28.1.2012   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 24/119

1.1

Komiteja atzinīgi vērtē Komisijas visaptverošu pārskatu par spēkā esošajiem tiesību aktiem pārtikas jomā un atzīst, ka ir sarežģīti precīzi definēt atšķirību starp plašam patēriņam paredzētu pārtiku un pārtiku, kas paredzēta īpašām iedzīvotāju grupām. Īpaši dalībvalstīm un pilsoniskajai sabiedrībai minētā skaidrības trūkuma dēļ ir grūti interpretēt, piemērot un izpildīt spēkā esošos tiesību aktus.

1.2

Komisija ir veikusi padziļinātu ietekmes novērtējumu un ar to saistīto apspriešanos attiecībā uz tās izvirzīto mērķi, proti, nodrošināt konsekvenci iekšējā tirgū, tā vienkāršošanu un saskaņošanu. Ietekmes novērtējumā Komisija analizē šādus aspektus: administratīvais slogs, sastāva pārveidošana un marķēšana, inovācija, konkurētspēja, cenas, patērētāju aizsardzība un informācija patērētājiem, iespējamā ietekme uz nodarbinātību, mazajiem uzņēmumiem un sociālo labklājību.

1.3

EESK aicina Komisiju saglabāt “īpašiem medicīniskiem nolūkiem paredzētas pārtikas” pašreizējo definīciju, lai tos varētu nošķirt no vispārējam patēriņam paredzētiem pārtikas produktiem un iekļautu tādas būtiskas sastāvdaļas, kā, piemēram, aminoskābes un oligopeptīdus.

1.4

EESK arī uzskata, ka ar uzturvielām pilnīgi nokomplektētas pārtikas ar standartuzturvērtību kategorijā ir jāiekļauj priekšlaicīgi dzimušiem bērniem paredzētas pārtika, jo priekšlaicīgi dzimuši bērni ir īpaši neaizsargāta grupa un viņiem bieži vien ir nopietnas veselības problēmas.

1.5

Pamatregulējuma pašreizējā piemērošana, kā atzīst Komisija, izraisa tirdzniecības kropļošanu iekšējā tirgū, jo dalībvalstīs to interpretē un īsteno atšķirīgi. Paredzēts, ka ierosinātā jaunā regula varētu novērst minētos kropļojumus, neradot nelabvēlīgu ietekmi uz nodarbinātību vai šajā nozarē strādājošiem MVU, un varētu radīt labvēlīgus apstākļus pastāvīgai inovācijai.

1.6

Visiem produktiem, kas paredzēti lietošanai cilvēku pārtikā, piemērojami ES tiesību akti pārtikas nekaitīguma, marķēšanas un veselīguma norāžu jomā, ko atbalsta Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestāde (EFSA). Ar jauno priekšlikumu paredzēts saskaņot ES regulējumu pārtikas nekaitīguma un patērētāju aizsardzības jomā, lai novērstu dublēšanos un neskaidrības. Tiks ievērots subsidiaritātes princips, ļaujot dalībvalstīm piemērot valstu tiesību aktus gadījumos, kad tas ir sabiedrības veselības aizsardzības interesēs.

1.7

EESK uzstājīgi aicina Komisiju pēc rūpīga zinātniska novērtējuma direktīvā iekļaut augšanas preparātus, kas paredzēti maziem bērniem vecumā no 12 līdz 36 mēnešiem. Zinātnisko pētījumu rezultāti ir pretrunīgi, un sabiedrībai ir vajadzīgas skaidras norādes un informācija.

1.8

EESK uzskata, ka jaunajos tiesību aktos ir jāsaglabā pašreiz spēkā esošie noteikumi (Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 6. maija Direktīvas 2009/39/EK par īpašiem nolūkiem paredzētiem pārtikas produktiem 8. panta 2. punkts), kas dod iespēju sniegt informāciju veselības aprūpes profesionāļiem par īpašiem nolūkiem paredzētiem pārtikas produktiem un to pareizu lietošanu, lai viņi patērētājiem un pacientiem varētu sniegt atbilstošu informāciju un pareizus ieteikumus.

1.9

EESK aicina Komisiju nodrošināt, lai tiktu novērsti kropļojumi sportam paredzētās pārtikas tirgū, kura mazumtirdzniecības apgrozījums Eiropā saskaņā ar aprēķiniem ir 2 357 miljoni euro, savukārt izaugsmes koeficients — 7 %. Pārtikas nekaitīguma un marķēšanas plašākā kontekstā EESK arī aicina Komisiju apsvērt iespēju turpmākajos tiesību aktos ieviest brīdinājuma norādes attiecībā uz tām pārtikas precēm (it īpaši sporta pārtiku un svara samazināšanas/ diētas produktiem), kuru sastāvā ir vielas, kurām var būt nelabvēlīga ietekme, ja šādus produktus lieto ilgstoši un nevēlamā daudzumā.

1.10

EESK apzinās, ka pašlaik Eiropā valdošās ekonomiskās, sociālās un kultūras daudzveidības dēļ nav iespējams visām iedzīvotāju grupām nodrošināt visas veselīgam dzīvesveidam vajadzīgās barības vielas un ka tāpēc ir palielinājies bagātinātu pārtikas produktu īpatsvars un šajā saistībā Komisija ir izstrādājusi reklāmas un marķēšanas noteikumus. EESK stingri atbalsta spēkā esošos ES tiesību aktus un to īstenošanas pasākumus, kas nodrošina, lai visas brīvprātīgi izvietojamās norādes uz pārtikas produktiem būtu skaidras, precīzas un pamatotas. Jādod iespēja patērētājiem veikt informācijā pamatotu izvēli, tāpēc minētās norādes nedrīkst būt maldinošas, un attiecībā uz īpašiem medicīniskiem nolūkiem paredzētu pārtiku jānodrošina, lai uztura speciālisti un farmaceiti varētu sniegt pietiekamu informāciju par to sastāvu un pareizu lietošanu.

1.11

Visbeidzot, EESK atbalsta vairākkārt pausto prasību, kas izklāstīta Komisijas priekšlikuma apsvērumos, proti, ieviest tūlītējas brīdināšanas sistēmu attiecībā uz pārtiku ārkārtas gadījumos, kad var tikt ietekmēta patērētāju veselība.

2.1

Nekaitīgas un pilnvērtīgas pārtikas brīva aprite ir būtisks iekšējā tirgus aspekts un ievērojami veicina iedzīvotāju veselību un labklājību. Tāpēc pārtikas jomā ir izstrādāti ES tiesību akti ar mērķi nodrošināt, ka “pārtiku nelaiž tirgū, ja tā ir kaitīga”. Šī prasība attiecas gan uz pārtikas sastāvu, gan uz marķēšanas noteikumiem.

2.2

Diētiskās pārtikas pamatdirektīvu (Direktīva 2009/39/EK) pieņēma 1977. gadā, un tās mērķis bija “novērst atšķirības starp dažādu valstu tiesību aktiem, kas attiecas uz īpašas diētas pārtikas produktiem, tādējādi nodrošinot šādu produktu brīvu apriti un radot taisnīgus konkurences nosacījumus”. Priekšlikumā ir saglabāti “īpašiem medicīniskiem nolūkiem paredzētas pārtikas” definīcijā lietotie termini, tādējādi nodrošinot, ka šādus pārtikas produktus var nošķirt no vispārējam patēriņam paredzētiem pārtikas produktiem un iekļaut to sastāvā šiem produktiem būtiskas sastāvdaļas. Vispārīgajos noteikumos un kopīgajos marķēšanas noteikumos sniegtā īpašas diētas pārtikas produktu vienotā definīcija paredz, ka diētiskiem pārtikas produktiem raksturīgas trīs galvenās pazīmes:

2.3

Diētiskā pārtika, saskaņā ar Diētiskās pārtikas pamatdirektīvā definēto ir, piemēram, zīdaiņu un mazu bērnu pārtika, pārtika cilvēkiem, kas nepanes lipekli vai pārtika īpašiem medicīniskiem nolūkiem; uz diētiskās pārtikas iepakojuma jābūt norādei par tās piemērotību īpašai diētai. Attiecībā uz vairākām minētajām produktu grupām (mākslīgā piena maisījumi zīdaiņiem, apstrādāta graudaugu pārtika un bērnu pārtika, pārtika ar samazinātu enerģētisko vērtību, pārtika īpašiem medicīniskiem nolūkiem un pārtikas produkti cilvēkiem, kas nepanes lipekli) jau ir spēkā īpaši tiesību akti par sastāva un marķēšanas noteikumiem. Tomēr attiecībā uz sportam paredzētiem pārtikas produktiem, pārtiku personām, kas slimo ar diabētu un pārtiku cilvēkiem, kas nepanes laktozi, nav spēkā īpašu noteikumu.

2.4

Komisija 2007. gadā uzsāka apspriešanos ar dalībvalstīm par Diētiskās pārtikas pamatdirektīvu. Kopš tā laika veiktas arī citas apspriešanās ar dalībvalstīm, starpdienestu vadības grupām (Veselības un patērētāju ĢD, Lauksaimniecības un lauku attīstības ĢD, Uzņēmējdarbības un rūpniecības ĢD, Pētniecības un inovācijas ĢD, Tirdzniecības ĢD un Ģenerālsekretariāts), kā arī ar nozaru un patērētāju pārstāvjiem, un sagatavots arī ārējais konsultatīvais ziņojums.

2.5

Ņemot vērā minētās apspriešanās, Komisija ir iesniegusi Priekšlikumu regulai par zīdaiņiem un maziem bērniem paredzētu pārtiku un īpašiem medicīniskiem nolūkiem paredzētu diētisko pārtiku. Ar ierosināto regulu tiks atcelti šādi tiesību akti:

2.6

Komisijas priekšlikumā ierosināts vienkāršot un precizēt juridiskās prasības, kas piemērojamas nelielam skaitam pārtikas kategoriju, un izveidot vienotu sarakstu ar vielām, kuras var pievienot pārtikai (“Savienības saraksts”), uz ko attiecas šis priekšlikums. Runājot konkrēti, ar priekšlikumu

2.7

Komisijas priekšlikuma 6. pantā uzskaitīti ārkārtas pasākumi, kas paredzēti gadījumos, kad pārtika, uz ko attiecas šis priekšlikums, būtiski apdraud cilvēku veselību.