1)

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 94/19/EK (1994. gada 30. maijs) par noguldījumu garantiju sistēmām, redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2009/14/EK (2009. gada 11. marts), 1. panta 3. punkts un 10. panta 1. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka tie nepieļauj, pirmkārt, valsts tiesisko regulējumu, kurā paredzēts, ka noguldījumu nepieejamības konstatējums ir atkarīgs no kredītiestādes maksātnespējas un no šīs iestādes bankas licences atsaukšanas, un, otrkārt, to, ka tiek pieļauta atkāpe no šajās tiesību normās paredzētajiem termiņiem noguldījumu nepieejamības konstatēšanai un šo noguldījumu atmaksāšanai, šo atkāpi pamatojot ar to, ka esot nepieciešams, lai kredītiestāde tiktu pakļauta īpašai uzraudzībai.

2)

Direktīvas 94/19, redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar Direktīvu 2009/14, 1. panta 3. punkta i) apakšpunkts ir jāinterpretē tādējādi, ka noguldījumu nepieejamība šīs tiesību normas izpratnē ir jākonstatē ar valsts kompetentās iestādes tiešu aktu un tā nevar tikt secināta no citiem valsts iestāžu aktiem, tādiem kā Balgarska Narodna Banka (Bulgārijas Nacionālā banka) lēmums par Korporativna Targovska Banka pakļaušanu īpašai uzraudzībai, nedz prezumēta, pamatojoties uz tādiem apstākļiem kā pamatlietā aplūkotie.

3)

Direktīvas 94/19, redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar Direktīvu 2009/14, 1. panta 3. punkta i) apakšpunkts ir jāinterpretē tādējādi, ka bankas noguldījuma nepieejamības konstatējums šīs tiesību normas izpratnē nevar tikt pakārtots nosacījumam, ka šī noguldījuma īpašnieks bija iepriekš pieprasījis no attiecīgās kredītiestādes naudas līdzekļu izmaksu un šīs pieprasījums netika apmierināts.

4)

Direktīvas 94/19, redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar Direktīvu 2009/14, 1. panta 3. punkta i) apakšpunktam ir tieša iedarbība, un tas veido tiesību normu, kuras mērķis ir piešķirt privātpersonām tiesības, ļaujot noguldītājiem celt prasību par noguldījumu novēlotās atmaksas rezultātā nodarītā kaitējuma atlīdzību. Iesniedzējtiesai ir jāpārbauda, no vienas puses, vai fakts, ka noguldījumu nepieejamība nav tikusi konstatēta šajā tiesību normā paredzētajā piecu darba dienu termiņā, lai gan šajā tiesību normā skaidri norādītie nosacījumi bija iestājušies, pamatlietas apstākļos veido pietiekami būtisku pārkāpumu Savienības tiesību izpratnē un, no otras puses, vai pastāv tieša cēloņsakarība starp šo pārkāpumu un Nikolay Kantarev nodarīto kaitējumu.

5)

LES 4. panta 3. punkts, kā arī līdzvērtības un efektivitātes principi ir jāinterpretē tādējādi, ka situācijā, kad Bulgārijā nepastāv īpaša procedūra, lai noteiktu šīs dalībvalsts atbildību par kaitējumu, kas nodarīts valsts iestādes izdarītā Savienības tiesību pārkāpuma dēļ: