EUR-Lex Access to European Union law

Back to EUR-Lex homepage

This document is an excerpt from the EUR-Lex website

Document 32014D0871

2014/871/ES: Padomes Lēmums ( 2014. gada 1. decembris ) par nostāju, kas Eiropas Savienības vārdā jāieņem Konvencijas par rūpniecisko avāriju pārrobežu iedarbību Pušu astotajā konferencē attiecībā uz priekšlikumu grozīt minētās konvencijas I pielikumu

OV L 349, 5.12.2014, p. 50–57 (BG, ES, CS, DA, DE, ET, EL, EN, FR, HR, IT, LV, LT, HU, MT, NL, PL, PT, RO, SK, SL, FI, SV)

Legal status of the document In force

ELI: http://data.europa.eu/eli/dec/2014/871/oj

5.12.2014   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 349/50


PADOMES LĒMUMS

(2014. gada 1. decembris)

par nostāju, kas Eiropas Savienības vārdā jāieņem Konvencijas par rūpniecisko avāriju pārrobežu iedarbību Pušu astotajā konferencē attiecībā uz priekšlikumu grozīt minētās konvencijas I pielikumu

(2014/871/ES)

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 192. panta 1. punktu saistībā ar 218. panta 9. punktu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

tā kā:

(1)

Savienība ir 1992. gada 17. martā Helsinkos noslēgtās Konvencijas par rūpniecisko avāriju pārrobežu iedarbību (1) (“konvencija”) Puse.

(2)

Konvencijas I pielikumā iekļautas kategorijas un konkrētas bīstamās vielas, lai definētu bīstamās darbības.

(3)

Saskaņā ar konvencijas 26. panta 4. punktu jebkādi konvencijas I pielikuma grozījumi kļūst saistoši Pusēm, kuras nav iesniegušas iebildumus 12 mēnešus pēc tam, kad izpildsekretārs tos ir paziņojis Pusēm uzreiz pēc grozījumu pieņemšanas Pušu konferencē, kurā tos atbalstījušas vismaz deviņas desmitdaļas no Pusēm, kas ir klāt sanāksmē un piedalās balsošanā, ar noteikumu, ka vismaz sešpadsmit Puses nav cēlušas iebildumus.

(4)

Konvencijas pilnveidošanas darba grupā tika panākta vienošanās par priekšlikumu konvencijas I pielikuma grozījumam, Konvencijas birojs priekšlikuma tekstu apstiprināja, un astotajā Pušu konferencē, kas 2014. gada 3. līdz 5. decembrī notiks Ženēvā, tiks ierosināts to pieņemt.

(5)

Konvencijas I pielikuma grozījums minēto pielikumu pilnībā pielāgos Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2012/18/ES (2) I pielikumam.

(6)

Tādēļ konvencijas I pielikuma grozījums būtu jāapstiprina.

(7)

Noslēdzot konvenciju, Savienība iesniedza atrunas par konvencijas piemērošanu saskaņā ar Kopienas iekšējiem noteikumiem. Minēto atrunu pamatā bija neatbilstības starp konvencijas I pielikumu un Savienībā spēkā esošajiem tiesību aktiem. Minētās neatbilstības vairs nepastāvēs pēc konvencijas I pielikuma grozīšanas. Tādēļ minētās atrunas būtu jāatceļ, tiklīdz konvencijas I pielikuma grozījums stāsies spēkā,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Nostāja, kas Savienības vārdā jāieņem Konvencijas par rūpniecisko avāriju pārrobežu iedarbību Pušu astotajā konferencē, ir pēc būtības atbalstīt ierosināto konvencijas I pielikuma grozījumu, tostarp tā kļūdu labojumu, kas pievienots šim lēmumam.

2. pants

Padomes priekšsēdētājs ar šo tiek pilnvarots norīkot personu vai personas, kas ir tiesīgas Savienības vārdā atcelt esošās atrunas, kuras iesniegtas, ievērojot Padomes Lēmumu 98/685/EK (3), ja stājas spēkā konvencijas I pielikuma grozījums, kas minēts šā lēmuma 1. pantā, ievērojot konvencijas 26. panta 4. punktu.

3. pants

Šis lēmums stājas spēkā tā pieņemšanas dienā.

Briselē, 2014. gada 1. decembrī

Padomes vārdā –

priekšsēdētāja

B. LORENZIN


(1)  OV L 326, 3.12.1998., 5. lpp.

(2)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2012/18/ES (2012. gada 4. jūlijs) par lielu ar bīstamām vielām saistītu avāriju risku pārvaldību, ar kuru groza un vēlāk atceļ Padomes Direktīvu 96/82/EK (OV L 197, 24.7.2012., 1. lpp.).

(3)  Padomes Lēmums 98/685/EK (1998. gada 23. marts) par Konvencijas noslēgšanu par ražošanas negadījumiem ar pārrobežu ietekmi (OV L 326, 3.12.1998., 1. lpp.).


PROJEKTS LĒMUMAM, AR KO GROZA KONVENCIJAS I PIELIKUMU

Iesniegusi konvencijas pilnveidošanas darba grupa

Pušu konference,

atzīstot nepieciešamību atjaunināt Konvencijas par rūpniecisko avāriju pārrobežu iedarbību I pielikumā iekļauto vielu un maisījumu kategoriju un konkrēto vielu un to robežvērtību sarakstu ar mērķi ieviest ANO Ķīmisko vielu klasificēšanas un marķēšanas globāli harmonizētās sistēmas kritērijus (ST/SG/AC.10/30/Rev.4) un saglabāt konsekvenci ar atbilstīgajiem Eiropas Savienības tiesību aktiem,

paturot prātā savu lēmumu pārskatīt I pielikumā iekļauto bīstamo vielu un to daudzumu sarakstu un Lēmumu 2004/4, ar ko izveido konvencijas pilnveidošanas darba grupu,

apliecinot priekšlikumu grozīt I pielikumu, kuru uz rūpīgas pārskatīšanas pamata sagatavoja darba grupa,

groza konvencijas I pielikumu par bīstamajām vielām ar mērķi definēt bīstamās darbības, aizstājot to ar tekstu, kas sniegts šā lēmuma pielikumā.


PIELIKUMS

BĪSTAMĀS VIELAS BĪSTAMO DARBĪBU DEFINĒŠANAI  (1)

Ja II daļā minēta viela vai maisījums turklāt atbilst arī vienai vai vairākām kategorijām I daļā, izmanto II daļā noteikto robežvērtību.

Lai identificētu bīstamās darbības, Puses ņem vērā faktiskās vai paredzamās bīstamās īpašības un/vai daudzumus attiecībā uz visām klātesošām bīstamajām vielām vai tādām bīstamajām vielām, par kurām ir pamatoti uzskatīt, ka tās varētu veidoties, attiecīgās bīstamās darbības, ietverot uzglabāšanu, laikā, zaudējot kontroli pār šo darbību.

I daļa

Vielu un maisījumu kategorijas, kas nav atsevišķi izdalītas II daļā

Kategorija saskaņā ar ANO Ķīmisko vielu klasificēšanas un marķēšanas globāli harmonizēto sistēmu (GHS)

Robežvērtība

(tonnas)

1.

Akūtas toksicitātes 1. kategorija, visi iedarbības ceļi (2)

20

2.

Akūtas toksicitātes:

 

2. kategorija, visi iedarbības ceļi (3)

 

3. kategorija, iedarbības ceļš ieelpojot (4)

200

3.

Toksiska ietekme uz konkrētiem mērķorgāniem (STOT) – vienreizēja iedarbība (SE) STOT 1. kategorija (5)

200

4.

Sprādzienbīstami materiāli – nestabili sprādzienbīstami materiāli vai tādi sprādzienbīstami materiāli, kuros esošā viela, maisījums vai pats izstrādājums ir iekļauts GHS kritēriju 2.1.2. nodaļas 1.1., 1.2., 1.3., 1.5. vai 1.6. sadaļā, vai tādas vielas vai maisījumi, kam piemīt sprādzienbīstamas īpašības atbilstoši 2. sērijas testiem, kuri aprakstīti ANO dokumenta “Rekomendācijas par bīstamo kravu pārvadāšanu: testu un kritēriju rokasgrāmata” (testu un kritēriju rokasgrāmata) I daļā, un kas neietilpst organisko peroksīdu vai pašreaģējošu vielu un maisījumu bīstamības klasēs (6)  (7)

50

5.

Sprādzienbīstami materiāli, kuros esošā viela, maisījums vai pats izstrādājums ir iekļauts GHS 2.1.2. nodaļas 1.4. sadaļā (7)  (8)

200

6.

Uzliesmojošas gāzes, 1. vai 2. kategorija (9)

50

7.

1. vai 2. kategorijas aerosoli (10), kuru sastāvā ir 1. vai 2. kategorijas uzliesmojošas gāzes vai 1. kategorijas uzliesmojoši šķidrumi

500 (neto)

8.

1. vai 2. kategorijas aerosoli, kuru sastāvā nav 1. vai 2. kategorijas uzliesmojošu gāzu vai 1. kategorijas uzliesmojošu šķidrumu (11)

50 000 (neto)

9.

Oksidējošas gāzes, 1. kategorija (12)

200

10.

Uzliesmojoši šķidrumi:

 

1. kategorijas uzliesmojoši šķidrumi vai

 

2. vai 3. kategorijas uzliesmojoši šķidrumi, kurus uztur temperatūrā, kas ir augstāka par to viršanas temperatūru (13), vai

 

citi šķidrumi ar uzliesmošanas temperatūru ≤ 60 °C, kurus uztur temperatūrā, kas ir augstāka par to viršanas temperatūru (14)

50

11.

Uzliesmojoši šķidrumi:

 

2. un 3. kategorijas uzliesmojoši šķidrumi, kuri īpašos pārstrādes apstākļos, piemēram, pie augsta spiediena vai augstas temperatūras, var izraisīt ražošanas negadījumu bīstamību (15), vai

 

citi šķidrumi ar uzliesmošanas temperatūru ≤ 60 °C, kuri īpašos pārstrādes apstākļos, piemēram, pie augsta spiediena vai augstas temperatūras, var izraisīt ražošanas negadījumu bīstamību

200

12.

2. un 3. kategorijas uzliesmojoši šķidrumi (16), uz kuriem neattiecas 10. un 11. punkts

50 000

13.

Pašreaģējošas vielas un maisījumi un organiskie peroksīdi:

 

A vai B tipa pašreaģējošas vielas un maisījumi vai

 

A vai B tipa organiskie peroksīdi (17)

50

14.

Pašreaģējošas vielas un maisījumi un organiskie peroksīdi:

 

C, D, E vai F tipa pašreaģējošas vielas un maisījumi vai

 

C, D, E vai F tipa organiskie peroksīdi (18)

200

15.

Pirofori šķidrumi un cietvielas, 1. kategorija

200

16.

Oksidējoši šķidrumi un cietvielas, 1., 2. vai 3. kategorija

200

17.

Ūdensvidei bīstama viela, akūtas toksicitātes 1. kategorija vai hroniskas toksicitātes 1. kategorija (19)

200

18.

Ūdensvidei bīstama viela, hroniskas toksicitātes 2. kategorija (20)

500

19.

Vielas un maisījumi, kas spēcīgi reaģē ar ūdeni, piemēram, acetilhlorīds, titāna tetrahlorīds

500

20.

Vielas un maisījumi, kas saskarē ar ūdeni izdala uzliesmojošas gāzes, 1. kategorija (21)

500

21.

Vielas un maisījumi, kas saskarē ar ūdeni izdala toksiskas gāzes (vielas un maisījumi, kas saskarē ar ūdeni vai mitru gaisu izdala gāzes, kuras klasificētas akūtas toksicitātes 1., 2. vai 3. kategorijā, piemēram, alumīnija fosfīds, fosfora pentasulfīds)

200


II daļa

Konkrētas vielas

Viela

Robežvērtība

(tonnas)

1.a

Amonija nitrāts (22)

10 000

1.b

Amonija nitrāts (23)

5 000

1.c

Amonija nitrāts (24)

2 500

1.d

Amonija nitrāts (25)

50

2.a

Kālija nitrāts (26)

10 000

2.b

Kālija nitrāts (27)

5 000

3.

Arsēna pentoksīds, arsēnskābe un/vai tās sāļi

2

4.

Arsēna trioksīds, arsēnpaskābe un/vai tās sāļi

0,1

5.

Broms

100

6.

Hlors

25

7.

Niķeļa savienojumi ieelpojama pulvera veidā: niķeļa monoksīds, niķeļa dioksīds, niķeļa sulfīds, triniķeļa disulfīds, diniķeļa trioksīds

1

8.

Etilēnimīns

20

9.

Fluors

20

10.

Formaldehīds (koncentrācija ≥ 90 %)

50

11.

Ūdeņradis

50

12.

Hlorūdeņradis (sašķidrināta gāze)

250

13.

Svina alkilsavienojumi

50

14.

Sašķidrinātās uzliesmojošās gāzes (tostarp sašķidrināta naftas gāze), 1. vai 2. kategorija, un dabasgāze (28)

200

15.

Acetilēns

50

16.

Etilēnoksīds

50

17.

Propilēnoksīds

50

18.

Metanols

5 000

19.

4,4′-metilēn-bis(2-hloranilīns) un/vai tā sāļi, pulverveidā

0,01

20.

Metilizocianāts

0,15

21.

Skābeklis

2 000

22.

Toluoldiizocianāts (2,4-toluoldiizocianāts un 2,6-toluoldiizocianāts)

100

23.

Karbonildihlorīds (fosgēns)

0,75

24.

Arsīns (arsēntrihidrīds)

1

25.

Fosfīns (fosfora trihidrīds)

1

26.

Sēra dihlorīds

1

27.

Sēra trioksīds

75

28.

Polihlordibenzofurāni un polihlordibenzodioksīni (t. sk. tetrahlordibenzodioksīns (TCDD)), aprēķināti TCDD ekvivalentā (29)

0,001

29.

Kancerogēnas vielas vai maisījumi, kuru sastāvā ir šādas kancerogēnas vielas koncentrācijā, kas pārsniedz 5 masas %:

4-aminobifenils un/vai tā sāļi, benztrihlorīds, benzidīns un/vai tā sāļi, bis(hlormetil)ēteris, hlormetilmetilēteris, 1,2-dibrometāns, dietilsulfāts, dimetilsulfāts, dimetilkarbamoilhlorīds, 1,2-dibrom-3-hlorpropāns, 1,2-dimetilhidrazīns, dimetilnitrozamīns, heksametilfosforskābes triamīds, hidrazīns, 2-naftilamīns un/vai tā sāļi, 4-nitrodifenils un 1,3-propānsultons

2

30.

Naftas produkti un alternatīvi degvielas veidi:

a)

benzīni un jēlbenzīni;

b)

petrolejas (arī reaktīvo dzinēju degviela);

c)

gāzeļļas (arī dīzeļdegvielas, šķidrais sadzīves kurināmais un gāzeļļas maisījumi);

d)

smagās naftas pārstrādes frakcijas;

e)

tādi alternatīvi degvielas veidi tiem pašiem nolūkiem, kam ir līdzīgas īpašības attiecībā uz uzliesmojamību un bīstamību videi kā a) līdz d) apakšpunktā minētajām vielām

25 000

31.

Bezūdens amonjaks

200

32.

Bora trifluorīds

20

33.

Sērūdeņradis

20

34.

Piperidīns

200

35.

Bis(2-dimetilaminoetil)(metil)amīns

200

36.

3-(2-etilheksiloksi)propilamīns

200

37.

Nātrija hipohlorīta maisījumi, kas klasificēti kā akūti toksiski ūdens organismiem, 1. kategorija [H400], un satur mazāk nekā 5 % aktīvā hlora un nav iekļauti citās I pielikuma 1. daļā minētajās bīstamības kategorijās (30)

500

38.

Propilamīns (31)

2 000

39.

Tercbutilakrilāts (31)

500

40.

2-metil-3-butēnnitrils (31)

2 000

41.

3,5-dimetil-1,3,5-tetrahidrotiadiazīn-2-tions (dazomets) (31)

200

42.

Metilakrilāts (31)

2 000

43.

Metilpiridīns (31)

2 000

44.

Brom-3-hlorpropāns (31)

2 000

Kļūdu labojums

1.

Pielikums, I daļa, 8. pozīcija

teksts: aerosoli

jālasa: aerosoli (10)

2.

Pielikums, I daļa, 11. pozīcija, pēdējā rindiņa

teksts: ražošanas negadījumu bīstamību

jālasa: ražošanas negadījumu bīstamību (14)

3.

Pielikums, II daļa, 43. pozīcija

teksts: Metilpiridīns (31)

jālasa: 3-Metilpiridīns (31)

4.

Pielikums, 13., 15. un 16. piezīme

teksts: 2.4.2. nodaļā

jālasa: 2.6.2. nodaļā


(1)  Kritēriji saskaņā ar ANO Ķīmisko vielu klasificēšanas un marķēšanas globāli harmonizēto sistēmu (GHS) (ST/SG/AC.10/30/Rev.4). Šie kritēriji Pusēm būtu jāizmanto nolūkā klasificēt vielas vai maisījumus saskaņā ar šā pielikuma I daļu, ja vien valsts tiesību aktos nav pieņemti citi juridiski saistoši kritēriji. Maisījumus pielīdzina vielai tīrā veidā, ievērojot nosacījumu, ka tajos nav pārsniegtas atbilstīgi to īpašībām un saskaņā ar GHS noteiktās koncentrācijas robežvērtības, ja vien īpaši nav norādīts procentuālais sastāvs vai dots cits apraksts.

(2)  Saskaņā ar kritērijiem GHS 3.1.2. un 3.1.3. nodaļā.

(3)  Saskaņā ar kritērijiem GHS 3.1.2. un 3.1.3. nodaļā.

(4)  Akūtas toksicitātes 3. kategorijas vielas, kuras nonāk organismā orālā ceļā, klasificējamas kā akūtas toksicitātes vielas 2. pozīcijā šādos gadījumos: nav klasificējama ne akūta toksicitāte ieelpojot, ne akūta dermāla toksicitāte, tāpēc ka, piemēram, trūkst pārliecinošu datu par toksicitāti ieelpojot vai dermālo toksicitāti.

(5)  Vielas, kuras ir radījušas būtisku toksicitāti cilvēkiem, vai vielas, kurām, pamatojoties uz pētījumiem ar izmēģinājuma dzīvniekiem, piemīt potenciāls izraisīt būtisku toksicitāti cilvēkiem vienreizējas iedarbības rezultātā. Sīkāki norādījumi ir pieejami GHS 3. daļas 3.8.1. attēlā un 3.8.1. tabulā.

(6)  Vielu un maisījumu sprādzienbīstamības testēšanu veic tikai tad, ja pēc Testēšanas un kritēriju rokasgrāmatas 6. papildinājuma 3. daļā norādītajām skrīninga procedūrām tiek konstatēts, ka vielai vai maisījumam potenciāli piemīt sprādzienbīstamība.

(7)  Pie bīstamības klases “Sprādzienbīstami materiāli” pieskaitāmi arī sprādzienbīstami izstrādājumi. Ja ir zināms sprādzienbīstamas vielas vai maisījuma daudzums šādā izstrādājumā, tas šīs konvencijas izpratnē ir jāņem vērā. Ja sprādzienbīstamas vielas vai maisījuma daudzums šādā izstrādājumā nav zināms, tad šīs konvencijas izpratnē visu izstrādājumu uzskata par sprādzienbīstamu.

(8)  Ja 1.4. sadaļā minētos sprādzienbīstamos materiālus izpako vai pārpako, tos klasificē kā “Sprādzienbīstamus materiālus” 4. pozīcijā, ja vien nav pierādīts, ka bīstamība joprojām atbilst GHS 1.4. sadaļai.

(9)  Saskaņā ar kritērijiem GHS 2.2.2. nodaļā.

(10)  Aerosolus klasificē saskaņā ar GHS 2.3. nodaļu un šeit minētās testu un kritēriju rokasgrāmatas III daļas 31. iedaļu.

(11)  Lai klasificētu šajā pozīcijā, ir jābūt dokumentētam, ka aerosola iepakojums nesatur ne 1. vai 2. kategorijas uzliesmojošu gāzi, ne 1. kategorijas uzliesmojošu šķidrumu.

(12)  Saskaņā ar kritērijiem GHS 2.4.2. nodaļā.

(13)  Saskaņā ar kritērijiem GHS 2.4.2. nodaļā.

(14)  Šķidrumus, kuru uzliesmošanas temperatūra ir augstāka par 35 °C, dažiem regulatīviem nolūkiem, piemēram, transportēšanai, var klasificēt kā neuzliesmojošus šķidrumus, ja saskaņā ar Testu un kritēriju rokasgrāmatas III daļas 32. iedaļas L.2. punktu veiktā ilgstošas degšanas testā ir iegūti negatīvi rezultāti. Tomēr šis nosacījums nav spēkā tādos apstākļos kā paaugstināta temperatūra vai augsts spiediens, tāpēc minētie šķidrumi klasificēti šajā pozīcijā.

(15)  Saskaņā ar kritērijiem GHS 2.4.2. nodaļā.

(16)  Saskaņā ar kritērijiem GHS 2.4.2. nodaļā.

(17)  Saskaņā ar kritērijiem GHS 2.8.2. un 2.15.2.2. nodaļā.

(18)  Saskaņā ar kritērijiem GHS 2.8.2. un 2.15.2.2. nodaļā.

(19)  Saskaņā ar kritērijiem GHS 4.1.2. nodaļā.

(20)  Saskaņā ar kritērijiem GHS 4.1.2. nodaļā.

(21)  Saskaņā ar kritērijiem GHS 2.12.2. nodaļā.

(22)  Amonija nitrāts (10 000): mēslošanas līdzekļi ar pašsadalīšanās spēju.

Attiecas uz kombinētiem/saliktiem mēslošanas līdzekļiem uz amonija nitrāta bāzes (kombinēti/salikti mēslošanas līdzekļi, kuri satur amonija nitrātu ar fosfātu un/vai potašu), kuriem piemīt pašsadalīšanās spēja, ko apliecina teknes tests (sk. Testu un kritēriju rokasgrāmatas III daļas 38.2. apakšiedaļu), un kuros slāpekļa saturs no amonija nitrāta ir šāds:

a)

15,75–24,5 masas % (slāpekļa saturs no amonija nitrāta 15,75–24,5 masas % atbilst attiecīgi 45–70 % amonija nitrāta) un kuri vai nu satur kopumā ne vairāk kā 0,4 % degošu/organisku materiālu, vai atbilst tāda piemērota testa prasībām, ar ko pārbauda izturību pret detonāciju (piemēram, tests ar 4 collu tērauda cauruli);

b)

15,75 masas % vai mazāks, un degošu materiālu saturs netiek ierobežots.

(23)  Mēslošanas līdzekļu klases amonija nitrāts (5 000).

Attiecas uz mēslošanas līdzekļiem uz tīra amonija nitrāta bāzes un tādiem kombinētiem/saliktiem mēslošanas līdzekļiem uz amonija nitrāta bāzes, kuros slāpekļa saturs no amonija nitrāta ir šāds:

a)

lielāks par 24,5 masas %, izņemot mēslošanas līdzekļu uz tīra amonija nitrāta bāzes maisījumus ar dolomītu, kaļķakmeni un/vai kalcija karbonātu ar tīrības pakāpi vismaz 90 %;

b)

lielāks par 15,75 masas % amonija nitrāta un amonija sulfāta maisījumiem;

c)

lielāks par 28 masas % (slāpekļa saturs no amonija nitrāta 28 masas % atbilst 80 % amonija nitrāta) mēslošanas līdzekļu uz tīra amonija nitrāta bāzes maisījumiem ar dolomītu, kaļķakmeni un/vai kalcija karbonātu ar tīrības pakāpi vismaz 90 %, un kuri atbilst tāda piemērota testa prasībām, ar ko pārbauda izturību pret detonāciju (piemēram, tests ar 4 collu tērauda cauruli).

(24)  Tehniskās klases amonija nitrāts (2 500).

Attiecas uz:

a)

amonija nitrātu un amonija nitrāta maisījumiem, kuros slāpekļa saturs no amonija nitrāta ir šāds:

i)

24,5–28 masas % un kuri satur ne vairāk kā 0,4 % degošu vielu;

ii)

lielāks par 28 masas % un kuri satur ne vairāk kā 0,2 % degošu vielu;

b)

amonija nitrāta šķīdumiem ūdenī, kuros amonija nitrāta koncentrācija pārsniedz 80 masas %.

(25)  Amonija nitrāts (50): specifikācijai neatbilstoši materiāli un mēslošanas līdzekļi, kuri neatbilst tāda piemērota testa prasībām, ar ko pārbauda izturību pret detonāciju (piemēram, tests ar 4 collu tērauda cauruli).

Attiecas uz:

a)

ražošanas procesā izbrāķētu materiālu un uz tādu 23. un 24. piezīmē minētu amonija nitrātu un tādiem 23. un 24. piezīmē minētiem amonija nitrāta maisījumiem, mēslošanas līdzekļiem uz tīra amonija nitrāta bāzes, kombinētiem/saliktiem mēslošanas līdzekļiem uz amonija nitrāta bāzes, kurus galalietotājs nosūta vai ir nosūtījis atpakaļ ražotājam vai pagaidu glabāšanā, vai uz pārstrādes iekārtu uzlabošanai, atkārtotai pārstrādei vai attīrīšanai, lai to lietošana būtu droša, jo tie vairs neatbilst 23. un 24. piezīmē norādītajām specifikācijām;

b)

22. piezīmes a) punktā un 23. piezīmē minētiem mēslošanas līdzekļiem, kuri neatbilst tāda piemērota testa prasībām, ar ko pārbauda izturību pret detonāciju (piemēram, tests ar 4 collu tērauda cauruli).

(26)  Kālija nitrāts (10 000): salikti mēslošanas līdzekļi (mikrogranulas un granulas) uz kālija nitrāta bāzes, kuriem ir tādas pašas īpašības kā tīram kālija nitrātam.

(27)  Kālija nitrāts (5 000): salikti mēslošanas līdzekļi (kristāliskā veidā) uz kālija nitrāta bāzes, kuriem ir tādas pašas bīstamības īpašības kā tīram kālija nitrātam.

(28)  Uzlabotas kvalitātes biogāze: Konvencijas īstenošanas nolūkā attīrītu biogāzi var klasificēt I pielikuma 2. daļas 14. pozīcijā ar nosacījumu, ka tā ir pārstrādāta saskaņā ar attīrītai un uzlabotas kvalitātes biogāzei piemērojamajiem standartiem, nodrošinot dabasgāzes kvalitātei līdzvērtīgu kvalitāti, tostarp līdzvērtīgu metāna saturu un ne vairāk kā 1 % skābekļa.

(29)  Polihlordibenzofurāni un polihlordibenzodioksīni.

Polihlordibenzofurānu un polihlordibenzodioksīnu daudzumus aprēķina, izmantojot Pasaules Veselības organizācijas (PVO) noteiktos dioksīnu un dioksīniem līdzīgu savienojumu toksiskuma ekvivalences koeficientus (TEF) attiecībā uz cilvēkiem un zīdītājiem (2005. gada atkārtotā novērtēšana):

PVO 2005 TEF

Dioksīni

TEF

Furāni

TEF

2,3,7,8-TCDD

1

2,3,7,8-TCDF

0,1

1,2,3,7,8-PeCDD

1

2,3,4,7,8-PeCDF

0,3

1,2,3,4,7,8-HxCDD

0,1

1,2,3,7,8-PeCDF

0,03

1,2,3,6,7,8-HxCDD

0,1

1,2,3,4,7,8-HxCDF

0,1

1,2,3,7,8,9-HxCDD

0,1

1,2,3,7,8,9-HxCDF

0,1

1,2,3,4,6,7,8-HpCDD

0,01

2,3,4,6,7,8-HxCDF

0,1

OCDD

0,0003

1,2,3,7,8,9-HxCDF

0,1

 

 

1,2,3,4,6,7,8-HpCDF

0,01

 

 

1,2,3,4,7,8,9-HpCDF

0,01

 

 

OCDF

0,0003

Saīsinājumi: Hx = heksa, Hp = hepta, O = okta, P = penta, T = tetra.

Atsauce: Martin Van den Berg and others, The 2005 World Health Organization Re-evaluation of Human and Mammalian Toxic Equivalency Factors for Dioxins and Dioxin-like Compounds, Toxicological Sciences, vol. 93, No. 2 (2006. gada oktobris), 223.–241. lpp. (2006).

(30)  Ar noteikumu, ka maisījums, kura sastāvā nav nātrija hipohlorīta, netiek klasificēts kā 1. kategorijas akūti toksisks ūdens organismiem.

(31)  Ja konkrētā bīstamā viela ir iekļauta 10. kategorijā “Uzliesmojoši šķidrumi” vai 11. kategorijā “Uzliesmojoši šķidrumi”, Konvencijas izpratnē piemēro mazāko attiecīgo daudzumu.


Top