52005IP0218

P6_TA(2005)0218

Finansiālo interešu aizsardzība un krāpšanas apkarošana

Eiropas Parlamenta rezolūcija par Kopienu finansiālo interešu aizsardzību un krāpšanas apkarošanu (2004/2198(INI))

Eiropas Parlaments,

- ņemot vērā tā rezolūcijas par iepriekšējiem Komisijas un Eiropas Krāpšanas apkarošanas biroja (OLAF) gada pārskatiem,

- ņemot vērā Komisijas gada pārskatu par Kopienas finansiālo interešu aizsardzību un krāpšanas apkarošanu (KOM(2004)0573), tai skaitā pielikumus (SEK(2004)1058, SEK(2004)1059),

- ņemot vērā Komisijas paziņojumu "Kopienu finansiālo interešu aizsardzība, krāpšanas apkarošana, rīcības plāns 2004.—2005. gadam" (KOM(2004)0544),

- ņemot vērā Eiropas Krāpšanas apkarošanas biroja (OLAF) darbības pārskatu par periodu, kas beidzās 2004. gada jūnijā [1],

- ņemot vērā OLAF uzraudzības komitejas [2] darbības pārskatu periodam no 2003. gada jūnija līdz 2004. gada jūlijam,

- ņemot vērā Eiropas Revīzijas palātas gada pārskatu par 2003. finanšu gadu [3],

- ņemot vērā EK līguma 276. panta 3. punktu un 280. panta 5.punktu,

- ņemot vērā tā Reglamenta 45. pantu,

- ņemot vērā Budžeta kontroles komitejas ziņojumu, kā arī Lauksaimniecības un lauku attīstības komitejas un Reģionālās attīstības komitejas atzinumus (A6-0151/2005),

Paziņoto pārkāpumu un krāpšanas gadījumu apjoms

1. konstatē, ka 2003. gadā pašu resursu, lauksaimniecības izdevumu un struktūrpolitikas pasākumu jomās dalībvalstis ir paziņojušas par pārkāpumiem un krāpšanas gadījumiem kopumā 922 miljonu EUR apjomā; skaitļus, kurus dalībvalstis ir paziņojušas Briselei, var sadalīt šādi:

- pašu resursi — 269,9 miljoni EUR (2002. gadā : 341,9 miljoni EUR),

- Eiropas lauksaimniecības virzības un garantiju fonda (turpmāk — ELVGF) garantijas — 169,7 miljoni EUR (2002. gadā: 198,1 miljoni EUR),

- struktūrpolitikas pasākumi: 482,2 miljoni EUR (2002. gadā: 614,1 miljoni EUR);

2. konstatē, ka paziņotais kopējais zaudējumu apjoms 2002. gadā kopumā bija 1,15 miljardiem EUR, un tādējādi tas bija augstāks nekā 2003. gadā; atgādina, ka nedrīkst pārvērtēt šādu zaudējumu apjoma svārstību nozīmi divu gadu laikā un to var ietekmēt vairāki faktori;

3. tomēr uzsver, ka, vērtējot ilgāku laika periodu, ELVGF pārskatā zaudējumu apjoms viennozīmīgi samazinās, savukārt struktūrfondu jomā ir vērojams nozīmīgs pieaugums; tā, piemēram, 2000. gadā paziņotais zaudējumu apjoms ELVGF jomā bija tikai 474,6 miljoni EUR, savukārt struktūrfondos tajā pašā gadā tie bija tikai 114,3 miljoni EUR; šajā laikā abu jomu relatīvā nozīme krāpšanas statistikā ir gandrīz mainījusies pretējā virzienā;

4. aicina dalībvalstis pieņemt atbilstošus pasākumus, lai uzlabotu struktūrfondu uzraudzības sistēmas un pārvaldību un lai nodrošinātu, ka ievērojami samazinās krāpšanas risks un ka pilnībā tiek īstenoti Regulas (EK) Nr. 1681/94 [4] noteikumi, jo īpaši attiecībā uz savlaicīgu, skaidru un visaptverošu paziņošanas procedūru;

5. konstatē, ka OLAF pārskata periodā ir reģistrējusi 637 jaunas lietas un visu lietu finansiālās sekas, kurās 2004. gada 30. jūnijā izmeklēšanas darbības vēl nebija pabeigtas, bija novērtētas 1,37 miljardu EUR apmērā;

6. turklāt konstatē, ka zaudējumu apjoms visās lietās kopā, saistībā ar kurām OLAF sava pārskata perioda beigās (no 2003. gada jūnija līdz 2004. gada jūnijam) ierosinājusi attiecīgus pasākumus, sastādīja 1,76 miljardus EUR [5];

7. konstatē, ka OLAF pārskata perioda beigās jaunajās dalībvalstīs un pievienošanās valstīs tika veikta izmeklēšana 55 lietās; šīs lietas attiecās galvenokārt uz ārējās palīdzības, lauksaimniecības un cigarešu jomām; šajā sakarā uzsver pret krāpšanu vērstas koordinēšanas sistēmas nozīmi;

8. izsaka nožēlu par līdz šim laikam Komisijas un OLAF sagatavoto pārskatu nepietiekamo salīdzināmību, atzinīgi novērtē pašreiz paredzamo pārskata periodu saskaņošanu;

Pārmaksāto vai nepamatoti izmaksāto līdzekļu atgūšana

9. atgādina, ka pašu resursu, lauksaimniecības izdevumu un struktūrpolitikas pasākumu nozarēs kopumā jāatgūst 3 miljardi EUR no 2003. gada un iepriekšējiem gadiem [6];

10. prasa vienkāršot atsevišķu krāpšanas veidu definīcijas un atklāšanas metodes; aicina Komisiju un OLAF vienoties par darba sadalīšanu lauksaimniecības nozarē, saskaņā ar kuru turpmāk OLAF kompetencē būs izmeklēšanas veikšana, bet Lauksaimniecības ģenerāldirektorāta kompetencē — līdzekļu atgūšana;

11. atgādina arī par Eiropas Revīzijas palātas ārkārtas ziņojumu Nr.3/2004 par noteikumiem neatbilstīgu maksājumu atgūšanu attiecībā uz Kopējo lauksaimniecības politiku [7]: saskaņā ar to laika posmā no 1971. gada līdz 2004. gadam šajā nozarē ir paziņots par pārkāpumiem, kuru kopējais apmērs ir 3,1 miljardi EUR; no šīs summas EUR 626 miljoni (20,2 %) ir atgūti no līdzekļu saņēmējiem, 156 miljoni EUR (5 %) bija jāsamaksā ELVGF un 144 miljoni EUR (4,6 %) bija jāsamaksā dalībvalstīm; tātad vēl būtu jāatgūst 2,2 miljardi EUR (70 %);

12. uzsver dalībvalstu galveno atbildību par ātru un efektīvu pazudušo budžeta apropriāciju atgūšanu; izsaka nožēlu, ka līdz šim dalībvalstis nav pietiekami īstenojušas šo pienākumu un jo īpaši pilnībā nav sniegušas Komisijai visu nepieciešamo informāciju;

13. atzinīgi novērtē darba grupas "Atgūšana" darbu, strādājot ar neatmaksātajiem parādiem lauksaimniecības nozarē, kurai līdz 2005. gada martam jāpabeidz 4000 lietas; šajā sakarā izsaka pateicību Eiropas Revīzijas palātai par īpašo ziņojumu Nr.3/2004 par noteikumiem neatbilstīgu maksājumu atgūšanu attiecībā uz Kopējo Lauksaimniecības politiku;

14. atzinīgi vērtē progresu, ko starplaikā sasniegusi darba grupa "Atgūšana"; piemēram, ir konstatēts, ka no 2,18 miljardiem EUR ir bloķēti 812 miljoni EUR sakarā ar notiekošajiem tiesas procesiem, un 247 miljonus EUR dalībvalstis atzīst par neatgūstamiem (piemēram, sakarā ar bankrotu); no tā izriet, ka šobrīd būtu jāatgūst 1,12 miljardi EUR;

15. atzinīgi vērtē, ka, konkrēti pārbaudot atsevišķus gadījumus, atgūstamo summu varēja samazināt no 1,12 miljardiem EUR līdz 765 miljoniem EUR (piemēram, izvairoties no divkāršas paziņošanas);

16. konstatē, ka saskaņā ar darba grupas analīzi 115 miljoni EUR no minētajiem 765 miljoniem EUR jāatmaksā ELVGF, savukārt 650 miljoni EUR — dalībvalstīm, dalībvalstis par to jau rakstiski ir informētas;

17. kritizē, ka bieži valstīm, kurās paziņotās nelikumības, uzrāda vislielākos budžeta finansiālos zaudējumus, (2003.g. Spānijā — 112367457 EUR, Itālijā — 16896556 EUR un Francijā — 12221826 EUR) jākonstatē arī vismazāko atgūšanas procentu (2003. g. Spānijā — 4,9 %, Itālijā — 13,9 % un Francijā — 15,6 %); attiecībā uz eksporta atmaksājumiem Spānija ir atbildīga par gandrīz 50 % no kaitējuma apjoma (2003. gadā — 8694350 EUR no kopumā 17514557 EUR), bet ir atguvusi tikai 9,3 %.

18. cer, ka 2003. gadā izveidotā darba grupa, kurai jāizmeklē lietas par laika posmu pirms 1999. gada, dos ieguldījumu, veicot daļas no atlikušo summu piedziņu;

19. no jauna atgādina Eiropas Kopienu Tiesas praksi [8], kas jau savā 1990. gada 11. oktobra spriedumā (lieta C-34/89, Itālijas Republika pret Komisiju) [9] ir brīdinājusi dalībvalstis ievērot pienācīgu rūpību;

20. uzskata, ka nepamatoti izmaksāto maksājumu neatgūšana četru gadu laikā (veicot administratīvus pasākumus) vai astoņu gadu laikā (ar tiesas procesu starpniecību) ir pienācīgas rūpības smags pārkāpums; attiecīgajai valstij pašai jāsedz parāda summa; šādā veidā dalībvalstis varētu iedrošināt savlaicīgi uzņemties atbildību un tādējādi aktīvi novērst iespējamās kļūdas; šāda rīcība atvieglotu Komisijas darbu, kura ir atbildīga Parlamentam; tādēļ atzinīgi vērtē Komisijas priekšlikumus, kuri ir vērsti uz šo mērķu īstenošanu [10];

21. atzinīgi vērtē arī Komisijas nodomu uzlabot "melnā saraksta" sistēmu; aicina Komisiju pārbaudīt visas iespējas, lai padarītu šo instrumentu par iedarbīgu līdzekli krāpšanas apkarošanā un, vajadzības gadījumā, izmantot to ne tikai lauksaimniecības jomā; Vācija, Francija, Austrija, Nīderlande, Spānija un Apvienotā Karaliste jau izmanto šo iespēju;

22. atkārtoti aicina Komisiju sagatavot ziņojumu par "melnā saraksta" sistēmas trūkumiem (Padomes 1995. gada 22. jūnija Regula (EK) Nr. 1469/95 par veicamajiem pasākumiem attiecībā uz konkrētiem labuma guvējiem no Eiropas Lauksaimniecības virzības un garantiju fonda Garantiju nodaļas finansētām darbībām [11]

23. cer, ka, pamatojoties uz šo ziņojumu, tiks pārdomāts, vai šajā sistēmā jāveic ievērojami grozījumi vai tā jāaizstāj ar efektīvāku instrumentu;

24. izsaka bažas par to, ka daudzas dalībvalstis, īpaši Vācija, Francija un Spānija neievēro savu ziņošanas pienākumu noteiktajos termiņos; par 90 % gadījumu Komisijai tiek paziņots tikai divu gadu laikā, kas nelabvēlīgi ietekmē izredzes atgūt nepareizi izmaksātās summas;

25. norāda, ka no OLAF jaunākā darbības pārskata izriet, ka visu OLAF apstrādāto lietu zaudējumu apjomu pēdējo piecu gadu laikā izmeklētāji novērtēja 5,34 miljardi EUR; konstatē, ka no šīs summas līdz šim varēja atgūt apmēram 100 miljonus EUR; šī summa atbilst tikai 1,87 % no novērtētā zaudējuma apjoma; pieprasa, lai OLAF veic šīs zemās atgūšanas kvotas cēloņu analīzi biroja apstrādātajās lietās;

Krāpšanas gadījumi ar sviestu ar piemaisījumiem

26. atgādina, ka finansiālie zaudējumi, kas Kopienai radušies sakarā ar atklāto Italburro lietu (sviests ar piemaisījumiem), vērtējams vairāk nekā 100 miljonu EUR apmērā, un izsaka bažas, ka līdz šim dalībvalstis (Beļģija, Vācija, Francija) ir atguvušas mazāk nekā 10 % no aptuvenā 100 miljonu EUR kaitējuma; tas varētu būt rupjš dalībvalstu pienācīgas rūpības pārkāpums;

27. izsaka kritiku par to, ka nav iegūta nekāda skaidrība par iespējamo apdraudējumu veselībai, kas radies saistībā ar gadījumu par piemaisījumu pievienošanu sviestam; atgādina arī, ka gadījumu ar sviestu ar piemaisījumiem atklāja drīzāk nejauši, izmeklējot mafijas veiktās slepkavības, un acīmredzami netiek veiktas regulāras pārbaudes, lai novērstu šādas manipulācijas ar produktiem; gaida Komisijas priekšlikumus, kā var efektīvi ierobežot veselības apdraudējumu, ko izraisa piemaisījumi pārtikas produktiem;

28. tādēļ aicina Komisiju ne vēlāk kā līdz 2005. gada 31. oktobrim iesniegt tādu ziņojumu par situāciju, kā attīstās ierosinātās krimināllietas un atgūšanas procedūras un par iespējamiem draudiem veselībai šajā sakarā, kurā ir iekļauti arī priekšlikumi, kā efektīvi ierobežot veselības apdraudējumu, ko izraisa piemaisījumi pārtikas produktiem; atgādina, ka dalībvalstis atteicās Komisijai darīt zināmus izmeklēšanas rezultātus, kad 2000. gadā kļuva zināms par šo afēru;

29. ar izbrīnu konstatē, ka Vācijas Federatīvās Republikas valsts iestādes no attiecīgiem uzņēmumiem pieprasījušas atmaksāt vienīgi 141737 EUR, ko uzņēmumi jau ir apstrīdējuši, un ka Beļģijas un Francijas prokuratūra piecu gadu laikā pat nav ierosinājušas krimināllietas;

Cigarešu kontrabandas apkarošana

30. norāda, ka cigarešu kontrabandas dēļ 2003. gadā pēc dalībvalstu iepriekšēja novērtējuma ieguva apmēram 200 miljonu EUR mazāk pašu resursu, un, ka kopējais kaitējums varētu būt vēl daudz lielāks;

31. šajā sakarā atzinīgi novērtē nolīgumu, kas noslēgts starp Komisiju (kopā ar Beļģiju, Vāciju, Grieķiju, Spāniju, Franciju, Itāliju, Luksemburgu, Nīderlandi, Portugāli un Somiju) un Philip Morris International (PMI) par cigarešu kontrabandas apkarošanu; šajā sakarā atzīst par pareizu veiksmīgo veidu, kādā Komisija ir sadarbojusies ar OLAF un atzinīgi novērtē izšķirošo tās OLAF darba grupas operatīvo atbalstu, kura izveidota cigarešu kontrabandas apkarošanai; nolīgums paredz pasākumus cigarešu kontrabandas novēršanai ilgtermiņā un cenšas atrisināt strīdu starp Komisiju un uzņēmumu; turklāt pēc 12 gadu laika posma PMI maksās Komisijai un dalībvalstīm summu apmēram 1,25 miljardu ASV dolāru apmērā; aicina dalībvalstis un Komisiju izmantot šos maksājumus pasākumu finansēšanai, lai novērstu un apkarotu cigarešu kontrabandu, tostarp ar cigarešu viltošanu saistītas darbības; aicina Komisiju sagatavot priekšlikumus, kā izmantot ievērojamu daļu no šiem ienākumiem, un vajadzības gadījumā iesniegt provizorisku projektu budžeta grozījumiem un priekšlikumus juridiskam pamatam;

32. atzinīgi novērtē, ka arī Austrija, Malta, un Īrija ir pievienojušās nolīgumam; aicina visas pārējās dalībvalstis pievienoties nolīgumam; aicina Komisiju censties noslēgt šādus nolīgumus arī ar citiem cigarešu ražotājiem; dalībvalstīm vajadzētu atteikties no sarunām par patstāvīgiem nolīgumiem ar ražotājiem, tā kā Komisija ir labvēlīgākā situācijā, lai īstenotu sarunas;

33. brīdina, ka arvien augstākas nodevas cigaretēm var radīt vai nu patērētāju uzvedības izmaiņas (piemēram, pērkot lētas preces) vai arī augstas nodokļu likmes var kļūt par papildus stimulu kriminālām darbībām (piemēram, kontrabandai vai cigarešu viltošanai);

34. konstatē, ka nelegālā mazumtirdzniecība (galvenokārt ar cigarešu viltojumiem) paplašinās un tās apkarošana rada nopietnas grūtības;

35. norāda, ka kontrabandas ceļus, kurus izmanto cigarešu kontrabandisti, var izmantot arī narkotiku vai citu lietu vai vielu kontrabandisti;

36. brīdina, ka cigarešu cenu starpība vecajās un jaunajās dalībvalstīs veicina kontrabandu, lai gan ir noteikti pārejas termiņi daudzuma ierobežojumos, ievedot tabakas izstrādājumus privātajos ceļojumos no jaunajām uz vecajām dalībvalstīm, tomēr personas un transporta līdzekļus iespējams pārbaudīt tikai izlases veidā;

37. tādēļ uzskata par nepieciešamu turpmāk uzlabot administratīvās palīdzības procedūru un informācijas apmaiņu starp atbilstīgajām valsts iestādēm dalībvalstīs un visā pasaulē; turpmāk jāpapildina trūkstošais personāls muitas izmeklēšanas dienestā un muitas struktūrvienībās pastiprināti jāiesaista mobili spēki, kurus varētu finansēt dalībvalstis no PMI nolīguma līdzekļiem;

38. ar nožēlu ņem vērā, ka dalībvalstu dienesti tālāk neinformē OLAF par izziņas darbību rezultātā iegūto informāciju attiecībā uz viltotām cigaretēm un ar kontrabandu saistītām darbībām, kā arī par kontrabandas galvenajiem punktiem (piemēram, Dienvidaustrumāzijā); aicina dalībvalstis, pamatojoties uz Līguma 280. pantu, pārbaudīt, kā šāda izziņas darbību rezultātā iegūtu informāciju var padarīt pieejamu OLAF, izmantojot administratīvo sadarbību; lūdz Revīzijas palātu visdrīzākajā laikā sagatavot atzinumu par priekšlikumu uzlabot administratīvo sadarbību starp OLAF un dalībvalstīm; turklāt lūdz arī pārbaudīt, vai situāciju uzlabotu OLAF vietējo novērošanas biroju izveidošana kontrabandas galvenajos punktos;

39. norāda, ka līdzšinējā pieredze kopīgu muitas pasākumu jomā skaidri liecina par labākas sadarbības priekšrocībām starp dalībvalstu struktūrvienībām; iesaka šo sadarbību veikt pastāvīgu darba grupu formā, tādējādi padarot to ilglaicīgāku, un pastiprināti iesaistīt Europolu cīņā pret šo starptautiskās organizētās noziedzības formu;

40. turklāt aicina Komisiju apsvērt ES Ārējo robežu operatīvās sadarbības pārvaldības aģentūras pilnvaru paplašināšanu, lai tās aptvertu arī izmeklēšanas darbības muitas jomā;

Sadarbība ar Šveici

41. atzinīgi novērtē nolīgumu starp Eiropas Kopienu un tās dalībvalstīm no vienas puses un Šveices Konfederāciju no otras puses krāpšanas apkarošanas jomā [12]; apsveic visus tos, tostarp OLAF, kas piedalījās nolīguma izstrādāšanā; nolīguma noteikumi ņem vērā daudzus aspektus, kuri ir minēti vienošanās otrajā protokolā par Kopienu finansiālo interešu aizsardzību, it īpaši noteikumi par administratīvās palīdzības sniegšanu, kratīšanu, aresta uzlikšanu mantai un atgūšanu; izsaka neizpratni par to, ka šo 1997. gada protokolu vēl nav ratificējušas trīs vecās dalībvalstis — Itālija, Luksemburga un Austrija;

42. aicina Čehijas Republiku, Kipru, Latviju, Ungāriju, Maltu, Poliju un Slovēniju iespējami drīz ratificēt iepriekš minēto protokolu, kā to jau izdarījušas Igaunija ( 2005. gada 3. februārī), Lietuva ( 2004. gada 28. maijā) un Slovākija ( 2004. gada 30. septembrī);

43. šajā sakarā cenšas panākt, lai iespējami ātrāk pieņemtu Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par savstarpēju administratīvo palīdzību Kopienas finanšu interešu aizsardzībai pret krāpšanu un citādu nelikumīgu rīcību [13];

Eiropas publiskā dienesta uzdevumu deleģēšana privātfirmām

44. atgādina, ka, lai reaģētu uz dažādajām afērām, kuru rezultātā Komisijas privāti darbuzņēmēji, daļēji ar atbildīgo ierēdņu ziņu un piekrišanu ir izmantojuši naudas līdzekļus citam nolūkam nekā tie bija paredzēti un ir manipulējuši pasūtījumu piešķiršanas procedūru (ECHO–afēra, MED–afēra), jau 1998. gadā Finanšu regulā tika iekļauts šāds noteikums: "Komisijai un pārējām iestādēm nav atļauts nekādā veidā ne ar kādu ieganstu deleģēt ārpuskopienas personām vai organizācijām budžeta izpildes uzdevumus, kuri var skart Eiropas valstu dienestus, īpaši, ja runa ir par pilnvarām slēgt valsts līgumus." [14];

45. neakceptē Komisijas 1999. gadā pieņemtos noteikumus pakalpojumu, piegādes un būvdarbu valsts līgumiem saistībā ar sadarbību, lai palīdzētu trešajām valstīm, kuri deva tiesības pilnvarot tā saucamās iepirkuma aģentūras, kuras vēlāk organizēja pasūtījumu piešķiršanas procedūru, parakstīja līgumus un veica maksājumus tiešajiem ieguvējiem;

46. prasa, lai Komisija līdz 2005. gada 1. septembrim iesniedz visu līgumu sarakstu, kuri kopš 2000. gada ir noslēgti ar šādām iepirkuma aģentūrām; šajā sarakstā jābūt datiem par līguma darbības laiku, to piešķiršanas procedūru un attiecīgo maksājumu apjomu;

OLAF darba prioritātes un perspektīvas

47. atgādina, ka arī uz OLAF attiecas subsidiaritātes princips, proti, prasība pievērst uzmanību tām nozarēm, kurās dalībvalstu struktūrvienībām nav pilnvarojuma vai tās nespēj pieņemt pienācīgus pasākumus;

48. sakarā ar šo faktu atkārtoti uzsver, neietekmējot OLAF iejaukšanos pārējās operatīvajās jomās, pamatojoties uz subsidiaritātes principu, izmeklēšanas darbību prioritāti iestādēs un institūcijās un saistībā ar Komisijas tieši pārvaldītajiem izdevumiem;

49. norāda, ka III-274. pants Līgumā par Konstitūciju Eiropai paredz, ka no Eurojust var izveidot Eiropas prokuratūru, lai apkarotu tādus noziedzīgus nodarījumus, kas negatīvi ietekmē Savienības finansiālās intereses;

50. uzsver, ka šī perspektīva jāņem vērā debatēs par OLAF tālāko attīstību; sagaida, ka Komisija un Padome līdz 2005. gada 31. decembrim iesniegs konkrētus priekšlikumus par OLAF turpmākajiem uzdevumiem attiecība uz Eiropas prokuratūru un Eurojust;

OLAF veicamās izmeklēšanas darbības un pamatbrīvību aizsardzība

51. atgādina par Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr.1073/1999 ( 1999. gada 25. maijs) par izmeklēšanu, ko veic Eiropas Birojs krāpšanas apkarošanai (OLAF) [15] (tuprmāk — OLAF regula) apsvērumu, saskaņā ar kuru, birojam veicot izmeklēšanas darbības, pilnā apjomā jānodrošina cilvēktiesību un pamatbrīvību ievērošana;

52. aicina Komisiju un OLAF pilnībā respektēt preses brīvību, kuru nodrošina dalībvalstu tiesību akti un Eiropas Cilvēktiesību konvencijas 10. pants un arī Eiropas Cilvēktiesību tiesas prakse par žurnālistu informācijas avotu aizsardzības jautājumiem;

53. ar bažām ņem vērā, ka saskaņā ar OLAF Uzraudzības komitejas vērtējumu OLAF paša noteiktie pašreizējie izmeklēšanas procesuālie noteikumi (OLAF rokasgrāmata) iespējams nepietiekami nodrošina to personu tiesības, pret kuriem ir vērsta izmeklēšana, un ka izziņas darbību rezultātā iegūto pierādījumu pieļaujamība var būt apdraudēta; tādēļ aicina Komisiju saistībā ar gaidāmo OLAF reformu iesniegt atbilstošus likumdošanas priekšlikumus, kas novērsīs šīs šaubas un nodrošinās gan tiesisko noteiktību, gan tiesisko aizsardzību;

OLAF un Ombuds

54. uzsver Eiropas Kopienu Tiesas nozīmi Kopienas tiesību aktu izpildē un interpretācijā atbilstoši tās tiesas funkcijām, kas piešķirtas saskaņā ar Līguma 255. pantu, kā arī Ombuda darbības nozīmi, konstatējot un novēršot trūkumus Kopienas institūciju un iestāžu darbā;

55. ņem vērā OLAF ģenerāldirektora 2005. gada 8. marta paziņojumu par to, ka OLAF lietā Nr. 2485/2004/GG nevar izpildīt Ombuda ieteikuma projektam un ka atzīst, ka tā Ombudam dotajos paskaidrojumos saistībā ar sūdzības Nr. 1840/2002/GG izmeklēšanu ir sniegtas nepareizas un maldinošas ziņas;

56. prasa, lai Komisija, ņemot vērā Ombuda 2005. gada 12. maija īpašo ziņojumu un vēl nesagatavoto Parlamenta atzinumu šajā jautājumā, veic nepieciešamos pasākumus, lai vajadzības gadījumā sauktu pie atbildības vainīgos un atjaunotu uzticēšanos OLAF;

Procedūra OLAF ģenerāldirektora iecelšanai amatā

57. atzinīgi vērtē Komisijas lēmumu par OLAF ģenerāldirektora iecelšanu pēc atklāta konkursa izsludināšanas Oficiālajā Vēstnesī, lai varētu notikt patiesa un pārliecinoša izvēle, tādējādi piešķirot ģenerāldirektoram nozīmīgas pilnvaras un pietiekamu uzticamību;

58. ņem vērā Komisijas 2005. gada 22. februāra 1691. sanāksmē pieņemto lēmumu uzticēt līdzšinējam ģenerāldirektoram pašreizējās operatīvās vadības īstenošanu, kamēr pieņem lēmumu par jauna direktora iecelšanu;

59. uzskata, ka būtu bijis labāk, ja Komisija, saskaņojot to ar Parlamentu un Padomi, būtu iecēlusi pagaidu direktoru, kura rīcības brīvība nebūtu ierobežota; uzskata, ka noteikumi pagaidu direktora iecelšanai jāpievieno OLAF regulai;

60. atgādina, ka jau Parlamenta 2003. gada 4. decembra rezolūcijas 55. punktā saistībā ar Komisijas ziņojumu par Eiropas Biroja krāpšanas apkarošanai (OLAF) darbības novērtējumu [16], tas pieprasīja organizēt savlaicīgu konkursu uz OLAF ģenerāldirektora vietu un par pašreizējo vilcināšanos ir vainojama vienīgi Komisija, kas pārāk ilgi nav rīkojusies pirms uzsāka nepieciešamās darbības;

61. uzskata, ka pašreiz ir īpaši svarīgi, lai turpmāk nenotiktu vilcināšanās un lēmumu par ģenerāldirektora jaunu iecelšanu amatā pieņemtu iespējami īsā laikā;

62. uzsver, ka Komisija saskaņā ar OLAF regulas 12. pantu var pēc OLAF Uzraudzības komitejas labvēlīga atzinuma sagatavot sarakstu ar piemērotas kvalifikācijas kandidātiem, tātad Uzraudzības komitejai jādod iespēja pārbaudīt un novērtēt visus kandidātus, kas ir pieteikušies amatam, pirms Komisija uz šī pamata sagatavo piemērotas kvalifikācijas kandidātu sarakstu;

63. uzsver, ka Komisija ieceļ OLAF ģenerāldirektoru pēc Parlamenta un Padomes piekrišanas, t.i. jānodrošina konsensuss; atgādina, ka šo noteikumu pieņēma tādēļ, ka OLAF ģenerāldirektora plašās pilnvaras (izmeklēšanas ierosināšana un pabeigšana, informācijas sniegšana dalībvalstu tiesu iestādēm) attiecas ne tikai uz Komisijas locekļiem un darbiniekiem, bet arī uz Parlamentu, Padomi un citām Kopienas iestādēm un aģentūrām;

64. cer, ka iesaistītās iestādes, pieņemot lēmumu par jauna OLAF ģenerāldirektora iecelšanu amatā, izrādīs gan objektivitāti, gan pārskatāmību, gan taisnīgumu, lai izvairītos no starpgadījumiem, kuri notikta, pirmo reizi ieceļot amatā ģenerāldirektoru [17];

Revīzijas palātas pārskats un atzinumi

65. prasa, lai Revīzijas palātas jau sen solītais īpašais ziņojums ir pieejams pietiekami savlaicīgi, lai tā rezultātus var izmantot kandidātu uzklausīšanai uz ģenerāldirektora amatu;

66. lūdz Revīzijas palātu savos atzinumos par pašreizējiem likumdošanas priekšlikumiem, kas iesniegti saskaņā ar EK Līguma 280. pantu, īpašu uzmanību pievērst šādiem jautājumiem:

- kā iespējams pastiprināt OLAF neatkarīgo izmeklēšanas funkciju,

- vai atbilstīgās OLAF izmeklēšanas pilnvaras var apkopot vienā tiesību aktā;

Papildu pasākumi saistībā ar iepriekšējā laika posmā izteiktajiem aizrādījumiem un prasībām

67. aicina OLAF atsākt dialogu, kas sākās 2004. gada novembrī, par to, kādai informācijai Parlamentam var būt piekļuve saistībā ar tā darbību ar nolūku noteikt veidu, kā respektēt Parlamenta uzraudzības pilnvaras un tajā pašā laikā nodrošināt OLAF veicamo izmeklēšanas darbību konfidencialitāti;

68. secina, ka Eiropas Kopienu Statistikas biroja darba grupa OLAF sagatavotajā pārskata periodā strādāja ar 14 lietām: četras ārējas un desmit iekšējas izmeklēšanas, no kurām deviņas 2004. gada jūnijā vēl nebija pabeigtas; piecu izmeklēšanas lietu rezultāti ir nosūtīti Luksemburgas un Francijas tiesībaizsardzības iestādēm; pieprasa Komisijai un OLAF sagatavot progresa ziņojumu ne vēlāk kā līdz 2005. gada 1. oktobrim;

69. secina, ka atbilstīgi tiesas lēmumam Komisijas pārstāvniecībā Vīnē ir bijuši tādi nodarbinātības apstākļi, kas pārkāpa spēkā esošos darba tiesību un sociālas labklājības noteikumus; jautā, kāds rezultāts ir OLAF veiktajai izmeklēšanai un kādus pasākumus Komisija ir veikusi; turklāt uzdod jautājumu, kādas izmaksas Komisijai ir radušās šajā sakarā, jo tā ir zaudējusi darba strīdu tiesas procesos un tai bija jāatlīdzina sociālās apdrošināšanas iemaksas; jautā arī, kādas citas izmaksas vēl varētu rasties;

70. atzinīgi novērtē attīstību, kas vērojama dažās dalībvalstīs, kā, piemēram, jaunu noteikumu ieviešanu, kas paredz sankcijas par pārkāpumiem;

71. ņem vērā, ka iespējamā naudas līdzekļu ļaunprātīgā izlietošana sakarā ar Leonardo da Vinči programmu tika izmeklēta [18] un lietu materiāli ir nosūtīti Rumānijas tiesībaizsardzības iestādēm;

72. ņem vērā, ka iepriekš, eksportējot dzīvus liellopus uz Libānu [19], notika eksporta kompensāciju ļaunprātīga izmantošana un ka Vācija, Francija un Austrija ir pieņēmušas lēmumus par atgūšanu;

73. izsaka nožēlu, ka Komisija līdz šim nav sagatavojusi pārskatu, no kura izriet, kādi starptautiski konsultatīvie uzņēmumi ir darbojošies Komisijas uzdevumā tiešo un netiešo izdevumu jomā [20]; pieprasa šādu pārskatu līdz 2005. gada 1.jūlijam;

74. atgādina Komisijai, ka tā ir uzaicināta iesniegt Parlamentam paziņojumu, kurā Komisija apskata, kā dažādiem juridiskajiem instrumentiem, kuri tiek izmantoti OLAF izmeklēšanā, varētu izveidot kopīgu tiesisku regulējumu [21];

75. ar bažām ņem vērā informāciju presē, saskaņā ar kuru OLAF ir konstatējis, ka Komisijas iekšējās pārvaldības kļūdu dēļ, remontējot Berlaymont ēku, esot radušies zaudējumi apmēram EUR 180 miljonu apmērā; prasa, lai OLAF precīzi noskaidro lietas apstākļus; prasa, lai Komisija līdz 2005. gada 1. septembrim sniedz informāciju par to, kādus pasākumus Komisija ir īstenojusi, pamatojoties uz attiecīgo OLAF pārskatu;

76. izsaka neapmierinātību par Komisijas negatīvo reakciju saistībā ar 123. punktu 2004. gada 21. aprīļa rezolūcijā par Komisijas 2002. gada budžeta izpildes apstiprināšanu [22], kurā konstatēts "(...) ka Komisija pieļauj, ka kļūdaini vai ar nodomu nepareizi deklarētas preces netiek uzskatītas par iekļautām tranzīta procedūrā, kas rada tadas sekas, ka nav iespējams pieprasīt atpakaļ garantiju, ka dokumentus jāsūta atpakaļ tai ES valstij, kurā preces ir ievestas, un ka tādējādi ir apgrūtināta krāpšanas apkarošana; (...)"; atkārtoti aicina Komisiju nekavējoties izbeigt šāda veida praksi un ierosināt atbilstīgu grozījumu Muitas kodeksā;

77. uzskata, ka Budžeta kontroles komitejas uzdevums ir uzraudzīt Eiropas Savienības izdevumus un tai jāspēj konstatēt, vai maksājumi tiek veikti atbilstoši finanšu noteikumiem, un noteikt politiskos mērķus; tādēļ iesaka Prezidijam pilnvarot komiteju nosūtīt nelielas delegācijas izpētes braucienos pat tad, ja pienācīgi pamatotos gadījumos ir nepieciešami šādi braucieni ārpus Eiropas Savienības teritorijas;

*

* *

78. uzdod tā priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei, Komisijai, Eiropas Kopienu Tiesai, Revīzijas palātai, OLAF Uzraudzības komitejai un OLAF.

[1] http://europa.eu.int/comm/anti_fraud/reports/olaf/2003-2004/en2.pdf

[2] Dokumentu janvārī elektroniski nosūtīja komitejas sekretariātam un ar to var iepazīties franču valodā OLAF mājas lapā.

[3] OV C 293, 30.11.2004., 1. lpp.

[4] Komisijas Regula (EK) Nr. 1681/94 ( 1994. gada 11. jūlijs) par pārkāpumiem struktūrpolitikas finansēšanā un nepareizi izmaksātu līdzekļu atgūšanu un par informācijas sistēmas izveidi šajā jomā (OV L 178, 12.7.1994., 43. lpp.).

[5] Visu OLAF un tā priekšteces organizācijas izmeklēto lietu finansiālie zaudējumi tiek vērtēti ap 5,34 miljardu EUR apmērā (skat. SEC(2004)1370, II pielikums).

[6] No OLAF izstrādātās lietu pārvaldības sistēmas izriet, ka laika posmā no 1999. līdz 2004. gadam ir atkal atgūti 100 miljoni EUR. Tas ir 1,87 % no finansiālajiem zaudējumiem šajā laika posmā, kas ir novērtēti 5,34 miljardu EUR apmērā.

[7] OV C 269, 4.11.2004, 1. lpp.

[8] Skat. Parlamenta 2004. gada 30. marta rezolūcijas 22. punktu attiecībā uz 2002. gada ziņojumu par Kopienu finansiālo interešu aizsardzību un krāpšanas apkarošanu (OV C 103 E 29.4.2004., 435. lpp.)

[9] Eiropas kopienu Tiesas prakses apkopojums, 1990, I–3603.

[10] KOM(2004)0489.

[11] OV L 145 29.6.1995., 1. lpp.

[12] KOM(2004)0559.

[13] KOM(2004)0509.

[14] OV L 320, 28.11.1998., 1. lpp.; skat. arī OV L 248, 16.9.2002.,1. lpp.,54. panta 1. punktu un 57. panta 1. punktu.

[15] OV L 136, 31.5.1999., 1. lpp.

[16] OV C 89 E, 14.4.2004., 153. lpp.

[17] Uzsver, ka jāpieņem pasākumi, lai novērstu 1999. gada situācijas atkārtošanās, kad tika izteiktas šaubas par konkursa godīgumu un kad kandidāts atsauca savu pieteikumu pēc tam, kad Komisijas ģenerālsekretārs uzslavēja citus kandidātus pirms iecelšanas.

[18] Skat. iepriekš minētās 2004. gada 30. marta rezolūcijas 13. un 14. punktu.

[19] Skat. iepriekš minētās 2004. gada 30. marta rezolūcijas 23. un sekojošos punktus.

[20] Skat. iepriekš minētās 2004. gada 30. marta rezolūcijas 52. punktu.

[21] Skat. iepriekš minētās 2004. gada 30. marta rezolūcijas 41. punktu.

[22] OV L 330, 4.11.2004., 82. lpp.

--------------------------------------------------