1.3.2007   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 62/23

(1)

Direktīvas 2004/17/EK 30. pantā ir noteikts, ka direktīva neattiecas uz līgumiem, kas paredzēti, lai dotu tiesības veikt kādu no darbībām, uz kurām attiecas direktīva, ja dalībvalstī, kurā attiecīgo darbību veic, uz to attiecas tieša konkurence tirgos ar neierobežotu piekļuvi. To, vai uz kādu darbību attiecas vai neattiecas tieša konkurence, novērtē, pamatojoties uz objektīviem kritērijiem un ņemot vērā attiecīgās nozares īpatnības. Piekļuvi tirgum uzskata par neierobežotu, ja dalībvalsts ir īstenojusi un piemērojusi attiecīgos Kopienas tiesību aktus, kas padara pieejamu konkrēto nozari vai tās daļu.

(2)

Šie tiesību akti ir norādīti Direktīvas 2004/17/EK XI pielikumā, kurā attiecībā uz elektroenerģijas nozari ir atsauce uz Eiropas Parlamenta un Padomes 1996. gada 19. decembra Direktīvu 96/92/EK par kopīgiem noteikumiem attiecībā uz elektroenerģijas iekšējo tirgu (2). Direktīva 96/92/EK ir aizstāta ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2003. gada 26. jūnija Direktīvu 2003/54/EK par kopīgiem noteikumiem attiecībā uz elektroenerģijas iekšējo tirgu un par Direktīvas 96/92/EK atcelšanu (3); jaunā direktīva paredz tirgus atvēršanu vēl lielākā mērā. Attiecībā uz gāzes nozari XI pielikumā ir atsauce uz Eiropas Parlamenta un Padomes 1998. gada 22. jūnija Direktīvu 98/30/EK par kopīgiem noteikumiem dabasgāzes iekšējam tirgum (4). Direktīva 98/30/EK ir aizstāta ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2003. gada 26. jūnija Direktīvu 2003/55/EK par kopīgiem noteikumiem attiecībā uz dabasgāzes iekšējo tirgu un par Direktīvas 98/30/EK atcelšanu (5); jaunā direktīva paredz tirgus atvēršanu vēl lielākā mērā.

(3)

Saskaņā ar Direktīvas 2004/17/EK 62. panta 2. punktu minētās direktīvas III sadaļa, kurā paredzēti pakalpojumu projektu konkursu noteikumi, neattiecas uz konkursiem, ko organizē, lai attiecīgajā dalībvalstī veiktu darbību, attiecībā uz kuru 30. panta 1. punkta piemērojamība ir noteikta ar Komisijas lēmumu vai attiecībā uz kuru minētais punkts ir uzskatīts par piemērojamu, ievērojot 30. panta 4. punkta otro vai trešo daļu vai 30. panta 5. punkta ceturto daļu.

(4)

Apvienotās Karalistes iesniegtais pieprasījums attiecas uz elektroenerģijas un gāzes vairumpiegādi un mazumpiegādi Anglijā, Skotijā un Velsā. Lai gan starp abām nozarēm pastāv zināma līdzība, tomēr, ņemot vērā to īpatnības – jo īpaši ļoti ierobežoto aizvietojamību –, ir lietderīgi uzskatīt, ka pastāv nevis viens “enerģijas tirgus”, bet gan divi dažādi produktu tirgi – gāzes un elektroenerģijas.

(5)

Ņemot vērā elektroenerģijas tirgu vienoto raksturu trīs ģeogrāfiskajos apgabalos, uz kuriem attiecas konkrētais pieprasījums, un ierobežotās iespējas (6) savienot Apvienotās Karalistes un pārējo Kopienas apgabalu elektroenerģijas piegādes tīklus, Anglija, Skotija un Velsa jāuzskata par piemērotu elektroenerģijas tirgu, lai attiecībā uz to novērtētu Direktīvas 2004/17/EK 30. panta 1. punktā paredzētos nosacījumus. Attiecībā uz gāzi jāsecina arī, ka piemērots ģeogrāfiskais tirgus ir Lielbritānija, jo, kā norādījis British Office of Fair Trade, “gāzes tirdzniecības režīmam ir savas robežas. Lai gan pa Bacton-Zeebrugge pieslēguma vadu tiek veikta gāzes tirdzniecība ar kontinentālo Eiropu, attiecīgie daudzumi ir salīdzinoši nelieli.” Tas pats attiecas uz tirdzniecības apjomiem starp Lielbritāniju un Ziemeļīriju (uz pēdējo šis lēmums neattiecas) un Īrijas Republiku. Šie secinājumi saskan ar vienu no konstatējumiem, kas pausts Komisijas paziņojumā Padomei un Eiropas Parlamentam “Pārskats par virzību iekšējā gāzes un elektrības tirgus izveidē” (7), turpmāk tekstā “2005. gada pārskats”, – ka “no ekonomikas viedokļa … elektroenerģijas un gāzes tirgi ES vēl aizvien ir pašu valstu pārziņā”.

(6)

Minētais novērtējums, kā arī visi citi novērtējumi, kas iekļauti šajā lēmumā, ir veikti tikai un vienīgi Direktīvas 2004/17/EK vajadzībām un neierobežo konkurences noteikumu piemērošanu.

(7)

Attiecībā uz elektroenerģiju Apvienotā Karaliste ir īstenojusi un piemērojusi ne tikai Direktīvu 96/92/EK, bet arī Direktīvu 2003/54/EK. Arī attiecībā uz gāzi Apvienotā Karaliste ir īstenojusi ne tikai Direktīvu 98/30/EK, bet arī Direktīvu 2003/55/EK. Tādējādi un saskaņā ar 30. panta 3. punkta pirmo daļu piekļuve gan elektroenerģijas, gan gāzes tirgum uzskatāma par neierobežotu.

(8)

To, vai uz kādu darbību attiecas vai neattiecas tieša konkurence, ir jānovērtē, pamatojoties uz dažādiem rādītājiem, no kuriem izšķirošs pats par sevi nav neviens. 2005. gada pārskatā Komisija norādīja, ka “vairāku valstu tirgos vērojama augsta rūpniecības koncentrācija, kas kavē efektīvas konkurences attīstību” (8). Tādējādi Komisija uzskatīja, ka “viens no valstu tirgos esošās konkurences pakāpes rādītājiem ir triju lielāko ražotāju (elektroenerģijas) un vairumpiegādātāju (gāzes) kopējā tirgus daļa” (9). Saskaņā ar jaunāko pieejamo informāciju trīs lielāko elektroenerģijas ražotāju kopējā tirgus daļa no visa ražošanas apjoma ir 39 % (10), bet trīs lielāko gāzes piegādātāju kopējā tirgus daļa vairumtirgū ir 36 % (11). Abi šie rādītāji jāuzskata par pietiekami zemu līmeni un par norādi uz tiešu konkurenci.

(9)

Arī likviditātes pakāpe ir labs konkurenci raksturojošs rādītājs, jo konkurences apstākļus elektroenerģijas un gāzes piegādes tirgū lielā mērā ietekmē likviditāte vairumtirgos. Apvienotās Karalistes elektroenerģijas vairumtirgum ir raksturīga divpusēja tirdzniecība, kas balstīta uz starpniecības darījumiem. Turklāt pastāv vairāk nekā viena enerģētikas birža, lai gan UKPX ir vislielākā no tām. Daži galvenie vairumtirgus dalībnieki ir ražošanas jaudu īpašnieki; īpašumtiesības atrodas dažādu tirgus dalībnieku rokās – 8 uzņēmumiem pieder aptuveni 70 % no ražošanas jaudām. Apvienotajā Karalistē daudzkārtējās tirdzniecības apjoms pirms piegādes ir aptuveni trīs reizes lielāks nekā patēriņa apjoms (12). Šī likviditātes pakāpe jāuzskata par apmierinošu, t.i., par tādu, kas kalpo par labi funkcionējoša un konkurētspējīga vairumtirgus rādītāju. Arī attiecībā uz gāzes nozari daudzkārtējās tirdzniecības apjoms pirms piegādes jāuzskata par pietiekamu, jo arī tas 2–3 reizes pārsniedz kopējo patēriņu (13). Arī mazumtirdzniecības tirgus dalībnieku skaits ir pietiekams – mājsaimniecību tirgū darbojas seši galvenie piegādātāji, un citi uzņēmumi darbojas lielo lietotāju nozarē (14). Gāzes tirgiem ir raksturīgs arī pietiekams skaits aktīvo dalībnieku, un kopumā situācija ir raksturojama šādi: “[Apvienotās Karalistes] gāzes tirgū pastāv spēcīga konkurence – vairumtirgū darbojas aptuveni 10 uzņēmumi. Tāpat kā elektroenerģijas tirgū galvenie gāzes piegādātāji mājsaimniecībām ir seši uzņēmumi, … [no kuriem] … pieci ir jauni gāzes piegādes tirgus dalībnieki. Lielie lietotāji, tostarp vairāki lielie naftas uzņēmumi, pērk gāzi tieši no vairumtirgus.” (15) Tāpēc šie faktori jāuztver kā norāde uz tiešu konkurenci tirgū.

(10)

Arī līdzsvarošanas tirgu darbības jāuzskata par rādītājiem ne vien attiecībā uz ražošanu, bet arī uz vairumtirgu un mazumtirgu. Faktiski “jebkuram tirgus dalībniekam, kurš produkcijas piedāvājumu nespēj pielāgot savu klientu specifikai, var nākties saskarties ar starpību, kas veidojas starp cenu, par kādu pārvades sistēmas operators (PSO) pārdos izlīdzinošo elektroenerģiju, un cenu, par kādu tas atpirks pārprodukciju. Šīs cenas pārvades sistēmas operatoram var vai nu tieši noteikt regulators, vai arī cenu noteikšanā tiek izmantots uz tirgu balstīts mehānisms, kurā cenu nosaka citu ražotāju piedāvājumi, kuri vēlas savu ražošanu regulēt uz augšu vai uz leju. … Mazajiem tirgus dalībniekiem rodas būtiska problēma, ja pastāv draudi, ka izveidosies liela starpība starp iepirkumu cenu no PSO un pārdošanas cenu. Tas novērojams vairākās dalībvalstīs un varētu kaitēt konkurences attīstībai. Liela cenu starpība varētu norādīt uz to, ka līdzsvarošanas tirgū ir nepietiekama konkurence un dominē tikai viens vai divi galvenie ražotāji. Šādas grūtības vēl pastiprinās, ja tīkla lietotāji nespēj pielāgot savas pozīcijas tuvu reālajam laikam” (16). Kopš režīma “British Electricity Trading and Transmission Arrangements” (“BETTA”) ieviešanas Anglijai, Skotijai un Velsai ir vienots līdzsvarošanas tirgus. Tā galvenās pazīmes (uz tirgu pamatota cenu veidošana, slēgšana uz pusstundu un samērā nelielā cenu starpība) ir tādas, varētu uzskatīt par tiešas konkurences rādītājiem. Attiecīgi arī gāzes nozarē līdzsvarošanas cenas nosaka, pamatojoties uz pārvades sistēmas operatora pārvaldītu tirgus mehānismu. Līdzsvarošana tiek veikta katru dienu, un parasti nepastāv būtiska starpība starp pirkšanas un pārdošanas cenu. Šis nediskriminējošais mehānisms nerada šķērsli piegādātājiem.

(11)

Ņemot vērā attiecīgo produktu (elektroenerģijas un gāzes) pazīmes un to, ka aizvietošanai piemēroti produkti vai pakalpojumi ir retums vai nav pieejami nemaz, cenu konkurencei un cenu veidošanai ir daudz lielāka nozīme, novērtējot konkurences situāciju elektroenerģijas un gāzes tirgos. To patērētāju skaits, kuri maina piegādātāju, ir faktiskas cenu konkurences rādītājs un tādējādi netieši arī “dabisks konkurences efektivitātes radītājs. Kaut arī nevar neņemt vērā labumus, ko rada iespēja no jauna vienoties ar sākotnējo piegādātāju, ja piegādātājus maina tikai daži patērētāji, varētu rasties tirgus funkcionēšanas problēmas” (17). Turklāt tas, ka “pastāv gala lietotājiem noteikto cenu regulēšana, viennozīmīgi ir noteicošais faktors, kas nosaka patērētāju uzvedību … Kaut arī kontroles saglabāšana varētu būt pamatota pārejas posmā, tā kļūs par aizvien lielāku traucēkli, pieaugot nepieciešamībai pēc ieguldījumiem” (18).

(12)

Apvienotajā Karalistē vērojamā tendence mainīt piegādātāju trim elektroenerģijas patērētāju kategorijām – lielajiem un ļoti lielajiem rūpnieciskajiem lietotājiem, maziem un vidējiem rūpnieciskajiem lietotājiem un uzņēmumiem, un ļoti maziem uzņēmumiem un mājsaimniecībām – ir vairāk par 70 % pirmajās divās grupās un gandrīz 50 % pēdējā grupā (19), turklāt gala patērētājiem noteikto elektroenerģijas cenu kontrole tika atcelta 2002. gadā (20). Apvienotajā Karalistē vērojamā tendence mainīt gāzes piegādātāju trim patērētāju kategorijām – lielajiem un ļoti lielajiem rūpnieciskajiem lietotājiem, tostarp spēkstacijām, mazajiem un vidējiem rūpnieciskajiem lietotājiem un uzņēmumiem, un ļoti maziem uzņēmumiem un mājsaimniecībām – ir vairāk par 70 % pirmajās divās grupās un gandrīz 50 % pēdējā grupā (21). Visiem gala patērētājiem noteikto cenu kontrole tika atcelta 2002. gadā. Tādējādi Apvienotajā Karalistē situācija attiecībā uz piegādātāju maiņu un gala patērētājiem noteikto cenu kontroli ir apmierinoša un uzskatāma par tiešas konkurences rādītāju.

(13)

Ņemot vērā šos rādītājus un kopējo šīs nozares situāciju Anglijā, Skotijā un Velsā, kas izriet no Apvienotās Karalistes sniegtās informācijas, 2005. gada pārskata un tā tehniskā pielikuma, kā arī no Provizoriskā ziņojuma, – jo īpaši to, kādā mērā tīkli ir nošķirti no ražošanas/piegādes, un tīklu piekļuves efektīvo regulēšanu, – jāuzskata, ka attiecībā uz elektroenerģijas un gāzes piegādi Anglijā, Skotijā un Velsā ir izpildīts Direktīvas 2004/17/EK 30. panta 1. punkta nosacījums par tiešo konkurenci. Kā minēts iepriekš 7. apsvērumā, nosacījums par brīvu piekļuvi uzskatāms par izpildītu. Tādējādi Direktīva 2004/17/EK nav piemērojama ne gadījumos, kad līgumslēdzējas iestādes piešķir līgumus, kas paredzēti, lai dotu tiesības iespēju piegādāt elektroenerģiju un/vai gāzi šajos ģeogrāfiskajos apgabalos, ne arī tad, kad tās organizē projektu konkursus minēto darbību veikšanai šajos apgabalos. Jāatgādina, ka uz citu darbību veikšanai, piemēram, elektroenerģijas un gāzes sadalei piešķirtajiem līgumiem joprojām attiecas Direktīvas 2004/17/EK noteikumi.

(14)

Šis lēmums ir pamatots ar juridisko un faktisko situāciju 2006. gada novembrī, kā tā ir atspoguļota Apvienotās Karalistes iesniegtajā informācijā, 2005. gada pārskatā un tā tehniskajā pielikumā. Lēmumu var pārskatīt, ja būtiskas izmaiņas juridiskajā vai faktiskajā situācijā norādīs, ka nosacījumi Direktīvas 2004/17/EK 30. panta 1. punkta piemērošanai vairs netiek ievēroti.

(15)

Šajā lēmumā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Valsts līgumu padomdevēju komitejas atzinumu,