21.7.2011   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 215/1

(1)

Eiropadome 2010. gada 26. martā piekrita Komisijas priekšlikumam aizsākt jaunu izaugsmes un nodarbinātības stratēģiju – “Eiropa 2020” –, kurai par pamatu ņemta ciešāka ekonomikas politikas koordinācija un kura pievērsīs uzmanību galvenajām jomām, kurās jārīkojas, lai palielinātu Eiropas ilgtspējīgas izaugsmes potenciālu un konkurētspēju.

(2)

Padome 2010. gada 13. jūlijā pieņēma Ieteikumu par dalībvalstu un Savienības vispārējām ekonomikas politikas pamatnostādnēm (2010.–2014. g.), bet 2010. gada 21. oktobrī – Lēmumu par dalībvalstu nodarbinātības politikas pamatnostādnēm (2), kas kopā veido “integrētās pamatnostādnes”. Dalībvalstis tika aicinātas ņemt vērā šīs integrētās pamatnostādnes savā ekonomikas un nodarbinātības politikā.

(3)

Padome 2010. gada 7. decembrī pieņēma Īstenošanas lēmumu 2011/77/ES (3) par Savienības finanšu palīdzības piešķiršanu Īrijai uz trim gadiem atbilstīgi Līguma noteikumiem un Regulai (ES) Nr. 407/2010 (2010. gada 11. maijs), ar ko izveido Eiropas finanšu stabilizācijas mehānismu (4). 2010. gada 16. decembrī parakstītajā papildinošajā saprašanās memorandā un tā pirmajā atjauninājumā ir noteikti ekonomikas politikas nosacījumi, pamatojoties uz kuriem piešķir finanšu palīdzību. Īstenošanas lēmums 2011/77/ES tika grozīts ar Īstenošanas lemumu2011/326/ES (5). Saprašanās memoranda pirmais atjauninājums tika parakstīts 2011. gada 18. maijā.

(4)

Komisija 2011. gada 12. janvārī pieņēma pirmo Gada izaugsmes pētījumu, tādējādi uzsākot jaunu ekonomiskās pārvaldības ciklu ES un pirmo Eiropas ex-ante un integrētas politikas koordinēšanas pusgadu, kas balstās uz stratēģiju “Eiropa 2020”.

(5)

Eiropadome 2011. gada 25. martā apstiprināja fiskālās konsolidācijas un strukturālu reformu prioritātes (saskaņā ar Padomes 2011. gada 15. februāra un 7. marta secinājumiem un atbilstīgi Komisijas Gada izaugsmes pētījumam). Tā uzsvēra, ka prioritāte jāpiešķir stabilam budžetam un fiskālās stabilitātes atjaunošanai, bezdarba samazināšanai, izmantojot darbaspēka tirgus reformas, un jauniem centieniem, lai stiprinātu izaugsmi. Tā aicināja dalībvalstis šīs prioritātes izvērst konkrētos pasākumos, ko paredzēts iekļaut to stabilitātes vai konverģences programmās un valsts reformu programmās.

(6)

Eiropadome 2011. gada 25. martā arī aicināja dalībvalstis, kuras piedalās paktā “Euro plus”, savlaicīgi nākt klajā ar savām saistībām, lai tās varētu iekļaut minēto valstu stabilitātes vai konverģences programmās un valsts reformu programmās.

(7)

Īrija 2011. gada 29. aprīlī iesniedza savu 2011. gada stabilitātes programmas atjauninājumu, kas attiecas uz 2011.–2015. gadu, un 2011. gada valsts reformu programmu. Abas minētās programmas izvērtētas vienlaikus, lai ņemtu vērā to savstarpējo saistību.

(8)

Krīzes ietekmē notika pirms tam uzplaukuma gadu laikā radušās lielās nelīdzsvarotības ievērojama korekcija. Laikposmā starp 2007. un 2010. gadu reālais IKP samazinājās par 12 % un nodarbinātība – gandrīz par 13 %, bezdarbam pieaugot no 4,6 % 2007. gadā līdz 13,6 % 2010. gadā. Tas noveda arī pie valsts finanšu stāvokļa dramatiska pasliktinājuma, un vispārējā valsts budžeta deficīta attiecība 2008. un 2009. gadā sasniedza divciparu skaitli. 2010. gadā vispārējais valsts budžeta deficīts sasniedza 32,4 % no IKP, tostarp ietverot finanšu nozares atbalsta pasākumus 20,5 % apmērā no IKP. Parāda attiecība pret IKP palielinājās no 25 % 2007. gadā līdz 96 % 2010. gadā.

(9)

ES-SVF finanšu palīdzības programmas īstenošana kopumā norisinās, kā paredzēts. Saskaņotie fiskālie pasākumi ir īstenoti, 2010. gada fiskālais mērķis izpildīts, un arī 2011. gada pirmā ceturkšņa finanšu rezultāti atbilst palīdzības programmā noteiktajiem mērķiem. Prognozēts, ka vispārējais valsts budžeta deficīts 2011. gadā nepārsniegs palīdzības programmā noteiktos griestus, lai gan nominālā IKP prognoze 2011. gadam ir pārskatīta uz leju. Ir sasniegti labi panākumi banku sistēmu reformēšanas jomā, un ir veikti pasākumi, lai sasniegtu strukturālo reformu mērķus.

(10)

Pamatojoties uz atjauninātās stabilitātes programmas novērtējumu saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1466/97, Padome uzskata, ka makroekonomikas scenārijs, uz kuru pamatojas budžeta prognozes stabilitātes programmā, ir ticams. Stabilitātes programmas vidēja termiņa budžeta stratēģija ir panākt, lai vispārējais valsts budžeta deficīts līdz Padomes 2010. gada 3. decembra ieteikumā paredzētajam termiņam samazinātos zem atsauces vērtības, proti, 3 % no IKP. Stabilitātes programmā paredzētie deficīta mērķi ir šādi: 10 % no IKP 2011. gadā, 8,6 % – 2012. gadā, 7,2 % – 2013. gadā, 4,7 % – 2014. gadā un 2,8 % – programmas perioda beigās 2015. gadā. Šādu virzību atbalsta konsolidācijas pasākumi 3,8 % apmērā no IKP, kas iekļauti 2011. gada budžetā, un plaši konsolidācijas pasākumi 5,9 % apmērā no IKP 2012.–2014. gadā, kā arī turpmāki neprecizēti konsolidācijas pasākumi vairāk nekā 1 % apmērā no IKP 2015. gadā. Stabilitātes programmā atkārtoti noteikts budžeta stāvokļa vidējā termiņa mērķis – 0,5 % apmērā no IKP, kas netiek sasniegts stabilitātes programmas periodā. Saskaņā ar Komisijas dienestu jaunāko novērtējumu riski attiecībā uz valsts finanšu ilgtermiņa ilgtspēju ir augsti. Lai uzlabotu valsts finanšu ilgtspēju, vidējā termiņā ir jāsasniedz pietiekami primārie pārpalikumi un jāturpina reformēt Īrijas sociālā nodrošinājuma sistēma.

(11)

Īrija ir uzņēmusies vairākas saistības saskaņā ar paktu “Euro plus”, kuras tā iesniedza 2011. gada 3. maijā. Tajās ietilpst konkrēti pasākumi konkurētspējas veicināšanai, tostarp algu noteikšanas mehānisma reformēšana, noteiktu profesionālo pakalpojumu atvēršana konkurencei, pētniecības un inovācijas stiprināšana, finanšu stabilitātes stiprināšana, jo īpaši krīžu atrisināšanas mehānismu izveide, un valsts finanšu ilgtspējas uzlabošanai, izmantojot vidēja termiņa budžeta sistēmu, reformējot pensiju sistēmu un palielinot pensionēšanās vecumu.

(12)

Komisija ir izvērtējusi stabilitātes programmu un valsts reformu programmu, tostarp pakta “Euro plus” saistības. Tā ir ņēmusi vērā ne tikai to lietderību ilgtspējīgas fiskālās un sociālekonomiskās politikas izveidē Īrijā, bet arī to atbilstību ES noteikumiem un norādēm, ņemot vērā nepieciešamību nostiprināt ES vispārējo ekonomisko pārvaldību, kas panākams, turpmākajos valstu lēmumos sniedzot ES līmeņa norādes. Šajā sakarā Komisija uzsver, ka plānotie pasākumi jāīsteno nekavējoties, lai tiktu ievērots Īstenošanas lēmums 2011/77/ES.

(13)

Ņemot vērā minēto izvērtējumu, kā arī ņemot vērā Padomes 2010. gada 7. decembra ieteikumu saskaņā ar LESD 126. panta 7. punktu, Padome ir izskatījusi Īrijas stabilitātes programmas 2011. gada atjauninājumu un tās atzinumu (6). Ņemot vērā Eiropadomes 2011. gada 25. marta secinājumus, Padome ir izskatījusi Īrijas valsts reformu programmu,