31.1.2006   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 24/90

1.1

Pārmaiņas rūpniecībā ir nepārtraukts process, kura gaitā kāda rūpniecības nozare pielāgojas ekonomiskās vides mainīgajiem apstākļiem, lai saglabātu konkurētspēju un radītu izaugsmes iespējas.

1.2

Pārmaiņas rūpniecībā tātad ir nepieciešama pielāgošanās izmaiņām tirgū, tehnoloģijās, tiesiskajā, sociālajā un ekonomiskajā vidē, kā arī sabiedrībā kopumā. Ideālā gadījumā šādas pārmaiņas tiek prognozētas vai apzināti izraisītas, lai attiecīgā nozare var savlaicīgi rīkoties, pakāpeniski pielāgoties un pēc iespējas mazināt pielāgošanās procesa negatīvās sekas.

1.3

Novēlota reaģēšana vai nereaģēšana uz pārmaiņām izraisa konkurētspējas zaudēšanu un apdraudējumu darba vietām. Pārstrukturēšana, kas seko tikai kā reakcijas pasākums, pārsvarā ir saistīta ar nepatīkamu ietekmi pirmām kārtām uz nodarbinātību un darba apstākļiem. Pārstrukturēšanā pieļauto kļūdu rezultātā var pasliktināties uzņēmuma vai pat veselas nozares tēls, kā arī sabiedrībā var izveidoties vispārēja noraidoša attieksme pret pārmaiņām.

1.4

Lai kāda veida pārmaiņas rūpniecībā arī notiktu, tautsaimniecībā tas ir nepārtraukts process, ko tā dalībnieki var un ko tiem vajag būtiski ietekmēt. Minētais process norisinās uzņēmumos un skar visas ietekmētās puses (darba ņēmējus, darba devējus, reģionus ...) tajā vidē, kur šie uzņēmumi darbojas.

1.5

Par minētā procesa panākumiem var spriest pēc uzņēmuma vai nozares konkurētspējas un spējas ieviest jauninājumus, no vienas puses, un pēc tā, cik veiksmīgi ir saglabātas darba vietas un sociāli pārvarētas tā radītās negatīvās sekas, no otras puses.

1.6

Bez šaubām, šis process vislabāk izdosies tad, ja pārmaiņu īstenošanā ir iesaistītas arī ietekmētās puses. Tas, ka pārmaiņu īstenošana notiek ne tikai uzņēmuma vadības, bet arī visos nozaru un uzņēmuma līmeņos, ir svarīgi ne tikai tādēļ, lai pielāgošanās process noritētu ar visu ietekmēto pušu atbalstu un būtu sekmīgs, bet arī tādēļ, ka tas ir būtisks konkurētspējas priekšnosacījums. Tāpēc sociālais dialogs, kā arī darba ņēmēju iesaistīšana un līdzdalība ir būtiska Eiropas sabiedrības modeļa sastāvdaļa.

1.7

Izvērtējot tikai Eiropas Komisijas iniciatīvas rūpniecības politikas jomā, ar kurām tā nākusi klajā pēdējā laikā, jāsecina, ka sinerģiju apzināšana un visu iesaistīto pušu līdzdalības nodrošināšana Komisijai šķiet arvien svarīgāka, lai sekmīgi īstenotu strukturālās pārmaiņas. Īstenojot šos pasākumus, pārmaiņas rūpniecībā var būt sociāli pieņemamas, ja sociālie partneri tiek pastāvīgi iesaistīti pārmaiņu prognozēšanā un īstenošanā un ja konsekventi tiek paaugstināta uzņēmumu konkurētspēja un mazinātas negatīvās sociālās sekas.

1.8

Turklāt Komitejas atzinumā par tēmu “Rūpniecības pārmaiņas: pašreizējā situācija un perspektīvas” (1) ierosināts, kādās jomās CCMI (Rūpniecības pārmaiņu konsultatīvajai komisijai) turpmāk jāstrādā:

1.9

Protams, lai veiktās pārmaiņas būtu veiksmīgas, jāveic virkne pasākumu dažādos līmeņos. Kopienas līmenī jāīsteno horizontāla pieeja un vienlaicīgi ar pārmaiņām jāveic vairāki pasākumi (piemēram, saistībā ar makroekonomiskās vides uzlabošanu un finansiālā atbalsta piešķiršanu, kā arī nodarbinātības un sociālās politikas, rūpniecības politikas un citās jomās).

1.10

Šā atzinuma mērķis ir parādīt sociālā dialoga, kā arī darba ņēmēju iesaistīšanas un līdzdalības izšķirošo nozīmi, lai rūpniecībā veiktās pārmaiņas būtu sekmīgas, un izdarīt secinājumus, kas veicinātu sociālā dialoga un Kopienas pasākumu turpmāko attīstību.

2.1

Sociālais dialogs notiek dažādos līmeņos un katrā atsevišķajā gadījumā tajā iesaistās dažādi dalībnieki. Katrs līmenis, vai tas būtu valsts, reģionālais, Eiropas, nozares vai starpnozaru līmenis, var būtiski sekmēt gatavošanos pārmaiņām un to pārvarēšanu sociāli pieņemamā veidā. Lai sociālais dialogs pildītu savas funkcijas, tam jāatbilst noteiktiem priekšnosacījumiem, un ir jāsaskaņo darbības dažādos līmeņos.

2.1.1

Nolūkā īstenot pārmaiņas atbilstoši gaidāmajai attīstībai, sociālajiem partneriem kopīgi jāparedz ilgtermiņa perspektīvas. Lai to izdarītu, sociālā dialoga partneru attiecībām jābūt ciešām un jābalstās uz uzticību, un viņu vidū jāvalda tādai dialoga kultūrai, kas ļauj vienoties par saskaņotu darbību ilgākā laika posmā un rast tādus risinājumus krīzes situācijās, kurus atbalsta visas ietekmētās puses. Būtisks rīcības priekšnoteikums ir stabilas sociālo partneru organizāciju struktūras ar plašu pārstāvniecību.

2.1.2

Tāpēc ir ļoti svarīgi atbalstīt jaunās ES dalībvalstis sociālā dialoga struktūru veidošanā un nostiprināšanā, lai kopīgi risinātu problēmas, kas saistītas ar integrācijas procesa izraisītajām pārmaiņām rūpniecībā.

2.1.3

Lai sekmētu pozitīvu attieksmi pret pārmaiņām, savlaicīgi jāveido kopīga izpratne par pārmaiņām un sociālo partneru iespējām tās ietekmēt, pamatojoties uz uzņēmējdarbības kultūru, kas vērsta uz iesaistīšanu. Tajā pašā laikā pārmaiņām var savlaicīgi sagatavoties, īstenojot tādus pasākumus kā, piemēram, apmācību, dažādu prasmju attīstīšanu (multiskilling) un mūžizglītību. Vienam no minēto pasākumu mērķiem noteikti jābūt darba ņēmēju nodarbinātības iespēju uzlabošanai.

2.2

Komisijas un sociālo partneru konsultāciju gaitā 2002. gada janvārī sociālie partneri apsprieda ar pārstrukturēšanu, tās sekām un to pārvarēšanu saistītus jautājumus. Ar konkrētu prakses piemēru palīdzību tika uzrādītas drošākās rīcības metodes. Rezultātā sociālie partneri noteica “atskaites punktus pārmaiņu pārvarēšanai”. Komiteja vēlētos, lai šis darbs tiktu turpināts un konkretizēts.

2.3

Lai pārmaiņas varētu prognozēt, jāpārzina to cēloņi un kopsakarības. Tāpēc ir svarīgi, lai sociālie partneri regulāri apspriestos par attiecīgās nozares un uzņēmumu perspektīvām. Nozīmīgu ieguldījumu šajā procesā var dot Dublinas Dzīves un darba apstākļu uzlabošanas fonda Eiropas Pārmaiņu pārraudzības centrs (European Monitoring Centre on Change).

2.4

Ļoti svarīgas ir arī noteiktām nozarēm paredzētās ES iniciatīvas, kurās, pamatojoties uz situācijas analīzi un ņemot vērā nozares perspektīvas, pēc plašas apspriešanās ar sociālo partneru piedalīšanos izklāstīti konkrēti ieteikumi par pasākumiem konkurētspējas nodrošināšanā un saglabāšanā.

2.5

EOTK (Eiropas Ogļu un tērauda kopienas) dibināšanas līgums bija pirmais nozaru sociālā dialoga piemērs Eiropas līmenī. Nepārtraukts sociālais dialogs saistībā ar EOTK pasākumiem, tajā skaitā nepārtrauktu tirgus novērošanu, pētniecības un jauninājumu programmām, cenu un konkurences politiku, pielāgošanās pasākumiem darba ņēmējiem un reģioniem parādīja, ka pārmaiņas rūpniecībā un pārstrukturēšanu var veikt sociāli pieņemamā veidā. Arī šodien jāizmanto visi līgumos paredzētie instrumenti, lai sagatavotos pārmaiņām.

2.5.1

Arī pēc EOTK dibināšanas līguma darbības beigām būtu vēlams izmantot šo visaptverošo pieeju pašlaik risinātajos ES nozaru dialogos, kas tiek risināti ar nozaru sociālā dialoga komisiju starpniecību. Šo komisiju kompetencē varētu būt ne tikai sociālo jautājumu izskatīšana, bet tās varētu būt arī konsultatīvas struktūras, kurās tiek apspriestas visas ES iniciatīvas, kas ietekmē rūpniecības attīstību atsevišķās nozarēs.

3.1

Uz darba ņēmējiem attiecas rūpniecības pārmaiņu sekas, kas var sniegties no mainītām kvalifikācijas prasībām, kuras radušās tehnoloģisku jauninājumu un darba organizācijas un apstākļu izmainu dēļ, līdz pat darba vietas zaudēšanai. Tādēļ ir svarīgi, kā darba ņēmēji var sagatavoties šiem mainītajiem nosacījumiem un kādi pasākumi tiek veikti, lai mazinātu viņiem negatīvās sekas un pastiprinātu pozitīvo ietekmi. Svarīgi šajā ziņā ir tas, vai darba ņēmēji savlaicīgi un piemērotā formā tiek informēti par pārmaiņām un vai viņi var iesaistīties šajā procesā.

3.2

Tikai tādā veidā pastāv iespēja, ka pārmaiņas norisinās un tiek pieņemtas ne tikai uzņēmumu vadības līmenī, bet arī darbinieku apziņā. Ja neizdodas rūpniecības pārmaiņas veidot darba ņēmējiem sociāli pieņemamā veidā, tas izraisa konfliktus.

3.3

Darba ņēmēju (kā arī darba ņēmēju pārstāvju uzņēmumos un arodbiedrību) iesaistīšanai un līdzdalībai pārmaiņu īstenošanā līdz ar to ir būtisks ieguldījums sociāli pieņemamā pārmaiņu pārvarēšanā, nodarbinātības iespēju saglabāšanā un tātad konfliktu novēršanā. Ideālā gadījumā uzņēmumiem vajadzētu attīstīties par interaktīvām organizācijām, kas rīkojas tālredzīgi. Tas sekmē jauninājumus uzņēmumā un rezultātā arī tā konkurētspēju.

3.4

Tā kā ar uzņēmējdarbību saistīti lēmumi arvien vairāk tiek pieņemti globālā ekonomiskajā vidē un bieži daudznacionālos koncernos, papildus valsts līmeņa darba ņēmēju līdzdalības iespējām un instrumentiem arvien lielāku nozīmi iegūst arī pārrobežu darba ņēmēju pārstāvības struktūras.

3.5

Eiropas uzņēmumu padomēm šeit ir īpaša loma. Jau šobrīd ir daži piemēri attiecībā uz nolīgumiem par pārstrukturēšanas pasākumiem, kas noslēgti starp uzņēmumiem un Eiropas uzņēmumu padomēm. Tāpat arī ir piemēri par nolīgumiem, kas ir noslēgti ar Eiropas arodbiedrību apvienībām. Šī pieredze ir jāvērtē pozitīvi, jo tieši starptautiskos koncernos pastāv risks, ka sociālo seku mazināšana vienā vietā var negatīvi ietekmēt kādu citu vietu.

3.6

Ir jāpieņem, ka starptautiskais sociālais dialogs uzņēmumu līmenī turpinās dinamiski attīstīties. Šajā sakarā Komitejai tomēr jāsecina, ka iesaistīto pušu attīstība nav bez problēmām. Attiecībā uz šādiem nolīgumiem trūkst droša tiesiskā ietvara, kas regulē to, vai nolīgumi ir spēkā un ir tiesiski saistoši, kā arī, vai tie ņem vērā sociālo partneru — darba devēju un tiesiski pilnvarotu darba ņēmēju pārstāvju — tradicionālās lomas. No šāda viedokļa arī ir jāapskata priekšlikums par izvēles ietvara nodrošināšanu starptautiskām sarunām par koplīgumu slēgšanu, ko Komisija pieteica savā paziņojumā par Sociālo programmu 2005. — 2010. gadam.

3.7

Komiteja apzinās to, ka darba ņēmēju līdzdalības līdzekļi un struktūras, kas ir mazo un vidējo uzņēmumu rīcībā, nav attīstīti tādā līmenī, kā tas ir lielākos uzņēmumos. Tomēr Komiteja uzskata, ka, neskatoties uz atšķirīgajiem priekšnosacījumiem, uz partnerību vērstā pārmaiņu pārvarēšanas pieeja ir ļoti nozīmīga arī šajos uzņēmumos.

4.1.1

Jau šobrīd pastāv virkne Kopienas tiesību normu, kurām ir tieša vai netieša saistība ar rūpniecības pārmaiņām un attiecīgi pārstrukturēšanu un tās sekām. Dažādās direktīvās ir noteiktas informācijas un uzklausīšanas tiesības un darba ņēmēju aizsardzība pret pārstrukturēšanas sekām (Eiropas uzņēmumu padomes, Eiropas akciju sabiedrība, informācijas un uzklausīšanas ietvars valsts līmenī, darba devēja maksātnespēja, uzņēmuma īpašnieka maiņa, masveida atlaišanas, uzklausīšanas tiesības konkurences lietu procesuālajās norisēs).

4.1.2

Visas minētās tiesību normas attiecas vai nu uz ļoti vispārīgu ietvaru par informāciju un uzklausīšanu, vai arī īpaši uz noteiktām pārmaiņu vai pārstrukturēšanas sekām, un tās ir lielā mērā piemērojamas neatkarīgi cita no citas. Pēc Komitejas ieskata, Kopienas tiesības, kas attiecas uz pārmaiņu prognozēšanu, jāapkopo un vajadzības gadījumā jāattīsta tālāk, balstoties uz esošo pamatu.

4.2.1

Ar savu 2004. gada aprīļa paziņojumu “Sekojot strukturālajām pārmaiņām: rūpniecības politika paplašinātai Savienībai” (3) Komisija ievadīja jaunu laikmetu Eiropas rūpniecības politikā. Savā 2004. gada decembra atzinumā Komiteja atzinīgi novērtēja Komisijas jauno stratēģisko virzienu. Vēlreiz ir jāizceļ paradigmas nomaiņa, ko izdarīja Komisija, tādējādi atkal izvirzot rūpniecības politiku Eiropas darba kārtības augšgalā.

4.2.2

No Komitejas viedokļa ir īpaši būtiski padziļināt nozaru pieeju, kas dod iespēju atrast atsevišķām nozarēm jau sagatavotas iniciatīvas. Turklāt ir jāaptver ne tikai tās ekonomikas jomas, kas atrodas krīzē, bet jāveic pētījumi pēc iespējas vairākās Eiropai nozīmīgās nozarēs, lai savlaicīgi varētu reaģēt uz pārmaiņām un tās tālredzīgi vadīt. Nozīmīga loma šeit ir sociālajam dialogam.

4.3.1

Savā 2004. gada pavasara sesijā Eiropadome aicināja dalībvalstis veidot partnerattiecības pārmaiņām, iesaistot sociālos partnerus, pilsonisko sabiedrību un valsts institūcijas.

4.3.2

Ņemot vērā minēto aicinājumu un gaidāmo Lisabonas stratēģijas termiņa vidus pārskatu, Komisija publicēja savu paziņojumu “Partnerība pārmaiņām paplašinātā Eiropā — ieguldījuma Eiropas sociālajā dialogā palielināšana” (4).

4.3.3

Minētā paziņojuma mērķis ir veicināt Eiropas sociālā dialoga rezultātus un tā labāku izpratni, pastiprināt to ietekmi un stimulēt tālāku attīstību, kas balstās uz efektīvu mijiedarbību starp darba ņēmējiem un darba devējiem dažādos līmeņos.

4.3.4

Savā paziņojumā Komisija pieprasa, lai sociālais dialogs dotu konkrētus rezultātus. Tā atbilstoši iesaka sociālajiem partneriem viņu izstrādātos tekstus padarīt pieejamākus sabiedrībai, veidot tos pārredzamāk un formulēt iedarbīgāk (piemēram, lietojot viegli saprotamu valodu), sekot, lai tie sasniedz adresātus, kā arī apvienot tekstu kategorijas. Šajā kontekstā jāpiemin, ka sociālā dialoga efektivitāti arvien vairāk nosaka darba attiecību kvalitāte valstiskā līmenī.

4.3.5

Komisija ierosina vairākus priekšlikumus, kam jāpastiprina sinerģija dažādos līmeņos (Eiropas, valsts, nozaru, uzņēmumu), tāpat arī jāstiprina sociālā dialoga struktūras, to ietekme un turpmākie pasākumi.

4.3.6

Šobrīd Komiteja nevēlas tuvāk komentēt Komisijas priekšlikumus, jo sākotnēji savas autonomijas ietvaros ar tiem jānodarbojas sociālajiem partneriem.

4.3.6.1

Komiteja tomēr atzinīgi vērtē jebkurus centienus, kuru mērķis ir sociālā dialoga stiprināšana. Tas jo sevišķi attiecas uz sociālā dialoga attīstību jaunajās dalībvalstīs, kur vēl pastāv būtiski trūkumi. Komiteja norāda uz to, ka, piemēram, izglītības, struktūru stiprināšanas, kā arī tehniskā atbalsta jomās ir jāpieliek ievērojamas, īpaši arī finansiāla rakstura pūles. Šajā sakarā loģisks un saskaņots šķiet Komisijas priekšlikums šim mērķim izlietot daļu no struktūrfondu līdzekļiem.

Jaunajās dalībvalstīs pārstrukturēšanas rezultātā samazinās darba vietu skaits un tas lielākoties notiek vienlaicīgi ar uzņēmumu privatizāciju. Lai varētu vienoties par atbilstošām sociālajām paketēm un to likumīgo īstenošanu, jau sagatavojot šos procesus, ir nepieciešams attīstīt efektīvu sociālo dialogu.

4.3.6.2

Komiteja atbalsta arī Komisijas centienus iedrošināt jaunas nozares uzsākt sociālo dialogu un dot savu ieguldījumu Lisabonas mērķu sasniegšanā.

4.4.1

Gan 2005. gada 9. februārī pieņemtajā Sociālajā programmā, gan arī paziņojumā par ilgtspējīgas attīstības stratēģijas pārbaudi paredzēts, ka Komisija izstrādā stratēģiju pārstrukturēšanas procesu pārvarēšanai, uzsverot attiecīgo Eiropas politiku labāku savstarpēju mijiedarbību, pastiprinātu sociālo partneru iesaistīšanu, lielāku sinerģiju starp atsevišķām politikām un finanšu instrumentiem, kā arī tiesisko un darba apmaksas līgumu pamatnoteikumu saskaņošanu.

4.4.2

Komisijas 2005. gada 31. marta paziņojumā “Pārstrukturēšana un nodarbinātība” (5) ir izklāstīts, kādi pasākumi Savienībai ir jāuzsāk vai jāpastiprina, lai mobilizētu tās rīcībā esošās iespējas. Pie tam, tiek iekļauta gan horizontālā, gan arī nozaru perspektīva un piedāvāta virkne pasākumu dažādās Kopienas politikas jomās.

4.4.3

Par minēto paziņojumu Komiteja izteiks viedokli atsevišķā atzinumā. Tā katrā ziņā atzinīgi vērtē Komisijas izvēlēto visaptverošo, uz vairākām jomām attiecināmo pieeju. Šā atzinuma aspektā jāizceļ daži Komisijas priekšlikumi.

4.4.3.1

Īpaša uzmanība jāvelta nozaru sociālā dialoga paplašināšanai. Komiteja piekrīt Komisijas nostājai, ka sociālie partneri var veikt īpašu brīdinošu funkciju, pateicoties zināšanām par attiecīgo jomu. Šis līdzeklis tomēr būtu jāizmanto nevis tikai krīzes situācijās, bet gan visos gadījumos, kad sociālie partneri uzskata, ka ir jārīkojas, un ne tikai tad, kad tie redz “bažas izraisošu attīstību”. Tas vairāk atbilstu pārstrukturēšanas procesu prognozēšanas un sekošanas prasībām.

4.4.3.2

Komiteja ar interesi gaida pieteikto paziņojumu par uzņēmumu sociālo atbildību, kas īpaši skars pozitīvās iniciatīvas, ko uzņēmumi veic pārstrukturēšanas gadījumā, sadarbojoties ar iesaistītajām pusēm. Turklāt papildus tiesisko pamatu tālākai pilnveidošanai būtu jādara sabiedrībai zināmi un jāveicina arī tādi pārmaiņu pārvarēšanas paņēmieni, kas sniedzas ārpus minētajiem tiesiskajiem pamatiem. Komiteja īpaši vērš uzmanību uz to, ka procesos jāņem vērā arī atsevišķu uzņēmumu pārstrukturēšanas rezultātā netieši skartie dalībnieki (piemēram, piegādes nodrošinošie uzņēmumi, pakalpojumu sniedzēji utt.).

4.4.3.3

Komiteja atzinīgi vērtē arī plānoto “Pārstrukturēšanas foruma” izveidošanu. Foruma uzdevums būtu sekot attiecīgām attīstības tendencēm un veicināt atsevišķu iniciatīvu saskaņošanu. Šajā forumā bez Komisijas tiks iesaistītas arī citas Eiropas iestādes, kā arī sociālie partneri un zinātņu aprindu pārstāvji. Tas atbilst paziņojuma pārnozaru politiskās pieejas turpinājumam. Komiteja labprāt līdzdarbosies šādā forumā un piedāvās savu pieredzi.

4.4.3.4

Komisija plāno arī konsultēšanos ar sociālajiem partneriem otro posmu par tādām tēmām kā uzņēmumu pārstrukturēšana un Eiropas Uzņēmumu padomes. Kā jau minēts 2.2., 3.5. un 3.6. punktos, Komiteja saskata rīcības nepieciešamību attiecībā uz minēto tēmu kopumu.

5.1

Rūpniecības pārmaiņu veiksmīga pārvarēšana un ar to saistītā uzņēmumu un nozaru konkurētspējas saglabāšana un atjaunošana ir izšķirošs izaicinājums, kas Eiropai ir jāpieņem, un šie apstākļi ir arī izšķiroši Lisabonas procesa mērķu sasniegšanai.

Minētā pārmaiņu procesa panākumi ir vērtējami ne tikai pēc kāda uzņēmuma vai nozares konkurētspējas, bet arī pēc sekmīgas darba vietu saglabāšanas un negatīvu sociālo seku pārvarēšanas.

5.2

Papildus virknei pasākumu dažādos līmeņos izšķiroša loma sekmīgā rūpniecības pārmaiņu īstenošanā ir arī sociālajam dialogam un darba ņēmēju iesaistīšanai un līdzdalībai.

5.3

Sociālajam dialogam jābalstās uz nostiprinātu un uzticamu partnerību un dialoga kultūru, un tam jābūt ar stabilām un reprezentablām struktūrām. Komiteja atzinīgi vērtē jebkurus centienus, kuru mērķis ir sociālā dialoga stiprināšana. Tas jo sevišķi attiecas uz sociālā dialoga attīstību jaunajās dalībvalstīs, kur vēl pastāv būtiski trūkumi.

5.4

Ir jāpadara iedarbīgāki sociālajiem partneriem pieejamie analītiskie instrumenti. Nozīmīgu ieguldījumu šajā procesā var dot Dublinas Dzīves un darba apstākļu uzlabošanas fonda Eiropas Pārmaiņu pārraudzības centrs (European Monitoring Centre on Change).

5.5

Ļoti svarīgas ir arī noteiktām nozarēm paredzētās ES iniciatīvas, kuras, pamatojoties uz situācijas analīzi un, ņemot vērā nozares perspektīvas, pēc plašas apspriešanās ar sociālo partneru iesaistīšanu ieskicē konkrētus priekšlikumus par pasākumiem konkurētspējas nodrošināšanai un saglabāšanai. Komiteja tādēļ atbalsta Komisijas nolūku iedrošināt jaunas nozares uzsākt sociālo dialogu un dot savu ieguldījumu Lisabonas mērķu sasniegšanā.

5.5.1

Turklāt ir jāaptver ne tikai tās ekonomikas jomas, kas atrodas krīzē, bet jāveic pētījumi pēc iespējas vairākās Eiropai nozīmīgās nozarēs, lai savlaicīgi varētu reaģēt uz pārmaiņām un veidot tās tālredzīgi.

5.6

Darba ņēmēju (kā arī darba ņēmēju pārstāvju uzņēmumos un arodbiedrību) iesaistīšana un līdzdalība ir būtisks ieguldījums sociāli pieņemamā pārmaiņu pārvarēšanā un īstenošanā uzņēmumu līmenī. Tas cita starpā sekmē jauninājumus un rezultātā arī uzņēmumu konkurētspēju.

5.7

Eiropas uzņēmumu padomēm šeit ir īpaša loma. Ir jāpieņem, ka starptautiskais sociālais dialogs uzņēmumu līmenī dinamiski attīstīsies tālāk, kā to parāda nolīgumu piemēri par pārstrukturēšanas pasākumiem, ko uzņēmumi ir panākuši ar Eiropas uzņēmumu padomēm vai ar Eiropas arodbiedrību apvienībām. Šādā aspektā ir jāaplūko arī priekšlikums par izvēles ietvara nodrošināšanu starptautiskām sarunām par koplīgumu slēgšanu, ko Komisija pieteica savā paziņojumā par Sociālo programmu 2005. — 2010. gadam.

5.8

Komiteja atzinīgi vērtē visaptverošo pārnozaru pieeju, ko Komisija ir izvēlējusies savā 2005. gada 31. marta paziņojumā “Pārstrukturēšana un nodarbinātība” (6). Īpaša uzmanība jāvelta nozaru sociālā dialoga paplašināšanai, kas var dot nozīmīgu ieguldījumu, prognozējot pārstrukturēšanas procesus un sekojot tiem.

5.8.1

Komiteja ar interesi gaida pieteikto paziņojumu par uzņēmumu sociālo atbildību.

5.8.2

Komiteja labprāt līdzdarbosies šādā forumā par pārstrukturēšanu un piedāvās savu pieredzi.