6.6.2018   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 140/35

(1)

Komisijas Regulas (ES) Nr. 10/2011 (2) I pielikums nosaka Savienības atļauto vielu sarakstu, kuras var izmantot tādu plastmasas materiālu un izstrādājumu ražošanā, kas paredzēti saskarei ar pārtiku.

(2)

Kopš pēdējo grozījumu izdarīšanas Regulā (ES) Nr. 10/2011 Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestāde (“Iestāde”) ir publicējusi turpmākus zinātniskos atzinumus par konkrētām vielām, kuras drīkst izmantot materiālos, kas ir saskarē ar pārtiku (MSP), kā arī par iepriekš atļauto vielu pieļaujamo izmantošanu. Lai nodrošinātu, ka Regula (ES) Nr. 10/2011 atspoguļo Iestādes jaunākos secinājumus, šī regula būtu jāgroza.

(3)

Iestāde ir pieņēmusi atzinumus, kuros atkārtoti izvērtēts pārtikas piesārņojums ar perhlorātu un cilvēku uzturekspozīcija perhlorātam (3) (4). Viela perhlorskābes sāļi (perhlorāts) (MSP Nr. 822) ir iekļauta Regulas (ES) Nr. 10/2011 I pielikuma 1. tabulā kā piedeva vai polimerizācijas palīgviela. Šīs vielas īpatnējā migrācijas robeža (SML) ir 0,05 mg/kg, kas noteikta, pamatojoties uz vispārēju pieņēmumu par uzturekspozīciju no materiāliem, kas ir saskarē ar pārtiku, proti, ka cilvēks, kura ķermeņa svars ir 60 kg, katru dienu patērē 1 kg pārtikas. Atkārtotos perhlorāta izvērtējumos Iestāde noteica, ka pieļaujamā diennakts deva (TDI) ir 0,3 μg/kg ķermeņa svara, un atzīmēja, ka gados jaunu iedzīvotāju grupu īslaicīgā un ilgstošā eksponētība perhlorātam no visiem pārtikas avotiem pārsniedz TDI, savukārt pieaugušo iedzīvotāju īslaicīgā un ilgstošā eksponētība ir TDI līmenī. Lai to ņemtu vērā, SML būtu jāaprēķina, par pamatu ņemot TDI, un būtu jāpiemēro klasiskais sadales koeficients 10 % no tāda materiāla, kas ir saskarē ar pārtiku, pieļaujamās diennakts devas. Līdz ar to, lai perhlorāta migrācija no plastmasas MSP neapdraudētu cilvēka veselību, perhlorāta SML būtu jāsamazina no 0,05 mg/kg līdz 0,002 mg/kg.

(4)

Iestāde pieņēma labvēlīgu zinātnisko atzinumu (5) par vielas jaukti fosforskābes 2,4-bis(1,1-dimetilpropil)feniltriesteri un 4-(1,1-dimetilpropil)feniltriesteri (MSP viela Nr. 974 un CAS Nr. 939402-02-5) izmantošanu. Šī viela ir atļauta ar migrācijas robežu 5 mg/kg pārtikas. Pamatojoties uz jauniem zinātniskajiem pierādījumiem, Iestāde secināja, ka, ja šīs vielas īpatnējo migrācijas robežu palielina no 5 līdz 10 mg/kg pārtikas, toties pārējie ierobežojumi ir ievēroti, tad tā bažas par kaitīgumu patērētājam nerada. Tāpēc šīs vielas migrācijas robeža būtu jāpalielina no 5 līdz 10 mg/kg, saglabājot pārējos ierobežojumus.

(5)

Iestāde pieņēma labvēlīgu zinātnisko atzinumu (6) par vielas 1,2,3,4-tetrahidronaftalīn-2,6-dikarboksilskābes dimetilesteris (MSP viela Nr. 1066 un CAS Nr. 23985-75-3) izmantošanu. Iestāde secināja, ka šī viela nerada bažas par kaitīgumu patērētājam, ja to izmanto par komonomēru poliestera slāņa ražošanai, no kura paredzēts veidot iekšējo slāni plastmasas daudzslāņu materiālā, kam paredzēta saskare ar pārtiku, kurai izmantojami Regulas (ES) Nr. 10/2011 III pielikuma 2. tabulā norādītie pārtikas aizstājēji A, B, C un/vai D1. Šīs vielas un tās dimēru (ciklisko un ar atvērtu ķēdi) summas migrācijai nevajadzētu pārsniegt 0,05 mg/kg pārtikas. Tāpēc šis monomērs būtu jāiekļauj Savienības atļauto vielu sarakstā, nosakot, ka jāievēro šīs specifikācijas.

(6)

Iestāde pieņēma labvēlīgu zinātnisko atzinumu (7) par vielas [3-(2,3-epoksipropoksi)propil]trimetoksisilāns (MSP viela Nr. 1068, CAS Nr. 2530-83-8) izmantošanu. Kaut arī šai vielai ir genotoksisks potenciāls, Iestāde secināja, ka tā nerada bažas par nekaitīgumu, jo ir niecīga vai nav nekādas eksponētības tai, ja to izmanto par līmvielu sastāvdaļu, lai apstrādātu stiklšķiedras, kas iestrādātas plastmasā ar zemu difūzijas koeficientu, tādā kā polietilēntereftalāts (PET), polikarbonāts (PC), polibutilēna tereftalāts (PBTP), termoreaktīvi poliesteri un epoksibisfenola vinilesteris, kas paredzēti vienreizējai un vairākkārtējai lietošanai ar ilgstošu uzglabāšanu istabas temperatūrā, īslaicīgai vairākkārtējai saskarei paaugstinātā vai augstā temperatūrā un visiem pārtikas produktiem. Dažiem vielas reakcijas produktiem, kas satur epoksīda funkcionālo grupu, var būt arī genotoksisks potenciāls, tāpēc šīs vielas un tās reakcijas produktu atliekvielām apstrādātajās stiklšķiedrās nevajadzētu būt nosakāmām šādos daudzumos: viela – 10 μg/kg un vairāk un katrs reakcijas produkts (hidrolizēti monomēri un epoksīda funkcionālo grupu saturošs ciklisks dimērs, trimērs un tetramērs) – 60 μg/kg un vairāk.

(7)

Tāpēc būtu attiecīgi jāgroza Regulas (ES) Nr. 10/2011 I pielikums.

(8)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Augu, dzīvnieku, pārtikas aprites un dzīvnieku barības pastāvīgās komitejas atzinumu,