This document is an excerpt from the EUR-Lex website
Document 62015CN0514
Case C-514/15 P: Appeal brought on 25 September 2015 by HIT Groep BV against the judgment of the General Court (Sixth Chamber) delivered on 15 July 2015 in Case T-436/10 HIT Groep v Commission
Lieta C-514/15 P: Apelācijas sūdzība, ko par Vispārējās tiesas (sestā palāta) 2015. gada 15. jūlija spriedumu lietā T-436/10 Hit Groep/Komisija 2015. gada 25. septembrī iesniedza HIT Groep BV
Lieta C-514/15 P: Apelācijas sūdzība, ko par Vispārējās tiesas (sestā palāta) 2015. gada 15. jūlija spriedumu lietā T-436/10 Hit Groep/Komisija 2015. gada 25. septembrī iesniedza HIT Groep BV
OV C 398, 30.11.2015, p. 18–20
(BG, ES, CS, DA, DE, ET, EL, EN, FR, HR, IT, LV, LT, HU, MT, NL, PL, PT, RO, SK, SL, FI, SV)
- Date of document:
- 25/09/2015
- Date lodged:
- 25/09/2015
- Author:
- Tiesa
- Form:
- Tiesu informācija
- Authentic language:
- holandiešu valoda
- Type of procedure:
- Apelācija, Prasība atcelt tiesību aktu
- Link
- Select all documents mentioning this document
- Case affecting:
-
- Request to review the judgment 62010TJ0436
- Instruments cited in case law:
- Link
|
30.11.2015 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 398/18 |
Apelācijas sūdzība, ko par Vispārējās tiesas (sestā palāta) 2015. gada 15. jūlija spriedumu lietā T-436/10 Hit Groep/Komisija 2015. gada 25. septembrī iesniedza HIT Groep BV
(Lieta C-514/15 P)
(2015/C 398/24)
Tiesvedības valoda – holandiešu
Lietas dalībnieki
Apelācijas sūdzības iesniedzēja: HIT Groep BV (pārstāvji – G. van der Wal un L. Parret, advokāti)
Otra lietas dalībniece: Eiropas Komisija
Apelācijas sūdzības iesniedzējas prasījumi:
|
— |
atzīt par pamatotiem apelācijas sūdzības iesniedzējas norādītos apelācijas pamatus, atcelt pārsūdzēto spriedumu, (papildus) atzīt par pamatotu apelācijas sūdzības iesniedzējas pirmajā instancē celto prasību par apstrīdēto lēmumu un atcelt apstrīdēto lēmumu (1) tiktāl, ciktāl tas skar apelācijas sūdzības iesniedzēju, it īpaši 1. panta 9. punkta b) apakšpunktu, 2. panta 9. punktu un 4. panta 22. punktu; pakārtoti – atcelt ar apstrīdētā lēmuma 2. panta 9. punktu apelācijas sūdzības iesniedzējai uzlikto sodu vai samazināt šo sodu atbilstoši Vispārējās tiesas noteiktam pienācīgam apmēram, bet katrā ziņā – atcelt pārsūdzēto spriedumu un nodot lietu Vispārējai tiesai jauna nolēmuma pieņemšanai, ievērojot Tiesas šajā lietā pieņemto spriedumu; |
|
— |
piespriest otrajai lietas dalībniecei atlīdzināt apelācijas sūdzības iesniedzējai pirmajā instancē un apelācijas instancē radušos tiesāšanās izdevumus, tostarp tai radušos tiesiskās pārstāvības izdevumus. |
Pamati un galvenie argumenti
|
a) |
Pārsūdzētā sprieduma 174.–188. un 228. punktā Vispārējā tiesa esot norādījusi nepamatotu, tiesiski kļūdainu, nepietiekamu, vai arī nesaprotamu pamatojumu un, pretēji LESD 296. panta otrajai daļai un Eiropas Savienības Pamattiesību hartas (2) (turpmāk tekstā – “harta”) 41. panta 2. punkta c) apakšpunktam, Regulas Nr. 1/2003 7. panta 1. punktam, Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas (turpmāk tekstā – “ECPAK”) 7. panta 1. punktam, hartas 49. pantam un vispārējiem tiesību principiem, it īpaši samērīguma principam, esot nospriedusi un pārsūdzētajā spriedumā paredzējusi, ka Komisija, piemērojot attiecībā uz apelācijas sūdzības iesniedzēju spēkā esošo naudas soda maksimālo apmēru atbilstoši Regulas 1/2003 (3) 23. panta 2. panta otrajai daļai, ir varējusi pamatoties uz apgrozījumu 2003. uzņēmējdarbības gadā, un ka, ņemot vērā šo uzņēmējdarbības gadu, Komisija nav pārkāpusi samērīguma principu; Vispārējā tiesa (tagadējās) apelācijas sūdzības iesniedzējas prasību noraidīja un piesprieda tai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus. |
|
b) |
Vispārējā tiesa nepamatoti, tiesiski kļūdaini un pretēji LESD 296. panta otrajai daļai, hartas 41. panta 2. punkta c) apakšpunktam, 49. panta 3. punktam un vispārējiem tiesību principiem, it īpaši samērīguma principam, neesot spriedusi par Komisijas apelācijas sūdzības iesniedzējai uzliktā naudas soda samērīgumu un (vismaz) šajā ziņā Vispārējās tiesas spriedums neesot vai arī neesot pietiekami (saprotami) pamatots; Vispārējā tiesa (tagadējās) apelācijas sūdzības iesniedzējas prasību noraidīja un piesprieda tai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus. |
Pretēji tam, ko ir nospriedusi Vispārējā tiesa, atkāpe no Regulas Nr. 1/2003 23. panta 2. panta otrās daļas (šajā lietā) neesot pieļaujama un esot tiesiski kļūdaina. Šāda atkāpe, saistībā ar kuru šīs tiesību normas piemērošanas vajadzībām iepriekšējā uzņēmējdarbības gada (2009. gads) vietā būtu jāpiemēro 2003. uzņēmējdarbības gads, esot pretrunā šai tiesību normai un tās mērķiem. Ar Regulas Nr. 1/2003 23. panta 2. panta otro daļu esot paredzēts novērst, ka naudas sods tiek uzlikts tādā apmērā, kas pārsniedz uzņēmuma finansiālās iespējas datumā, kurā Komisija atzīst to par vainīgu pārkāpuma izdarīšanā un kurā Komisija tam uzliek finansiālu sankciju. Šī tiesību norma esot vērsta uz samērīguma principa nodrošināšanu, kurš vairs netiek nodrošināts, ja tiek izdarītas atkāpes no tās formulējuma.
Atkāpes no šīs tiesību normas (teksta) (šajā lietā) esot pretrunā arī ECPAK 7. panta 1. punktam, hartas 49. pantam un samērīguma principam (likumības principam un noteiktības principam).
Tiesas spriedumi, kuros ir tikušas pieļautas atkāpes no Regulas Nr. 1/2003 23. panta 2. panta otrās daļas tiešā formulējuma (spriedumi Britannia Alloys & Chemicals/Komisija, C-76/06 P, EU:C:2007:326, un 1.garantovaná/Komisija, C-90/13 P, EU:C:2014:326), esot tikuši pieņemti (ilgu laiku) pēc faktiskajiem notikumiem, saistībā ar kuriem apelācijas sūdzības iesniedzējai ir ticis uzlikts naudas sods. Šīs judikatūras piemērošana ar atpakaļejošu spēku tāpēc esot pretrunā ECPAK 7. panta 1. punktam un hartas 49. pantam.
Ja atkāpe no Regulas Nr. 1/2003 23. panta 2. panta otrās daļas izņēmuma gadījumos (varētu) būt tiesiski pieļaujama, tam esot nepieciešams izvērsts pamatojums; šāds pamatojums, pretēji LESD 296. pantam un hartas 41. panta 2. punkta c) apakšpunktam, pārsūdzētajā spriedumā trūkstot vai esot nepietiekams.
Samērīguma principa ievērošana prasa, lai (katrā gadījumā), kad tiek izdarīta atkāpe no Regulas Nr. 1/2003 23. panta 2. panta otrās daļas, Savienības tiesa (secīgi) pārbaudītu, vai naudas sods atbilst tiesību normas mērķim un samērīguma principam, un Vispārējā tiesa pārsūdzētajā spriedumā (un Komisija – apstrīdētajā lēmumā) to neesot izdarījusi vai vismaz neesot pamatojusi vai esot nepietiekami pamatojusi.
(1) Komisijas 2010. gada 30. jūnija Lēmums C(2010) 4387, galīgā redakcija, par LESD 101. panta un EEZ līguma 53. panta piemērošanas procedūru (Lieta COMP/38344 – Priekšspriegojuma tērauds), kurā grozījumi ir izdarīti ar Komisijas 2010. gada 30. septembra Lēmumu C(2010) 6676, galīgā redakcija, un Komisijas 2011. gada 4. aprīļa Lēmumu C(2011) 2269, galīgā redakcija.
(3) Padomes 2002. gada 16. decembra Regula (EK) Nr. 1/2003 par to konkurences noteikumu īstenošanu, kas noteikti Līguma [101]. un [102. pantā (OV 2003, L 1, 1. lpp.).
