(1)

Direktīvas 2006/112/EK 168. un 169. pantā ir noteiktas nodokļa maksātāja tiesības atskaitīt pievienotās vērtības nodokli (PVN), kas maksājams par precēm un pakalpojumiem, kurus izmanto darījumiem, par ko tiem uzliek nodokli, vai konkrētiem citiem mērķiem. Minētās direktīvas 26. panta 1. punkta a) apakšpunktā kā pakalpojumu sniegšana par atlīdzību minēti darījumi, kad saimnieciskās darbības aktīvi tiek izmantoti nodokļa maksātāju vai to darbinieku privātajām vajadzībām vai, plašākā nozīmē, citiem mērķiem nekā savas saimnieciskās darbības vajadzībām.

(2)

Ar Lēmumu 2007/884/EK (2) Apvienotajai Karalistei atļauj līdz 50 % ierobežot automobiļa īrētāja vai nomātāja tiesības atskaitīt PVN saskaņā ar 168. vai 169. pantu Direktīvā 2006/112/EK par izmaksām, kas radušās, īrējot vai nomājot vieglo automašīnu, kuru izmanto ne tikai saimnieciskās darbības vajadzībām. Ar to Apvienotajai Karalistei arī atļauj neklasificēt kā pakalpojumu sniegšanu par atlīdzību gadījumu, ja nodokļa maksātājs saimnieciskās darbības vajadzībām iznomātu vai izīrētu automašīnu izmanto privātajām vajadzībām. Minētie pasākumi(“atkāpes pasākumi”) paredz, ka īrētājam vai nomniekam nav jāveic to attālumu uzskaite, kas ar katru šādu automašīnu nobraukti personīgām vajadzībām, vai PVN uzskaite par faktisko šādas automašīnas nobraukumu privātām vajadzībām. Lēmums 2007/884/EK zaudēs spēku 2019. gada 31. decembrī.

(3)

Vēstulē, kas Komisijā reģistrēta 2019. gada 2. aprīlī, Apvienotā Karaliste lūdza atļauju turpināt piemērot atkāpes pasākumus, kas atļauti ar Lēmumu 2007/884/EK.

(4)

Ar 2019. gada 29. aprīļa vēstuli Komisija, ievērojot Direktīvas 2006/112/EK 395. panta 2. punktu, informēja pārējās dalībvalstis par Apvienotās Karalistes lūgumu. Komisija 2019. gada 2. maija vēstulē paziņoja Apvienotajai Karalistei, ka tās rīcībā ir visa informācija, kas vajadzīga lūguma izvērtēšanai.

(5)

Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotā Karaliste (“Apvienotā Karaliste”) 2017. gada 29. martā iesniedza paziņojumu par nodomu izstāties no Savienības saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību (LES) 50. pantu. Saskaņā ar LES 50. panta 3. punktu Apvienotajai Karalistei Līgumi vairs nebūs saistoši no dienas, kad stājas spēkā izstāšanās līgums, vai, ja tāds nav noslēgts, divus gadus pēc minētā paziņojuma, ja vien Eiropadome, vienojoties ar Apvienoto Karalisti, vienprātīgi nenolemj šo laikposmu pagarināt. Pēc piekrišanas pirmajam pagarinājumam 2019. gada 22. martā un otrajam pagarinājumam 2019. gada 11. aprīlī Eiropadome 2019. gada 29. oktobrī pieņēma Lēmumu (ES) 2019/1810 (3), ar kuru tā pēc vēl viena Apvienotās Karalistes lūguma piekrita pagarināt LES 50. panta 3. punktā paredzēto laikposmu līdz 2020. gada 31. janvārim.

(6)

Eiropas Savienība saskaņā ar LES 50. pantu risināja sarunas ar Apvienoto Karalisti par līgumu, kurā tiktu paredzēta izstāšanās kārtība, ņemot vērā satvaru turpmākajām attiecībām ar Savienību (“Izstāšanās līgums”). Padome 2019. gada 11. janvārī pieņēma Lēmumu (ES) 2019/274 par to, lai parakstītu izstāšanās līgumu (4). Pēc turpmākām Savienības un Apvienotās Karalistes sarunvedēju sarunām 2019. gada septembrī un oktobrī tika panākta vienošanās par Izstāšanās līguma pārskatītu tekstu, kuru Eiropadome apstiprināja 2019. gada 17. oktobrī. Padome 2019. gada 21. oktobrī pieņēma Lēmumu (ES) 2019/1750 par to, lai parakstītu pārskatīto Izstāšanās līgumu (5). Izstāšanās līguma (6) ceturtajā daļā ir paredzēts pārejas periods, kas sākas līguma spēkā stāšanās dienā un beidzas 2020. gada 31. decembrī. Pārejas perioda laikā, un ja vien Izstāšanās līgumā nav noteikts citādi, Savienības tiesību akti joprojām ir piemērojami Apvienotajai Karalistei un Apvienotajā Karalistē.

(7)

Šo lēmumu jebkurā gadījumā beidz piemērot Apvienotajai Karalistei un Apvienotajā Karalistē no nākamās dienas pēc dienas, no kuras Līgumi Apvienotajai Karalistei vairs nav piemērojami, ievērojot LES 50. panta 3. punktu, vai, ja saskaņā ar LES 50. panta 2. punktu noslēgts izstāšanās līgums ir stājies spēkā – no nākamās dienas pēc dienas, kurā beidzas pārejas periods, vai 2022. gada 31. decembrī, atkarībā no tā, kurš datums ir agrāks.

(8)

Līdztekus savam lūgumam Apvienotā Karaliste iesniedza Komisijai ziņojumu saskaņā ar Lēmuma 2007/884/EK 3. panta otro daļu, iekļaujot pārskatu par procentuālo ierobežojumu, kas piemērots tiesībām atskaitīt PVN. No Apvienotās Karalistes sniegtās informācijas izriet, ka procentuālais ierobežojums 50 % apmērā patiesi atspoguļo faktisko situāciju saistībā ar transportlīdzekļu, kurus skar šie atkāpes pasākumi, izmantošanas attiecību saimnieciskajai darbībai un privātām vajadzībām. Tomēr atkāpes pasākumu pagarināšana būtu jāierobežo līdz laikam, kas vajadzīgs, lai novērtētu atkāpes pasākumu efektivitāti un procentuālās daļas piemērotību. Tāpēc būtu jāatļauj Apvienotajai Karalistei ierobežotu laikposmu turpināt piemērot atkāpes pasākumus.

(9)

Būtu jānosaka termiņš, līdz kuram attiecīgā gadījumā jālūdz atļauja jebkādai turpmākai atkāpes pasākumu pagarināšanai pēc 2022. gada. Apvienotajai Karalistei būtu arī jāprasa kopā ar katru šādu pagarinājuma lūgumu iesniegt ziņojumu, iekļaujot tajā pārskatu par procentuālo ierobežojumu, kas piemērots tiesībām atskaitīt PVN.

(10)

Atkāpes pasākumiem nebūs negatīvas ietekmes uz Savienības pašu resursiem, ko veido PVN.

(11)

Tāpēc būtu attiecīgi jāgroza Lēmums 2007/884/EK,