8.9.2005   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 221/28

1.1

Atzīstot GALILEO programmas stratēģisko nozīmi konkurētspējīgas Eiropas sistēmas izveidē, EESK seko GALILEO satelītu radionavigācijas un izvietošanas infrastruktūras programmas attīstībai no šīs programmas uzsākšanas brīža. GALILEO programmas īpašā nozīme ir tās novatoriskā ietekme uz attiecīgajiem ekonomikas, nodarbinātības un sociālās dimensijas aspektiem, kā arī GALILEO iespēja nodrošināt pilsoniskās sabiedrības dzīves kvalitātes uzlabošanu. (1) Turklāt, kopš GALILEO kopuzņēmuma (2) izveides brīža EESK apzinās nepieciešamību sistēmas attīstībā un izmantošanā iesaistīt privāto sektoru, tādējādi nodrošinot noturīgu atbalstu programmas attīstības un izvēršanas fāzes laikā (3).

1.2

EESK tās pēdējā atzinumā par šo tēmu (4) uzsvēra, ka “kopš 2003. gada 26. maijā panāktās Eiropas Kosmosa aģentūras (EKA) Padomes vienošanās par EKA dalībvalstu finanšu ieguldījumiem GALILEO programma beidzot ir sasniegusi faktisko sākuma fāzi.” Tika vēlreiz apliecināts, ka “GALILEO programma ir liels izaicinājums Eiropas Savienībai, tās neatkarībai, tehnoloģiskajām un zinātnes iespējām, tās ekonomikai, bet galvenokārt tās kosmosa un telekomunikāciju nozarēm”.

2.1

GALILEO programma ietver četras fāzes:

2.2

Definēšanas fāzes noslēgumā 2002. gada maijā uz četriem gadiem tika izveidots kopīgs GALILEO uzņēmums ar mērķi “nodrošināt vienotu administrēšanas un finanšu kontroles procesu attiecībā uz zinātniskās izpētes, attīstības un GALILEO programmas demonstrācijas projektu un šim mērķim mobilizēt visus minētajai programma piešķirtos līdzekļus”.

2.3

Turklāt 2004. gada 12. jūlija Padomes Regula Nr. 1321/2004 (5), ar kuru tiek izveidota GNSS ( Globālā satelītu navigācijas sistēmas ) uzraudzības iestāde un Padomes Vienotā rīcība 2004/552/KĀDP (6), izveido sistēmas operatīvās struktūras, kas nodrošina valsts un sabiedrības interešu attiecībā uz programmām, kā arī GALILEO sistēmas, drošību un aizsardzību.

2.4

Starptautiskā līmenī Eiropas Savienība un Amerikas Savienotās Valstis pēc četrus gadus ilgušām sarunām 2004. gada 26. jūnijā parakstīja īpaši nozīmīgu līgumu par GALILEO un GPS sistēmām (7). Līgums attiecas uz divu satelītu navigācijas un izvietošanas sistēmu pakalpojumu veicināšanu, piegādi un izmantošanu, kā arī pilnīgu izmantojamo lietojumprogrammu savietojamību. Abas sistēmas darbosies paralēli bez signāla pārraides traucējumiem. Tādējādi GALILEO kļūs par pasaules standartu Globālo satelītu navigācijas sistēmu (GNSS) ekspluatācijā gan civilām, gan komerciālām vajadzībām. GPS vadību nodrošina militāras struktūras. Turklāt šī sistēma kļūs pieejama ar viena uztvērēja palīdzību un “pievilcīga” pašreizējiem GPS lietotājiem.

2.5

Tāpat starptautiskā līmenī 2004. gada 13. jūlijā tika parakstīts sadarbības līgums ar Izraēlu. Pirms tam — 2003. gada 30. oktobrī — tika noslēgts līgums ar Ķīnu. Jau zināmu laiku notiek sarunas par sadarbspēju ar Krievijas sistēmu GLONASS  (8). Šīs sarunas jau ir sasniegušas ievērojamu progresu, it īpaši attiecībā uz frekvenču iegūšanu un Krievijas palaišanas iekārtu izmantošanu. Sarunas par sadarbības līgumiem ar Krievijas Federāciju, Ukrainu un Indiju šobrīd sasniegušas ievērojamu progresu, ir izveidotas iestrādes sadarbībai ar Austrāliju, Brazīliju, Meksiku un Dienvidkoreju. Savukārt Šveice, Norvēģija un Kanāda izskata iespēju piedalīties ar finansējumu.

2.6

Rīcības plāns attiecībā uz Vidusjūras baseina valstīm tika izstrādāts 2002. gada aprīlī Eiropas un Vidusjūras valstu ārlietu ministru konferencē Valensijā. Rīcības plāns paredz sadarbību satelītu radionavigācijas un izvietošanas jomā. Nesen Kairā GALILEO kopīgais uzņēmums uzsāka Euro-Med GNSS (Eiropas un Vidusjūras reģiona valstu Globālā satelītu navigācijas sistēma) demonstrēšanas, apmācības un GNSS reģionālā plāna koordinēšanas projektu, lai sadarbībā ar Vidusjūras valstu partneriem uzraudzītu un izvērtētu ģeostacionārā satelīta un GALILEO priekšgājēja EGNOS  (9) ietekmi.

2.7

Tiklīdz tiks uzsākta pilnīga GALILEO sistēmas ekspluatācija, tā nodrošinās piecus pakalpojumu veidus:

2.8

Ņemot vērā GALILEO funkcionālās iezīmes, civilās pārvaldības un galvenokārt komerciālo un profesionālo pielietojumu, Komisija lēš, ka potenciālais tirgus līdz 2010. gadam varētu sasniegt aptuveni 3 miljardus saņēmēju ar ikgadējo ienākumu no ieguldījumiem līdz pat EUR 250 miljardu apmērā, savukārt paredzamais jaunizveidoto uzņēmumu un augsti kvalificētu speciālistu darba vietu skaits lēšams simtos tūkstošu, no kuriem Eiropā — 150 000.

2.9

2004. gada septembrī GALILEO kopīgais uzņēmums noslēdza konkursa sarunu fāzi. Tas saņēma divus konkursa piedāvājumus no diviem konsorcijiem, kuri bija iesnieguši pieteikumus koncesijas līgumu slēgšanai (Eurely  (11) un Inavsat  (12)). Galīgās atlases pamatā bija sekojoši kritēriji: uzņēmuma saimnieciskās darbības un finanšu iespējas, tehniskās iespējas, kā arī juridiskie un tehniskie aspekti.

2.10

Atbilstoši noteiktajiem kompetences ietvariem, brīdī, kad kopīgais uzņēmums būs iesniedzis ziņojumu par konkursa procesu Komisijai, un Komisija būs pieņēmusi Paziņojumu Eiropas Parlamentam un Padomei (13) par pāreju uz izvēršanas un ekspluatācijas fāzi, tam būs iespēja iegūt “nepieciešamās politiskās direktīvas par valsts finansējuma saņemšanu nākamajām fāzēm un uzdevumu valsts dienestiem sniedzamā pakalpojuma jomā, it īpaši pakalpojumu definējumu”. Tā rezultātā būs iespējams piedāvājumu iesniegt parakstīšanai uzraudzības iestādē, kura īsteno saskaņā ar Regulu EK 1321/2004 piešķirtās pilnvaras.

2.11

Komitejai zināmas bažas rada tas, ka augstāk minētās procedūras varētu izrādīties pārāk sarežģītas un varētu ietvert divkāršus kontroles pasākumus, kas nav nedz skaidri formulēti, nedz arī veicina mērķa sasniegšanu.

2.12

Turklāt apskatāmā regula paredz, ka Uzraudzības iestāde, kuru tā definē kā Kopienas aģentūru, kas nodarbosies ar sabiedrības interešu pārvaldību EK Regulā 1321/2004 paredzētās satelītu radionavigācijas sistēmas ietvaros, netiks izveidota agrāk par 2005. gadu.

3.1

Komisijas priekšlikums apmierina nepieciešamību pēc specifiska juridiska dokumenta, lai nodrošinātu patstāvīga budžeta posteņa izveidošanu, kas savukārt ļautu īstenot efektīvāku GALILEO izvēršanas un ekspluatācijas fāzes pārvaldību un uzraudzību gan no finansiālā viedokļa, gan attiecībā uz koncesijas saņēmēju.

3.2

Priekšlikumā Regulai definēta kārtība, kādā ieteicams veikt Kopienas finanšu ieguldījumus izvēršanas un ekspluatācijas fāzes īstenošanai. Tas vērsts uz:

3.2.1

kopienas nepieciešamību garantēt saskaņotu budžeta struktūru līdzekļiem, ko iegūst pati Kopiena un arī koncesijas īpašnieks no:

3.2.2

atbilstīgu institucionālās pārvaldības un uzraudzības struktūras noteikšanu Uzraudzības iestādei.

4.1

EESK uzskata, ka steidzīgi nepieciešams sniegt sīkākus paskaidrojumus par dažādu pakalpojumu piegādes tehniskajiem jautājumiem. Tas nodrošinās atklātus standartnoteikumus, kas dos iespējas citiem pakalpojumu sniedzējiem un jauniem pakalpojumu veidiem. Līdz ar to jaunpienācēji, īpaši maza apjoma lietotāji, varētu izvairīties no mākslīgiem ierobežojumiem un pārmērīgiem nodokļiem.

4.2

Attiecībā uz budžeta garantiju saskaņotību EESK cer, ka pēc iespējas ātrāk tiks pieņemtas Savienības budžeta jaunās finansēšanas perspektīvas. Bez tam EESK atbalsta Komisijas lūgumu par īpašas budžeta pozīcijas piešķiršanu GALILEO programmai EUR 1 miljarda apmērā, kas būtu neatkarīga no citām budžeta pozīcijām. Komiteja arī iesaka atrast līdzekļus, lai nodrošinātu EGNOS attīstību un integrāciju GALILEO programmā. EESK uzskata, ka pētnieciskā darbība par GNSS satelītu radio izvietošanu arī jāiekļauj un jāfinansē 7. PTA Pamatprogrammas ietvaros.

4.3

EESK arī uzskata, ka nepieciešami precizējumi par to, kā finanšu asignējuma shēmā tiks iekļauts to trešās pasaules valstu finansējums, kas jau izrādījušas interesi par finansiāliem ieguldījumiem GALILEO.

4.4

EESK ir pārliecināta, ka budžeta projekts paredz priekšrocības koncesijas saņēmējam, ņemot vērā tā lomu pakalpojuma nodrošināšanā, licenču lietošanā un atbrīvošanā no IPRs (14) [intelektuālā īpašuma tiesības]. Diemžēl EESK spiesta izteikt bažas par to, koncesijas saņēmējs var iegūt dominējošu pozīciju vai monopoltiesības, kas varētu izkropļot konkurenci vai apspiest brīvo tirgu.

4.5

Attiecībā uz vadības un kontroles iestāžu sistēmas atzīšanas procedūru, kas tika pasūtīta kā “ārpakalpojums” Eiropas aģentūrā (Eiropas satelītu radionavigācijas uzraudzības organizācija), Komiteja vēlētos uzsvērt sekojošo:

4.5.1

Eiropas kosmosa aģentūra nav pārstāvēta Eiropas GNSS organizācijas administratīvajā padomē, tomēr tā ietilpst pašreizējā Kopējā uzņēmuma administratīvajā padomē.

4.5.2

Kopējā uzņēmuma vadības un uzraudzības atbildība jānodod Eiropas GNSS organizācijai, kas administrē GALILEO fondus, darbojas kā līgumslēdzēja organizācija koncesijas līgumam, uzrauga līgumsaistību izpildi, piešķir koncesijas saņēmējam tiesības izmantot aktīvus līguma darbības laikā, organizē vienošanos ar EGNOS operatoru, koordinē dalībvalstu iniciatīvas nepieciešamajām frekvencēm, lai sistēma darbotos, garantē sastāvdaļu sertifikācijas atbilstību un nodrošina atbilstību drošības prasībām, ieskaitot tās, kas izriet no Vienotās rīcības 2004/552/KADP.

4.5.3

EESK nevar neraizēties par īpaši sarežģīto varas pāreju no kopīgā uzņēmuma, kuram jābeidz sava darbība 2006. gada maijā, uz jauno Eiropas GNSS Uzraudzības iestādi, kam jāsāk darboties 2005. gada vidū.

4.5.4

Tādēļ Komiteja iesaka Komisijai un Padomei uzmanīgi sekot līdzi tam, kā notiek “sadzīves” un pārejas posms no kopīgā uzņēmuma uz Uzraudzības iestādi.

4.5.5

Vienotās rīcības noteikumi 2004/552/CFSP un regula, kura nosaka Eiropas GNSS Uzraudzības iestādes izveidi, kas paredz Sistēmas drošuma un drošības komitejas izveidi, regulēs visus ar GALILEO iekšējo drošību saistītos jautājumus.

EESK uzskata, ka nekavējoties jānostiprina GALILEO sistēmas attiecības ar citām esošajām Eiropas iniciatīvām, tādām kā Vides un drošības globālā uzraudzība (GMES) un COSPAS-SARSAT  (15) meklēšanas un glābšanas sistēma, tieslietu un iekšlietu tīkls un GRID [globālo resursu infromācijas datu bāze] multivides tīkls.

4.5.6

EESK (16) atkārtoti uzsver to, ka ir būtiski jautājumus par drošību, privātās dzīves un personas datu aizsardzību risināt kopīgi, konsultējoties ar Eiropas pamattiesību aģentūru  (17) , kad vien iespējams, vai izveidojot attiecīgu konsultatīvu iestādi. Nav pietiekami paļauties vienīgi uz noteikumu 19. pantu Regulā EK 45/2001, kas paredz Eiropas GNSS Uzraudzības iestādes izveidošanu. EESK uzskata, ka skaidri noteiktas garantijas privātās dzīves un personas datu aizsardzībai nav mazāk svarīgas par drošības apsvērumiem, lai nodrošinātu pilnīgu pilsoniskās sabiedrības atbalstu GALILEO panākumiem.

4.5.7

Neaizmirstot par nepieciešamību iesaistīt pilsonisko sabiedrību, EESK piezīmē, ka tik nozīmīgs pasākums kā GALILEO Programma Eiropā patiesībā paliek nezināms lielākajai daļai Eiropas iedzīvotāju. Šī iemesla dēļ EESK cer, ka Eiropas iestādes sadarbībā ar valstu valdībām noorganizēs informācijas kampaņu, kas ne tikai papildinās Eiropas iedzīvotāju izpratni par šo lielisko Eiropas zinātniskās pētniecības sasniegumu, bet pārliecinās arī par viņu privātuma nodrošināšanu.

5.1

Ņemot vērā iepriekš minēto, EESK iesaka pievienot sekojošus punktus regulas priekšlikuma apsvērumiem:

5.1.1

Jauns apsvērums 3(a):“Ņemot vērā programmas iespējamo ietekmi uz Eiropas pilsoņu dzīvi, Komisija parūpēsies par to, lai pārliecinātos, ka Eiropas Pamattiesību aģentūrai vai kādai citai alternatīvai ad hoc organizācijai tiek uzticēta privātuma un personas datu aizsardzība, ieviešot GALILEO pakalpojumus. Tas nodrošinās pārskatāmu attīstību un pastāvīgu dialogu ar potenciālajiem lietotājiem un pilsonisko sabiedrību.”

5.1.2

Pievienot 12. apsvērumam:“, nodrošināt turpmākus Kopienass līdzekļus tai pašā budžeta pozīcijā EGNOS attīstībai un integrācijai GALILEO, kā arī nodrošināt pietiekamu uzmanību un līdzekļus 7. PTA satelītu radionavigācijas pamatprogrammai un tās iekļaušanai esošajos tīklos.”

5.1.3

Jauns apsvērums 13(a): “Komisija un Padome nodrošinās to, ka GALILEO Kopīgā uzņēmuma pāreja uz jauno Eiropas GNSS uzraudzības iestādi tiks ieviesta pilnīgas pārredzamības apstākļos, lai izvairītos no iespējamās dublēšanās, darbības aizkavēšanās, vai, vēl sliktāk, tirgus ierobežojumiem.”

5.1.4

Jauns apsvērums 14(a):“Komisija nodrošinās to, ka jebkādi trešo valstu finansiālie ieguldījumi Eiropas GNSS Uzraudzības iestādes līdzekļos atspoguļo savstarpējās intereses un līdzsvaru starp attiecīgajiem līgumiem, kas tiks iesniegti Padomei un Eiropas Parlamentam.”

6.1

EESK apliecina tās pilnīgu atbalstu GALILEO programmai un iestājas par nepieciešamību paātrināt abu noslēdzošo programmas fāzu īstenošanu, kas nepieciešama, lai nodrošinātu pilnvērtīgu sistēmas ekspluatācijas uzsākšanu līdz 2008. gadam.

6.2

EESK lūdz Komisiju ex ante izvērtēt pievienoto vērtību, kuru koncesijas saņēmējs gūst pakalpojumu sniegšanas un intelektuālā īpašuma tiesību izmantošanas rezultātā, kā arī izplatīt precīzu, uz izvērtējuma rezultātiem balstītu informāciju.

6.3

EESK uzskata, ka ir panākts būtisks progress globālās infrastruktūras izveidē, īpaši attiecinot to uz ES un ASV sadarbības līgumu, kurš nodrošina pilnīgu esošo pasaules satelītu radionavigācijas un izvietošanas sistēmu savietojamību un sadarbspēju.

6.4

EESK uzskata, ka ļoti nozīmīga ir starptautiskā sadarbība ar Ķīnu un Izraēlu un ka ir nepieciešams veikt visus iespējamos pasākumus, lai tiktu noslēgti savstarpēji līgumi ar Šveici, Norvēģiju, Krievijas Federāciju, Ukrainu, Indiju, Austrāliju, Meksiku, Brazīliju un Dienvidkoreju. Komiteja uzskata Vidusjūras baseinu par privileģētu reģionu, jo tam jau šobrīd ir iespēja izmantot EGNOS pakalpojumus. Turklāt tam ir stratēģiska nozīme miera, stabilitātes un noturīgas attīstības nodrošināšanā Eiropā.

6.5

Šajā sakarā, EESK ir pārliecināta, ka pakalpojuma pieejamības paplašināšana attiecībā uz trešajām valstīm ir būtisks ieguldījums Eiropas Savienības politikas ārējo attiecību dimensijā.

6.6

EESK izsaka cerību, Eiropas Komisijai tiks piešķirts atbilstošs budžets informatīvas kampaņas īstenošanai, kas ne vien veicinās Eiropas pilsoņu informētību par šo lielisko Eiropas zinātniskās pētniecības produktu, bet arī nostiprinās pārliecību, ka tiks nodrošināta pietiekama pilsoņu personas datu aizsardzība.

6.7

Visbeidzot, EESK cer, ka tiks pieņemti augstāk izklāstītie komentāri par atsevišķām preambulām (personas datu aizsardzība, finanšu resursu palielināšana, pārejas fāze un trešo valstu ieguldījums). Šo ieteikumu mērķis ir veicināt skaidrību šajā iniciatīvā ietvertajos jautājumos, tās caurspīdīgumu un nodrošināt, lai programmai tiktu piešķirti pietiekami resursi. Līdz ar šie ieteikumi atspoguļo gan Eiropas institūciju, gan pilsoniskās sabiedrības intereses.