(1)

Ņemot vērā tālāko reģionu struktūras sociālos un ekonomiskos ierobežojumus, tai skaitā to nošķirtību, atrašanos uz salām, mazo teritoriju, sarežģīto reljefu un ekonomisko atkarību no dažām precēm, Padomei, ievērojot Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 349. pantu, ir jāpieņem īpaši pasākumi, kuru mērķis it īpaši ir izstrādāt nosacījumus Līgumu, tostarp kopējās politikas, piemērošanai minētajiem reģioniem.

(2)

Tāpēc būtu jāpieņem īpaši pasākumi, lai izstrādātu nosacījumus LESD piemērošanai minētajos reģionos. Šādiem pasākumiem ir jāņem vērā minēto reģionu īpatnības un grūtības, neietekmējot Savienības tiesiskā regulējuma integritāti un saskaņu, tostarp iekšējo tirgu un kopējo politiku.

(3)

Kanāriju salu ekonomiskā atkarība no pakalpojumu nozares un it īpaši tūrisma, ko atspoguļo ar šo nozari saistītā reģiona IKP daļa, rada ievērojamus ierobežojumus. Šai nozarei Kanāriju salu ekonomikā ir ievērojami lielāka nozīme nekā ražošanas nozarei.

(4)

Arhipelāgam raksturīgā kombinācija – nošķirtība un atrašanās uz salām – kavē personu brīvu pārvietošanos, preču un pakalpojumu brīvu apriti, un tas ir otrais lielākais ierobežojums, ar ko Kanāriju salas saskaras. Salu ģeogrāfiskais izvietojums palielina to atkarību no gaisa transporta un jūras transporta. Transports uz šīm tālajām un nošķirtajām salām, no tām un to iekšienē vēl vairāk palielina vietējo ražošanas nozaru ražošanas izmaksas. Ražošanas izmaksas ir augstākas, jo minētie transporta veidi ir mazāk efektīvi un dārgāki nekā autotransports vai dzelzceļš.

(5)

Šādas nošķirtības papildu sekas ir lielākas ražošanas izmaksas, kas rodas saistībā ar salu atkarību no importētajām izejvielām un enerģijas, nepieciešamība veidot krājumus un grūtībām, kuras ietekmē ražošanas iekārtu piegādi.

(6)

Mazais tirgus, zemais eksporta līmenis, arhipelāga ģeogrāfiskā sadrumstalotība un nepieciešamība nodrošināt daudzveidīgas, mazas ražošanas līnijas, lai apmierinātu maza tirgus vajadzības, ierobežo iespējas gūt apjomradītus ietaupījumus.

(7)

Daudzos gadījumos Kanāriju salās ir sarežģītāk vai dārgāk saņemt specializētus pakalpojumus un tehniska rakstura pakalpojumus, organizēt vadītāju un tehniskā personāla apmācību vai noslēgt apakšlīgumus vai veicināt uzņēmumu paplašināšanos ārpus reģiona tirgus. Ierobežotie izplatīšanas veidi turklāt izraisa pārmērīgu preču uzkrāšanos.

(8)

Kas attiecas uz vidi, rūpniecisko atkritumu apglabāšana un toksisko atkritumu apstrāde sadārdzina vides aizsardzības izmaksas. Minētās izmaksas ir augstākas, jo pārstrādes rūpnīcas ir tikai konkrētām precēm, un atkritumi jātransportē un jāapstrādā ārpus Kanāriju salām.

(9)

Nodoklis, kas pazīstams kā Arbitrio sobre las Importaciones y Entregas de Mercancías en las Islas Canarias (“AIEM nodoklis”) ir nodoklis, kas paredzēts Kanāriju salu rūpnieciskās ražošanas nozaru neatkarīgai attīstībai un Kanāriju salu ekonomikas dažādošanai.

(10)

Ar Padomes Lēmumu 2002/546/EK (2), kas pieņemts, ievērojot EK Līguma 299. pantu, Spānijai sākotnēji atļāva līdz 2011. gada 31. decembrim dažām precēm, kuras ražo Kanāriju salās, piemērot atbrīvojumus no AIEM nodokļa, vai tā samazinājumus. Minētā lēmuma pielikumā ir sniegts saraksts ar precēm, kurām varētu piemērot atbrīvojumus no nodokļa vai tā samazinājumus. Vietējā ražojuma un pārējām precēm piemērojamā nodokļa likmes starpībai atkarībā no preču veida nevajadzētu pārsniegt attiecīgi 5, 15 vai 25 procentpunktus.

(11)

Padomes Lēmums Nr. 895/2011/ES (3) grozīja Lēmumu 2002/546/EK, pagarinot tā piemērošanas termiņu līdz 2013. gada 31. decembrim.

(12)

Padomes Lēmums Nr. 1413/2013/ES (4) atkal grozīja Lēmumu 2002/546/EK, pagarinot tā piemērošanas termiņu līdz 2014. gada 30. jūnijam.

(13)

Padomes Lēmums Nr. 377/2014/ES (5) atļāva Spānijai līdz 2020. gada 31. decembrim piemērot atbrīvojumus no AIEM nodokļa vai tā samazinājumus dažām precēm, kuras ražo Kanāriju salās. Minētā lēmuma pielikumā ir sniegts to preču saraksts, kurām var piemērot nodokļa atbrīvojumus vai samazinājumus.

(14)

Rūpīga situācijas izpēte liecina, ka nepieciešams apmierināt Spānijas lūgumu atjaunot atļauju.

(15)

Maksimālajai diferencētajai likmei, ko var piemērot attiecīgajām rūpniecības precēm, nebūtu jāpārsniedz 15 %. Saskaņā ar subsidiaritātes principu, Spānijas iestādēm vajadzētu būt iespējai lemt par atbilstošiem katrai precei piemērojamajiem procentpunktiem. Atļautā nodokļu likmes starpība nedrīkstētu pārsniegt pamatotās papildu izmaksas. Tomēr šī fiskālā priekšrocība, izņemot pienācīgi pamatotus gadījumus, būtu jāpiemēro, nepārsniedzot 150 miljonus EUR gadā.

(16)

Saskaņā ar subsidiaritātes principu un lai nodrošinātu elastību, būtu jāatļauj Spānijas iestādēm grozīt preču sarakstu un tām atļauto nodokļa likmes starpību, lai atspoguļotu to papildu izmaksu faktisko līmeni, kas rodas, ražojot šādas preces Kanāriju salās. Šajā sakarībā Spānijas iestādēm vajadzētu būt iespējai piemērot zemākas diferencētās likmes un vajadzības gadījumā noteikt minimālu nodokli konkrētām precēm, ja vien visi grozījumi atbilst LESD 349. pantā noteiktajiem mērķiem. Visu preču saraksta grozījumu pamatā jābūt šādiem atbilstības kritērijiem: pastāv vietējā ražošana un tās daļa vietējā tirgū ir vismaz 5 %; pastāv ievērojama apmēra preču imports (tostarp no kontinentālās Spānijas un citām dalībvalstīm), kas varētu apdraudēt vietējās ražošanas saglabāšanu, un tā daļa vietējā tirgū ir vismaz 10 %; un pastāv papildu izmaksas, kas sadārdzina vietējās ražošanas pašizmaksu salīdzinājumā ar citur ražotām precēm, tādējādi apdraudot vietējā ražojuma preču konkurētspēju.

(17)

Spānijas iestādēm vajadzētu būt tiesībām atkāpties no tirgus daļas robežvērtībām pienācīgi pamatotos apstākļos, kas ietver: darbietilpīgu ražošanu; ražošanu, kas citos veidos ir stratēģiski nozīmīga vietējai attīstībai; ražošanu, kas pakļauta periodiskām svārstībām; ražošanu, kas atrodas apgabalos, kur tai pastāv īpaši nelabvēlīgi apstākļi; un veselības krīžu risināšanā nepieciešamu medicīnisko izstrādājumu un individuālo aizsardzības līdzekļu ražošanu. Spānijas iestādēm vajadzētu būt iespējai grozīt preču sarakstu un tām atļauto nodokļu likmes starpību, ja grozījumi atbilst LESD 349. pantā noteiktajiem mērķiem.

(18)

Mērķi – veicināt Kanāriju salu sociālekonomisko attīstību – valsts līmenī atspoguļo AIEM nodokļa mērķis un tā radīto ieņēmumu sadale. AIEM nodokļa radīto ieņēmumu iekļaušana Kanāriju salu ekonomikas un nodokļu sistēmas resursos un minēto ieņēmumu izmantošana ekonomiskās un sociālās attīstības stratēģijai, kas ietver vietējās saimnieciskās darbības atbalstīšanu, ir juridiski saistoši pienākumi.

(19)

Atbrīvojumi no AIEM nodokļa vai tā samazinājumi būtu jāpiemēro septiņus gadus. Lai Komisija varētu novērtēt, vai joprojām tiek izpildīti nosacījumi, kas pamato atļaujas piešķiršanu, Spānijas iestādēm līdz 2025. gada 30. septembrim būtu jāiesniedz Komisijai uzraudzības ziņojums.

(20)

Šis lēmums neskar iespējamo LESD 107. un 108. panta piemērošanu,