus akta apspriešanu.

2.2   Eiropa saskaras ar problēmām, kam ir vajadzīgi risinājumi, kuri apvieno saimniecisko un sociālo labklājību. Sociālās uzņēmējdarbības un sociālo uzņēmumu veicināšana, jo īpaši pašreizējos skarbajos ekonomiskajos apstākļos, dos iespēju izmantot gan to izaugsmes potenciālu, gan pievienoto sociālo vērtību. Lai minēto potenciālu izmantotu, būtu jāizveido visaptveroša politiska sistēma, kuras īstenošanā būtu iesaistīts plašs loks ieinteresēto personu no visām sabiedrības grupām (pilsoniskā sabiedrība, privātais sektors, publiskais sektors) visos līmeņos (vietējā, reģionālajā, valstu un Eiropas līmenī).

2.3   Sociālā uzņēmējdarbība un sociālais uzņēmums ietver daudzveidīgas koncepcijas, kurās iekļauti dažādi dalībnieki un noteikumi dalībvalstu līmenī. Šā izpētes atzinuma nosaukums ir “Sociālā uzņēmējdarbība un sociālais uzņēmums”, taču EESK uzskata, ka visā atzinumā būtu jāizmanto plašākais termins “sociālais uzņēmums” (kurā ir ietverta sociālā uzņēmējdarbība), jo pasākumi ir vajadzīgi sociālā uzņēmuma dzīves cikla visos posmos.

2.4   Šā izpētes atzinuma mērķis ir noteikt prioritārās jomas, lai radītu veicinošu vidi sociālajiem uzņēmumiem Eiropā. EESK ir pievērsusies šim tematam vairākos atzinumos (4) jau agrāk un atzinīgi vērtē to, ka Komisija no jauna pievērš uzmanību sociālajam uzņēmumam. Svarīgi ir arī atzīt ievērojamo darbu, ko dažādās ieinteresētās personas šajā jomā ir veikušas gadiem ilgi; dažas no tām ir ņemtas vērā šajā atzinumā (5).

3.   EESK piezīmes

3.1   Sociālā uzņēmuma definīcija

3.1.1   Dažādās valodu un kultūras tradīcijas ir radījušas sociālā uzņēmuma koncepcijas atšķirīgas nozīmes.

3.1.2   EESK saprot, ka ir vajadzīga skaidra definīcija, lai varētu koncentrēt pasākumus, tomēr definīcijas vietā ierosina raksturojumu, kas balstīts uz šādām kopīgām iezīmēm:

—	uzņēmumiem galvenie ir sociālie mērķi pretstatā peļņas mērķiem, radot sociālos labumus visas sabiedrības vai tās locekļu interesēs;

—	uzņēmums ir pārsvarā bezpeļņas struktūra un pārpalikumus galvenokārt investē atkārtoti nevis sadala privātajiem akcionāriem vai īpašniekiem;

—	uzņēmumiem ir dažādas juridiskās formas un modeļi: piem., kooperatīvi, brīvprātīgas apvienības, bezpeļņas apvienības, fondi, peļņas vai bezpeļņas uzņēmējsabiedrības; uzņēmumi apvieno dažādas juridiskās formas un dažreiz maina minēto formu atbilstoši savām vajadzībām;

—	uzņēmumi ir ekonomikas jomas dalībnieki, kas ražo preces un sniedz pakalpojumus (bieži vispārējas nozīmes), tajos bieži ir spēcīgs sociālās inovācijas aspekts;

—	uzņēmumi darbojas kā neatkarīgas vienības, tajos ir spēcīgi līdzdalības un koplēmuma (darbinieki, lietotāji, locekļi), pārvaldības un demokrātijas (pārstāvības vai atklātas demokrātijas) aspekti;

—	uzņēmumi bieži rodas no pilsoniskās sabiedrības organizācijām vai ir saistīti ar tām.

3.1.3   Sociālais uzņēmums sniedz ievērojamu labumu sabiedrībai un ir Eiropas sociālā modeļa pamatelements. Uzņēmumi veicina stratēģijas “Eiropa 2020” mērķu sasniegšanu, radot darba vietas, izstrādājot inovatīvus risinājumus sabiedrības vajadzību apmierināšanai un veicinot sociālo kohēziju, iekļaušanu un aktīvu pilsoniskumu. Tiem ir īpaša nozīme sieviešu, gados vecāku cilvēku, jauniešu, mazākumtautību un migrantu līdzdalības veicināšanā. Jāatzīst arī, ka daudzi sociālie uzņēmumi ir MVU, bieži darbojas sociālās ekonomikas jomā, un vairāki uzņēmumi aktīvi darbojas profesionālās integrācijas jomā.

3.1.4   Minētās iezīmes jāņem vērā Komisijas pašreizējā darbā par sociālās ekonomikas juridiskajām struktūrām, lai nodrošinātu visu veidu sociālo uzņēmumu iekļaušanu. Komisijai būtu jāapsver arī pētījums par jaunajām juridiskajām formām un likumdošanas iniciatīvām sociālo uzņēmumu jomā dažās dalībvalstīs (6), lai novērtētu to lietderīgumu.

3.2   Sociālā uzņēmuma iekļaušana valsts uzņēmumu politikā

3.2.1   Valsts politika uzņēmumu attīstībai un izaugsmei ir saistīta ar vairākām politikas jomām, piemēram, konkurences, iekšējā tirgus, finanšu un inovācijas politiku. Valsts politikas iniciatīvās, kas atvieglo uzņēmumu darbības uzsākšanu un turpmāko darbību, jāņem vērā un jāiekļauj sociālie uzņēmumi ar tādiem pašiem nosacījumiem kā pārējie uzņēmumu veidi gan dalībvalstu, gan ES līmenī, vienlaikus atzīstot to specifiskās iezīmes.

3.2.2   Sociālie uzņēmumi bieži ir vietēja mēroga un to paplašināšana ne vienmēr tiek uzskatīta par svarīgu, ne arī tā ir prioritāte. Tā vietā, lai konkurētu vai paplašinātu savu modeli, minētie uzņēmumi bieži dod priekšroku citiem izaugsmes veidiem. Tas jāņem vērā, pētot sociālo uzņēmumu pārrobežu iniciatīvas. ES un dalībvalstīm būtu jāfinansē un jāatbalsta forumu izveide, stažieru apmaiņa, “sociālās inovācijas nometnes” un tīkli par sociālajām privilēģijām, kas varētu būt labāks veids jaunu ideju un pārrobežu sadarbības veicināšanai.

3.3   Sociālo ieguldījumu stimulēšana

3.3.1   Sociālo uzņēmumu prioritāte ir kapitāla labāka pieejamība gan darbības uzsākšanas, gan izaugsmes mērķiem. Šodien trūkst īpaši sociālajiem uzņēmumiem izstrādātu finanšu instrumentu, neraugoties uz finanšu iestāžu un sociālo uzņēmumu ievērojamo ieinteresētību sadarbībā. Pašlaik vietējā un valstu līmenī parādās daudzi inovatīvi finanšu instrumenti. Komisijai būtu jārosina uzsākt darbu pie labas prakses, kas virza šādas inovatīvas iniciatīvas, un dalībvalstu kompetences apkopošanas un izplatīšanas, lai stimulētu Eiropas sociālajiem uzņēmumiem paredzētus sociālos ieguldījumus. Šajā darbā Komisijai vajadzētu ņemt vērā šādus punktus.

3.3.1.1   Sociālajiem uzņēmumiem to specifisko iezīmju un dažādo juridisko formu dēļ vajadzīgi finanšu instrumenti, kas atšķiras no tiem, kurus izmanto citu veidu uzņēmumi. Sociālajiem uzņēmumiem visā to dzīves ciklā vislabāk der īpaši pielāgots hibrīdkapitāla veids (7), kurā iekļautas dotācijas, pašu kapitāls un parāda kapitāls. Hibrīdkapitālā ir apvienotas dotācijas (publiskā sektora dotācijas, filantropiski fondi, ziedojumi) ar pašu kapitālu un parāda/riska dalīšanas instrumenti. Hibrīdkapitāla finanšu instrumenti iekļauj atgūstamas dotācijas, neatprasāmus aizdevumus, akcijās pārvēršamas dotācijas un ieņēmumu sadales līgumus. Hibrīdkapitāls bieži nozīmē publiskā un privātā kapitāla ciešu mijiedarbību.

3.3.1.2   Būtu jāapsver arī īpaši sociālajiem uzņēmumiem paredzētu starpnieku rašanās. Tiem ir liela nozīme sociālo uzņēmumu un investoru tuvināšanā, sniedzot informāciju par kapitālu, piešķirot kapitālu, kā arī sniedzot konsultācijas un atbalstu. Ir daudz interesantu piemēru, kas būtu jāizskata sīkāk (8).

3.3.1.3   Komisijai būtu jāpievērš uzmanība arī dažādu veidu publiskajām sociālajām investīcijām  (9) un citu iniciatīvu attīstībai finanšu sektorā (kooperatīvās bankas (10), sociālās bankas (11), komercbankas ar sociālām programmām (12)), kā arī inovatīviem instrumentiem, piemēram, “social impact bonds” (13) (obligācijas, kam ir sociāla ietekme). Jo īpaši svarīgi ir atbalstīt minētās iniciatīvas šobrīd, kad saskaramies ar publiskā finansējuma samazināšanos.

3.3.2   Ļoti svarīgi, lai Komisija nodrošinātu, ka ES normatīvā sistēma (piem., valsts atbalsta noteikumi) nevis kavē, bet gan atbalsta šādu jaunu finanšu instrumentu rašanos.

3.3.3   Nākamajā struktūrfondu plānošanas periodā noteikti jāiekļauj programmas sociālo uzņēmumu darbības uzsākšanai un attīstībai un tām jābūt pieejamām ilgākā laika posmā, lai nodrošinātu uzņēmumiem stabilu atbalstu riskantajā darbības uzsākšanas posmā. Lai struktūrfondi atbalstītu sociālo uzņēmumu, Komisijai būtu jāizstrādā arī pamatnostādnes par labu praksi, kā apvienot un līdzsvarot finanšu instrumentus no dažādiem avotiem.

3.4   Publiskā finansējuma modernizēšana

3.4.1   Sociālie uzņēmumi bieži ražo vispārējas nozīmes preces un nodrošina pakalpojumus, ko galvenokārt finansē no publiskā finansējuma. Spēkā esošie tiesiskie regulējumi to piemērošanā bieži atbalsta lielus, labi finansētus privātos tirgus dalībniekus. Būtu jāizstrādā jauni juridiski instrumenti un/vai jāpilnveido jau esošie, lai tie būtu piemērotāki sociālajiem uzņēmumiem. Komisijai vajadzētu uzsākt sociālajiem uzņēmumiem īpaši pielāgotu publiskā finansējuma risinājumu salīdzināšanu ES mērogā.

3.4.2   Kā EESK jau ir uzsvērusi atzinumā INT/570  (14), MVU, ieskaitot sociālos uzņēmumus, dalībai publiskajā iepirkumā ir jāpalielinās. Ļoti svarīgi ir nodrošināt visiem dalībniekiem vienlīdzīgu publiskā iepirkuma pieejamību. Iepirkums būtu jāvienkāršo, vienkāršojot administratīvās procedūras. Komisijai ir būtiska nozīme, apkopojot un izplatot efektīvus un vienkāršus iepirkuma modeļus sociālajiem uzņēmumiem.

3.4.3   EESK atzinumā par publisko iepirkumu arī uzsvērts inovatīvo, vides un sociālo aspektu nozīmīgums iepirkumā. Tādēļ lielāka uzmanība būtu jāpievērš Komisijas rokasgrāmatai “Iepirkt sociāli” (15), kurā apzināti veidi, kā iepirkumā ņemt vērā sociālos un vides aspektus. Komisijai būtu jāveic arī pasākumi, lai veicinātu un izvērtētu tādus uzaicinājumus uz konkursu, kuros ņemti vērā sociāli apsvērumi.

3.4.4   Komisijai jāvēršas pret pārāk stingriem noteikumiem (“gold plating”) iepirkuma jomā, kādi ir dažās dalībvalstīs, paplašinot informāciju par iespējamām alternatīvām, piemērotākiem un inovatīviem publiskā finansējuma instrumentiem.

3.4.5   Sociālajiem uzņēmumiem problēmas bieži rada valsts atbalsta noteikumi. Atzinumā TEN/455  (16) EESK atbalsta jaunu daudzveidīgāku un proporcionālāku pieeju, vajadzību ņemt vērā ne tikai saimnieciskos kritērijus, bet arī sociālos, teritoriālos un vides aspektus un izvērtēt efektivitāti, ņemot vērā kvalitāti, rezultātus un ilgtspēju. Uzsāktajā darbā, lai vienkāršotu un precizētu valsts atbalsta noteikumus, tādēļ jāapsver, kā minēto noteikumu jebkādi grozījumi ietekmē sociālos uzņēmumus. Svarīgi ir arī uzsvērt tos izņēmumus no valsts atbalsta noteikumiem, ko jau piemēro (17).

3.4.6   Komisijai, pārskatot valsts atbalsta noteikumus, vajadzētu apsvērt atvieglojumu attiecināšanu uz visiem vispārējas nozīmes sociālajiem pakalpojumiem vai arī, kā ierosināts EESK atzinumā, noteikt atbrīvojumu no atskaišu sniegšanas pienākuma attiecībā uz visiem neliela apjoma publiskajiem pakalpojumiem un atsevišķiem sociālajiem pakalpojumiem. Nenoteiktība un papildu administratīvā slodze, izpildot valsts atbalsta noteikumus, var atturēt privātos investorus un publiskā iepirkuma darbiniekus saistīties ar sociālajiem uzņēmumiem. Atvieglojumi var stimulēt inovāciju un uzņēmumu darbības uzsākšanu. Šādā iniciatīvā tomēr būtu jāparedz mehānisms korupcijas novēršanai.

3.4.7   Sociālajiem uzņēmumiem ir dažādas juridiskās formas un tādēļ tiem bieži piemēro atšķirīgus nodokļu noteikumus un nosacījumus. Dažās dalībvalstīs savu sociālo mērķu un ierobežotās vai nolīdzinātās peļņas sadales dēļ sociālie uzņēmumi var izmantot nodokļu atlaides un citas nodokļu priekšrocības. Minētās priekšrocības jāpārskata un jāizplata informācija par tām, lai veicinātu atbilstošu noteikumu izstrādi sociālajiem uzņēmumiem neatkarīgi no to juridiskās formas.

3.5   Sociālajiem uzņēmumiem paredzētu attīstības programmu uzsākšana

3.5.1   Sociālajiem uzņēmumiem ir vajadzīga pieeja īpaši izstrādātām atbalsta programmām attīstībai. Darbības uzsākšanas posmā efektīvas ir izrādījušās iniciatīvas, kurās iesaistīti “centri”, kas sniedz atbalstu uzņēmējdarbībai, darba vietu izveidei, kā arī sniedz dažādus padomus, piemēram, sociālo uzņēmumu tīklu apmācības programmas. Īpaša uzmanība būtu pievēršama programmām, kas sagatavo investīciju saņemšanai. Būtu jāveicina šāda veida atbalsta programmu izveide un izplatīšana.

3.5.2   Jāveic pasākumi nākamās paaudzes sociālo uzņēmēju atbalstam. Sociālā uzņēmējdarbība būtu jāveicina ar oficiālās, neoficiālās un neformālās izglītības starpniecību. Dalībvalstīs būtu jāievieš ar sociālo uzņēmumu saistīta īpaša apmācība (18).

3.5.3   Komisijai un dalībvalstīm būtu jāatbalsta reģistrētie sociālo uzņēmumu jomas dalībnieki un tīkli un jāsadarbojas ar tiem. Sociālie uzņēmumi bieži izveidojas brīvprātīgajā sektorā vai sociālajā ekonomikā. Minētās jomas rada lieliskas iespējas ceļā un sociālo uzņēmējdarbību un uzņēmumiem.

3.6   Informētības palielināšana un uzticības sociālajiem uzņēmumiem veicināšana

3.6.1   Sociālajiem uzņēmumiem jābūt atpazīstamākiem un atzītākiem, jo tas ir ļoti nozīmīgs sektors sabiedrībā. Komisijai būtu jāapsver Eiropas sociālā uzņēmuma “marķējums”, kas palielinātu informētību, atzīšanu un veidotu uzticēšanos un pieprasījumu. Pirmajam pasākumam vajadzētu būt Komisijas ierosinātam un sadarbībā ar sociālajiem uzņēmumiem veiktam pētījumam par esošajiem marķējumiem un citām sertificēšanas sistēmām, kas jau ieviestas daudzās dalībvalstīs (19).

3.6.2   Pētniecībā un politikas veidošanā uzņēmējdarbību bieži pielīdzina peļņu nesošai privātajai uzņēmējdarbībai. Tāpēc jāveic pasākumi, lai sociālos uzņēmumus pastāvīgi iekļautu pētniecības, inovācijas un izstrādes programmās.

3.6.3   Dalībvalstu un ES līmenī nav konsolidētas statistikas par sociālajiem uzņēmumiem. Visās dalībvalstīs būtu jāveicina satelītkontu (20) izmantošana. Bez tam sociālo uzņēmumu novērošanas centra izveide ES līmenī ar EESK un tai līdzīgo organizāciju dalībvalstīs aktīvu līdzdalību ciešā sadarbībā ar dalībvalstīm palīdzētu sistēmiski apkopot, salīdzināt un izplatīt attiecīgo informāciju.

3.6.4   Jāvairo sociālo uzņēmumu sniegto priekšrocību publiskā atpazīstamība, izvērtējot ne tikai tīri saimnieciskas, bet arī citas vērtības. Sociālo rezultātu izvērtēšanai ir vairāki instrumenti (21), kā arī metodes sociālās uzskaites veikšanai. Minētie instrumenti diemžēl bieži ir pārāk sarežģīti, lai tos varētu izmantot mazie tirgus dalībnieki. ES sadarbībā ar sociālajiem uzņēmumiem, zinātniekiem un kapitāla nodrošinātājiem vajadzētu veicināt esošo sistēmu izmantošanu, kā arī veikt pasākumus, lai, pamatojoties uz jau minētajām esošajām sistēmām, izstrādātu vienkāršāku Eiropas mēroga sistēmu vai rīcības kodeksu.

3.6.5   Uzticības un uzticēšanās sociālajiem uzņēmumiem palielināšana ir atkarīga no pārskatatbildības un pārredzamības. Sociālie uzņēmumi bieži ir atkarīgi no publiskā finansējuma, privātiem ziedojumiem un dalības maksām. Par minēto resursu izmantošanu jāziņo atklātāk, lai ar atklātas ziņošanas sistēmas, kas varētu būt ES standarta metode, starpniecību iegūtu investoru uzticēšanos. Pastiprināta pārredzamība un atklāta ziņošana mazinātu arī risku, ka sociālie uzņēmumi ātri pārvēršas par ienesīgākām uzņēmējsabiedrībām, kurās administratīvie darbinieki un valdes locekļi saņem pārāk lielu atalgojumu.

3.6.6   Lai sociālajiem uzņēmumiem izveidotu optimālus apstākļus, vajadzīga vadība un visu sabiedrības grupu pastāvīgs dialogs. Tādēļ ir vajadzīga visu ES iestāžu, dalībvalstu un visas sabiedrības sadarbība Komisijas vadībā, īpašu uzmanību pievēršot reģionālajām pašvaldībām, kas bieži ir galvenās ieinteresētās puses. EESK, tāpat kā Reģionu komitejai, ņemot vērā to sastāvu, kompetenci un ciešo saistību ar dalībvalstīm, var būt ļoti liela nozīme turpmākajā darbā šajā jomā.

3.7   Citas piezīmes

3.7.1   Sociālajos uzņēmumos bieži iesaistās brīvprātīgie. Ir svarīgi skaidri noteikt viņu lomu. Padomes 2009. gada 27. novembra lēmumā (22) ir uzsvērts, ka brīvprātīgas darbības cilvēki veic “pēc savas brīvas gribas, izvēles un motivācijas”. Brīvprātīgas darbības neaizstāj profesionāla, apmaksāta darba iespējas un dod papildu labumu sabiedrībai.

3.7.2   Sociālajiem uzņēmumiem, tāpat kā visiem pārējiem darba devējiem, ir jāizpilda prasība nodrošināt pienācīgus darba apstākļus un jāpilda ikviens spēkā esošais kolektīvais līgums. Īstenojot Eiropas tiesību aktu un valstu likumu noteikumus un/vai kolektīvos līgumus attiecībā uz darba ņēmēju tiesībām uz informāciju, apspriešanos un līdzdalību, sociālajiem uzņēmumiem jānosaka vispiemērotākais un atbilstošākais veids, lai nodrošinātu minēto tiesību pareizu piemērošanu.

3.7.3   Sociālā uzņēmuma rašanās katrā valstī ir bijusi atšķirīga. EESK jo īpaši aicina Komisiju sniegt atbilstošu atbalstu un izvirzīt iniciatīvas attiecībā uz sociālo uzņēmumu attīstību jaunajās dalībvalstīs. Svarīgas iniciatīvas ir pieņemt izmaiņas to labklājības sistēmās, veicināt aktīvas iekļaušanas politiku, veicināt sociālās ekonomikas/sociālo uzņēmumu izveidi un atvērt publisko pakalpojumu tirgu.

3.7.4   ES būtu arī jāveicina sociālo uzņēmumu attīstība ārpus ES. Būtu jāizplata sociālā uzņēmuma ES modelis, lai dotu ierosmi līdzīgu modeļu attīstībai kandidātvalstīs un starptautiskā mērogā.

---

(1)  COM(2010) 608 galīgā redakcija.

(2)  COM(2011) 206 galīgā redakcija.

(3)  OV C 132, 03.05.2011., 47. lpp.

(4)  OV C 95, 30.03.1998., 99. lpp; OV C 117, 26.04.2000., 52. lpp.; OV C 112, 30.04.2004., 105. lpp.; OV C 234, 22.09.2005., 1. lpp.; OV C 120, 20.05.2005., 10. lpp.; OV C 318, 23.12.2009., 22. lpp.; OV C 44, 16.02.2008., 84. lpp.

(5)  EMES Network (www.emes.net), Ciriec International (www.ciriec.ulg.ac.be), Cecop (www.cecop.coop)

(6)  AK Community Interest Company (CIC) 2005, Itālijas Likums 118/2005 un dekrēts 155/2006, Somijas Likums nr. 1351/2003, Slovēnijas “Sociālās uzņēmējdarbības akts” 2011.

(7)  www.schwabfound.org/pdf/schwabfound/SocialInvestmentManual.pdf

(8)  www.unltd.org.uk www.commoncapital.org.uk; www.cafonline.org;

(9)  Galvenie dalībnieki, kas piedāvā sociālās investīcijas, ir riska kapitāla filantropiski fondi, sociālo investīciju fondi, finanšu konsultāciju sabiedrības un sociālās biržas. Sīkākai informācijai skat. Investor Perspectives on Social Enterprise Financing: http://217.154.230.218/NR/rdonlyres/1FC8B9A1-6DE2-495F-9284-C3CC1CFB706D/0/BC_RS_InvestorPerspectivesonSocialInvestment_forweb.pdf Sociālo investīciju piemērs ir AK “Big Society Capital” skat.: www.cabinetoffice.gov.uk/content/big-society-capital

(10)  www.eurocoopbanks.coop.

(11)  www.triodos.be

(12)  Banku grupas Intesa Sanpaolo iniciatīva, kas paredzēta sociālajiem uzņēmumiem; Banca Prossima www.bancaprossima.com.

(13)  www.socialfinance.org.uk/sib

(14)  OV C 318, 29.10.2011., 113. lpp.

(15)  http://ec.europa.eu/social/main.jsp?langId=lv&catId=89&newsId=596&furtherNews=yes

(16)  OV L 248, 25.08.2011., 26. lpp.

(17)  Piemēram, atbalsts darbinieku apmācībai, nodarbinātības atbalsta pasākumi, palīdzība cilvēkiem ar invaliditāti, kā arī mazāk nozīmīgi atbalsta veidi.

(18)  www.sse.org.uk un dažādas programmas maģistriem sociālās uzņēmējdarbības jomā (Università di Trento un Università Bocconi.

(19)  www.standardsmap.org/en un www.socialenterprisemark.org.uk

(20)  http://unstats.un.org/unsd/publication/SeriesF/SeriesF_91E.pdf

(21)  www.thesroinetwork.org; http://iris.thegiin.org; www.iso.org/iso/social_responsibility.

(22)  OV L 17, 22.01.2010., 43. lpp.

---