Choose the experimental features you want to try

This document is an excerpt from the EUR-Lex website

Document 32020R2085

    Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2020/2085 (2020. gada 14. decembris), ar ko groza un labo Īstenošanas regulu (ES) 2018/2066 par siltumnīcefekta gāzu emisiju monitoringu un ziņošanu saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2003/87/EK (Dokuments attiecas uz EEZ)

    C/2020/8769

    OV L 423, 15.12.2020, p. 37–47 (BG, ES, CS, DA, DE, ET, EL, EN, FR, HR, IT, LV, LT, HU, MT, NL, PL, PT, RO, SK, SL, FI, SV)

    Legal status of the document In force

    ELI: http://data.europa.eu/eli/reg_impl/2020/2085/oj

    15.12.2020   

    LV

    Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

    L 423/37


    KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS REGULA (ES) 2020/2085

    (2020. gada 14. decembris),

    ar ko groza un labo Īstenošanas regulu (ES) 2018/2066 par siltumnīcefekta gāzu emisiju monitoringu un ziņošanu saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2003/87/EK

    (Dokuments attiecas uz EEZ)

    EIROPAS KOMISIJA,

    ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

    ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2003/87/EK (2003. gada 13. oktobris), ar kuru nosaka sistēmu siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisijas kvotu tirdzniecībai Savienībā un groza Padomes Direktīvu 96/61/EK (1), un jo īpaši tās 14. panta 1. punktu,

    tā kā:

    (1)

    Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2018/2066 (2) nosaka noteikumus par siltumnīcefekta gāzu emisiju monitoringu un ziņošanu attiecībā uz tām darbībām, kas ietilpst Direktīvas 2003/87/EK darbības jomā. Konkrētāk, Īstenošanas regula (ES) 2018/2066 nosaka noteikumus par biomasas emisiju monitoringu, kuri saskan ar noteikumiem par biomasas izmantošanu, kas noteikti Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2009/28/EK (3). Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2018/2001 (4) Direktīvu 2009/28/EK no 2021. gada 1. jūlija atceļ. Tāpēc ir lietderīgi Īstenošanas regulas (ES) 2018/2066 noteikumus par biomasas emisiju monitoringu un ziņošanu saskaņot ar Direktīvas (ES) 2018/2001 noteikumiem, jo īpaši attiecībā uz relevantajām definīcijām un ilgtspējas un siltumnīcefekta gāzu emisiju aiztaupījuma kritērijiem biomasas izmantošanā. Turklāt, tā kā Direktīvā (ES) 2018/2001 ir noteikti enerģētiski izmantotu degvielu ilgtspējas un siltumnīcefekta gāzu emisiju aiztaupījuma kritēriji, biomasas ilgtspējas kritēriji saskaņā ar Īstenošanas regulu (ES) 2018/2066 būtu jāpiemēro tikai biomasas sadedzināšanai iekārtā vai izmantošanai par biodegvielu aviācijā. Juridiskās noteiktības labad turklāt jāprecizē, ka, ja sadedzināšanai izmantotā biomasa ilgtspējas un siltumnīcefekta gāzu emisiju aiztaupījuma kritērijiem neatbilst, tās oglekļa saturs būtu jāuzskata par fosilo oglekli.

    (2)

    Saskaņā ar Komisijas Deleģēto regulu (ES) 2019/331 (5) un Komisijas Īstenošanas regulu (ES) 2019/1842 (6) iekārtas operatoram, kurš piesakās uz kvotu bezmaksas iedali saskaņā ar Direktīvas 2003/87/EK 10.a pantu, ir monitoringa metodikas plānā, kas jāapstiprina kompetentajai iestādei, jāiekļauj relevantie monitoringa noteikumi. Nekādi citi elementi tādu iekārtu monitoringa plānos, kam iedala bezmaksas kvotas, nav jāiekļauj. Līdz ar to vairs nav nepieciešams dot dalībvalstīm iespēju šādu elementu iekļaušanu pieprasīt.

    (3)

    Pārejas posmā no paziņojuma par monitoringa plāna izmaiņām līdz brīdim, kad kompetentā iestāde jauno – grozīto – monitoringa plānu apstiprina, nebūtu pieļaujamas nekādas monitoringa nepilnības vai tādas metodikas izmantošana, kas nenodrošina tik lielu pareizību. Tāpēc būtu jāprecizē, ka datu vākšanā šajā pārejas periodā būtu jābalstās gan uz sākotnējo, gan grozīto monitoringa plānu un ka abu veidu monitoringa rezultāti būtu jāreģistrē.

    (4)

    Lai nodrošinātu, ka tādas avota plūsmas, kurās ietilpst gāzes tīklā ielaista biogāze, tiek monitorētas pareizi, būtu jāuzlabo un jāpadara stingrāki noteikumi par darbības datu noteikšanu attiecībā uz biogāzi. Konkrētāk, biomasas frakcijas noteikšanai vajadzētu būt atkarīgai no tā, vai operators faktiski iegādājies biogāzi, un būtu jāizvairās no tā, ka dažādi lietotāji vienu un to pašu biogāzi varētu uzskaitīt divkārši. Balstoties uz pieredzi, kas gūta, piemērojot metodiku, ar ko nosaka gāzes tīkla dabasgāzes biomasas frakciju, Komisija novērtēs vajadzību šo metodiku izskatīt.

    (5)

    Ņemot vērā tipiskās administratīvās un praktiskās procedūras lidlaukos, ir grūti noteikt, kurā gaisakuģī konkrēta degvielas partija tiek fiziski iepildīta. Tā kā aviācijas degvielas tehnisko specifikāciju ziņā ir vienādas, attiecībā uz biodegvielas iepildi ir lietderīgi atļaut izmantot monitoringa pieeju, kuras pamatā ir iegādes dati, ar noteikumu, ka tiek izpildītas relevantās prasības, kas noteiktas Direktīvas (ES) 2018/2001 29., 30. un 31. pantā.

    (6)

    Konsekvences labad siltumnīcefekta gāzu emisiju datu noapaļošana būtu jāsaskaņo ar to, kā verificētās emisijas tiek noapaļotas Savienības reģistrā, kas izveidots saskaņā ar Direktīvas 2003/87/EK 19. pantu.

    (7)

    Lai samazinātu administratīvo slogu operatoriem, kas izmanto noteiktus jauktus procesa materiālus, būtu pēc iespējas jāizvairās izšķirt neorganisko oglekli, galvenokārt karbonātus, un organisko oglekli. Lai parasto laboratorijas praksi saskaņotu ar dažādu avota plūsmu veidu terminoloģiju, ir lietderīgi visu veidu oglekli iekļaut vienā pieejā procesa emisijām. Tāpēc, ja iespējams, būtu jāatļauj materiāla kopējā oglekļa analīze, nevis atsevišķi jāizšķir kopējais neorganiskais ogleklis un kopējais organiskais ogleklis. Tāpēc termina “organiskais ogleklis” vietā būtu jāizmanto apzīmējums “nekarbonātu ogleklis”, ar to saprotot visu veidu oglekli, izņemot karbonātus.

    (8)

    Klimata pārmaiņu starpvaldību padomes piektajā novērtējuma ziņojumā (7) ir norādītas jaunas siltumnīcefekta gāzu globālās sasilšanas potenciāla vērtības. ES emisijas kvotu tirdzniecības sistēmā izmantotās siltumnīcefekta gāzu globālās sasilšanas potenciāla vērtības būtu minētajām vērtībām jāpielāgo un jāsaskaņo ar citiem Savienības tiesību aktiem.

    (9)

    Pēc Īstenošanas regulas (ES) 2018/2066 publicēšanas formulā, ar ko nosaka C2F6 emisijas, ir konstatēta kļūda. Minētā kļūda būtu jālabo.

    (10)

    Dalībvalstīm Direktīva (ES) 2018/2001 ir jātransponē līdz 2021. gada 30. jūnijam. Tā kā monitorings un ziņošana, ko paredz Īstenošanas regula (ES) 2018/2066, notiek par katru kalendāro gadu, grozījumi, kas veikti, lai minētās regulas noteikumus saskaņotu ar Direktīvu (ES) 2018/2001, būtu jāsāk piemērot tikai no nākamā pārskata perioda sākuma, t. i., no 2022. gada 1. janvāra. Pārējo grozījumu un labojuma pirmajai piemērošanas dienai vajadzētu būt tādai pašai kā Īstenošanas regulai (ES) 2018/2066, proti, 2021. gada 1. janvārim. Tas nozīmē, ka pašreizējie Īstenošanas regulas (ES) 2018/2066 noteikumi par biomasas CO2 emisiju monitoringu un ziņošanu saskaņā ar Direktīvu 2009/28/EK būtu jāpiemēro arī emisijām, kas rodas 2021. gadā.

    (11)

    Tāpēc Īstenošanas regula (ES) 2018/2066 būtu attiecīgi jāgroza un jālabo.

    (12)

    Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Klimata pārmaiņu komitejas atzinumu,

    IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

    1. pants

    Grozījumi Īstenošanas regulā (ES) 2018/2066

    Īstenošanas regulu (ES) 2018/2066 groza šādi:

    1)

    regulas 3. pantu groza šādi:

    a)

    panta 21) punktu aizstāj ar šādu:

    “21)

    “biomasa” ir lauksaimniecības, mežsaimniecības un saistīto nozaru, arī zvejniecības un akvakultūras, produktu, bioloģiskas izcelsmes atkritumu un atlikumu bioloģiski noārdāmā frakcija, tostarp augu un dzīvnieku izcelsmes vielas, kā arī atkritumu, tostarp bioloģiskas izcelsmes rūpniecības un sadzīves atkritumu, bioloģiski noārdāmā frakcija;”;

    b)

    pantā iekļauj šādu 21.a) līdz 21.e) punktu:

    “21.a)

    “biomasas kurināmie/degvielas” ir gāzveida un cietie kurināmie/degvielas, kas saražoti no biomasas;

    21.b)

    “biogāze” ir gāzveida kurināmais/degviela, kas saražota no biomasas;

    21.c)

    “atkritumi” ir atkritumi, kas definēti Direktīvas 2008/98/EK 3. panta 1. punktā, izņemot vielas, kas tīši modificētas vai kontaminētas, lai panāktu atbilstību minētajai definīcijai;

    21.d)

    “atlikumi” ir materiāls, kas nav galaprodukts, kuru ražošanas procesā tieši vēlas iegūt; tas nav ražošanas procesa pamatmērķis, un process nav apzināti modificēts, lai to ražotu;

    21.e)

    “lauksaimniecības, akvakultūras, zvejniecības un mežsaimniecības atlikumi” ir atlikumi, kas rodas tieši lauksaimniecības, akvakultūras, zvejniecības un mežsaimniecības nozarēs un kas neietver atlikumus, kuri radušies saistītajās nozarēs vai pārstrādē;”;

    c)

    panta 23) punktu aizstāj ar šādu:

    “23)

    “biodegviela” ir šķidrā degviela, ko izmanto transportā un iegūst no biomasas;”;

    2)

    regulas 12. panta 3. punktu svītro;

    3)

    regulas 16. panta 1. punkta otro daļu aizstāj ar šādu:

    “Šaubu gadījumā operators vai gaisakuģa operators visu monitoringu un ziņošanu veic saskaņā ar abiem plāniem – gan grozīto, gan sākotnējo monitoringa plānu –, un tas reģistrē abu veidu monitoringa rezultātus.”;

    4)

    regulas 18. panta 2. punktā pievieno šādu trešo daļu:

    “Ja operatoram ir pieejama relevantā informācija par sadedzināto biodegvielu, bioloģisko šķidro kurināmo un biomasas kurināmo/degvielu ilgtspējas un siltumnīcefekta gāzu emisiju aiztaupījuma kritērijiem, šā punkta vajadzībām piemēro 38. panta 5. punktu.”;

    5)

    regulas 19. pantam pievieno šādu 6. punktu:

    “6.   Šā panta vajadzībām piemēro 38. panta 5. punktu.”;

    6)

    regulas 38. pantu groza šādi:

    a)

    panta 1. punktā pievieno šādu daļu:

    “Šā punkta vajadzībām piemēro 38. panta 5. punktu.”;

    b)

    panta 2. punkta pirmo daļu aizstāj ar šādu:

    “Biomasas emisijas faktors ir vienāds ar nulli. Šīs daļas vajadzībām piemēro 38. panta 5. punktu.”;

    c)

    panta 4. punktā pievieno šādu daļu:

    “Šā punkta vajadzībām piemēro 38. panta 5. punktu.”;

    d)

    pantam pievieno šādu 5. punktu:

    “5.   Ja ir atsauce uz šo punktu, sadedzinātās biodegvielas, bioloģiskie šķidrie kurināmie un biomasas kurināmie/degvielas atbilst ilgtspējas un siltumnīcefekta gāzu emisiju aiztaupījuma kritērijiem, kas noteikti Direktīvas (ES) 2018/2001 29. panta 2.–7. un 10. punktā.

    Tomēr biodegvielām, bioloģiskajiem šķidrajiem kurināmajiem un biomasas kurināmajiem/degvielām, ko ražo no atkritumiem un atlikumiem, kuri nav lauksaimniecības, akvakultūras, zvejniecības un mežsaimniecības atlikumi, ir jāatbilst tikai Direktīvas (ES) 2018/2001 29. panta 10. punktā noteiktajiem kritērijiem. Šo daļu piemēro arī atkritumiem un atlikumiem, ko vispirms pārstrādā produktā, kuru pēc tam pārstrādā biodegvielās, bioloģiskajos šķidrajos kurināmajos un biomasas kurināmajos/degvielās.

    Uz elektroenerģiju un siltumapgādei un aukstumapgādei izmantojamo enerģiju, kas ražota no cietajiem sadzīves atkritumiem, Direktīvas (ES) 2018/2001 29. panta 10. punktā noteiktie kritēriji neattiecas.

    Kritērijus, kas noteikti Direktīvas (ES) 2018/2001 29. panta 2.–7. un 10. punktā, piemēro neatkarīgi no biomasas ģeogrāfiskās izcelsmes.

    Direktīvas (ES) 2018/2001 29. panta 10. punktu piemēro iekārtai, kas definēta Direktīvas 2003/87/EK 3. panta e) punktā.

    Atbilstību kritērijiem, kas noteikti Direktīvas (ES) 2018/2001 29. panta 2.–7. un 10. punktā, novērtē saskaņā ar minētās direktīvas 30. pantu un 31. panta 1. punktu.

    Ja sadedzinātā biomasa šim punktam neatbilst, tās oglekļa saturu uzskata par fosilo oglekli.”;

    7)

    regulas 39. pantu groza šādi:

    a)

    panta 3. punktu aizstāj ar šādu:

    “3.   Atkāpjoties no 1. un 2. punkta un 30. panta, operators 2. punktā paredzētās analīzes vai aplēses metodes neizmanto, lai noteiktu tādas dabasgāzes biomasas frakciju, kas nāk no gāzes tīkla, kurā ielaiž biogāzi.

    To, vai konkrēts gāzes tīkla dabasgāzes daudzums ir biogāze, operators var noteikt, izmantojot 4. punktā izklāstīto metodiku.”;

    b)

    pantam pievieno šādu 4. punktu:

    “4.   Operators biomasas frakciju var noteikt, izmantojot ekvivalenta enerģijas satura biogāzes iegādes reģistrācijas ierakstus, ar nosacījumu, ka operators kompetentajai iestādei nodrošina pietiekamus pierādījumus par to, ka:

    a)

    viens un tas pats biogāzes daudzums netiek uzskaitīts divkārši un, konkrētāk, neviens cits neapgalvo, ka izmantotu iegādāto biogāzes daudzumu, arī ar izcelsmes apliecinājumu, kas definēts Direktīvas (ES) 2018/2001 2. panta 12) punktā;

    b)

    operators un biogāzes ražotājs ir pieslēgti vienam un tam pašam gāzes tīklam.

    Lai pierādītu atbilstību šim punktam, operators var izmantot datus, kas reģistrēti vienas vai vairāku dalībvalstu izveidotā datubāzē, kura ļauj izsekot biogāzes pārvadei.”;

    8)

    regulas 43. panta 4. punktam pievieno šādu daļu:

    “Šā punkta vajadzībām piemēro 38. panta 5. punktu.”;

    9)

    regulas 47. panta 2. punktam pievieno šādu daļu:

    “Šā punkta vajadzībām piemēro 38. panta 5. punktu.”;

    10)

    regulas 54. pantu aizstāj ar šādu:

    54. pants

    Īpaši noteikumi attiecībā uz biodegvielām

    1.   Attiecībā uz jaukta sastāva degvielām gaisakuģa operators var vai nu pieņemt, ka biodegvielas nav, un piemērot standarta fosilo frakciju 100 % apmērā, vai noteikt biodegvielas frakciju saskaņā ar 2. vai 3. punktu.

    2.   Ja biodegvielas ir fiziski sajauktas ar fosilajām degvielām un gaisakuģim piegādātas fiziski identificējamās partijās, gaisakuģa operators var saskaņā ar 32.–35. pantu, balstoties uz relevantu standartu un analītiskajām metodēm, kas norādītas minētajos pantos, un ar noteikumu, ka kompetentā iestāde minētā standarta un minēto analītisko metožu izmantošanu ir apstiprinājusi, veikt analīzes, lai noteiktu biomasas frakciju. Ja gaisakuģa operators kompetentajai iestādei iesniedz pierādījumus, ka šādas analīzes radītu nesamērīgas izmaksas vai tehniski nav iespējamas, gaisakuģa operators biodegvielas satura aplēsi var balstīt uz iegādāto fosilo degvielu un biodegvielu masas bilanci.

    3.   Ja iegādātās biodegvielas partijas netiek fiziski piegādātas konkrētam gaisakuģim, gaisakuģa operators izmantotās degvielas biomasas frakcijas noteikšanai analīzes neizmanto.

    Gaisakuģa operators var biomasas frakciju noteikt, izmantojot tādas biodegvielas iegādes reģistrācijas ierakstus, kurai ir līdzvērtīgs enerģijas saturs, ar noteikumu, ka gaisakuģa operators kompetentajai iestādei sniedz pietiekamus pierādījumus, viens un tas pats biogāzes daudzums netiek uzskaitīts divkārši un, konkrētāk, neviens cits neapgalvo, ka izmantotu iegādāto biogāzes daudzumu.

    Lai pierādītu atbilstību otrajā daļā minētajām prasībām, operators var izmantot datus, kas reģistrēti Savienības datubāzē, kura izveidota saskaņā ar Direktīvas (ES) 2018/2001 28. panta 2. punktu.

    4.   Biodegvielas emisijas faktors ir vienāds ar nulli.

    Šā punkta vajadzībām biodegvielas sadedzināšanai, ko veic gaisakuģu operatori, piemēro 38. panta 5. punktu.”;

    11)

    regulas 72. panta 1. punkta pirmo daļu aizstāj ar šādu:

    Siltumnīcefekta gāzu CO2, N2O un PFC kopējās gada emisijas ziņo atsevišķi, tās izsakot noapaļotās CO2 vai CO2(e) tonnās. Iekārtas kopējās gada emisijas aprēķina kā noapaļoto CO2, N2O un PFC vērtību summu.”;

    12)

    regulas I un X pielikumu groza saskaņā ar šīs regulas I pielikumu;

    13)

    regulas II, IV un VI pielikumu groza saskaņā ar šīs regulas II pielikumu.

    2. pants

    Labojums Īstenošanas regulā (ES) 2018/2066

    Īstenošanas regulas (ES) 2018/2066 IV pielikuma 8. sadaļas B apakšsadaļā daļu “Aprēķina B metode – pārsprieguma metode” labo šādi:

    1)

    formulu “C2F6 emisijas [t] = CF4 emisijas × FCF2F6” aizstāj ar formulu “C2F6 emisijas [t] = CF4 emisijas × FC2F6”;

    2)

    definīciju “FCF2F6 = C2F6 (t C2F6/t CF4) masas frakcija” aizstāj ar definīciju “FC2F6 = C2F6 (t C2F6/t CF4) masas frakcija”.

    3. pants

    Stāšanās spēkā un piemērošana

    Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

    Regulas 1. pantu piemēro no 2021. gada 1. janvāra.

    Savukārt 1. panta 1), 4)–10) un 12) punktu piemēro no 2022. gada 1. janvāra.

    Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

    Briselē, 2020. gada 14. decembrī

    Komisijas vārdā –

    priekšsēdētāja

    Ursula VON DER LEYEN


    (1)  OV L 275, 25.10.2003., 32. lpp.

    (2)  Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2018/2066 (2018. gada 19. decembris) par siltumnīcefekta gāzu emisiju monitoringu un ziņošanu saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2003/87/EK un ar ko groza Komisijas Regulu (ES) Nr. 601/2012 (OV L 334, 31.12.2018., 1. lpp.).

    (3)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2009/28/EK (2009. gada 23. aprīlis) par atjaunojamo energoresursu izmantošanas veicināšanu un ar ko groza un sekojoši atceļ Direktīvas 2001/77/EK un 2003/30/EK (OV L 140, 5.6.2009., 16. lpp.).

    (4)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2018/2001 (2018. gada 11. decembris) par no atjaunojamajiem energoresursiem iegūtas enerģijas izmantošanas veicināšanu (OV L 328, 21.12.2018., 82. lpp.).

    (5)  Komisijas Deleģētā regula (ES) 2019/331 (2018. gada 19. decembris), ar ko nosaka Savienības mēroga pārejas noteikumus saskaņotai bezmaksas emisijas kvotu iedalei saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2003/87/EK 10.a pantu (OV L 59, 27.2.2019., 8. lpp.).

    (6)  Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2019/1842 (2019. gada 31. oktobris), ar ko nosaka noteikumus Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2003/87/EK piemērošanai attiecībā uz sīkāku kārtību, kā izdarāmi bezmaksas emisijas kvotu iedales pielāgojumi sakarā ar darbības līmeņa izmaiņām (OV L 282, 4.11.2019., 20. lpp.).

    (7)  Sleja “GWP, 100 gadu” 8.A papildinājuma 8.A.1. tabulā ziņojumā Climate Change 2013: The Physical Science Basis (“Klimata pārmaiņas 2013: zinātniskais pamatojums”), I darba grupas ieguldījums Klimata pārmaiņu starpvaldību padomes piektajā novērtējuma ziņojumā”, 731. lpp.; pieejams https://www.ipcc.ch/assessment-report/ar5/.


    I PIELIKUMS

    Īstenošanas regulas (ES) 2018/2066 I un X pielikumu groza šādi:

    1)

    regulas I pielikumu groza šādi:

    a)

    pielikuma 1. sadaļā pievieno šādu 8. un 9. punktu:

    “(8)

    Attiecīgā gadījumā tās procedūras apraksts, ar kuru novērtē, vai biomasas avota plūsmas atbilst 38. panta 5. punktam.

    (9)

    Attiecīgā gadījumā tās procedūras apraksts, ar kuru biogāzes daudzumus saskaņā ar 39. panta 4. punktu nosaka pēc iegādes reģistrācijas ierakstiem.”;

    b)

    pielikuma 2. sadaļas 2. punktam pievieno šādu f) un g) apakšpunktu:

    “f)

    attiecīgā gadījumā tās procedūras apraksts, ar kuru novērtē, vai biodegvielas atbilst 38. panta 5. punktam;

    g)

    attiecīgā gadījumā tās procedūras apraksts, ar kuru biodegvielas daudzumus saskaņā ar 54. panta 3. punktu nosaka pēc iegādes reģistrācijas ierakstiem.”;

    2)

    regulas X pielikumu groza šādi:

    a)

    pielikuma 1. sadaļas 6. punkta a) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

    “a)

    kopējās emisijas, kas izteiktas t CO2(e), ieskaitot CO2 no biomasas avota plūsmām, kas neatbilst 38. panta 5. punktam;”;

    b)

    pielikuma 1. sadaļas 8. punkta d) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

    “d)

    sadedzināto biomasas kurināmo/degvielu un bioloģisko šķidro kurināmo emisijas, daudzumi un enerģijas saturs t un TJ un informācija par to, vai šie biomasas kurināmie/degvielas un bioloģiskie šķidrie kurināmie atbilst 38. panta 5. punktam.”;

    c)

    pielikuma 2. sadaļu groza šādi:

    1)

    sadaļas 9. punktu aizstāj ar šādu:

    “(9)

    Kopējās CO2 emisijas, kas izteiktas CO2 tonnās un dezagregētas pēc izlidošanas un ielidošanas dalībvalsts, ieskaitot CO2 emisijas no biodegvielām, kas neatbilst 38. panta 5. punktam.”;

    2)

    sadaļas 12. punktu aizstāj ar šādu:

    “(12)

    Ārpusbilances pozīcijas:

    a)

    pārskata gadā izmantoto biodegvielu daudzums (tonnās vai m3) uzskaitījumā pa degvielas veidiem kopā ar norādi, vai biodegvielas atbilst 38. panta 5. punktam;

    b)

    biodegvielu un alternatīvu degvielu zemākā siltumspēja.”


    II PIELIKUMS

    Īstenošanas regulas (ES) 2018/2066 II, IV un VI pielikumu groza šādi:

    1)

    regulas II pielikumu groza šādi:

    a)

    pielikuma 2. sadaļas pirmās daļas otro teikumu aizstāj ar šādu:

    “Ja kurināmo vai degošus materiālus, kas rada CO2 emisijas, izmanto par procesa ielaides materiāliem, piemēro šā pielikuma 4. sadaļu.”;

    b)

    pielikuma 4. sadaļu aizstāj ar šādu:

    “4.   PAKĀPJU DEFINĒJUMS CO2 PROCESA EMISIJU APRĒĶINA KOEFICIENTIEM

    Visām CO2 procesa emisijām, it sevišķi emisijām no karbonātu sadalīšanās un no procesa materiāliem, kas satur oglekli, kurš nav karbonātu formā, ieskaitot urīnvielu, koksu un grafītu, ja tās monitorē, izmantojot standarta metodiku saskaņā ar 24. panta 2. punktu, piemēro pakāpes, kas šajā sadaļā noteiktas piemērojamajiem aprēķina koeficientiem.

    Tādu jaukta sastāva materiālu gadījumā, kuri satur oglekli gan neorganiskā, gan organiskā formā, operators var izvēlēties vai nu

    jauktā sastāva materiālam noteikt kopējo provizorisko emisijas faktoru, analizējot kopējo oglekļa saturu un izmantojot pārrēķina koeficientu un attiecīgā gadījumā biomasas frakciju un zemāko siltumspēju, kas saistīta ar šo kopējo oglekļa saturu, vai

    organisko un neorganisko saturu noteikt atsevišķi un uzskatīt par divām atsevišķām avota plūsmām.

    Attiecībā uz emisijām no karbonātu sadalīšanās operators katrai avota plūsmai var izvēlēties vienu no šīm metodēm:

    a)

    A metode (pēc ielaides) – emisijas faktors, pārrēķina koeficients un darbības dati, kas saistīti ar procesa ielaides materiāla daudzumu;

    b)

    B metode (pēc izlaides) – emisijas faktors, pārrēķina koeficients un darbības dati, kas saistīti ar procesa izlaides daudzumu.

    Citām CO2 procesa emisijām operators piemēro tikai A metodi.

    4.1.   Emisijas faktoram piemērojamās pakāpes pēc A metodes

    1. pakāpe. Operators piemēro vienu no šiem:

    a)

    standarta koeficienti, kas uzskaitīti VI pielikuma 2. sadaļas 2. tabulā karbonātu sadalīšanās gadījumā vai 1., 4. vai 5. tabulā citiem procesa materiāliem;

    b)

    citas konstantas vērtības saskaņā ar 31. panta 1. punkta e) apakšpunktu, ja VI pielikumā piemērojamas vērtības nav.

    2. pakāpe. Operators piemēro valstij specifisko emisijas faktoru saskaņā ar 31. panta 1. punkta b) vai c) apakšpunktu vai vērtības saskaņā ar 31. panta 1. punkta d) apakšpunktu.

    3. pakāpe. Operators nosaka emisijas faktoru saskaņā ar 32.–35. pantu. Attiecīgā gadījumā, lai sastāva datus pārrēķinātu emisijas faktoros, izmanto stehiometriskās attiecības, kas norādītas VI pielikuma 2. sadaļā.

    4.2.   Pārrēķina koeficientam piemērojamās pakāpes pēc A metodes

    1. pakāpe. Izmanto pārrēķina koeficientu, kura vērtība ir 1.

    2. pakāpe. Karbonātus un citu oglekli, kas procesu atstāj, novērtē ar pārrēķina koeficientu, kura vērtība ir robežās no 0 līdz 1. Operators var pieņemt, ka viens vai vairāki ielaides materiāli pārveidojušies pilnīgi, un nepārveidojušos materiālus vai citu oglekli attiecināt uz pārējo ielaidi. Produktu relevanto ķīmisko parametru papildu noteikšanu veic saskaņā ar 32.–35. pantu.

    4.3.   Emisijas faktoram piemērojamās pakāpes pēc B metodes

    1. pakāpe. Operators piemēro vienu no šiem:

    a)

    standarta faktori, kas norādīti VI pielikuma 2. sadaļas 3. tabulā;

    b)

    citas konstantas vērtības saskaņā ar 31. panta 1. punkta e) apakšpunktu, ja VI pielikumā piemērojamas vērtības nav.

    2. pakāpe. Operators piemēro valstij specifisko emisijas faktoru saskaņā ar 31. panta 1. punkta b) vai c) apakšpunktu vai vērtības saskaņā ar 31. panta 1. punkta d) apakšpunktu.

    3. pakāpe. Operators nosaka emisijas faktoru saskaņā ar 32.–35. pantu. Lai sastāva datus pārrēķinātu emisijas faktoros, izmanto stehiometriskās attiecības, kas minētas VI pielikuma 2. sadaļas 3. tabulā, pieņemot, ka visi relevantie metālu oksīdi ir iegūti no attiecīgajiem karbonātiem. Šim mērķim operators ņem vērā vismaz CaO un MgO un kompetentajai sniedz iestādei pierādījumus par to, kādi vēl metālu oksīdi ir saistīti ar karbonātiem izejmateriālos.

    4.4.   Pārrēķina koeficientam piemērojamās pakāpes pēc B metodes

    1. pakāpe. Izmanto pārrēķina koeficientu, kura vērtība ir 1.

    2. pakāpe. Relevanto metālu nekarbonātu savienojumu daudzumu izejmateriālos, arī sekundāro putekļu, vieglo pelnu vai citu jau kalcinēto materiālu daudzumu, novērtē, izmantojot pārrēķina koeficientus, kuru vērtība ir robežās no 0 līdz 1, kur vērtība 1 atbilst izejmateriālu karbonātu pilnīgai pārvēršanai par oksīdiem. Procesa ielaides relevanto ķīmisko parametru papildu noteikšanu veic saskaņā ar 32.–35. pantu.

    4.5.   Zemākajai siltumspējai piemērojamās pakāpes

    Attiecīgā gadījumā operators nosaka procesa materiāla zemāko siltumspēju, izmantojot šā pielikuma 2.2. sadaļā noteiktās pakāpes. Zemāko siltumspēju uzskata par nerelevantu de minimis avota plūsmām vai tad, ja materiāls pats par sevi nedeg, ja vien tam nepievieno citu kurināmo. Šaubu gadījumā operators jautājumā, vai zemākā siltumspēja ir jāmonitorē un jāziņo, lūdz kompetentās iestādes apstiprinājumu.

    4.6.   Biomasas frakcijai piemērojamās pakāpes

    Attiecīgā gadījumā operators nosaka procesa materiālā ietvertā oglekļa biomasas frakciju, izmantojot šā pielikuma 2.4. sadaļā noteiktās pakāpes.”;

    c)

    pielikuma 5. sadaļu svītro;

    2)

    regulas IV pielikumu groza šādi:

    a)

    pielikuma 1. sadaļas C.2. apakšsadaļas pirmo daļu aizstāj ar šādu:

    “Atkāpjoties no II pielikuma 4. sadaļas, procesa CO2 emisijas no urīnvielas izmantošanas dūmgāzes plūsmas skrubēšanai aprēķina saskaņā ar 24. panta 2. punktu, piemērojot tālāk minētās pakāpes.”;

    b)

    pielikuma 4. sadaļas B apakšsadaļu aizstāj ar šādu:

    “B.   Īpaši monitoringa noteikumi

    Lai monitorētu emisijas no metālu rūdu apdedzināšanas, aglomerēšanas vai granulēšanas, operators var izvēlēties izmantot masas bilanci saskaņā ar 25. pantu un II pielikuma 3. sadaļu vai standarta metodiku saskaņā ar 24. pantu un II pielikuma 2. un 4. sadaļu.”;

    c)

    pielikuma 9. sadaļu groza šādi:

    1)

    sadaļas A apakšsadaļu aizstāj ar šādu:

    “A.   Tvērums

    Operators iekļauj vismaz šādus potenciālus CO2 emisiju avotus: izejmateriālu sastāvā esošā kaļķakmens kalcinēšana, apdedzināšanas krāšņu konvencionālais fosilais kurināmais, apdedzināšanas krāšņu alternatīvais fosilais kurināmais un izejmateriāli, apdedzināšanas krāšņu biomasas kurināmie (biomasas atkritumi), kurināmais, kas nav apdedzināšanas krāšņu kurināmais, kaļķakmens un slānekļu nekarbonātu oglekļa saturs un atlikumgāzu skrubēšanai izmantotie izejmateriāli.”;

    2)

    sadaļas B apakšsadaļas otro daļu aizstāj ar šādu:

    “CO2 emisijas, kas saistītas ar putekļiem, kuri no procesa aizvākti, un ar nekarbonātu oglekli izejmateriālos, pieskaita saskaņā ar šīs sadaļas C un D apakšsadaļu.”;

    3)

    sadaļas D apakšsadaļas otro un trešo daļu aizstāj ar šādu:

    “Atkāpjoties no II pielikuma 4. sadaļas prasībām, emisijas faktoram piemēro šādas pakāpju definīcijas.

    1. pakāpe. Nekarbonātu oglekļa saturu relevantajā izejmateriālā aplēš, izmantojot nozares paraugprakses vadlīnijas.

    2. pakāpe. Nekarbonātu oglekļa saturu relevantajā izejmateriālā nosaka vismaz vienreiz gadā saskaņā ar 32.–35. panta noteikumiem.

    Atkāpjoties no II pielikuma 4. sadaļas prasībām, pārrēķina koeficientam piemēro šādas pakāpju definīcijas.

    1. pakāpe. Piemēro pārrēķina koeficientu, kura vērtība ir 1.

    2. pakāpe. Pārrēķina koeficientu aprēķina, balstoties uz nozares paraugpraksi.”;

    d)

    pielikuma 10. sadaļu groza šādi:

    1)

    sadaļas B apakšsadaļas pirmo daļu aizstāj ar šādu:

    “Emisijas no sadegšanas monitorē saskaņā ar šā pielikuma 1. sadaļu. Procesa emisijas no izejmateriāliem monitorē saskaņā ar II pielikuma 4. sadaļu. Vienmēr ņem vērā kalcija un magnija karbonātus. Citus karbonātus un nekarbonātu oglekli izejmateriālos ņem vērā tad, ja tie ir relevanti emisiju aprēķinam.”;

    2)

    pievieno šādu C apakšsadaļu:

    “C.   Emisijas no nekarbonātu oglekļa izejmateriālos

    Operators nosaka emisijas no nekarbonātu oglekļa, vismaz no kaļķakmens, slānekļa vai alternatīviem izejmateriāliem, ko izmanto krāsnī, saskaņā ar 24. panta 2. punktu.

    Atkāpjoties no II pielikuma 4. sadaļas prasībām, emisijas faktoram piemēro šādas pakāpju definīcijas.

    1. pakāpe. Nekarbonātu oglekļa saturu relevantajā izejmateriālā aplēš, izmantojot nozares paraugprakses vadlīnijas.

    2. pakāpe. Nekarbonātu oglekļa saturu relevantajā izejmateriālā nosaka vismaz vienreiz gadā saskaņā ar 32.–35. panta noteikumiem.

    Atkāpjoties no II pielikuma 4. sadaļas prasībām, pārrēķina koeficientam piemēro šādas pakāpju definīcijas.

    1. pakāpe. Piemēro pārrēķina koeficientu, kura vērtība ir 1.

    2. pakāpe. Pārrēķina koeficientu aprēķina, balstoties uz nozares paraugpraksi.”;

    e)

    pielikuma 11. sadaļas B apakšsadaļas pirmo daļu aizstāj ar šādu:

    “Emisijas no sadegšanas, arī dūmgāzu skrubēšanas, monitorē saskaņā ar šā pielikuma 1. sadaļu. Procesa emisijas no izejmateriāliem monitorē saskaņā ar II pielikuma 4. sadaļu. Karbonāti, ko ņem vērā, ietver vismaz CaCO3, MgCO3, Na2CO3, NaHCO3, BaCO3, Li2CO3, K2CO3 un SrCO3. Izmanto tikai A metodi. Emisijas no citiem procesa materiāliem, arī koksa, grafīta un akmeņogļu putekļiem, monitorē saskaņā ar II pielikuma 4. sadaļu.”;

    f)

    pielikuma 12. sadaļu groza šādi:

    1)

    sadaļas A apakšsadaļu aizstāj ar šādu:

    “A.   Tvērums

    Operators iekļauj vismaz šādus potenciālus CO2 emisiju avotus: apdedzināšanas krāšņu kurināmie, izejmateriālu sastāvā esošā kaļķakmens/dolomīta un citu karbonātu kalcinēšana, kaļķakmens un citi karbonāti gaisa piesārņotāju mazināšanai un citi dūmgāzu attīrīšanas paņēmieni, fosilās/biomasas piedevas porainības veicināšanai, arī polistirols, atlikumi no papīra ražošanas vai zāģskaidas, nekarbonātu oglekļa saturs mālos un citos izejmateriālos.”;

    2)

    sadaļas B apakšsadaļas pirmo daļu aizstāj ar šādu:

    “Emisijas no sadegšanas, arī dūmgāzu skrubēšanas, monitorē saskaņā ar šā pielikuma 1. sadaļu. Procesa emisijas no maltu izejmateriālu maisījuma sastāvdaļām un piedevām monitorē saskaņā ar II pielikuma 4. sadaļu. Attiecībā uz keramikas izstrādājumiem no attīrītiem vai sintētiskiem māliem operators var izmantot A metodi vai B metodi. Attiecībā uz keramikas izstrādājumiem no neapstrādātiem māliem un gadījumiem, kad lieto mālus vai piedevas ar būtisku nekarbonātu oglekļa saturu, operators izmanto A metodi. Vienmēr ņem vērā kalcija karbonātus. Citus karbonātus un nekarbonātu oglekli izejmateriālos ņem vērā tad, ja tie ir relevanti emisiju aprēķinam.”;

    3)

    regulas VI pielikuma 6. tabulu aizstāj ar šādu:

    6. tabula

    Globālās sasilšanas potenciāli

    Gāze

    Globālās sasilšanas potenciāls

    N2O

    265 t CO2(e)/t N2O

    CF4

    6 630 t CO2(e)/t CF4

    C2F6

    11 100 t CO2(e)/t C2F6


    Top