—

atcelt Eiropas Parlamenta 2018. gada 12. septembra rezolūciju par priekšlikumu, kurā Padome tiek aicināta saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 7. panta 1. punktu konstatēt, ka ir droša varbūtība, ka Ungārija varētu nopietni pārkāpt vērtības, uz kuru pamata ir dibināta Savienība.

—

piespriest Eiropas Parlamentam atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

1.

Ungārijas valdība uzskata, ka, balsojot par apstrīdēto rezolūciju, Eiropas Parlaments ir būtiski pārkāpis LESD 354. pantā un savā reglamentā noteikto. No balsošanas laikā nodotajām balsīm saskaitītas esot tikai Eiropas Parlamenta locekļu balsis par un pret, bet neesot tikušas ņemtas vērā to locekļu balsis, kuri atturējās, un tas esot pretrunā LESD 354. pantā un Eiropas Parlamenta Reglamenta 178. panta 3. punktā noteiktajam. Ja būtu tikušas saskaitītas to locekļu balsis, kuri atturējās, balsojuma rezultāts būtu bijis citāds (pirmais pamats).

2.

Otrkārt, Eiropas Parlamenta priekšsēdētājs nelūdza Eiropas Parlamenta Konstitucionālo jautājumu komitejas (AFCO) viedokli par Parlamenta Reglamenta interpretāciju, lai gan pirms balsojuma esot radušās pamatotas šaubas par balsu skaitīšanas veidu. Līdz ar to esot ticis pārkāpts tiesiskās drošības princips, jo gan pirms, gan pēc balsojuma esot pastāvējusi vai saglabājusies neskaidrība par Parlamenta Reglamenta interpretāciju (otrais pamats).

3.

Treškārt, Ungārijas valdība apgalvo, ka balsošanas laikā par apstrīdēto rezolūciju tika pārkāptas Eiropas Parlamenta deputātu demokrātiskās tiesības un vienlīdzīgas attieksmes pret deputātiem un tiešas demokrātijas pamatprincipi. Deputāti neesot varējuši īstenot savas tiesības, kas vajadzīgas, lai pildītu savas sabiedrības pārstāvības funkcijas atbilstoši demokrātijas principam, kas ietver arī iespēju atturēties (trešais pamats).

4.

Ceturtkārt, Ungārijas valdība uzskata, ka ar apstrīdēto rezolūciju tika pārkāpts LES 4. panta 3. punktā noteiktais sadarbības starp Savienības iestādēm un dalībvalstīm pamatprincips un tādi Savienības tiesību principi kā lojālas sadarbības starp Savienības iestādēm, tiesiskās paļāvības aizsardzības un tiesiskās drošības princips, jo minētajā rezolūcijā esot ietverti apgalvojumi, kuros ir atsauces uz tiesvedībām par pienākumu neizpildi, kuras jau tikušas pabeigtas vai vēl noris (ceturtais pamats).