(1)

Lai apmierinātu augsto un strauji augošo pieprasījumu pēc jūras telpas, kas būtu izmantojama dažādām vajadzībām, piemēram, atjaunojamās enerģijas iekārtām, jūras kuģniecībai un zvejas darbībām, ekosistēmu saglabāšanai un tūrisma un akvakultūras iekārtām, kā arī atrisinātu daudzās problēmas saistībā ar piekrastes resursiem, ir vajadzīga integrēta plānošanas un pārvaldības pieeja.

(1)

Lai apmierinātu augsto un strauji augošo pieprasījumu pēc jūras telpas, kas būtu izmantojama dažādām vajadzībām, piemēram, atjaunojamās enerģijas iekārtām, naftas un gāzes izpētei un ieguvei, jūras kuģniecībai un zvejas darbībām, ekosistēmu un bioloģiskās daudzveidības saglabāšanai , izejvielu ieguvei, tūrisma un akvakultūras iekārtām, kā arī atrisinātu daudzās problēmas saistībā ar piekrastes resursiem, ir vajadzīga integrēta plānošanas un pārvaldības pieeja.

(2)

Šāda pieeja okeāna pārvaldības jomā ir izstrādāta Eiropas Savienības integrētajā jūrlietu politikā, kurā viens no vides pīlāriem ir Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 17. jūnija Direktīva 2008/56/EK, ar ko izveido sistēmu Kopienas rīcībai jūras vides politikas jomā. Integrētās jūrlietu politikas mērķis ir atbalstīt jūru un okeānu ilgtspējīgu attīstību un izveidot koordinētu, saskaņotu un pārredzamu lēmumu pieņemšanas mehānismu saistībā ar Savienības nozaru politikas virzieniem, kas ietekmē okeānus, jūras, salas, piekrastes reģionus, tālākos reģionus un jūrlietu nozares, tostarp izstrādāt jūras baseinu stratēģijas vai makroreģionālās stratēģijas.

(2)

Šāda pieeja okeāna pārvaldības un jūrlietu pārvaldības jomā ir izstrādāta Eiropas Savienības integrētajā jūrlietu politikā, kurā viens no vides pīlāriem ir Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 17. jūnija Direktīva 2008/56/EK, ar ko izveido sistēmu Kopienas rīcībai jūras vides politikas jomā. Integrētās jūrlietu politikas mērķis ir atbalstīt jūru un okeānu ilgtspējīgu attīstību un izveidot koordinētu, saskaņotu un pārredzamu lēmumu pieņemšanas mehānismu saistībā ar Savienības nozaru politikas virzieniem, kas ietekmē okeānus, jūras, salas, piekrastes reģionus, tālākos reģionus un jūrlietu nozares, tostarp izstrādāt jūras baseinu stratēģijas vai makroreģionālās stratēģijas.

(3)

Integrētajā jūrlietu politikā ir noteikts, ka jūras telpiskā plānošana un integrētā piekrastes pārvaldība ir pārnozaru politikas instrumenti, ko publiskās iestādes un ieinteresētās personas var izmantot koordinētas un integrētas pieejas īstenošanā. Ekosistēmu pieejas izmantošana palīdzēs veicināt jūras reģionu un piekrastes tautsaimniecību ilgtspējīgu izaugsmi, kā arī jūras un piekrastes resursu ilgtspējīgu izmantošanu.

(3)

Integrētajā jūrlietu politikā ir noteikts, ka jūras telpiskā plānošana un integrētā piekrastes pārvaldība ir pārnozaru politikas instrumenti, ko publiskās iestādes un ieinteresētās personas var izmantot koordinētas, integrētas u n pārrobežu pieejas īstenošanā. Ekosistēmu pieejas izmantošana palīdzēs veicināt jūras reģionu un piekrastes tautsaimniecību ilgtspējīgu izaugsmi, kā arī jūras un piekrastes resursu ilgtspējīgu izmantošanu.

(5)

Savā nesenajā paziņojumā “Jūras nozaru izaugsme un izaugsmes noturību veicinošās iespējas” Komisija ir apzinājusi vairākas pašreizējās ES iniciatīvas, kas paredzētas, lai īstenotu stratēģiju “Eiropa 2020 gudrai, ilgtspējīgai un iekļaujošai izaugsmei”. Paziņojumā ir apzinātas arī vairākas nozaru darbības, uz kurām nākotnē būtu jākoncentrējas jūras nozaru izaugsmes iniciatīvās un kuras pienācīgi būtu jāatbalsta jūras telpiskajos plānojumos un integrētās piekrastes pārvaldības stratēģijās.

(5)

Savā nesenajā paziņojumā “Jūras nozaru izaugsme un izaugsmes noturību veicinošās iespējas” Komisija ir apzinājusi vairākas pašreizējās ES iniciatīvas, kas paredzētas, lai īstenotu stratēģiju “Eiropa 2020 gudrai, ilgtspējīgai un iekļaujošai izaugsmei”. Paziņojumā ir apzinātas arī vairākas nozaru darbības, uz kurām nākotnē būtu jākoncentrējas jūras nozaru izaugsmes iniciatīvās un kuras pienācīgi būtu jāatbalsta jūras telpiskajos plānojumos un integrētās piekrastes pārvaldības stratēģijās. Dalībvalstu nepārprotams atbalsts šīm noteiktajām stratēģiskajām jomām nodrošinās tiesisko noteiktību un sabiedrisko un privāto ieguldījumu paredzamību, kas ietekmēs visa veida nozaru politiku saistībā ar jūras un piekrastes telpu.

(7)

Apvienoto Nāciju Organizācijas Jūras tiesību konvencijas (UNCLOS) preambulā ir noteikts, ka jautājumi, kas attiecas uz okeāna telpas izmantošanu, ir savstarpēji cieši saistīti un jāuzskata par vienotu veselumu. Okeāna telpas plānošana ir to tiesību izmantošanas loģiska attīstība un strukturizācija, kas piešķirtas saskaņā ar UNCLOS, un praktisks instruments, kas dalībvalstīm palīdz izpildīt to saistības.

(7)

Apvienoto Nāciju Organizācijas Jūras tiesību konvencijas (UNCLOS) preambulā ir noteikts, ka jautājumi, kas attiecas uz okeāna telpas izmantošanu, ir savstarpēji cieši saistīti un jāuzskata par vienotu veselumu. Okeāna telpas plānošana ir to tiesību izmantošanas loģiska attīstība un strukturizācija, kas piešķirtas saskaņā ar UNCLOS, un praktisks instruments, kas dalībvalstīm un kompetentajām vietēja mēroga iestādēm palīdz izpildīt to saistības.

(10)

Lai nodrošinātu konsekvenci un juridisku skaidrību, jūras telpisko plānojumu un integrētās piekrastes pārvaldības stratēģiju ģeogrāfiskais tvērums būtu jānosaka saskaņā ar spēkā esošajiem Savienības leģislatīvajiem instrumentiem un starptautiskajām jūras tiesībām.

(10)

Lai nodrošinātu konsekvenci un juridisku skaidrību, jūras telpisko plānojumu un integrētās piekrastes pārvaldības ģeogrāfiskais tvērums būtu jānosaka saskaņā ar spēkā esošajiem Savienības leģislatīvajiem instrumentiem un starptautiskajām jūras tiesībām , jo īpaši — ar UNCLOS .

(12)

Kaut gan noteikumus par jūras telpiskajiem plānojumiem un integrētās piekrastes pārvaldības stratēģijām ir lietderīgi pieņemt Savienībai, dalībvalstis un to kompetentās iestādes saglabātu atbildību par to, kā attiecībā uz to jūras ūdeņiem un piekrastes zonām tiks plānots un noteikts šo plānu un stratēģiju saturs, tostarp par jūras telpas sadalījumu starp dažādām nozaru darbībām.

(12)

Kaut gan saskaņotu un pārredzamu regulējumu par jūras telpiskajiem plānojumiem un integrētās piekrastes pārvaldības stratēģijām ir lietderīgi pieņemt Savienībai, dalībvalstis un to kompetentās iestādes saglabātu atbildību par to, kā attiecībā uz to jūras ūdeņiem un piekrastes zonām tiks plānots un noteikts šo plānu un stratēģiju saturs, tostarp par jūras telpas sadalījumu starp dažādām nozaru darbībām un jūrniecības izmantojuma veidiem .

(13)

Tādēļ, lai ievērotu proporcionalitātes un subsidiaritātes principu, kā arī līdz minimumam samazinātu papildu administratīvo slogu, šīs direktīvas transponēšanas un īstenošanas pamatā pēc iespējas vairāk būtu jāizmanto pašreizējie valstu noteikumi un mehānismi. Integrētās piekrastes pārvaldības stratēģijām būtu jābalstās uz principiem un elementiem, kas izklāstīti Padomes Ieteikumā 2002/413/EK un Padomes Lēmumā 2010/631/ES.

(13)

Tādēļ, lai ievērotu proporcionalitātes un subsidiaritātes principu, kā arī līdz minimumam samazinātu papildu administratīvo slogu, šīs direktīvas transponēšanas un īstenošanas pamatā pēc iespējas vairāk būtu jāizmanto pašreizējie valstu un Reģionālās jūras konvencijas noteikumi un mehānismi. Integrētās piekrastes pārvaldības stratēģijām būtu jābalstās uz principiem un elementiem, kas izklāstīti Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 30. maija Ieteikumā 2002/413/EK par integrētās piekrastes zonas pārvaldības īstenošanu Eiropā  (18 bis) un Padomes Lēmumā 2010/631/ES.

(15)

Jūras telpiskajā plānošanā un integrētajā piekrastes pārvaldībā būtu jāizmanto ekosistēmu pieeja, kā minēts Direktīvas 2008/56/EK 1. panta 3. punktā, lai nodrošinātu, ka visu darbību kopējā ietekme tiek saglabāta tādā līmenī, kas ir savienojams ar laba vides stāvokļa sasniegšanu, kā arī to, lai pēc cilvēku radītām pārmaiņām netiktu apdraudēta jūras ekosistēmu spēja saglabāties, vienlaikus ļaujot ilgtspējīgi izmantot jūras preces un pakalpojumus gan šai, gan nākamajām paaudzēm.

(15)

Jūras telpiskajā plānošanā un integrētajā piekrastes pārvaldībā būtu jāizmanto ekosistēmu pieeja, kā minēts Direktīvas 2008/56/EK 1. panta 3. punktā, ņemot vērā subsidiaritātes principu un ievērojot piesardzības principu un preventīvas darbības principu, kā noteikts Līguma par Eiropas Savienības darbību 191. panta 2. punktā, lai nodrošinātu, ka visu jūras un piekrastes darbību kopējā ietekme tiek saglabāta tādā līmenī, kas ir savienojams ar laba vides stāvokļa sasniegšanu un dabas resursu saglabāšanu , kā arī to, lai pēc cilvēku radītām pārmaiņām netiktu apdraudēta jūras ekosistēmu spēja saglabāties, vienlaikus ļaujot ilgtspējīgi izmantot jūras preces un pakalpojumus gan šai, gan nākamajām paaudzēm.

(16)

Jūras telpiskā plānošana un integrētā piekrastes pārvaldība cita starpā palīdzēs sasniegt mērķus, kuri noteikti Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 23. aprīļa Direktīvā 2009/28/EK par atjaunojamo energoresursu izmantošanas veicināšanu (19), Padomes 2002. gada 20. decembra Regulā (EK) Nr. 2371/2002 par zivsaimniecības resursu saglabāšanu un ilgtspējīgu izmantošanu saskaņā ar kopējo zivsaimniecības politiku (20), Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmumā Nr. 884/2004/EK par grozījumiem Lēmumā Nr. 1692/96/EK par Kopienas pamatnostādnēm Eiropas transporta tīkla attīstībai (21), Eiropas Parlamenta un Padomes 2000. gada 23. oktobra Direktīvā 2000/60/EK, ar ko izveido sistēmu Kopienas rīcībai ūdens resursu politikas jomā, Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 17. jūnija Direktīvā 2008/56/EK, ar ko izveido sistēmu Kopienas rīcībai jūras vides politikas jomā, ES bioloģiskās daudzveidības stratēģijā līdz 2020. gadam (22), Ceļvedī par resursu efektīvu izmantošanu Eiropā (23), ES stratēģijā par pielāgošanos klimata pārmaiņām un (24), vajadzības gadījumā, ES reģionālajā politikā, tostarp jūras baseinu un makroreģionālajās stratēģijās.

(16)

Jūras telpiskā plānošana un integrētā piekrastes pārvaldība cita starpā palīdzēs sasniegt mērķus, kuri noteikti Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 23. aprīļa Direktīvā 2009/28/EK par atjaunojamo energoresursu izmantošanas veicināšanu (19), Padomes 2002. gada 20. decembra Regulā (EK) Nr. 2371/2002 par zivsaimniecības resursu saglabāšanu un ilgtspējīgu izmantošanu saskaņā ar kopējo zivsaimniecības politiku (20), Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 30. novembra Direktīvā 2009/147/EK par savvaļas putnu aizsardzību  (20 bis) , Padomes 1992. gada 21. maija Direktīvā 92/43/EEK par dabisko dzīvotņu, savvaļas faunas un floras aizsardzību  (20 ter) , Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 29. aprīļa Lēmumā Nr. 884/2004/EK par grozījumiem Lēmumā Nr. 1692/96/EK par Kopienas pamatnostādnēm Eiropas transporta tīkla attīstībai (21), Eiropas Parlamenta un Padomes 2000. gada 23. oktobra Direktīvā 2000/60/EK, ar ko izveido sistēmu Kopienas rīcībai ūdens resursu politikas jomā, Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 17. jūnija Direktīvā 2008/56/EK, ar ko izveido sistēmu Kopienas rīcībai jūras vides politikas jomā, ES bioloģiskās daudzveidības stratēģijā līdz 2020. gadam (22), Ceļvedī par resursu efektīvu izmantošanu Eiropā (23), ES stratēģijā par pielāgošanos klimata pārmaiņām (24) un Komisijas paziņojumā COM(2009)0008 “Stratēģiskie mērķi un rekomendācijas ES jūras transporta politikai 2018. gada perspektīvā”, kā arī , vajadzības gadījumā, ES reģionālajā politikā, tostarp jūras baseinu un makroreģionālajās stratēģijās.

(17)

Jūras un piekrastes darbības bieži vien ir cieši saistītas. Tādēļ ir jānodrošina jūras telpisko plānojumu un integrētās piekrastes pārvaldības stratēģiju koordinācija vai integrācija, lai garantētu jūras telpas ilgtspējīgu izmantošanu un pārvaldītu piekrastes teritorijas, ņemot vērā sociālos, ekonomiskos un vides faktorus.

(17)

Jūras un piekrastes darbības bieži vien ir cieši saistītas un savstarpēji atkarīgas . Tādēļ ir jānodrošina jūras telpisko plānojumu un integrētās piekrastes pārvaldības stratēģiju koordinācija , savienošana vai integrācija, lai garantētu jūras telpas ilgtspējīgu izmantošanu un pārvaldītu piekrastes teritorijas, ņemot vērā sociālos, ekonomiskos un vides faktorus un mērķus .

(18)

Lai sasniegtu šīs direktīvas mērķus, jūras telpiskajiem plānojumiem un integrētās piekrastes pārvaldības stratēģijām būtu jāaptver pilns cikls, proti, problēmas noteikšana, informācijas savākšana, plānošana, lēmumu pieņemšana, īstenošana un īstenošanas uzraudzība, un to pamatā vajadzētu būt labākajām pieejamajām zinātniskajām atziņām. Pēc iespējas labāk būtu jāizmanto mehānismi, kas paredzēti pašreiz spēkā esošajos vai turpmākajos tiesību aktos, tostarp Lēmumā 2010/477/ES par laba jūras ūdeņu vides stāvokļa kritērijiem un metodiskajiem standartiem vai Komisijas iniciatīvu “Zināšanas par jūru 2020” (25).

(18)

Lai sasniegtu šīs direktīvas mērķus, jūras telpiskajiem plānojumiem un integrētās piekrastes pārvaldības stratēģijām būtu jāaptver pilns cikls, proti, problēmas noteikšana, informācijas savākšana, plānošana, lēmumu pieņemšana, īstenošana, īstenošanas uzraudzība , grozīšana vai atjaunināšana , un to pamatā vajadzētu būt labākajām un jaunākajām pieejamajām zinātniskajām atziņām. Pēc iespējas labāk būtu jāizmanto mehānismi, kas paredzēti pašreiz spēkā esošajos vai turpmākajos tiesību aktos, tostarp Lēmumā 2010/477/ES par laba jūras ūdeņu vides stāvokļa kritērijiem un metodiskajiem standartiem vai Komisijas iniciatīvu “Zināšanas par jūru 2020” (25).

(19)

Jūras telpiskās plānošanas galvenais mērķis ir apzināt un pārvaldīt jūras telpas izmantojumus un konfliktus jūras teritorijās. Lai sasniegtu šo mērķi , dalībvalstīm vismaz jānodrošina, ka plānošanas procesa vai procesu beigās tiek izstrādāta visaptveroša karte, kurā noteikti dažādi jūras telpas izmantojumi, ņemot vērā klimata pārmaiņu izraisītas ilgtermiņa izmaiņas.

(19)

Jūras telpiskās plānošanas galvenie mērķi ir apzināt un pārvaldīt jūras telpas izmantojumus , mazināt starpnozaru konfliktus jūras teritorijās un stiprināt jūrlietu nozares ilgtspējīgu izaugsmi . Lai sasniegtu šos mērķus , dalībvalstīm vismaz jānodrošina, ka plānošanas procesa vai procesu beigās tiek izstrādāta visaptveroša karte, kurā noteikti dažādi jūras telpas izmantojumi, ņemot vērā klimata pārmaiņu izraisītas ilgtermiņa izmaiņas.

(20)

Dalībvalstīm savi plāni un stratēģijas būtu jāapspriež un jākoordinē ar tās dalībvalsts vai trešās valsts iestādēm, kas atrodas attiecīgajā jūras reģionā, apakšreģionā vai piekrastes zonā, saskaņā ar šo dalībvalstu un trešo valstu tiesībām un pienākumiem, ņemot vērā Eiropas un starptautiskās tiesības. Lai īstenotu efektīvu pārrobežu sadarbību starp dalībvalstīm un kaimiņos esošām trešām valstīm, visās dalībvalstīs ir jānosaka kompetentās iestādes. Tādēļ dalībvalstīm ir jāizraugās kompetentā iestāde vai iestādes, kas būtu atbildīgas par sadarbību ar citām dalībvalstīm vai trešām valstīm. Ņemot vērā atšķirības starp dažādiem jūras reģioniem vai apakšreģioniem un piekrastes zonām, šajā direktīvā nav lietderīgi detalizēti noteikt, kādiem tieši vajadzētu būt šiem sadarbības mehānismiem.

(20)

Dalībvalstīm savi plāni un stratēģijas būtu jāapspriež un , ciktāl iespējams, jākoordinē ar tās dalībvalsts vai trešās valsts iestādēm, kas atrodas attiecīgajā jūras reģionā, apakšreģionā vai piekrastes zonā, saskaņā ar šo dalībvalstu un trešo valstu tiesībām un pienākumiem, ņemot vērā Eiropas un starptautiskās tiesības. Lai īstenotu efektīvu pārrobežu sadarbību starp dalībvalstīm un kaimiņos esošām trešām valstīm, visās dalībvalstīs ir jānosaka kompetentās iestādes. Tādēļ dalībvalstīm ir jāizraugās kompetentās iestādes, kas būtu atbildīgas par sadarbību ar citām dalībvalstīm vai trešām valstīm. Ņemot vērā atšķirības starp dažādiem jūras reģioniem vai apakšreģioniem un piekrastes zonām, šajā direktīvā nav lietderīgi detalizēti noteikt, kādiem tieši vajadzētu būt šiem sadarbības mehānismiem.

(21a)

Lai pielāgotu piekrastes zonas klimata pārmaiņām un cīnītos pret krasta līniju eroziju vai pārmērīgu akumulāciju, novērstu riskus attiecībā uz krasta pārklāšanos ar jūras ūdeni, piekrastes ekosistēmu vides stāvokļa pasliktināšanos un bioloģiskās daudzveidības izzušanu, ļoti būtiska ir krasta nogulšņu pareiza, ilgtspējīga un videi draudzīga pārvaldība ar mērķi līdzsvarot kritiskas situācijas un vietas, kas pakļautas lielākam riskam. Jūras nogulšņu atliekas uz kontinentālā šelfa var izmantot nogulšņu resursu trūkuma gadījumā krasta sistēmās.

(22)

Jūras un piekrastes teritoriju pārvaldība ir sarežģīta un ietver dažādu līmeņu iestādes, saimnieciskās darbības veicējus un citas ieinteresētās personas. Lai efektīvi nodrošinātu ilgtspējīgu attīstību, ir svarīgi, lai, atbilstīgi šai direktīvai gatavojot jūras telpiskos plānojumus un integrētās piekrastes pārvaldības stratēģijas, attiecīgajos posmos saskaņā ar attiecīgajiem ES tiesību aktiem notiktu apspriešanās ar ieinteresētajām personām, iestādēm un sabiedrību. Labs sabiedriskās apspriešanas noteikumu piemērs ir Direktīvas 2003/35/EK 2. panta 2. punkts.

(22)

Jūras un piekrastes teritoriju pārvaldība ir sarežģīta un ietver dažādu līmeņu iestādes, saimnieciskās darbības veicējus un citas ieinteresētās personas. Lai efektīvi nodrošinātu ilgtspējīgu attīstību, ir svarīgi, lai, atbilstīgi šai direktīvai gatavojot jūras telpiskos plānojumus un integrētās piekrastes pārvaldības stratēģijas, attiecīgajos posmos saskaņā ar attiecīgajiem ES tiesību aktiem notiktu apspriešanās ar ieinteresētajām personām, iestādēm un sabiedrību.

(25)

Lai nodrošinātu, ka jūras telpiskie plānojumi un integrētās piekrastes pārvaldības stratēģijas ir izstrādātas, pamatojoties uz ticamiem datiem, un izvairītos no papildu administratīvā sloga, ir svarīgi, lai dalībvalstis savāktu labākos pieejamos datus un informāciju, izmantojot esošos datu vākšanas instrumentus un rīkus, piemēram, tos, kas izstrādāti saistībā ar iniciatīvu “Zināšanas par jūru 2020”.

(25)

Lai nodrošinātu, ka jūras telpiskie plānojumi un integrētās piekrastes pārvaldības stratēģijas ir izstrādātas, pamatojoties uz ticamiem datiem, un izvairītos no papildu administratīvā sloga, ir svarīgi, lai dalībvalstis savāktu un izmantotu labākos pieejamos datus un informāciju, mudinot iesaistītās ieinteresētās personas savstarpēji apmainīties ar datiem un informāciju un izmantojot esošos datu vākšanas instrumentus un rīkus, piemēram, tos, kas izstrādāti saistībā ar iniciatīvu “Zināšanas par jūru 2020”.

(25a)

Lai veicinātu šīs direktīvas īstenošanu plašā un saskaņotā veidā visā Savienības teritorijā, būtu ieteicams esošajos finanšu instrumentos atrast atbalsta līdzekļus demonstrējumu programmām un labas prakses apmaiņai par pareiziem procesiem, pārvaldīšanas stratēģijām un plāniem, un piekrastes teritorijas un jūras telpas pārvaldību.

(28)

Svarīgi ir direktīvas noteikumus transponēt laikus, jo ES ir pieņēmusi vairākas politikas iniciatīvas, kas jāīsteno līdz 2020. gadam un ko šī direktīva paredz atbalstīt. Tādēļ būtu jāpieņem iespējami īsākais šīs direktīvas transponēšanas termiņš,

(28)

Svarīgi ir direktīvas noteikumus transponēt laikus, jo ES ir pieņēmusi vairākas politikas iniciatīvas, kas jāīsteno līdz 2020. gadam un ko šī direktīva paredz atbalstīt un papildināt . Tādēļ būtu jāpieņem iespējami īsākais šīs direktīvas transponēšanas termiņš.

1.

“piekrastes zona” ir ģeomorfoloģisks apgabals abpus jūras krastam, kura robeža jūrā ir dalībvalstu teritoriālo ūdeņu ārējā robeža, bet robeža uz sauszemes atbilst tai, ko dalībvalstis noteikušas savās integrētās piekrastes pārvaldības stratēģijās ;

1.

“piekrastes zona” ir jūras krasts un ģeomorfoloģisks apgabals abpus jūras krastam, kā to savos attiecīgajos tiesību aktos noteikušas dalībvalstis un kura robeža jūrā nepārsniedz to teritoriālo ūdeņu robežu ;

2.

“integrētā jūrlietu politika” ir Savienības politika, kuras mērķis ir sekmēt koordinētu un saskaņotu lēmumpieņemšanu , lai pēc iespējas palielinātu dalībvalstu – jo īpaši attiecībā uz Savienības piekrastes, salu un tālākajiem reģioniem, kā arī jūrlietu nozarēm – ilgtspējīgu attīstību, ekonomikas izaugsmi un sociālo kohēziju, īstenojot saskaņotas ar jūrlietām saistītās politikas nostādnes un attiecīgu starptautisko sadarbību;

2.

“integrētā jūrlietu politika” ir Savienības politika, kas ir izstrādāta nolūkā sekmēt koordinētu un saskaņotu jūrlietu pārvaldību starpnozaru un pārrobežu līmenī , lai pēc iespējas palielinātu dalībvalstu — jo īpaši attiecībā uz Savienības piekrastes, salu un tālākajiem reģioniem, kā arī jūrlietu nozarēm — ilgtspējīgu attīstību, ekonomikas izaugsmi un sociālo kohēziju, īstenojot saskaņotas ar jūrlietām saistītās politikas nostādnes un attiecīgu starptautisko sadarbību;

2a.

2b.

3.

“jūras reģions vai apakšreģions ” ir Direktīvas 2008/56/EK 4. pantā minēts jūras reģions un apakšreģions ;

3.

“jūras reģions” ir Direktīvas 2008/56/EK 4. pantā minēts jūras reģions;

4.

“jūras ūdeņi” ir ūdeņi, jūras dibens un dzīles, kā definēts Direktīvas 2008/56/EK 3. panta 1. punktā;

4.

“jūras ūdeņi” ir ūdeņi, jūras dibens un dzīles, kas atrodas jūras virzienā no bāzes līnijas, no kuras mēra teritoriālo ūdeņu platumu, un sniedzas līdz vistālākajam punktam apgabalā, kurā dalībvalstij ir jurisdikcija un/vai kurā tā to īsteno saskaņā ar UNCLOS, izņemot Līguma par Eiropas Savienības darbību II pielikumā minētajām valstīm un teritorijām piegulošos ūdeņus un Francijas aizjūras departamentus un teritoriālās kopienas.

7.

“labs vides stāvoklis” ir vides stāvokli, kāds minēts Direktīvas 2008/56/EK 3. panta 5. punktā.

7.

“labs vides stāvoklis” ir vides stāvoklis, kāds minēts Direktīvas 2008/56/EK 3. panta 5. punktā un Komisijas Lēmumā 2010/477/ES .

(a)

nodrošināt energoapgādi Savienībā, sekmējot jūras energoresursu attīstību, jaunu un atjaunojamu enerģijas veidu attīstību, energotīklu starpsavienojumus un energoefektivitāti;

(a)

nodrošināt energoapgādi Savienībā, sekmējot jūras energoresursu attīstību, jaunu un atjaunojamu enerģijas veidu attīstību, energotīklu starpsavienojumus un energoefektivitāti;

(b)

sekmēt jūras transporta attīstību un nodrošināt efektīvus un rentablus kuģošanas maršrutus visā Eiropā, tostarp ostu pieejamību un transporta drošību;

(b)

sekmēt jūras transporta attīstību visā Eiropā, tostarp ostu pieejamību, transporta drošību , multimodālus savienojumus un ilgtspējību ;

(c)

veicināt ilgtspējīgu attīstību un izaugsmi zvejniecības un akvakultūras nozarē, tostarp nodarbinātību zvejniecībā un ar to saistītajos segmentos;

(c)

veicināt ilgtspējīgu attīstību zvejniecības nozarē un ilgtspējīgu izaugsmi akvakultūras nozarē, tostarp nodarbinātību zvejniecībā un ar to saistītajos segmentos;

(d)

nodrošināt vides saglabāšanu, aizsardzību un uzlabošanu, kā arī dabas resursu pārdomātu un racionālu izmantošanu, jo īpaši tāpēc, lai panāktu labu vides stāvokli, apturētu bioloģiskās daudzveidības izzušanu un ekosistēmu pakalpojumu degradēšanos un samazinātu jūras piesārņošanas riskus;

(d)

nodrošināt vides saglabāšanu, aizsardzību un uzlabošanu, izmantojot reprezentatīvu un saskaņotu aizsargājamo teritoriju tīklu, kā arī dabas resursu piesardzīgu, pārdomātu un racionālu izmantošanu, jo īpaši tāpēc, lai panāktu labu vides stāvokli, apturētu bioloģiskās daudzveidības izzušanu un ekosistēmu pakalpojumu degradēšanos un samazinātu un nepieļautu jūras un piekrastes teritoriju piesārņošanas riskus;

(e)

nodrošināt piekrastu un jūras teritoriju izturētspēju pret klimata pārmaiņām .

(e)

nodrošināt , ka piekrastes un jūras teritorijas ir noturīgākas pret klimata pārmaiņu ietekmi, lai tādējādi aizsargātu mazaizsargātas piekrastes teritorijas .

(a)

veicināt ilgtspējīgu izejvielu ieguvi;

(b)

veicināt ilgtspējīgu tūrismu;

(c)

nodrošināt kultūras mantojuma saglabāšanu un aizsardzību;

(d)

garantēt sabiedrībai atpūtas iespējas un citus izmantošanas veidus;

(e)

saglabāt jūras ekonomikas nozaru tradicionālās ekonomiskās un sociālās īpašības.

(b)

jānodrošina efektīva pārrobežu sadarbība starp dalībvalstīm, kā arī valstu iestādēm un ieinteresētajām personām konkrētajās nozaru politikas jomās;

(b)

jānodrošina efektīva ieinteresēto personu līdzdalība konkrētajās nozaru politikas jomās saskaņā ar 9. pantu ;

(ba)

nodrošināt efektīvu pārrobežu sadarbību starp dalībvalstīm saskaņā ar 12. pantu;

(c)

jānosaka, kāda ir jūras telpisko plānojumu un integrētās piekrastes pārvaldības stratēģiju pārrobežu ietekme uz jūras ūdeņiem un piekrastes zonām, kas ir trešo valstu suverenitātē vai jurisdikcijā un atrodas tajā pašā jūras reģionā vai apakšreģionā, kā arī uz saistītajām piekrastes zonām, un ar šo ietekmi saistītie jautājumi jārisina sadarbībā ar šo valstu kompetentajām iestādēm saskaņā ar 12. un 13. pantu.

(c)

jānosaka, kāda ir jūras telpisko plānojumu un integrētās piekrastes pārvaldības stratēģiju pārrobežu ietekme uz jūras ūdeņiem un piekrastes zonām, kas ir trešo valstu suverenitātē vai jurisdikcijā un atrodas tajā pašā jūras reģionā vai apakšreģionā, kā arī uz saistītajām piekrastes zonām, un ar šo ietekmi saistītie jautājumi jārisina sadarbībā ar šo valstu kompetentajām iestādēm saskaņā ar 13. pantu.

(ca)

no vienas puses, jābūt balstītām uz labākajiem pieejamiem datiem, un, no otras puses, jānodrošina vajadzīgā elastība, lai ņemtu vērā turpmāko attīstību;

(a)

enerģijas ieguves un atjaunojamās enerģijas ražošanas iekārtas;

(a)

enerģijas ieguves un atjaunojamās enerģijas ražošanas , kā arī tās krastā nogādāšanas iekārtas;

(b)

naftas un gāzes ieguves vietas un infrastruktūra;

(b)

naftas un gāzes , kā arī citu izejvielu izpētes un ieguves vietas un infrastruktūra;

(c)

jūras transporta ceļi;

(c)

jūras transporta ceļi;

(d)

zemūdens kabeļu un cauruļvadu maršruti;

(d)

zemūdens kabeļu un cauruļvadu maršruti;

(e)

zvejas apgabali;

(e)

pašreizējie un iespējamie zvejas apgabali;

(f)

zivju audzēšanas objekti jūrā;

(f)

zivju audzēšanas objekti jūrā;

(g)

dabas aizsardzības teritorijas.

(g)

dabas un sugu aizsardzības un saglabāšanas teritorijas , Natura 2000 teritorijas, citas jutīgas jūras ekosistēmas un apkārtējās teritorijas saskaņā ar Savienības un valstu tiesību aktiem;

(h)

jūras un piekrastes tūrisms;

(i)

aizsargājami kultūras mantojuma objekti;

(j)

militārās apmācības apgabali.

(a)

specifisku dabas resursu, arī enerģijas ieguves un atjaunojamās enerģijas ražošanas iekārtu, izmantošana;

(aa)

prakse un stratēģijas, kas izveidotas saskaņā ar Ieteikumu 2002/413/EK;

(ab)

pašreizējā oficiālā un neoficiālā prakse, tīkli un pārrobežu sadarbības mehānismi;

(ac)

atbilstīgās darbības, iekārtas, būves un infrastruktūra;

(b)

infrastruktūras, energoiekārtu, transporta, ostu un jūrniecības būvju un citu struktūru, tostarp zaļās infrastruktūras, attīstīšana;

(c)

lauksaimniecība un rūpniecība;

(d)

zvejniecība un akvakultūra;

(e)

piekrastes ekosistēmu, ekosistēmu pakalpojumu un dabas objektu, piekrastes ainavu un salu saglabāšana, atjaunošana un pārvaldība;

(e)

piekrastes ekosistēmu, aizsargājamu deltu un mitrāju, ekosistēmu pakalpojumu un dabas objektu, piekrastes ainavu un salu aizsardzība, saglabāšana, atjaunošana un pārvaldība;

(f)

klimata pārmaiņu mazināšana un pielāgošanās tām.

(f)

klimata pārmaiņu mazināšana un pielāgošanās tām , it īpaši palielinot ekosistēmu noturību;

(a)

reģionālas institucionālās sadarbības struktūras, kas attiecas uz attiecīgo piekrastes zonu vai jūras reģionu vai apakšreģionu, vai

(a)

reģionālās jūras konvencijas vai citas reģionālas institucionālās sadarbības struktūras, kas attiecas uz attiecīgo piekrastes zonu vai jūras reģionu vai apakšreģionu, vai

(b)

to dalībvalstu kompetento iestāžu īpašu tīklu, kuru darbība saistīta ar attiecīgo jūras reģionu un/vai apakšreģionu.

(b)

to dalībvalstu kompetento iestāžu tīklu, kuru darbība saistīta ar attiecīgo piekrastes zonu, jūras reģionu un/vai apakšreģionu , vai

(ba)

jebkuru citu pieeju, kas atbilst 1. punktā noteiktajām prasībām.

(a)

direktīvas 10. pantā minēto datu pārvaldības darbības specifikācijām, ar nosacījumu, ka tās nav noteiktas citos ES tiesību aktos, piemēram, Direktīvā 2007/2/EK vai Direktīvā 2008/56/EK, un tās attiecas uz:

(a)

direktīvas 10. pantā minēto datu pārvaldības procesuālajām specifikācijām, ar nosacījumu, ka tās nav noteiktas citos ES tiesību aktos, piemēram, Direktīvā 2007/2/EK vai Direktīvā 2008/56/EK, un tās attiecas uz:

—

datu apmaiņu un saistību ar pašreizējiem datu pārvaldības un vākšanas procesiem ; un

—

efektīvu datu apmaiņu un saistību ar pašreizējām datu pārvaldības un vākšanas procesu sistēmām ; un

(b)

darbības posmiem un ziņošanu par jūras telpiskajiem plānojumiem un integrētās piekrastes pārvaldības stratēģijām attiecībā uz:

(b)

procesuālajiem posmiem , ar ko veicina jūras telpisko plānojumu un integrētās piekrastes pārvaldības stratēģiju izstrādi un ziņošanu par tiem attiecībā uz:

—

pārrobežu sadarbības kārtību,

—

visefektīvāko pārrobežu sadarbības kārtību.

—

sabiedrisko apspriešanu.