7.3.2006

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 65/1

---

PADOMES REGULA (EK) Nr. 388/2006

(2006. gada 23. februāris),

ar ko izveido daudzgadu plānu jūrasmēles krājumu ilgtspējīgai izmantošanai Biskajas līcī

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu, un jo īpaši tā 37. pantu,

ņemot vērā Komisijas priekšlikumu,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta atzinumu (1),

tā kā:

(1)

Starptautiskās jūras pētniecības padomes (ICES) nesen sniegtajā zinātniskajā ieteikumā ir norādīts, ka jūrasmēles krājumi ICES VIIIa un VIIIb rajonos ir pakļauti zivju mirstībai, kas pieaugušo zivju daudzumu jūrā ir samazinājusi līdz līmenim, no kura krājumi nespēs patstāvīgi atjaunoties ar vairošanos, un tādēļ tiem draud izzušana.

(2)

Nepieciešams veikt arī pasākumus, lai izstrādātu Biskajas līča jūrasmēles krājuma daudzgadu pārvaldības plānu, ievērojot 5. pantu Padomes Regulā (EK) Nr 2371/2002 (2002. gada 20. decembris) par zivsaimniecības resursu saglabāšanu un ilgtspējīgu izmantošanu saskaņā ar kopējo zivsaimniecības politiku (2).

(3)	Plāna mērķis ir nodrošināt Biskajas līča jūrasmēles tādu izmantošanu, lai radītu ilgtspējīgus ekonomiskos, vides un sociālos apstākļus.

(4)

Lai panāktu šo mērķi, Regulā (EK) Nr 2371/2002 cita starpā noteikts, ka Kopiena, veicot pasākumus, kas paredzēti, lai aizsargātu un saglabātu krājumus, piemēro piesardzīgu pieeju, lai nodrošinātu ilgtspējīgu šo resursu izmantošanu un samazinātu zvejas ietekmi uz jūras ekosistēmām. Kopienai būtu jātiecas pakāpeniski īstenot ekosistēmas pieeju zivsaimniecības pārvaldībai, un būtu jāatbalsta efektīvas zvejas darbības saimnieciski stabilā un konkurētspējīgā zivsaimniecības nozarē, nodrošinot pietiekami augstu dzīves līmeni tiem, kas ir atkarīgi no Biskajas līča jūrasmēles zvejas, un ņemot vērā patērētāju intereses.

(5)	Lai sasniegtu šo mērķi, nepieciešams kontrolēt zvejas izraisīto zivju mirstības līmeni tā, lai šis līmenis tiktu samazināts gadu no gada.

(6)

Šādu zvejas izraisīto zivju mirstības līmeņa kontroli var panākt, ieviešot piemērotu metodi attiecīgo krājumu kopējās pieļaujamās nozvejas (KPN) līmeņa noteikšanai, kā arī sistēmu, ar kuras palīdzību zvejas darbību apjomu attiecībā uz šiem krājumiem ierobežotu tiktāl, lai būtu maz iespēju pārsniegt KPN līmeni.

(7)	Saskaņā ar Zivsaimniecības zinātnes, tehnikas un ekonomikas komitejas ieteikumu, Biskajas līča jūrasmēles krājumu drošajam biomasas līmenim vajadzētu būt 13 000 tonnu.

(8)

Biskajas līča jūrasmēles krājumi ir tuvu biomasas drošajam līmenim un, lai īsā laikā sasniegtu šādu līmeni, nav jāpiemēro pilnīga zvejas darbību apjoma pārvaldības sistēma. Tomēr ir lietderīgi ieviest pasākumus to galveno flotu, kas zvejo šos krājumus, kopējās kapaciātes ierobežošanai, lai laika gaitā samazinātu šo kapaciāti, nodrošinot resursu atjaunošanos un novērstu zvejas darbību apjoma palielinājumu nākotnē.

(9)

Papildus kontroles pasākumiem, kas paredzēti Padomes Regulā (EEK) Nr. 2847/93 (1993. gada 12. oktobris), ar kuru izveido kontroles sistēmu, kas piemērojama kopējai zivsaimniecības politikai (3), ir nepieciešams iekļaut arī kontroles pasākumus, lai nodrošinātu atbilstību šajā regulā paredzētajiem pasākumiem,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

I NODAĻA

PRIEKŠMETS UN MĒRĶI

1. pants

Priekšmets

1.   Ar šo regulu izveido daudzgadu plānu tā jūrasmēles krājuma ilgtspējīgai izmantošanai, kas dzīvo Biskajas līcī (turpmāk – “Biskajas līča jūrasmēle”).

2.   Šajā regulā “Biskajas līcis” ir jūras apgabals, ko Starptautiskā jūras pētniecības padome (ICES) ir iezīmējusi kā VIIIa un VIIIb rajonu.

2. pants

Pārvaldības plāna mērķis

1.   Plāna mērķis ir palielināt Biskajas līča jūrasmēles nārstojošo krājumu biomasu virs 13 000 tonnu drošā līmeņa pirms 2008. gada vai 2008. gadā un nodrošināt šo krājumu turpmāku ilgtspējīgu izmantošanu.

2.   Šo mērķi sasniedz, pakāpeniski samazinot zvejas izraisīto zivju mirstības līmeni šim krājumam.

3. pants

Tiesību akti un gada KPN noteikšana

1.   Ja ICES nārstojošo krājumu biomasas līmeni novērtē kā tādu, kas vienāds ar drošo 13 000 tonnu līmeni vai ir lielāks par to, Padome pēc Komisijas priekšlikuma ar kvalificētu balsu vairākumu pieņem lēmumu par:

a)	ilgtermiņa mērķi attiecībā uz zvejas izraisīto zivju mirstības līmeni; un

b)	zvejas izraisīto zivju mirstības līmeņa pazemināšanas koeficientu, ko piemēro, līdz sasniedz a) apakšpunktā paredzēto zvejas izraisīto zivju mirstības līmeņa mērķi.

2.   Padome pēc Komisijas priekšlikuma ar kvalificētu balsu vairākumu katru gadu pieņem lēmumu par Biskajas līča jūrasmēles krājumu KPN nākamajam gadam.

II NODAĻA

KOPĒJĀ PIEĻAUJAMĀ NOZVEJA

4. pants

KPN noteikšanas procedūra

1.   Ja Zivsaimniecības zinātnes, tehnikas un ekonomikas komiteja (ZZTEK), ņemot vērā jaunāko ICES ziņojumu, Biskajas līča jūrasmēles nārstojošo krājuma biomasu ir novērtējusi kā tādu, kas ir mazāka par 13 000 tonnām, Padome pieņem lēmumu par KPN, kura saskaņā ar ZZTEK novērtējumu nepārsniedz tādu nozvejas līmeni, kas būs par pamatu, lai zvejas izraisītais zivju mirstības līmenis samazinātos par 10 % šādas KPN piemērošanas gadā salīdzinājumā ar iepriekšējam gadam aprēķināto zvejas izraisīto zivju mirstības līmeni.

2.   Ja ZZTEK, ņemot vērā jaunāko ICES ziņojumu, Biskajas līča jūrasmēles nārstojošo krājumu biomasu ir novērtējusi kā tādu, kas ir vienāda ar 13 000 tonnām vai lielāka, Padome pieņem lēmumu par KPN, ko paredz tādā nozvejas līmenī, kurš saskaņā ar ZZTEK novērtējumu ir lielākais no:

a)	KPN, kuras piemērošana atbilst zvejas izraisītā zivju mirstības līmeņa samazinājumam, ko Padome noteikusi saskaņā ar 3. panta 1. punkta b) apakšpunktu;

b)	KPN, kuras piemērošanas rezultātā tiks sasniegts mērķis attiecībā uz zvejas izraisīto zivju mirstības līmeni, ko Padome noteikusi saskaņā ar 3. panta 1. punkta a) apakšpunktu.

3.   Ja šā panta 1. vai 2. punkta piemērošanas rezultātā KPN pārsniegtu iepriekšējā gada KPN par vairāk nekā 15 %, Padome nosaka tādu KPN, kas ir par 15 % lielāka par attiecīgā gada KPN.

4.   Ja 1. vai 2. punkta piemērošanas rezultātā KPN būtu par vairāk nekā 15 % mazāka par iepriekšējā gada KPN, Padome nosaka tādu KPN, kas ir par 15 % mazāka par attiecīgā gada KPN.

III NODAĻA

ZVEJAS DARBĪBU APJOMA IEROBEŽOJUMI

5. pants

Īpašā zvejas atļauja attiecībā uz Biskajas līča jūrasmēli

1.   Dalībvalstis nodrošina, ka uz kuģiem, kas kuģo ar to karogiem un ir reģistrēti to teritorijā, attiecina Biskajas līča jūrasmēles zvejas atļauju, ja tiek veiktas zvejas darbības, kuru rezultātā katrā kalendārajā gadā ICES VIIIa un VIIIb rajonā nozvejo un patur uz kuģa vairāk par 2 000 kg jūrasmēles. Šī atļauja ir īpašā zvejas atļauja, kas izsniegta saskaņā ar 7. pantu Padomes Regulā (EK) Nr. 1627/94 (1994. gada 27. jūnijs), kas paredz vispārīgus noteikumus attiecībā uz īpašām zvejas atļaujām (4).

2.   ICES VIIIa un VIIIb rajonos ir aizliegts katrā jūras braucienā nozvejot, glabāt uz kuģa, pārkraut vai izkraut jūrasmēles daudzumu, kas ir lielāks par 100 kg, ja attiecīgajam kuģim nav Biskajas līča jūrasmēles zvejas atļaujas.

3.   Katra dalībvalsts aprēķina savu to kuģu kopējo tilpību bruto tonnās, no kuriem 2002., 2003., vai 2004. gadā izkrāva vairāk kā 2 000 kg Biskajas līča jūrasmēles. Šo lielumu paziņo Komisijai.

4.   Pēc Komisijas rakstiska lūguma nodrošina, ka trīsdesmit dienās tiek iesniegti dokumenti par nozvejas uzskaiti, kas veikta kuģiem, kuriem piešķirtas Biskajas līča jūrasmēles zvejas atļaujas.

5.   Katru gadu dalībvalstis aprēķina to kuģu kopējo tilpību bruto tonnās, kuriem piešķirta Biskajas līča jūrasmēles zvejas atļauja un uz kuriem kopš šīs regulas stāšanās spēkā pielietota ar valsts atbalstu veikta pastāvīga zvejas darbību pārtraukšana saskaņā ar 7. pantu Padomes Regulā (EK) Nr. 2792/1999 (1999. gada 17. decembris), kas nosaka sīki izstrādātus Kopienas noteikumus un kārtību attiecībā uz struktūrpalīdzību zivsaimniecības nozarē (5).

6.   Katra dalībvalsts izsniedz tās kuģiem Biskajas līča jūrasmēles zvejas atļaujas tikai tad, ja attiecīgo kuģu kopējā tilpība nav lielāka par starpību starp kopējo tilpību, kas noteikta saskaņa ar šā panta 3. punktu, un to kuģu tilpību, uz ko attiecas pastāvīga zvejas darbību pārtraukšana saskaņā ar 5. punktu.

7.   Atkāpjoties no 6. punkta, ja Komisija ir pieņēmusi lēmumu, pamatojoties uz ZZTEK zinātniskiem ziņojumiem, ka ir sasniegts 3. panta 1. punktā noteiktais zvejas izraisītais zivju mirstības līmenis, katra dalībvalsts izsniedz saviem kuģiem Biskajas līča jūrasmēles zvejas atļaujas tikai tad, ja šo kuģu kopējā tilpība nav lielāka par to kuģu kopējo tilpību, kuriem iepriekšējā gadā bija Biskajas līča jūrasmēles zvejas atļaujas.

8.   Biskajas līča jūrasmēles zvejas atļaujas ir derīgas vienu kalendāro gadu un zvejas gadā nevienu jaunu zvejas atļauju neizsniedz.

9.   Atkāpjoties no šā panta 8. punkta, var izsniegt jaunas atļaujas, ja vienlaicīgi anulē viena vai vairāku tādu kuģu atļaujas, kam ir tā pati kopējā bruto tonnāža kā kuģim vai kuģiem, kuri saņem jaunās atļaujas.

6. pants

Alternatīva zvejas darbību apjoma pārvaldības procedūra

1.   Atkāpjoties no 5. panta, dalībvalsts, kuras Biskajas līča jūrasmēles kvota ir mazāka par 10 % no KPN, var īstenot citu zvejas darbību apjoma pārvaldības metodi. Ar šo metodi nosaka zvejas darbību apjoma references līmeni, kas ir vienāds ar 2005. gada zvejas darbību apjomu. Attiecīgās dalībvalstis nodrošina, lai zvejas darbību apjoms 2006. gadā un turpmākos gados nebūtu lielāks par par references līmeni.

2.   Komisija var lūgt visas dalībvalstis, kas izmanto 1. punktā minēto atkāpi, iesniegt ziņojumu par citu zvejas darbību apjoma pārvaldības metožu īstenošanu. Komisija nosūtīs šo ziņojumu visām pārējām dalībvalstīm.

3.   Panta 1. punkta vajadzībām zvejas darbību apjoms jebkuram kalendārajam gadam tiek mērīts kā summa, kuru veido lielumi, ko aprēķina, reizinot katram attiecīgajam kuģim uzstādīto dzinēja jaudu (kilovatos) un dienu skaitu, kurās tas zvejo attiecīgā apgabalā.

4.   Padome 2009. gadā un katrā trešā turpmākā gadā ar kvalificētu balsu vairākumu un pamatojoties uz Komisijas priekšlikuma pieņem lēmumu par grozījumiem references līmeņos, kas noteikti saskaņā ar 1. punktu. Šādi grozījumi ir paredzēti, lai nodrošinātu attiecīgu zvejas iespēju piešķiršanu.

5.   Pēc dalībvalsts lūguma Komisija var grozīt maksimālo ikgadējo zvejas darbību apjomu, kas noteikts saskaņā ar 1. punktu, atļaujot dalībvalstij pilnībā izmantot zvejas iespējas attiecībā uz Biskajas līča jūrasmēli. Lūgumam pievieno informāciju par kvotas pieejamību un par darbību apjomu. Komisija saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 2371/2002 30. panta 2. punktā paredzēto procedūru pieņem lēmumus sešās nedēļās pēc pieprasījuma saņemšanas.

IV NODAĻA

UZRAUDZĪBA, KONTROLE UN NOVĒROŠANA

7. pants

Pielaides robeža

Atkāpjoties no 5. panta 2. punkta Komisijas Regulā (EKK) Nr. 2807/83, (1983. gada 22. septembris), kas nosaka sīki izstrādātus noteikumus par to, kā reģistrēt informāciju par dalībvalstu veikto zivju nozveju (6), zvejas žurnālā reģistrējamie Biskajas līča jūrasmēles daudzumi dzīvsvara kilogramos, kuri ir paturēti uz kuģiem, drīkst būt novērtēti ar pielaides robežu līdz 8 %. Tiek piemēroti tās dalībvalsts pieņemtie pārrēķina koeficienti, ar kuras karogu kuģo attiecīgais kuģis.

8. pants

Izkrāvumu svēršana

Dalībvalstu kompetentās iestādes nodrošina, ka jebkuru Biskajas līcī nozvejotu jūrasmēles daudzumu, kas ir lielāks par 300 kg, pirms pārdošanas nosver, izmantojot izsoles telpas svarus.

9. pants

Iepriekšēja paziņošana

Kopienas zvejas kuģa, kas ir bijis Biskajas līcī, kapteinis, kurš vēlas pārkraut uz citu kuģi jebkādu jūrasmēles daudzumu, kas paturēts uz kuģa, vai izkraut jebkuru jūrasmēles daudzumu kādas trešās valsts ostā vai izkraušanas vietā, vismaz 24 stundas pirms pārkraušanas uz citu kuģi vai izkraušanas trešā valstī, dara zināmu kompetentām kuģa karoga dalībvalsts iestādēm šādu informāciju:

a)	ostas vai nozvejas izkraušanas vietas nosaukumu;

b)	laiku, kad paredzēts ierasties minētajā ostā vai nozvejas izkraušanas vietā;

c)	daudzumu dzīvsvara kilogramos visām sugām, kuru uz kuģa ir vairāk nekā 50 kg.

Ziņojumu var sniegt arī zvejas kuģa kapteiņa pārstāvis.

10. pants

Jūrasmēles atsevišķa novietošana

1.   Uz Kopienas zvejas kuģa ir aizliegts atsevišķā konteinerā turēt jebkādu jūrasmēles daudzumu, kas sajaukts ar citām jūras dzīvnieku sugām.

2.   Kopienas zvejas kuģu kapteiņi sniedz vajadzīgo palīdzību dalībvalstu inspektoriem, lai nodrošinātu, ka ir iespējams salīdzināt zvejas žurnālā uzrādītos daudzumus un uz kuģa paturētās jūrasmēles nozvejas.

11. pants

Jūrasmēles pārvadāšana

1.   Attiecīgās dalībvalsts kompetentās iestādes var prasīt, lai jūrasmēles daudzumu, kas pārsniedz 300 kg un ko nozvejo kādā no 1. pantā norādītajiem ģeogrāfiskajiem apgabaliem un pirmo reizi izkrauj attiecīgajā dalībvalstī, nosver, pirms to transportē tālāk no ostas, kur tas pirmo reizi izkrauts.

2.   Atkāpjoties no Regulas (EEK) Nr. 2847/93 13. panta, jūrasmēles daudzumam, kas lielāks par 300 kg un ko transportē uz vietu, kura nav nedz tās izkraušanas, nedz arī importēšanas vieta, pievieno deklarācijas eksemplāra kopiju, kas paredzēta Regulas (EEK) Nr. 2847/93 8. panta 1. punktā attiecībā uz transportētajiem jūrasmēles daudzumiem. Regulas (EEK) Nr. 2847/93 13. panta 4. punkta b) apakšpunktā paredzēto atkāpi nepiemēro.

V NODAĻA

PĀRRAUDZĪBA

12. pants

Pārvaldības pasākumu izvērtējums

Šīs regulas trešajā piemērošanas gadā un pēc tam katrā trešā šīs regulas piemērošanas gadā Komisija lūdz Zivsaimniecības zinātnes, tehnikas un ekonomikas komitejai (ZZTEK) zinātniskus padomus par pārvaldības plānā noteikto mērķu sasniegšanu. Komisija vajadzības gadījumā ierosina attiecīgus pasākumus un Padome ar kvalificētu balsu vairākumu pieņem lēmumu par alternatīviem pasākumiem, lai sasniegtu 2. pantā noteikto mērķi.

13. pants

Īpaši apstākļi

Ja ZZTEK uzskata, ka nārstojošajam Biskajas līča jūrasmēles krājumam ir samazināta atražošanās spēja, Padome pēc Komisijas priekšlikuma ar kvalificētu balsu vairākumu pieņem lēmumu par KPN, kas ir mazāka par 4. pantā paredzēto.

VI NODAĻA

NOBEIGUMA NOTEIKUMI

14. pants

Stāšanās spēkā

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

---

(1)  Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēts.

(2)  OV L 358, 31.12.2002., 59. lpp.

(3)  OV L 261, 20.10.1993., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 768/2005 (OV L 128, 21.5.2005., 1. lpp.).

(4)  OV L 171, 6.7.1994., 7. lpp.

(5)  OV L 337, 30.12.1999., 10. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 485/2005 (OV L 81, 30.3.2005., 1. lpp.).

(6)  OV L 276, 10.10.1983., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 1804/2005 (OV L 290, 4.11.2005., 10. lpp.).

---