29.10.2011   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 318/69

1.1

Turpmākajos gados palielināsies Eiropas pilsoņu iekšējā mobilitāte un trešo valstu pilsoņu migrācija uz Eiropu. Minētie procesi palielinās ES iedzīvotāju valstisko, etnisko, reliģisko un kultūras daudzveidību (1). Mobilitātes un imigrācijas palielināšanās ir izaicinājums vietējām un reģionālajām pašvaldībām.

EESK nosoda pēdējā laikā īstenotos pasākumus, kas ierobežo brīvu pārvietošanos Šengenas zonā un, lai sniegtu ieguldījumu 24. jūnija Eiropadomes darbā, ir izstrādājusi atzinumu (2).

1.2

Stratēģijā “Eiropa 2020 — stratēģija gudrai, ilgtspējīgai un integrējošai izaugsmei” viens no galvenajiem pamatprincipiem attiecas uz imigrantu integrāciju. Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja vēlas norādīt, ka integrāciju sekmē ekonomikas izaugsme un jaunas darba vietas, kā arī labāka apmācība un labāki sabiedriskie pakalpojumi.

1.3

Ļoti svarīgi ir tas, lai ES rīcībā būtu labi izstrādāti vienoti tiesību akti, kas ļauj imigrāciju pārvaldīt, izmatojot likumīgas un pārredzamas procedūras. Lai imigrantiem garantētu tādas pašas tiesības un pienākumus un vienlīdzīgu attieksmi pret viņiem un lai novērstu viņu diskriminēšanu darbā un sabiedrībā, vienoto tiesību aktu pamatā ir jābūt ES Pamattiesību hartai un Eiropas Cilvēktiesību konvencijai.

1.4

Ekonomikas un sociālās krīzes apstākļos visā Eiropā pieaug neiecietība, ksenofobija un rasisms, arī dažu valdību politiskā darba kārtībā. ES iestādēm ļoti aktīvi jāapkaro ksenofobija un imigrantu un redzamo minoritāšu grupu diskriminācija, tādējādi veicinot vienlīdzīgas iespējas, kohēziju un sabiedrības mobilitāti. Plašsaziņas līdzekļiem ir jārīkojas atbildīgi un izglītojoši.

1.5

Vietējām un reģionālajām pašvaldībām ir politiskie, normatīvie un arī budžeta instrumenti integrācijas politikas īstenošanai. Daudzos gadījumos valstu politika ir vērsta uz migrantu plūsmu kontroli, bet ir ļoti attālināta no vietējā un reģionālā līmeņa, kurā integrācijas problēmas praktiski jārisina. Tiek paredzēta dažādu veidu politika: proaktīva, preventīva, labojoša vai retroaktīva. Vietējās pašvaldības ir atteikušās no pieejas, ka integrācijai jābūt dabiskam procesam bez grūtībām un bez vajadzības īstenot aktīvu un īpašu politiku.

1.6

EESK uzskata, ka integrācija ir nevis juridisks akts, bet gan sarežģīts un ilglaicīgs sociāls process, kuram ir ar daudz dimensiju un kurā iesaistītas daudzas ieinteresētās puses, it īpaši vietējā līmenī. Sociālās integrācijas process notiek sabiedrības struktūrās un dažādās cilvēka dzīves jomās: ģimenē, rajonā vai pilsētā, darbā, skolā, izglītības centrā, universitātē, apvienībās, reliģiskajās institūcijās, sporta klubos u. c.

1.7

Sociālais integrācijas process ir jāatbalsta ar attiecīgu tiesisko regulējumu, kas garantē “imigrantu tiesību un pienākumu, kā arī preču, pakalpojumu un sabiedriskās līdzdalības pieejamības pakāpenisku pielāgošanu pārējo iedzīvotāju tiesībām, nodrošinot vienādas iespējas un vienādu attieksmi” (3). Pirmais no Eiropas Savienības integrācijas politikas kopējiem pamatprincipiem (4) nosaka, ka “integrācija ir dinamisks, visu imigrantu un dalībvalsts pamatiedzīvotāju savstarpējas pielāgošanās divvirzienu process” (5).

1.8

Vietējo un reģionālo pārvaldes iestāžu integrācijas un sociālās iekļaušanas politikā jāietver vairāki aspekti  (6): sākotnējā uzņemšana, valodas, likumu un paražu mācīšana, mājoklis, veselības aprūpe, nabadzības apkarošana, diskriminācijas apkarošana, nodarbinātības un izglītības politika, dzimumu līdztiesība, nepilngadīgo izglītība, ģimenes politika, jaunatnes politika, medicīniskā palīdzība, sociālo pakalpojumu izvēršana un pilsoniskās līdzdalības atvieglošana. Valsts pārvaldes iestāžu darbinieku vidū jābūt personām, kas pārstāv dažādas etniskās grupas un kultūras, un valsts iestāžu darbinieki jāizglīto starpkultūru jautājumos. Vietējā u reģionālajā līmenī jāsekmē dažādu kultūru un reliģiju dialogs.

1.9

Demokrātiskas pārvaldības pamatā ir princips, ka visiem politiskās kopienas locekļiem ir jānodrošina iespējas tieši un netieši piedalīties pārvaldes iestāžu lēmumu pieņemšanas procesā. Lai integrācijas politika būtu veiksmīga, pilsoniskajai sabiedrībai un vietējām un reģionālajām pašvaldībām aktīvi jāpiedalās integrācijas politikas izstrādē, īstenošanā un novērtēšanā.

1.10

Demokrātiskā sabiedrībā visām personām, kuras skar kopīgs lēmums, jābūt iespējai ietekmēt šo lēmumu un piedalīties tā pieņemšanā. Eiropas XXI gadsimta daudzkultūru pilsētām ir jāuzlabo demokrātija, tajā iesaistot iedzīvotājus, kuru tiesības piedalīties politiskajos procesos ir ierobežotas, proti, iedzīvotājus no trešām valstīm (7).

1.11

EESK ir aicinājusi (8) pilsoņu tiesības attiecināt arī uz tiem trešo valstu valstspiederīgajiem, kam ir ES pastāvīgā iedzīvotāja statuss. EESK arī rosina, lai valstu naturalizācijas politika būtu elastīgāka.

1.12

EESK varētu palīdzēt īstenot Saragosas konferences secinājumus un sagatavot atzinumu par aktīva pilsoniskuma rādītājiem.

1.13

Dalībvalstīs nav pietiekami ieviests devītais no kopējiem pamatprincipiem, proti, “Imigrantu dalība demokrātiskajā procesā un integrācijas politikas un instrumentu formulēšanā, jo īpaši vietējā līmenī, veicina imigrantu integrāciju”. Migrantu integrācijas politikas indeksa (MIPEX) trešās redakcijas (9) (integrācijas rādītāji 31 Eiropas un Ziemeļamerikas valstī) nobeigumā ir teikts, ka lielākajai daļai imigrantu ir maz iespēju piedalīties viņus ietekmējošās politikas izstrādē.

1.14

EESK uzskata, ka ir jāsāk īstenot tādu aktīvu integrācijas politiku ar divpusēju pieeju, kas būtu vērsta uz vietējiem iedzīvotājiem un uz imigrantiem, lai izveidotu sabiedrību, kurā visiem iedzīvotājiem neatkarīgi no viņu izcelsmes būtu vienādas tiesības un pienākumi, kā arī kopīgas demokrātiskas, atvērtas un plurālas sabiedrības vērtības.

1.15

Eiropas pilsētās pilsoniskā sabiedrība ir ļoti aktīva un strādā, lai pastiprinātu pilsoņu kopības izjūtu un veicinātu integrāciju. Šīs organizācijas ir lielisks sociālais kapitāls, kas katrā no savas darbības jomām spēj veicināt integrējošas sabiedrības attīstību. EESK iesaka vietējām un reģionālajām pašvaldībām veicināt pilsoniskās sabiedrības aktivitāti un sekmēt apspriešanos ar to un tās līdzdalību, izmantojot publiskas, pārredzamas un pietiekami finansētas procedūras. Finansēšanas sistēmas nedrīkst ierobežot organizāciju neatkarību.

1.16

Lai sekmētu integrāciju, ir jāuzlabo pārvaldība, izmantojot pilsoniskās sabiedrības līdzdalības shēmas, tāpēc EESK iesaka pastiprināt pastāvošo vietējo un reģionālo līdzdalības un konsultatīvo struktūru lomu un veidot jaunus forumus un platformas pilsētās un reģionos, kur šādas shēmu vēl nav, jo līdzdalības sistēmas vairo publisko pasākumu panākumus.

1.17

EESK iesaka Eiropas pilsētu un reģionu pašvaldībām veidot konsultatīvas padomes, forumus un platformas, lai pilsoniskā sabiedrība (imigrantu organizācijas un imigrantu atbalsta organizācijas, cilvēktiesību aizsardzības organizācijas, sieviešu organizācijas un sociālie partneri — arodbiedrības un darba devēju organizācijas, kā arī citas ieinteresētās NVO) piedalītos un lai ar to konsultētos integrācijas politikas izstrādes procesā. Pašvaldībās līdzdalības struktūras varēs pielāgoties vietējiem apstākļiem, un tās var būt stabilas vai elastīgākas struktūras. Vietējām un reģionālajām iestādēm jācenšas novērst šķēršļus, kas kavē līdzdalību.

1.18

EESK uzskata, ka Eiropas Komisijai jaunajā integrācijas programmā ir jāuzsver vietējā un reģionālā līmeņa nozīme un jāsekmē politisko iestāžu un pilsoniskās sabiedrības organizāciju sadarbība. Tieši vietējā līmenī integrācija notiek visefektīvāk un rodas piederības sajūta. Lai radītu šādu piederības sajūtu, ārkārtīgi svarīga ir sociālā un politiskā līdzdalība.

1.19

Komisijas paziņojumā ir jāierosina vietējā līmenī izveidot struktūras konsultācijām ar imigrantiem un vietējo sabiedrību, savukārt Eiropas Integrācijas fonds varētu sadarboties ar vietējām pašvaldībām šādu līdzdalības pasākumu finansēšanā, tādējādi garantējot organizāciju neatkarību.

1.20

EESK uzskata, ka līdz nākamajai starpposma izvērtēšanai fondam ir jāpalielina savs budžets un jāparedz elastīgākās sistēmas finansējuma sniegšanai vietējām un reģionālajām pašvaldībām. Turklāt Komisijai vajadzētu pārvaldīt līdz 20 % no fonda līdzekļiem, lai finansētu tādus Kopienas pasākumus, kam ir liela pievienotā vērtība. Komiteja piekrīt daudzu imigrantu organizāciju bažām par to, ka Fonds finansē vienīgi tādu lielo organizāciju iesniegtos projektus, kuras spēj panākt lielu līdzfinansējumu, bet nefinansē mazas vietējās organizācijas.

2.1

Dažādos atzinumos EESK ir mudinājusi ES pieņemt kopēju pieeju integrācijas politikai: kopīgajai integrācijas programmai, kopīgajiem pamatprincipiem, Eiropas Integrācijas fondam, ministru konferenču organizēšanai, valstu kontaktpunktu tīklam, integrācijas rokasgrāmatām, gada ziņojumiem, tīmekļa vietnei, kā arī Eiropas Integrācijas foruma izveidei.

2.2

Lisabonas līgums Eiropas Savienībai nodrošina juridisko pamatu (Līguma par Eiropas Savienības darbību 79. panta 4. punkts) tādu pasākumu īstenošanai, kas veicinātu un atbalstītu dalībvalstu rīcību trešo valstu pilsoņu integrācijai.

2.3

EESK 2006. gadā pieņēma pašiniciatīvas atzinumu (10), lai sniegtu ieguldījumu Eiropas Savienības integrācijas politikas izvēršanā no vietējā un reģionālā līmeņa perspektīvas. EESK uzsvēra, ka integrācijas politika nav tikai dalībvalstu, bet arī vietējo un reģionālo iestāžu kompetencē.

2.4

Lai šim sociālajam procesam nodrošinātu atbilstošu politisko atbalstu no publisko iestāžu puses, ir vajadzīga laba pārvaldība. Vietējo un reģionālo pašvaldību rīcībā saskaņā ar kompetenci, kas tām ir dažādās dalībvalstīs, ir politiskie, normatīvie un finanšu instrumenti, kuri tām atbilstīgi jāizmanto integrācijas politikā. Lai garantētu to efektivitāti un nodrošinātu vispārēju saskaņotību, programmas un pasākumi ir atbilstoši jāpapildina, jāsaskaņo un jāizvērtē trīs līmeņos (valsts, reģionālajā un vietējā).

2.5

EESK vēlas uzsvērt, ka reģionālā un vietējā līmenī pilsoniskās sabiedrības organizācijas apliecina interesi par integrācijas politiku un diskriminācijas novēršanu un apņēmību līdzdarboties: imigrantu organizācijas un imigrantu atbalsta organizācijas, arodbiedrības, darba devēju apvienības, cilvēktiesību aizsardzības un rasisma apkarošanas NVO, reliģiskās kopienas, sieviešu, jauniešu un kaimiņu organizācijas, izglītības, kultūras un sporta organizācijas u. c.

2.6

EESK jau iepriekš ir norādījusi, ka darbs ir sociālā integrācijas procesa pamats, “jo pienācīgos apstākļos veikts darbs ir neatņemami svarīgs imigrantu saimnieciskās patstāvības faktors un atvieglo sociālās attiecības un vietējās sabiedrības un imigrantu savstarpējo sapratni” (11).

2.7

Izglītība un apmācība ir integrācijas un vienlīdzīgu iespēju nodrošināšanas pamatinstrumenti. Jānostiprina tālākizglītības sistēmas uzņēmumos, lai atvieglotu imigrējušu darba ņēmēju profesionālās kvalifikācijas atzīšanu. ES jānodrošina elastīgākas sistēmas citās valstīs iegūtu akadēmisko grādu un profesionālās kvalifikācijas atzīšanai.

2.8

EESK ir izanalizējusi (11) galvenās grūtības nelegālo imigrantu sociālajā integrācijā un ir ierosinājusi, ka nelegālos imigrantus var legalizēt, izskatot katru gadījumu atsevišķi, ņemot vērā viņu iekļaušanos sabiedrībā un darba vidē un pamatojoties uz Padomes saistībām Eiropas Imigrācijas un patvēruma pakta ietvaros (12). Šādu individuālu legalizāciju veiks saskaņā ar valstu tiesību aktiem, pamatojoties uz humāniem vai saimnieciskiem iemesliem un ņemot vērā sieviešu īpašo neaizsargātību.

2.9

Pārskatītās Eiropas Sociālās hartas, (13) kas ir Eiropas Padomes instruments, 19. pantā minēti pasākumi, kuru mērķis ir imigrējušu darba ņēmēju un viņu ģimeņu integrācija, un EESK uzskata, ka tiem būtu jābūt pilsētas iedzīvotāju attīstības pamatā. Minēto hartu ratificējušas 30 no 47 Eiropas Padomes dalībvalstīm. Hartā ir noteikta svarīga kolektīvo prasījumu sistēma, kuru var izmantot arodbiedrības, darba devēji un pilsoņu organizācijas (šo sistēmu ir ratificējušas tikai 14 valstis).

2.10

Turklāt saskaņā ar LES 11. pantu pilsoņiem un to pārstāvības apvienībām būs vairāk iespēju publiski paust savus viedokļus visās Savienības darbības jomās un apmainīties ar tiem. EESK 2010. gadā pašiniciatīvas atzinumā atzinīgi novērtēja šo noteikumu, kas ir vēsturisks posms ceļā uz pilsoniskas Eiropas izveidi, (14) izmantojot horizontālu un vertikālu dialogu un Eiropas pilsoņu iniciatīvu. EESK norādīja, ka ir jāievieš pārstāvības kritēriji (kvantitatīvi un kvalitatīvi) apvienību līdzdalībai un ierosināja noteikt, ka pilsoņu iniciatīvā var piedalīties Eiropas Savienības teritorijā pastāvīgi dzīvojošie trešo valstu pilsoņi.

3.1

Pēc Eiropas Komisijas lūguma EESK 2008. gadā pieņēma izpētes atzinumu (15), kas bija pamats tam, lai izveidotu forumu, kura plenārsēdes EESK telpās notiek reizi sešos mēnešos. Jau ir notikušas piecas foruma plenārsēdes. Ar šo atzinumu EESK papildina 5. plenārsēdi, kura notika 2011. gada maijā un kurā apsprieda vietējā un reģionālā līmeņa nozīmi integrācijā.

3.2

Forumā piedalās ES iestādes, dažādi eksperti un simts pārstāvju no pilsoniskās sabiedrības organizācijām (imigrantu organizācijas, cilvēktiesību aizsardzības organizācijas, sociālie partneri un citas ieinteresētās NVO). Ar foruma dalībniekiem apspriežas ES iestādes, tajā apmainās ar informāciju un izstrādā ieteikumus, kā Eiropas darba kārtībā dinamiskāk risināt integrācijas jautājumus, ņemot vērā valstu paraugpraksi. Foruma darbā palīdz birojs, ko veido četri locekļi (Komisija, EESK un divi organizāciju pārstāvji). Atšķirībā no citām Komisijas konsultatīvajām sistēmām forums pilsoniskās sabiedrības viedokli pauž strukturēti, pastāvīgi un proaktīvi.

3.3

Komiteja ir apņēmusies aktīvi piedalīties forumā un nolēmusi SOC specializētajā nodaļā izveidot Pastāvīgo izpētes grupu imigrācijas un integrācijas jautājumos (IMI), kura sagatavo atzinumus, rīko uzklausīšanas sēdes un piedalās foruma darbībā.

3.4

Arī Stokholmas programmā (16) pausts aicinājums Komisijai atbalstīt dalībvalstu centienus uzlabot konsultācijas un pilsoniskās sabiedrības līdzdalību, ņemot vērā integrācijai nepieciešamo rīcību dažādās politikas jomās. Jānodrošina, lai Eiropas Integrācijas forumam un Eiropas integrācijas tīmekļa vietnei būtu pienācīga nozīme.

3.5

Dažādās dalībvalstīs un arī reģionālajās pašvaldībās ir izveidoti forumi un konsultatīvas platformas, kurās piedalās pilsoniskās sabiedrības organizācijas. Tieši vietējā līmenī pilsoniskās sabiedrības un imigrantu organizāciju konsultāciju un līdzdalības formas darbojas visaptverošāk. Tām ir ļoti dažādas iezīmes, ņemot vērā atšķirīgos sociālos, politiskos un kultūras apstākļus Eiropā.

3.6

Pirms ceturtās Eiropas Foruma sēdes EESK Migrācijas politikas darba grupai ir uzdevusi izstrādāt ziņojumu par valstu integrācijas konsultatīvo struktūru stāvokli (17). Valsts konsultatīvās struktūras ir vienpadsmit valstīs (Vācijā un Itālijā ir tikai tiesiskais pamats, bet vēl nav izveidota neviena iestāde; Īrijā šāda iestāde izveidota tikai nesen). Piecpadsmit valstīs ir vietējās konsultatīvās sistēmas. Desmit valstīs ir reģionālas konsultatīvās padomes (piemēram, Vācijā un citās federālajās valstīs). Trīs valstīs (Austrijā, Francijā un Grieķijā) ir tikai vietējās, bet ne valsts konsultatīvās struktūras.

4.1

EESK piedalījās pēdējās Saragosā notikušās ministru konferences integrācijas jautājumos sagatavošanā (18), izstrādājot divus atzinumus (19). Pirmoreiz ministru konferencē piedalījās divi foruma pārstāvji.

4.2

Konferences secinājumos ir uzsvērta nepieciešamība izstrādāt jaunu integrācijas darba kārtību. Eiropas Komisija patlaban beidz integrācijas jaunās darba kārtības izstrādes darbu, un tās sagatavošanas posmā EESK izstrādāja informatīvu ziņojumu (20).

4.3

Saragosas deklarācijā ir uzsvērts, ka pilsoniskajai sabiedrībai ir aktīva loma integrācijas procesā, un norādīta nepieciešamība veicināt tāda eksperimentāla projekta īstenošanu, kura mērķis ir izvērtēt integrācijas politikas nostādnes.

4.4

Valstīm, reģioniem un vietējām pašvaldībām ir jāpastiprina vietējās iniciatīvas integrācijas jomā un pilsoniskās līdzdalības metodes. Ir jāveicina tīklu izveide un reģionālo un vietējo pašvaldību un pilsoniskās sabiedrības organizāciju dialoga iespējas.

4.5

Deklarācijā minētie rādītāji attiecas uz nodarbinātību, izglītību un sociālo iekļaušanu, kā arī ietver aktīvu pilsoniskumu, jo imigrantu kā aktīvu pilsoņu līdzdalība demokrātijas procesā veicina integrāciju un stiprina piederības sajūtu.

4.6

EESK, kas piedalījās konferencē, norādīja, ka papildus kvantitatīvajiem rādītājiem būs jāizstrādā arī kvalitatīvie rādītāji. Turklāt EESK varētu sadarboties, lai īstenotu Saragosas konferences secinājumus, un sagatavot atzinumu par aktīva pilsoniskuma rādītājiem.

5.1

Eiropas vietējo pašvaldību hartas, ko pieņēma 1985. gadā, preambulā (21) ir norādīts, ka “pilsoņu tiesības piedalīties sabiedrisko lietu pārvaldē ir viens no visām Eiropas Padomes dalībvalstīm kopīgajiem demokrātijas principiem”. Šīs tiesības vistiešāk iespējams īstenot vietējā līmenī.

5.2

1992. gada Eiropas Padomes Konvencijā Nr. 144 par ārvalstnieku piedalīšanos vietējo pašvaldību darbā  (22) ir apstiprināts, ka aktīva ārvalstnieku piedalīšanās veicina attīstību un vietējās sabiedrības labklājību. Konvencijā ir pausta apņemšanās pastāvīgajiem iedzīvotājiem, kas ir ārvalstnieki, garantēt vārda, pulcēšanās un biedrošanās brīvību, veicināt ārvalstnieku interešu pārstāvošu padomdevēju struktūru darbību vietējā līmenī un visbeidzot sekmēt viņu tiesības balsot pašvaldību vēlēšanās. Tomēr šo instrumentu ir parakstījušas tikai nedaudzas Eiropas Padomes dalībvalstis, tāpēc Komiteja aicina dalībvalstis to ratificēt.

5.3

Eiropas hartā par cilvēktiesību aizsardzību pilsētā  (23), ko 2000. gadā Sendenī pieņēma vairāk nekā 70 Eiropas pilsētu, ir apliecināts, ka pilsēta politiska un sociāla telpa iedzīvotājiem tuvas demokrātijas īstenošanai. Pilsētai ir raksturīga aktīva iedzīvotāju līdzdalība. Pilsētas, kas parakstījušas minēto hartu, apņemas atzīt tiesības līdzdarboties vietējās kopienas dzīvē, izmantojot brīvas un demokrātiskas vietējo pārstāvju vēlēšanas un neatšķirot ārvalstniekus no valsts pilsoņiem, un ierosina tiesības balsot un tikt ievēlētam vietējās vēlēšanās attiecināt uz visiem, kas pilsētā dzīvo vismaz divus gadus. Ņemot vērā valstu tiesību aktos noteiktos ierobežojumus, šīs pilsētas aicina veicināt demokrātisku praksi un tādu lēmumu pieņemšanā, kas skar vietējo kopienu, iesaistīt vietējos iedzīvotājus un viņu apvienības (publisku debašu, pašvaldības referendumu, publisku sanāksmju u. c. veidā).

5.4

Pilsētas, kas ir 128 Eiropas lielpilsētas aptverošā Eurocities tīkla dalībnieces, 2003. gadā pieņēma dokumentu “Labas pārvaldības veicināšana imigrantu integrācijas un patvēruma meklētāju izmitināšanas jomā” (24). Minētā pilsētu izstrādātā un tām paredzētā harta ietver vispārīgus principus par pieeju integrācijai. Tajā atzīts, ka vietējās integrācijas politikas nostādnes ir efektīvākas, ja tās atbalsta visa kopiena.

5.5

Reģionu komiteja (RK) integrācijas jomā darbojas īpaši proaktīvi, izstrādājot dažādus atzinumus (25), kuros tā uzsver, ka reģionālās un vietējās pašvaldības ir ļoti cieši saistītas ar migrācijas politikas izstrādi, īstenošanu, novērtēšanu un pārraudzību un tāpēc tās būtu jāuzskata par nozīmīgiem dalībniekiem minētās politikas īstenošanā (26). Reģionu komiteja arī norāda, ka vietējo un reģionālo pašvaldību aktīvai dalībai ir liela nozīme imigrantu integrācijā un ka tā šajā jautājumā sadarbojas ar Eiropas Komisiju.

5.6

EESK bija pieņēmusi pašiniciatīvas atzinumu (27), kas adresēts Konventam, kurš izstrādāja noraidīto konstitucionālo līgumu. Minētajā atzinumā Komiteja aicināja piešķirt Eiropas pilsonību trešo valstu valstspiederīgajiem, kuri saņēmuši pastāvīgas uzturēšanās atļauju. Komiteja rosina Komisiju un Eiropas Parlamentu pieņemt jaunas iniciatīvas, lai imigranti, kas valstī uzturas pastāvīgi, varētu iegūt pilsoņu tiesības, jo īpaši vietējā līmenī.

5.7

Komisijas otrajā “Integrācijas rokasgrāmatā politikas veidotājiem un integrācijas speciālistiem” (28) ir ieteikts ieguldīt sociālās mobilizācijas un organizācijas sekmēšanā, strukturētā komunikācijā un dialogā un vietējās integrācijas tīklu nostiprināšanā.

5.8

Iniciatīvu “Smart Cities”  (29) (Viedās pilsētas) izveidoja 2007. gadā kā pastāvīgas izvērtēšanas instrumentu, kurā piedalās 70 vidēja lieluma Eiropas pilsētu, kam ir kopīgas ilgtspējīgas attīstības stratēģijas ekonomikas, iedzīvotāju, pārvaldības, mobilitātes, vides aizsardzības un dzīves kvalitātes jomā. Tajā izmanto dažādus rādītājus. EESK iesaka ņemt vērā šajā atzinumā izklāstītos priekšlikumus par rādītājiem, kas attiecas uz iedzīvotājiem un pārvaldību.

5.9

“Pilsētas ar kultūru daudzveidību” ir Eiropas Padomes un Eiropas Komisijas kopīga programma — kopīga rīcība —, kuru izveidoja Eiropas Starpkultūru dialoga gadā (2008). Tās mērķis ir veicināt starpkultūru integrācijas modeļa attīstību pilsētu kopienās, kurām raksturīga daudzveidība. Minētajā programmā kultūru daudzveidību saprot kā koncepciju, kura veicina politiku un praksi, kas stiprina dažādu kultūru un etnisko grupu mijiedarbību, savstarpējo izpratni un cieņu citam pret citu.

5.10

Programmas “Pilsētas ar kultūru daudzveidību” dokumentā ar nosaukumu “Pilsoniskums un līdzdalība pilsētā ar kultūru daudzveidību” (30) ir analizētas metodes un procedūras, ko pilsētas var izmantot, lai veicinātu starpkultūru dialogu un mijiedarbību. Minētajā dokumentā vēlreiz apstiprināti principi, kas noteikti 1992. gada Eiropas Padomes Konvencijā par ārvalstnieku piedalīšanos vietējo pašvaldību darbā, un pieņemta radoša pieeja, iesakot elastīgas konsultācijas neformālā vidē; tā ir interesanta pieeja, kas papildina valdības ilgtermiņa stratēģijas, kuru pamatā ir konsultatīvas struktūras.

5.11

Patiesībā tiesības piedalīties vēlēšanās ārvalstniekiem (pilnībā vai daļēji) nodrošina diezgan daudzas dalībvalstis: Beļģija, Dānija, Igaunija, Somija, Grieķija, Īrija, Nīderlande, Malta, Portugāle, Slovākija, Spānija, Zviedrija un Apvienotā Karaliste. Tomēr ārvalstnieku aktīva līdzdalība nav plaši izplatīta, tāpēc EESK uzskata, ka ir jāveicina publiski pasākumi sadarbībā ar pilsonisko sabiedrību, lai sekmētu viņu līdzdalību.

5.12

Saskaņā ar MIPEX III Eiropā trīspadsmit valstīs trešo valstu pilsoņi var kandidēt pašvaldību vēlēšanās, deviņpadsmit valstīs — balsot pašvaldību vēlēšanās, septiņās — balsot reģionālo pašvaldību vēlēšanās, bet divās (Portugālē un Apvienotajā Karalistē) — balsot valsts valdības vēlēšanās. Jau norādīts, ka vienpadsmit valstīs ir valsts līmeņa konsultatīvās struktūras, bet piecpadsmit valstīs — vietējās konsultatīvās struktūras.

5.13

MIPEX III dati sniedz ļoti vērtīgu informāciju ne tikai par to, kurās valstīs noris konsultācijas ar imigrantiem, bet arī par patiesas integrācijas politikas ieviešanas gaitu. Spēcīgas konsultatīvās struktūras ir tajā valstīs, kas visām personām garantē politiskās brīvības, ar pietiekamiem finanšu līdzekļiem atbalsta imigrantu izcelsmes pilsonisko sabiedrību, paplašina to personu loku, kurām piešķir tiesības balsot un pilntiesīgu pilsonību, dara vairāk, lai veicinātu visu iedzīvotāju pilnīgu līdzdalību konsultāciju mehānismos nodarbinātības, izglītības, veselības aprūpes un mājokļu jomā. MIPEX ir norādīts, ka konsultatīvās struktūras neaizstāj tiesības balsot.

5.14

Visspēcīgākās konsultatīvās padomes Eiropā ir tās, kas darbojas visilgāk (dažas kopš 1970. un 1980. gadiem) un atrodas valstīs, kurās ir imigrācija ir visvairāk izplatīta. Turpretī visvājākās padomes ir valstīs Eiropas dienvidos, kuras imigrantus uzņem nesenāk. Arī Centrāleiropas valstīs, kuras tikai nesen sāka uzņemt imigrantus, šādas sistēmas ir slikti attīstītas.

5.15

Veicot šo platformu analīzi un pamatojoties uz Eiropas Padomes kritērijiem (31), jāsecina, ka ir nepieciešamas tādas struktūras, kuru izveide un noturība nav atkarīga no iestāžu un valdības labvēlības, bet gan ir noteikta konkrētās tiesību aktu normās. Tām jābūt spējīgām pieņemt iniciatīvas un saņemt atbildes un pieprasīto informāciju par jautājumiem, kuros ar tām konsultējas, un, spriežot pēc liecībām, kas iegūtas Eiropas Integrācijas foruma 5. plenārsēdē, tā nav ierasta prakse. Tām ir jābūt reprezentatīvām struktūrām, to vadībā noteikti jābūt imigrantiem, un tām jāpiešķir pietiekams finansējums (32). EESK uzsver, ka ir svarīgi garantēt organizāciju pārstāvību un sieviešu līdzdalību tajās.

5.16

Saistībā ar šā atzinuma izstrādi 2011. gada 30. martā Valensijā notika EESK un Generalitat Valenciana reģionālās pašvaldības organizēta uzklausīšanas sēde “Vietējo un reģionālo pašvaldību un pilsoniskās sabiedrības organizāciju sadarbība”. Uzstājās un ar savu pieredzi saistībā ar dialoga un līdzdalības veicināšanu dalījās pārstāvji no Romas (Itālija), Flandrijas reģiona (Beļģija), Strasbūras (Francija), Dublinas (Īrija), Esenes reģiona (Vācija), Ārhusas (Dānija) un Valensijas (Spānija). Šajā atzinumā izmantota liela daļa no šajā sēdē dzirdētā un apspriestā.

5.17

EESK uzskata, ka vietējām un reģionālajām iestādēm ir jāatvieglo imigrantu apvienošanās tiesību īstenošana, jo valstu tiesību aktos trešo valstu pilsoņiem ir piešķirts ierobežotas pilsonības statuss (nepietiekama un nevienāda aktīvas politiskās līdzdalības, kuru nodrošina tiesības balsot, atzīšana). Asociatīvā telpa veicina organizētu līdzdalību, stiprina solidaritātes tīklus, pastiprina apstākļus sociālās iesaistes veicināšanai un pilsoņu labklājības uzlabošanai un ir visas kopienas interesēs.

5.18

Vietējām un reģionālajām iestādēm ir jāveicina apvienību veidošana, jo īpaši imigrantu vidū, un jānodrošina tām tehniskie resursi (padomi par apvienību pārvaldību, demokrātisku, ekonomikas, finanšu un saziņas pārvaldību, pasākumi spēju un vadības iemaņu stiprināšanai, īpaši attiecībā imigrantēm vadošos amatos, forumu un tīklu vadība, labas prakses apmaiņa u. c.), finanšu resursi (subsīdijas, līgumi vai pakalpojumu sniegšanas tiesību piešķiršana), materiālie resursi (infrastruktūras organizācijām, darbības veikšanai nepieciešamās telpas un līdzekļi) un īpaša uzmanība jāpievērš pasākumiem, kas veicina digitālo iekļaušanu.

5.19

Vietējām un reģionālajām iestādēm ir jāveicina imigrantu iesaistīšanās pilsoniskās sabiedrības organizācijās gan dalībnieku statusā, gan vadības līmenī. Īpaši svarīgas ir kaimiņu apvienības, skolēnu vecāku apvienības, sieviešu, kultūras un sporta apvienības, brīvā laika interešu grupas, reliģiskās kopienas, arodbiedrības un darba devēju apvienības. Eiropas arodbiedrībās jau sen iestājas un piedalās imigrantu izcelsmes darba ņēmēji, kuru vidū ir liela etniskā un kultūras daudzveidība. Tām ir liela nozīme kā sociālajiem starpniekiem.

5.20

Turklāt ir jāatvieglo imigrantu apvienību attiecības ar pārējām pilsoniskās sabiedrības apvienībām, veicinot tīklu veidošanu, pamatojoties uz visiem pilsoņiem kopīgiem sociālajiem mērķiem (izglītība, nodarbinātība, mājokļi, pilsētvides veidošana un pilsētattīstība). Eiropas brīvprātīgā darba gads ir iespēja atzīt un atbalstīt šādas organizācijas.

5.21

Eiropas Savienībā konsultācijas notiek ļoti daudzveidīgi: forumi, platformas un konsultatīvās padomes, dialoga sarunas. Politikas veidotājiem paredzētās Integrācijas rokasgrāmatas trešajā izdevumā norādīts, ka dialoga platforma ir pilsoniska telpa, “kurā imigranti var savā starpā, ar citiem iedzīvotājiem vai valsts pārvaldes iestādēm atvērtā un cieņas pilnā veidā paust viedokļus un apmainīties ar tiem”. Mērķis ir panākt, lai dialoga dalībniekiem rodas kopīga izpratne un savstarpējā uzticēšanās.

5.22

EESK uzskata, ka Eiropas Integrācijas forumam ir jāstrādā vienotā tīklā ar citiem forumiem un konsultatīvajām padomēm, kas darbojas ES. Arī dalībvalstu līmenī ir vietējiem un reģionālajiem forumiem jāveido tīkli (tas zīmīgs ir Dānijas piemērs: tur valsts līmeņa etnisko minoritāšu padomi veido 14 vēlēti biedri no 42 vietējiem forumiem).

5.23

EESK vēlas sekmēt demokrātiskākas Eiropas pilsētas, atbalstot ar dzīvesvietu saistītas vienotas pilsoniskās sabiedrības veidošanu pilsētā (Roterdamas mēra vietnieka redzējums ir “pilsētas pilsoniskums”), ņemot vērā, ka pilsēta ir vissvarīgākais līmenis, kurā attīstās piederības sajūta, kas vieno citādi ļoti atšķirīgas personas. Lielākā daļa imigrantu savu piederību saista tieši ar pilsētu, kurā dzīvo, nevis valsti. Pilsēta ir priviliģēta vieta, kurā visiem iedzīvotājiem ir kopīgas problēmas, ieceres un sapņi.

6.1

Eiropas Integrācijas foruma 5. sēdē apsprieda fonda darbību saistībā ar Eiropas Komisija veikto starpposma izvērtēšanu. Saskaņā ar sēdes secinājumiem EESK ir sagatavojusi šādus ierosinājumus.