EUR-Lex Access to European Union law

Back to EUR-Lex homepage

This document is an excerpt from the EUR-Lex website

Document 52017DC0650

KOMISIJAS PAZIŅOJUMS EIROPAS PARLAMENTAM, PADOMEI, EIROPAS EKONOMIKAS UN SOCIĀLO LIETU KOMITEJAI UN REĢIONU KOMITEJAI Komisijas 2018. gada darba programma Vienotākas, stiprākas un demokrātiskākas Eiropas darba programma

COM/2017/0650 final

Strasbūrā, 24.10.2017

COM(2017) 650 final

KOMISIJAS PAZIŅOJUMS EIROPAS PARLAMENTAM, PADOMEI, EIROPAS EKONOMIKAS UN SOCIĀLO LIETU KOMITEJAI UN REĢIONU KOMITEJAI


Komisijas 2018. gada darba programma

An agenda for a more united, stronger and more democratic Europe


I.    Vienotāka, stiprāka un demokrātiskāka Savienība

Eiropa acīmredzami atgūst spēku. Eiropas Savienība patlaban dzīvo piektajā ekonomikas atveseļošanās gadā, kas sasniedz ikvienu dalībvalsti. Izaugsmes tempam tagad pārsniedzot 2 % ES kopumā un 2,2 % eurozonā, Eiropas ekonomika pēdējo divu gadu laikā ir augusi straujāk nekā Amerikas Savienoto Valstu ekonomika. Šā pilnvaru termiņa laikā ir radīti gandrīz 8 miljoni darbvietu, daļēji pateicoties ES iestāžu darbam, Eiropas Stratēģisko investīciju fonda, “Garantijas jauniešiem”, Eiropas strukturālo un investīciju fondu ieguldījumam, kā arī Eiropas Centrālās bankas monetārajai politikai. Atgriežas pārliecība par Eiropas Savienību un uzticēšanās tai. Vadītāji martā Romā paziņoja par savu vēlmi padarīt Eiropas Savienību spēcīgāku un noturīgāku, panākot vēl lielāku vienotību, solidaritāti un kopējo noteikumu ievērošanu.

Eiropai tagad ir dota iespēja, bet tā nebūs pieejama mūžīgi. Lai pēc iespējas labāk izmantotu pašreizējo impulsu, Komisija iesniedz savu darba programmu nākamajiem 14 mēnešiem līdz 2018. gada beigām. Tai pamatā ir Vienotākas, stiprākas un demokrātiskākas Savienības ceļvedis, ar kuru priekšsēdētājs Ž. K. Junkers iepazīstināja līdztekus runai par stāvokli Savienībā 2017. gada 13. septembrī. Tas palīdzēs saglabāt Eiropas virzību, turpinot īstenot tās pozitīvo programmu, un nodrošinās, ka Eiropa turpina stingri koncentrēt uzmanību uz lieliem jautājumiem, kuros Eiropas rīcībai ir skaidra un pierādāma pievienotā vērtība.

Komisija jau ir sagatavojusi vairāk nekā 80 % priekšlikumu, kas ir svarīgi digitālā vienotā tirgus, enerģētikas savienības, kapitāla tirgu savienības, banku savienības un drošības savienības izveides un visaptverošas Eiropas migrācijas politikas 1 izstrādes pabeigšanai. Tagad prioritātei jābūt priekšlikumu pārvēršanai tiesību aktos un tiesību aktus – īstenošanā. Jo ātrāk Eiropas Parlaments un Padome pabeigs likumdošanas procesu, jo ātrāk iedzīvotāji un uzņēmumi izjutīs mūsu kopīgā darba rezultātus. Komisija dubultos savus centienus nolūkā atbalstīt abus likumdevējus katrā procesa posmā.

Darba programmā 2018. gadam uzmanība ir vērsta divos virzienos. Pirmkārt, darba programmā ir izvirzīts ierobežots skaits mērķtiecīgu likumdošanas darbību nolūkā tuvāko mēnešu laikā pabeigt mūsu darbu prioritārajās politikas jomās. Komisija iesniegs visus likumdošanas priekšlikumus ne vēlāk kā 2018. gada maijā. Tas dos Eiropas Parlamentam un Padomei laiku un vietu pabeigt likumdošanas darbu, pirms Eiropas iedzīvotāji Eiropas vēlēšanās 2019. gada jūnijā pauž savu demokrātisko spriedumu par mūsu kopīgiem spēkiem sasniegtajiem rezultātiem.

Otrkārt, darba programmā ir arī izklāstīta virkne iniciatīvu, kurām ir tālejošāka perspektīva laikā, kad jaunā Savienība 27 valstu sastāvā veidos savu nākotni 2025. gadam. Šīs iniciatīvas atspoguļo diskusiju, kas tika uzsākta ar Komisijas Balto grāmatu par Eiropas nākotni un runu par stāvokli Savienībā. Tās visas var sasniegt, pilnā apmērā liekot lietā Lisabonas līguma neizmantoto potenciālu 2 . Visas šīs iniciatīvas mēs īstenosim līdz pilnvaru termiņa beigām.

Līdzīgi iepriekšējiem gadiem darba programmā arī ierosināti vairāki priekšlikumi, kas izriet no pašreizējo tiesību aktu pārskatīšanas normatīvās atbilstības un izpildes programmas (REFIT) ietvaros, ņemot vērā REFIT platformas atzinumus. Lai ļautu likumdevējiem koncentrēties uz to priekšlikumu pieņemšanu, kas ir patiesi nozīmīgi, šajā darba programmā ir iekļauts ievērojams skaits vēl nepieņemtu priekšlikumu, kurus mēs ierosinām atsaukt, ņemot vērā to, ka Eiropas Parlamentā un Padomē nav paredzama vienošanās panākšana vai tie vairs neatbilst savam mērķim, vai ir tehniski novecojuši. Šajā darba programmā arī tiek turpināts to tiesību aktu atcelšanas process, kuri ir kļuvuši novecojuši 3 . Līdztekus mēs publicējam pārskatu par Komisijas labāka regulējuma programmu un tās rezultātiem 4 kopā ar REFIT rezultātu pārskatu, kurā sīki izklāstīts tas, kā mēs ņemam vērā REFIT platformas atzinumus, un notiekošie centieni novērtēt un pārskatīt spēkā esošos tiesību aktus.

II.    Junkera vadītās Komisijas 10 prioritāšu 5 pabeigšana un rezultātu gūšana

Jauns impulss nodarbinātībai, izaugsmei un ieguldījumiem

Uzticēšanās un investīciju pieaugums visā Eiropā ir bijis centrāli svarīgs ekonomikas izredžu uzlabojumam. Tas ir radījis darbvietas un izaugsmi visā Eiropā, ir atbalstījis jaunas infrastruktūras – gan fiziskas, gan digitālas – veidošanos un palīdzējis Eiropai paātrināt pāreju uz tīru enerģiju. Tagad mums ir jāturpina savi centieni pastiprināt investīcijas. Investīciju plānam Eiropai ir būtiska loma projektu uzsākšanā, mazu un vidēju uzņēmumu atbalstīšanā un darbvietu radīšanā. Lai to pilnveidotu, mums tagad ir ātri jāīsteno “ESIF 2.0” priekšlikums un Omnibus priekšlikums 6 , lai atvieglotu iespēju apvienot Eiropas strukturālos un investīciju fondus ar Eiropas Stratēģisko investīciju fondu. Investīciju pieaugums nebūs noturīgs bez to papildinošām strukturālām reformām. Mēs veiksim šādu reformu analīzi ar mērķi nodrošināt investīcijas. Komisija turpinās izmantot Eiropas pusgadu, lai koordinētu ekonomikas politiku un sekmētu izaugsmes stratēģiju, kuras rezultātā tiek nodrošinātas investīcijas, stabilas publiskās finanses un strukturālās reformas.

Eiropas ekonomika ir atkarīga no tās rūpniecības konkurētspējas, un, pamatojoties uz ieinteresēto personu viedokļiem, Eiropas Komisija nāca klajā ar atjauninātu rūpniecības politikas stratēģiju Eiropai 7 . Mūsu mērķis būs atbalstīt inovāciju, darbvietas un izaugsmi ar mūsu Aprites ekonomikas stratēģijas 8 palīdzību, kas mūsu ekonomikai, konkurētspējai un videi var dot milzīgu ieguvumu. Mēs ierosināsim ierobežotu skaitu priekšlikumu, lai nostiprinātu mūsu darbu šajā jomā. Šie priekšlikumi būs īpaši vērsti uz to, kā mēs ražojam un izmantojam plastmasu, strādājot pie tā, lai viss plastmasas iepakojums līdz 2030. gadam būtu pārstrādājams, un to, kā mēs atkārtoti izmantojam ūdeni un apsaimniekojam dzeramo ūdeni. Mēs arī ierosināsim sistēmu progresa uzraudzīšanai aprites ekonomikas izstrādē. Kā daļu no mūsu nozaru pieejas regulējuma uzlabošanai mēs novērsīsim juridiskos, tehniskos un praktiskos šķēršļus tur, kur saskaras tiesību akti ķīmisko vielu, produktu un atkritumu jomās. Mēs turpināsim novērtēt 2012. gada bioekonomikas stratēģiju 9 un izskatīsim, kā labāk to virzīt uz priekšu, tostarp paplašinot tās darbības jomu.

Kaut arī vispārējā ekonomikas situācija ievērojami uzlabojas, Eiropas Savienībai joprojām ir jātiek galā ar krīzes atstāto mantojumu un jāpārvērš lielāka izaugsme jaunās darbvietās, taisnīgumā un jaunās iespējās visiem. Šī Komisija ir likusi pamatus šīs problēmas risināšanai, piemēram, ar Eiropas Prasmju programmas 10 palīdzību. Tagad mums ir jāvirza šī programma uz priekšu dalībvalstu un reģionālajā līmenī ar Eiropas Sociālā fonda atbalstu, veltot īpašu uzmanību pamatprasmēm un digitālajām prasmēm.

Savienots digitālais vienotais tirgus

360 miljoniem Eiropas iedzīvotāju ikdienā izmantojot internetu darbam, mācībām, iepirkumiem vai saziņai, Eiropai ir nepieciešams patiesi digitāls vienotais tirgus. Komisija kopš 2015. gada maija šajā nolūkā jau ir iesniegusi 24 likumdošanas priekšlikumus. Līdz šim likumdevēji ir pieņēmuši tikai sešus no šiem priekšlikumiem. Eiropas Parlamenta un Padomes prioritātei tagad jābūt pēc iespējas ātrāk izskatīt šos vēl nepieņemtos priekšlikumus, jo īpaši attiecībā uz Elektronisko sakaru kodeksu, ierosināto autortiesību reformu un Digitālā satura direktīvu. Eiropai ir vajadzīga nostiprināta sadarbība spektra pārvaldībā ar mērķi panākt pasaules līmeņa, ļoti ātrdarbīgus fiksēto un mobilo sakaru tīklus (5G), kā arī spektra lielāku, koordinētu pieejamību līdz 2020. gadam saskaņā ar konsekventiem normatīvajiem un ekonomiskajiem nosacījumiem. Lai pabeigtu digitālā vienotā tirgus izveidi, mēs arī iesniegsim priekšlikumu par taisnīgumu platformu un uzņēmumu savstarpējās attiecībās, iniciatīvu viltus ziņu apkarošanai un pārskatītas pamatnostādnes par būtisku ietekmi tirgū elektronisko sakaru nozarē.

Digitālā vienotā tirgus veiksme galu galā ir atkarīga no tā, vai Eiropas iedzīvotāji tam uzticēsies. Kiberuzbrukumu skaits pieaug, un Eiropas iedzīvotāji tagad saskaras ar jauniem un daudzveidīgiem apdraudējumiem tiešsaistē. Lai reaģētu uz tiem, Komisija jau 13. septembrī nāca klajā ar vairākiem priekšlikumiem mūsu iedzīvotāju labākai aizsardzībai pret apdraudējumiem, kas var rasties jaunu tehnoloģiju rezultātā 11 . Mēs pabeigsim šo paketi un aizsargāsim mūsu ekonomikas un mūsu demokrātijas stabilitāti pret kiberuzbrukumiem, izveidojot kiberdrošības kompetences centru tīklu. Tajā pašā laikā Komisija arī turpmāk koncentrēsies uz to, lai pēc iespējas labāk izmantotu iespējas, ko dod jaunas tehnoloģijas, piemēram, augstas veiktspējas skaitļošana un autonomi automobiļi. Mēs arī centīsimies pēc iespējas labāk izmantot mākslīgo intelektu, kam būs arvien lielāka nozīme mūsu ekonomikā un sabiedrībā.

Noturīga enerģētikas savienība, kurā īsteno uz nākotni vērstu klimata pārmaiņu politiku

Mēs esam panākuši ievērojamu progresu enerģētikas savienības īstenošanā. Tiesību aktu paketes “Tīra enerģija visiem Eiropas iedzīvotājiem” 12 , kas tika iesniegta 2016. gada decembrī, pieņemšana un to priekšlikumu pieņemšana, ar kuriem atjaunina mūsu politiku klimata pārmaiņu jomā, tagad ir prioritāte. Komisija turpinās darbu pie tā, lai uzlabotu energoapgādes drošību un iekšējā tirgus darbību. Mēs ierosināsim vienotus noteikumus gāzes cauruļvadiem, kuri ienāk Eiropas iekšējā gāzes tirgū. Mēs risināsim sarunas ar Krieviju par galvenajiem Nord Stream 2 gāzes cauruļvada projekta darbības principiem, tiklīdz Padome būs pieņēmusi mūsu ieteiktās plašās pilnvaras. Transporta jomā Komisija savus centienus koncentrēs uz jaunajiem CO2 standartiem automobiļiem, furgoniem un kravas automobiļiem. Mēs virzīsim uz priekšu darbu attiecībā uz baterijām un alternatīvo degvielu infrastruktūru, atzīstot to stratēģisko nozīmību pārejā uz tīru mobilitāti un tīru enerģiju.

Padziļināts un taisnīgāks iekšējais tirgus ar spēcīgāku rūpniecisko pamatu

Eiropas projekta centrālais elements ir labi funkcionējošs vienotais tirgus. Tas dod iespēju brīvāk pārvietoties cilvēkiem, pakalpojumiem, precēm un kapitālam. Tas dod iespējas Eiropas uzņēmumiem un piedāvā plašāku izvēli un zemākas cenas patērētājiem. Komisija nākamajā gadā koncentrēs savus centienus uz ES uzņēmējdarbības tiesību pārstrādāšanu, lai atbalstītu uzņēmumus ar skaidriem, moderniem un efektīviem noteikumiem. Mēs turpināsim centienus aizsargāt valstu budžetus pret kaitējošu nodokļu praksi. Tas ietver modernizētus noteikumus PVN likmju noteikšanai, jaunus noteikumus par administratīvo sadarbību dalībvalstu starpā PVN jomā, priekšlikumu vienkāršot PVN sistēmu MVU un noteikumus starptautisko korporāciju digitālajā ekonomikā gūtās peļņas aplikšanai ar nodokļiem. Turklāt Komisija ierosinās pasākumus, lai uzlabotu pārtikas piegādes ķēdes darbību nolūkā palīdzēt lauksaimniekiem nostiprināt viņu pozīciju tirgū un palīdzēt pasargāt viņus no satricinājumiem nākotnē.

Lai pabeigtu kapitāla tirgu savienības 13 izveidi, mēs sagatavosim priekšlikumus, lai risinātu mijiedarbību starp finansēm un tehnoloģiju, un mēs ierosināsim noteikumus par kolektīvo finansēšanu un vienādranga finansēšanu. Mēs atvieglosim segto obligāciju izmantošanu un samazināsim šķēršļus ieguldījumu fondu pārrobežu izplatīšanai, un mēs iesniegsim iniciatīvu par ilgtspējīgām finansēm. Mēs ierosināsim jaunus noteikumus par pārrobežu maksājumiem, kuri attiecas uz valūtām, kas nav euro. Tas palīdzēs nodrošināt to, ka Eiropas iedzīvotāji maksā samazinātas maksas par naudas pārvedumiem uz ārvalstīm vai sava atvaļinājuma laikā izņemot naudu no bankomātiem.

Joprojām ir daudz darāmā, ja vēlamies nodrošināt, ka vienotā tirgus raksturīgās iezīmes ir sociālais taisnīgums un darbaspēka tiesības. Komisija pievērsīsies darbaspēka mobilitātes un sociālā nodrošinājuma koordinācijas problēmām, ierosinot izveidot Eiropas Darba iestādi un daudzfunkcionālu Eiropas sociālās apdrošināšanas numuru, kas vienkāršos iedzīvotāju mijiedarbību ar pārvaldes iestādēm dažādās jomās. Mēs ierosināsim modernizēt sociālā nodrošinājuma sistēmas, ņemot vērā jaunus darba veidus nolūkā novērst plaisas tā, lai ikviena persona, kura strādā, neatkarīgi no nodarbinātības statusa var veikt iemaksas sociālajā nodrošinājumā un izmantot to. Lai vēl vairāk aizsargātu darba ņēmējus vienotajā tirgū, Komisija ierosinās stingrākus pienākumus nodrošināt, ka darbinieki ir rakstveidā informēti par saviem darba apstākļiem.

Mums ir arī labāk jāaizsargā mūsu iedzīvotāji, un, lai to panāktu, mēs iesniegsim kopīgu rīcības plānu par valsts vakcinācijas politiku. Tas palīdzēs dalībvalstīm īstenot vakcinācijas programmas, samazinot nevēlēšanos vakcinēties, un pastiprināt vakcīnu nodrošinājumu.

Padziļināta un taisnīgāka ekonomiskā un monetārā savienība

Lai saglabātu atveseļošanās impulsu, Komisija eurozonai ieteiks kopumā neitrālu fiskālo nostāju, arī turpmāk koncentrējoties uz ekonomikas un sociālās konverģences un izturētspējas stiprināšanu. Mēs arī turpināsim darbu pie tā, lai izveidotu dziļāku un taisnīgāku ekonomisko un monetāro savienību un lai uzlabotu tās demokrātisko pārskatatbildību. Ekonomiskā un monetārā savienība ir mūsu labākais instruments, lai palielinātu Eiropas labklājību un aizsargātu Eiropas iedzīvotājus no ekonomikas satricinājumiem nākotnē. Komisija līdz 2017. gada beigām ierosinās apjomīgu pasākumu paketi, lai virzītu šo darbu uz priekšu.

Šīs paketes ietvaros mēs ierosināsim iekļaut Eiropas Stabilizācijas mehānismu Eiropas Savienības tiesiskajā regulējumā nolūkā palielināt tā demokrātisko pārskatatbildību un vienlaikus nostiprināt tā lomu un lēmumu pieņemšanu. Mūsu mērķim ir jābūt izveidot patiesu Eiropas Monetāro fondu, kas spēj reaģēt uz krīzēm un darboties līdztekus iedibinātiem ikdienas ekonomikas politikas koordinācijas un uzraudzības instrumentiem. Mēs arī ierosināsim izveidot īpašu eurozonas budžeta posteni ES budžetā, lai nodrošinātu četras funkcijas: strukturālo reformu palīdzību, stabilizācijas funkciju; atbalsta mehānismu banku savienībai un konverģences instrumentu pirmspievienošanās palīdzības sniegšanai dalībvalstīm ceļā uz dalību eurozonā. Mēs arī ierosināsim integrēt Līguma par stabilitāti, koordināciju un pārvaldību ekonomiskajā un monetārajā savienībā būtību ES tiesību sistēmā, par ko vienošanās tika panākta 2012. gadā, vienlaikus ņemot vērā atbilstīgo elastību, kas iestrādāta Stabilitātes un izaugsmes paktā un ko Komisija identificējusi kopš 2015. gada janvāra. Mūsu ekonomiskā un monetārā savienība kļūs tikai spēcīgāka, ja solidaritāte un atbildība būs savstarpēji saistītas.

Vēl viens šā darba nozīmīgs pīlārs ir banku savienības izveides pabeigšana, ar ko tiek panākta gan riska mazināšana, gan riska dalīšana mūsu banku nozarē. Komisija nesen izklāstīja vērienīgu, bet realizējamu plānu, ka nodrošināt vienošanos par visiem neatrisinātajiem banku savienības jautājumiem – jo īpaši par Eiropas noguldījumu apdrošināšanas sistēmu –, pamatojoties uz spēkā esošajām Padomes saistībām 14 , un mēs iesniegsim papildu priekšlikumus ieņēmumus nenesošu aizdevumu jautājuma risināšanai, kā arī par Eiropas Savienības ar valsts obligācijām nodrošinātu vērtspapīru izveidi. Pabeigta banku savienība kopā ar kapitāla tirgu savienību palīdzēs veidot iedzīvotājiem un uzņēmumiem vajadzīgo stabilo un integrēto finanšu sistēmu.

Eiropas sociālo tiesību pīlārs 15 dos atjaunotu stimulu konverģences procesā uz labākiem darba un dzīves apstākļiem dalībvalstu starpā. Tas virzīs ES sociālo programmu visos līmeņos un palīdzēs mums tuvoties vienotai izpratnei par to, kas mūsu vienotajā tirgū ir sociāli taisnīgi, tuvoties “sociālo standartu Savienībai”, uz ko priekšsēdētājs Ž. K. Junkers aicināja savā 2017. gada runā par stāvokli Savienībā. Mēs ceram sagaidīt paziņojumu par Eiropas sociālo tiesību pīlāru Gēteborgas augstākā līmeņa sociālo lietu sanāksmē novembrī. Mēs integrēsim jauno Sociālo rezultātu pārskatu, kas papildina Eiropas sociālo tiesību pīlāru, Eiropas pusgada procesā tā, lai mēs varētu atbilstīgi uzraudzīt progresu šajos jautājumos.

Līdzsvarota un progresīva tirdzniecības politika globalizācijas izmantošanai

Būdama lielākā tirdzniecības partnere pasaulē, Eiropa paļaujas uz atklātu un godīgu tirdzniecību ar partneriem visā pasaulē. Mūsu mērķis ir īstenot progresīvu un vērienīgu tirdzniecības programmu, panākot līdzsvaru starp atklātību un savstarpīgumu un sociālo un vides standartu izpildes nodrošināšanu. ES tirdzniecības vienošanās rada darbvietas un izaugsmi, un mēs risināsim sarunas ar Mercosur un Meksiku un strādāsim ar Eiropas Parlamentu un dalībvalstīm, lai nodrošinātu, ka tiek panākti un atbilstoši īstenoti nolīgumi, tostarp ar Japānu, Singapūru un Vjetnamu, ar mērķi panākt minētos ieguvumus. Mēs arī vēlamies virzīt uz priekšu tirdzniecības sarunas ar Austrāliju un Jaunzēlandi, tiklīdz Padome būs apstiprinājusi Komisijas ieteiktās pilnvaras. Taču mēs neesam naivi brīvās tirdzniecības atbalstītāji. Šogad mēs turpināsim savus centienus saglabāt un sekmēt Eiropas augstos standartus attiecībās ar trešām valstīm, un nodrošināt globālā līmenī vienlīdzīgus konkurences apstākļus Eiropas uzņēmumiem un darba ņēmējiem. Šajā kontekstā ir vitāli svarīgi, lai Eiropas Parlaments un Padome ātri pieņemtu vēl nepieņemtos priekšlikumus par tirdzniecības aizsardzības instrumentu modernizāciju un ārējo tiešo ieguldījumu ES pārbaudi 16 .

Tiesiskuma un pamattiesību telpa, kuras pamatā ir savstarpēja uzticēšanās

Iekšējā tirgus sekmes galu galā ir atkarīgas no uzticēšanās. Šo uzticēšanos var viegli pazaudēt, ja patērētāji uzskata, ka kaitējuma gadījumos nav pieejami aizsardzības līdzekļi. Komisija tāpēc nāks klajā ar dokumentu “Uz patērētājiem orientēts jaunais kurss” uzlabot patērētāju tiesību tiesisko izpildi un ārpustiesas strīdu izskatīšanu un atvieglot valsts patērētāju tiesību aizsardzības iestāžu koordināciju un efektīvu rīcību. Mēs arī turpināsim strādāt pie trauksmes cēlēju aizsardzības.

Savienības mērķis ir sekmēt iedzīvotāju labklājību, kas nozīmē ieguldīt viņu drošībā. Tai ir bijusi svarīga loma iedzīvotāju aizsardzībā pret dabas katastrofām pagājušā gada laikā, un tai tas ir jāturpina darīt. Eiropas Savienības Civilās aizsardzības mehānisms ir pierādījums Eiropas solidaritātei gan iekšpus, gan ārpus Savienības robežām. Mēs ierosināsim pastiprināt šo mehānismu un piešķirt tam pašam savu operatīvo kapacitāti, lai nodrošinātu, ka Savienība spēj ar maksimālu efektivitāti un minimālu birokrātiju sniegt labāku krīzes un ārkārtas palīdzību mūsu iedzīvotājiem.

Drošības savienības izveides pabeigšana ir prioritāra. Kaut arī esam panākuši reālu progresu terorisma apkarošanā, mēs iesniegsim priekšlikumus ar mērķi uzlabot tiesībaizsardzības iestāžu pārrobežu piekļuvi elektroniskajiem pierādījumiem un finansiālajiem datiem un vēl vairāk nostiprināsim noteikumus pret sprāgstvielu prekursoriem, ko teroristi izmanto pašgatavotiem ieročiem. Mēs turpināsim sekmēt sadarbību ar sociālo plašsaziņas līdzekļu uzņēmumiem nolūkā konstatēt un dzēst teroristiska rakstura un citu veidu nelegālu saturu tiešsaistē un vajadzības gadījumā ierosināsim tiesību aktus par teroristiska rakstura satura dzēšanu. Komisija turpinās atbalstīt dalībvalstis radikalizācijas apkarošanā un rīcības plāna sabiedrisku vietu aizsardzībai 17 īstenošanā, kā arī tā strādā pie turpmākiem pasākumiem, lai uzlabotu pasažieru dzelzceļa transporta drošību. Ar priekšlikumu par informācijas sistēmu sadarbspēju mēs pastiprināsim centienus padarīt Eiropas Savienību par drošāku sabiedrību, pilnībā ievērojot pamattiesības.

Informācijas un datu apmaiņa ir mūsu sabiedrības nozīmīga īpašība un arvien lielāka pārrobežu parādība. Komisija pabeigs norāžu izstrādi par turpmāko rīcību attiecībā uz datu saglabāšanu. 2018. gada sākumā Komisija arī plāno pieņemt lēmumu par datu adekvātumu Japānai, lai nodrošinātu personas datu brīvu plūsmu starp ES un Japānu kā mūsu pastiprinātās ekonomiskās partnerības neatņemamu sastāvdaļu.

Komisija atkārtoti apliecina savu apņemšanos īstenot Šengenas sistēmu un pauž nodomu pēc iespējas ātrāk “atgriezties pie Šengenas”, vienlaikus pilnībā ņemot vērā dalībvalstu proporcionālus pieprasījumus drošības jomā. Šajā nolūkā vitāli svarīgi ir Eiropas Parlamentā un Padomē ātri pieņemt Komisijas priekšlikumu par Šengenas Robežu kodeksa pārstrādāšanu.

Ceļā uz jaunu migrācijas politiku

Mēs esam uz pareizā ceļa Eiropas programmas migrācijas jomā īstenošanā. Eiropas Parlamentam un Padomei par prioritāti ir jānosaka jau iesniegtie priekšlikumi. Proti, Dublinas reforma 18 ir būtiska kopējai Eiropas patvēruma sistēmai, kas ir balstīta uz solidaritāti un nodrošina, ka atbildība tiek dalīta. Mēs atbalstām Eiropas Parlamenta un Padomes centienus līdz 2018. gada jūnijam pabeigt darbu pie kopējās Eiropas patvēruma sistēmas reformas.

Migrācijas partnerības regulējums būs ļoti svarīgs, lai panāktu rezultātus attiecībā uz mūsu migrācijas politikas ārējo komponenti. Efektīvākai ES rīcībai to cilvēku atgriešanā, kuriem nav tiesību atrasties ES, ir vajadzīgi apņēmīgi dalībvalstu un trešo valstu centieni. Mēs esam ieviesuši Ārējo investīciju plānu 19 , kas atbalstīs jaunu investīciju paaudzi mūsu kaimiņvalstīs un Āfrikas kontinentā, un tagad mēs ātri pāriesim pie tā īstenošanas, lai atbalstītu ilgtspējīgus vietējos projektus.

Eiropai ir nepieciešami efektīvi, likumīgi ceļi kā alternatīvas tiem, kuri riskē ar dzīvību un kurus ekspluatē kontrabandas tīkli. Pārmitināšanas palielināšana būs ticama ES reakcija attiecībā uz tām personām, kurām nepieciešama aizsardzība. Kā novecojošam kontinentam Eiropai arī vajadzīga atbilstīga migrācija, lai novērstu demogrāfisko un prasmju iztrūkumu. Šī ir joma, kurā ES, rīkojoties kopīgi, ir spēcīgāka nekā tās dalībvalstis, kas rīkojas katra atsevišķi. Būtu ātri jāvienojas par priekšlikumu par trešo valstu valstspiederīgo ieceļošanu un uzturēšanos augstprasmes nodarbinātības nolūkos (“Zilās kartes priekšlikums” 20 ). Turklāt Komisija 2018. gadā iesniegs vajadzīgos priekšlikumus, lai pārstrādātu Vīzu kodeksu un atjauninātu Vīzu informācijas sistēmu, un šajā kontekstā atsauks priekšlikumus par Vīzu kodeksu un apceļošanas vīzu 21 .

Spēcīgāka pasaules mēroga dalībniece

Eiropa joprojām ir miera un stabilitātes garants, bet mums nekad nevajadzētu uztvert savu drošību kā pašsaprotamu. Mums ir vairāk jāsadarbojas aizsardzības jomā, mobilizējot visus mūsu rīcībā esošos rīkus, tostarp ES budžetu. Inovācijai un lielākai sadarbībai Eiropas aizsardzības rūpniecībā ir spēcīgs uzņēmējdarbības un drošības pamatojums. Eiropas Aizsardzības fondam šajā darbā ir jāuzņemas nozīmīga loma. Komisija piešķirs prioritāti ātrai fonda īstenošanai, kā arī priekšlikumam par Eiropas aizsardzības rūpniecības attīstības programmu 22 .

Mēs veidosim un stiprināsim mūsu attiecības ar nozīmīgiem partneriem, piemēram, Indiju un Latīņameriku. Lai uzlabotu saiknes ar Āziju kopumā, mēs ierosināsim stratēģiju nolūkā stiprināt savienojamību mūsu kontinentu starpā. Mūsu ilgajām partnerattiecībām ar valstīm no Āfrikas, Karību jūras un Klusā okeāna reģioniem ir liela vērtība. Mēs strādāsim pie tā, lai atjaunotu šo partnerību 2020. gadā, pielāgojot to globālā konteksta ātrajai attīstībai un pārveidojot to spēcīgā un modernā politiskā aliansē. Mēs sadarbosimies mūsu kopīgo interešu un stiprākas, uz noteikumiem balstītas pasaules kārtības labā. Vēsturiskā vienošanās par Irānas kodolprogrammu ir pavērusi ceļu plašāku attiecību atjaunošanai starp ES un Irānu. Mēs arī virzīsim uz priekšu mūsu attiecības ar Irāku.

Demokrātisku pārmaiņu Savienība

Demokrātisku pārmaiņu Savienības īstenošana bijusi šīs Komisijas nozīmīga apņemšanās. Komisija ir ievērojami pastiprinājusi savus centienus sadarboties ar iedzīvotājiem ar 312 pilsoņu dialogu starpniecību, plašāk apspriežoties ar visām ieinteresētajām personām mūsu labāka regulējuma programmas ietvaros, kā arī ierosinot pārstrādāt Eiropas pilsoņu iniciatīvu 23 , lai padarītu to pieejamāku un vieglāk izmantojamu. Mazāk nekā pirms gada mēs izveidojām Eiropas Solidaritātes korpusu 24 , un tas jau tūkstošiem jauniešu piedāvā jaunas iespējas visā Eiropas Savienībā. Tas palīdz mūsu jauniešiem iesaistīties apkārtējā sabiedrībā un pilnveidot viņu zināšanas un prasmes savas karjeras sākumā. Tagad tam līdz gada beigām ir jādod stabils juridisks pamats.

Demokrātiskajai leģitimitātei ļoti svarīgi ir arī pārredzamība un pārskatatbildība. Komisija rāda piemēru savās attiecībās ar interešu pārstāvjiem un rosina Eiropas Parlamentu un Padomi ātri vienoties par Iestāžu nolīgumu par obligātu Pārredzamības reģistru 25 visām trim iestādēm. Mēs konstruktīvi sadarbosimies ar Eiropas Parlamentu un Padomi, lai panāktu vienošanos par ierosinātajiem grozījumiem Komiteju procedūras regulā 26 un par Eiropas politisko partiju un fondu statūtiem un finansējumu 27 .

III.    Sasniedzamie rezultāti līdz 2025. gadam – vienotāka, stiprāka un demokrātiskāka Savienība

Kamēr pabeidzam īstenot mūsu šodienas darba programmu, mums ir jāsagatavojas rītdienas Savienībai. Kaut arī šajā darba programmā ir ieskicēts darbs, kas mums kopīgi jāpaveic nākamo četrpadsmit mēnešu laikā, tajā ir ierosinātas arī vairākas iniciatīvas, kas vērstas uz tālāku nākotni – uz 2025. gadu un turpmākajiem gadiem.

2019. gada 30. martā radīsies jauna Eiropa 27 valstu sastāvā. Mums ir iespēja veidot šo jauno Eiropu. Tikai dažas nedēļas vēlāk – 2019. gada jūnijā – Eiropas iedzīvotāji dosies pie vēlēšanu urnām. Ar mūsu darbu šajā laikposmā ir jānodrošina, ka, iedzīvotājiem balsojot, šī jaunā Eiropa atbilst viņu gaidām un dod rezultātus jautājumos, kas viņiem ir vissvarīgākie. Šis ir mērķis, ko Komisija ir izvirzījusi Vienotākas, stiprākas un demokrātiskākas Savienības ceļvedī uz Sibiu 28 , kas tagad atspoguļots vadītāju programmā, par ko vienošanās tika panākta Eiropadomē 19. oktobrī, un kas ir paredzēts tam, lai sniegtu konkrētus rezultātus īpašā samitā Rumānijā 2019. gada 9. maijā. Komisijas politiskais ieguldījums šajā ceļvedī ir tas, ko mēs īstenojam šīs darba programmas ietvaros. Tagad ir nekavējoši jārīkojas, un tāpēc visas šīs tālejošās iniciatīvas tiks izvirzītas šā pilnvaru termiņa laikā, liekot lietā pašreizējo Līgumu joprojām neizmantoto potenciālu, kas ļauj mums virzīties uz priekšu mērķtiecīgi un ātri.

Mēs sadarbosimies ar Eiropas Parlamentu un Padomi, kā arī ar valstu parlamentiem, lai apspriestu un pilnveidotu šo ceļvedi, un kopīgi strādātu pie šīm iniciatīvām. Visa procesa gaitā mēs turpināsim balstīties uz demokrātisko un iekļaujošo diskusiju, kas tika uzsākta ar Balto grāmatu par Eiropas nākotni 29 un tai sekojošajiem pārdomu dokumentiem, kuros izklāstīti risinājumi galvenajās jomās 30 . Ikvienam iedzīvotājam ir iespēja dot ieguldījumu Eiropas nākotnē un sniegt tiešas atsauksmes par to, kā mums kopīgi vajadzētu virzīties uz priekšu.

Vienotāka Savienība

Šīs Komisijas pilnvaru laikā mēs veiksim visus vajadzīgos pasākumus, lai paplašinātu Šengenas brīvas pārvietošanās zonu, iekļaujot Bulgāriju un Rumāniju, lai atvērtu tādas pašas iespējas, kādas izmanto citi. Mums būtu jāļauj arī Horvātijai kļūt par pilntiesīgu Šengenas dalībnieci, tiklīdz tā būs izpildījusi visus kritērijus. Tāpat ir paredzēts, ka euro ir vienotā valūta Eiropas Savienībā kopumā. Tai ir jāvieno mūsu kontinents, nevis jāšķeļ. Tai ir jābūt vairāk nekā tikai atsevišķas valstu grupas valūtai. Dalībvalstīm, kuras vēlas pievienoties euro, ir jābūt iespējai to darīt, un tāpēc mēs ierosināsim jaunu euro pievienošanās instrumentu, kas piedāvās gan tehnisku, gan finansiālu palīdzību.

Kaut arī ir skaidrs, ka šīs Komisijas un Parlamenta pilnvaru laikā ES turpmāka paplašināšanās nenotiks, jo neviena kandidātvalsts tam vēl nav gatava, mums ir jānodrošina ticama Eiropas perspektīva visām Rietumbalkānu valstīm. ES dalības izredzes ir reāls reformu un stabilitātes stimuls reģionā. Šajā kontekstā Komisija iesniegs stratēģiju attiecībā uz Rietumbalkānos vadībā esošo kandidātvalstu Serbijas un Melnkalnes pievienošanos ES.

Stiprāka Savienība

Stiprāka Savienība ir jāapgādā ar atbilstošiem finanšu līdzekļiem, lai turpinātu īstenot tās politiku. Savienība, kā arī problēmas, ar kurām tā saskaras, pēdējo gadu laikā ir krietni izmainījušās. Mūsu Savienībai nepieciešams budžets, kas spēj palīdzēt mums sasniegt mūsu mērķus. Tas ir jāatspoguļo daudzgadu finanšu shēmā laikposmam pēc 2020. gada. Bez aktuālākās problēmas, ko rada Apvienotās Karalistes izstāšanās, Savienībai jābūt aprīkotai tā, lai tā spētu izmantot jauno un topošo tehnoloģiju sniegtās priekšrocības, virzīties uz pilnvērtīgu aizsardzības savienību un turpināt risināt drošības jautājumus un migrācijas problēmu. Pēc politiskās ievirzes diskusijām Kolēģijā (2018. gada janvāris) un ES vadītāju starpā (2018. gada februāris) mēs nākamā gada maijā sagatavosim vispusīgu priekšlikumu nākamajam daudzgadu ES budžetam, tostarp par pašu resursiem, ņemot vērā Monti ziņojumā sniegtos ieteikumus. Mūsu mērķis ir pabeigt sarunas par jaunu daudzgadu finanšu shēmu šīs Komisijas pilnvaru laikā. Jaunais budžets palīdzēs mums attaisnot iedzīvotāju gaidas par ES, kas panāk rezultātus jautājumos, kuri ir visnozīmīgākie un dod ieguldījumu ES ilgtermiņa ilgtspējā.

Lai Eiropa būtu stiprāka, tai ir jābūt arī efektīvākai. Tai jāspēj reaģēt ātrāk un izlēmīgāk virknē politikas jomu tā, lai iedzīvotāji un uzņēmumi ātrāk gūtu labumu no ES tiesību aktiem. Tāpēc Komisija ieskicēs, kā ES varētu izmantot tā sauktās “pārejas klauzulas” (“passerelle clauses”) pašreizējos Līgumos, kas ļauj mums pāriet no vienprātības uz kvalificēta vairākuma balsošanu konkrētās jomās, ja visi valstu vai valdību vadītāji vienojas to darīt. Mēs to darīsim attiecībā uz iekšējā tirgus jautājumiem, kā arī attiecībā uz dažiem ārpolitikas lēmumiem, lai nodrošinātu, ka Savienība ir spēcīga pasaules mēroga dalībniece ar reālu ietekmi pasaulē, vienlaikus īpašu uzmanību pievēršot šo lēmumu konsekvencei un efektivitātei.

Visbeidzot, stiprākai Eiropai ir arī jāaizsargā tās iedzīvotāji un jānodrošina, ka teroristi tiek saukti pie atbildības. Tāpēc pirms īpaša vadītāju samita Vīnē 2018. gada septembrī, kas veltīts drošības jautājumiem, mēs ierosināsim paplašināt jaunās Eiropas Prokuratūras uzdevumus, iekļaujot to skaitā cīņu pret terorismu.

Demokrātiskāka Savienība

Mums ir jāpanāk demokrātisks lēciens uz priekšu, lai reaģētu uz mūsu iedzīvotāju bažām un gaidām. Kā pirmais solis mums ir jānodrošina, ka Eiropas Parlamenta vēlēšanas kļūst par ko vairāk nekā tikai valstu kampaņu un vēlēšanu norises atsevišķās dalībvalstīs summu. Komisijas iepriekš pieminētais priekšlikums palīdzēt Eiropas politiskajām partijām kļūt efektīvākām ir nozīmīgs solis šajā virzienā un atspoguļo “Spitzenkandidaten” jaunievedumu, kura rezultātā izveidojās pašreizējā Komisija un tās vadība. Vidēja termiņa perspektīvā mums ir jāturpina mūsu pārdomas par pārnacionālu sarakstu ideju kā veidu, kādā padarīt Eiropas vēlēšanas vēl eiropeiskākas un demokrātiskākas. Līdzīgā kārtā, kad mēs apsveram institucionālas reformas, kas var padarīt Savienību gan demokrātiskāku, gan efektīvāku, mums būtu jāturpina izskatīt ideja par vienu Eiropadomes un Komisijas priekšsēdētāju. Eiropas Savienība ir gan valstu Savienība, gan iedzīvotāju Savienība. Viens priekšsēdētājs atspoguļotu šo mūsu Savienības duālo leģitimitāti.

Komisija arī izklāstīs savu viedokli par pastāvīga Eiropas ekonomikas un finanšu ministra amata iespējamu izveidi. Šis amats palielinātu politikas veidošanas efektivitāti, jo ekonomikas politikas veidošanu un galvenos budžeta instrumentus ES un eurozonas līmenī koordinētu viena un tā pati persona, un tas palielinātu demokrātisko pārskatatbildību, ja tiktu apvienots ar Komisijas priekšsēdētāja vietnieka amatu. Mēs vienlaicīgi iesniegsim izpētes darbu par iespējamu droša finanšu aktīva izveidi eurozonai.

Savienībai, kas lielāku uzmanību pievērš lietām, kas ir nozīmīgas, ir vajadzīgi pareizie rīki, lai rīkotos demokrātiski un efektīvi, kad un kur vien tas ir nepieciešams. Balstoties uz šīs Komisijas jau paveikto darbu, mums būtu jāturpina būt lieliem lielos jautājumos. Tas nozīmē nereglamentēt katru iedzīvotāju ikdienas dzīves aspektu. Mums ir nopietni jāpārdomā, kā darīt mazāk, bet efektīvāk, un nodot kompetenci atpakaļ dalībvalstīm tajos jautājumos, kur tas būtu lietderīgāk. Pamatojoties uz priekšsēdētāja pirmā vietnieka Fransa Timmermansa vadītās darba grupas darbu, par kuru tika paziņots runā par stāvokli Savienībā, Komisija iepazīstinās ar savām idejām par subsidiaritātes, proporcionalitātes un labāka regulējuma turpmākiem uzlabojumiem, lai nodrošinātu, ka mēs rīkojamies tikai tajās jomās, kurās ES dod pievienoto vērtību.

Eiropas nākotne ir atkarīga no spējas saglabāt mūsu kopīgās vērtības, kas mūs vieno: demokrātiju, tiesiskumu un pamattiesības. Tiesiskuma ievērošana nozīmē neatkarīgas tiesu iestādes, kas ir brīvas no politiskās kontroles un ir priekšnoteikums sabiedrībai, kurā valda miers, brīvība, tolerance, solidaritāte un tiesiskums. Tas ir arī neatņemams ilgtspējīgas un taisnīgas izaugsmes, kā arī ticības Eiropai, elements. Šajā nolūkā mēs iesniegsim iniciatīvu, lai stiprinātu tiesiskuma Eiropas Savienībā nodrošināšanu.

IV.    Labāka rezultātu panākšana uz vietas – labāks regulējums, īstenošana un izpilde

Patlaban vairāk nekā jebkad agrāk ir nepieciešams stabils sagatavošanas darbs, novērtējumi un uz pierādījumiem balstīta politikas veidošana. Jebkurā lēmumā, jebkurā priekšlikumā strukturētā un vispusīgā veidā jāņem vērā visi pieejamie fakti un pierādījumi. Likmes ir pārāk augstas, problēmas – pārāk sarežģītas, lai varētu izmanot jebkādu citu pieeju. Tāpēc labāks regulējums ir visa Komisijas darba pamatā un turpina nodrošināt, ka mūsu priekšlikumi ir balstīti uz labāko pieejamo informāciju. Pagājušā gada laikā mēs esam ievērojami pastiprinājuši centienus aktīvi sadarboties ar pilsonisko sabiedrību nolūkā uzlabot gan mūsu darba leģitimitāti, gan tā kvalitāti. Mēs turpinām rīkoties tikai tajos jautājumos, kuros tas ir nepieciešams un kuros tas dod pievienoto vērtību.

Vienlaikus pat vislabākajiem priekšlikumiem nebūs nekādas ietekmes, ja dalībvalstis tos nepārvērtīs valsts noteikumos un neīstenos tos pareizi un efektīvi uz vietas. Komisijai kā Līgumu sargātājai ir nozīmīga loma, nodrošinot, ka tas tiek darīts. Komisija 2016. gada beigās ierosināja stratēģiskāku pieeju politikai pārkāpumu jomā, lai nodrošinātu ES tiesību aktu labāku ievērošanu 31 . Šī politika ļauj mums pievērsties sistēmiskām problēmām, kurās izpildes nodrošināšanas pasākumiem var būt reāla ietekme, lai nodrošinātu ātrāku ievērošanu svarīgos jautājumos. Spēkā esošo ES tiesību aktu izpildes efektīva nodrošināšana ir tikpat nozīmīga, cik jaunu tiesību aktu izstrādei veltītais darbs. Dalībvalstīm ir jāpilda pienākums ievērot un pildīt noteikumus, ko tās pašas kopīgi ir ieviesušas. Mēs esam apņēmušies pilnībā īstenot Iestāžu nolīgumu par labāku likumdošanas procesu 32 , par ko pagājušajā gadā tika panākta vienošanās ar Eiropas Parlamentu un Padomi.

Komisija kā daļu no savas politikas pārkāpumu jomā turpinās atbalstīt dalībvalstis un sadarboties ar tām ar mērķi nodrošināt, ka ES noteikumi tiek piemēroti efektīvi un konsekventi. Komisija turpinās mudināt izpildes nodrošināšanas iestāžu modernizāciju ar Eiropas pusgada un vajadzības gadījumā ar konkrētu tiesību aktu palīdzību. Komisija ar Eiropas pusgada palīdzību arī turpinās palīdzēt dalībvalstīm uzlabot to valsts tiesu sistēmas efektivitāti un apkarot korupciju, kā arī atbalstīt tiesu sistēmas reformas un tiesisko apmācību, izmantojot ES līdzekļus, tostarp ES rezultātu apkopojumu tiesiskuma jomā. Strukturālo reformu atbalsta dienests turpinās sniegt īpaši pielāgotu atbalstu, lai palīdzētu dalībvalstīm veidot efektīvākas iestādes, spēcīgākas pārvaldības sistēmas un efektīvāku valsts pārvaldi, vienlaikus paplašinot savu darbību vairākos citos sektoros un vairākās citās dalībvalstīs.

Komisija īpašu uzmanību veltīs neatkarīgām administratīvām iestādēm vai inspekcijām, kam saskaņā ar ES tiesību aktiem ir jābūt pietiekami un adekvāti aprīkotām un kam jābūt vajadzīgajai neatkarībai savu uzdevumu veikšanai. Šīs iestādes ietver valstu konkurences iestādes, valstu regulatorus elektronisko komunikāciju pakalpojumu un enerģētikas nozarē, kā arī dzelzceļa transporta regulatīvās iestādes, valstu finanšu uzraudzības iestādes un valstu datu aizsardzības iestādes.

Mēs arī turpināsim sadarboties ar valstu iestādēm dažādu tīklu ietvaros. Tie ietver Eiropas Elektronisko sakaru regulatoru iestādi, kas palīdz un sniedz padomus Komisijai un valstu regulatoriem ES normatīvā regulējuma īstenošanā elektronisko komunikāciju jomā. Līdzīgā kārtā mēs sadarbosimies ar Eiropas Konkurences tīklu, kas palīdz efektīvi un saskaņoti īstenot konkurences noteikumus. Mēs izmantosim šo pašu pieeju arī attiecībā uz Eiropas Savienības tīklu vides tiesību aktu ieviešanai un īstenošanai, kam ir nozīmīga loma paraugprakses apmaiņā vides jomas acquis izpildē un minimālo prasību ievērošanā attiecībā uz inspekcijām. Nesenā atbilstības un palīdzības pakete, jo īpaši “vienotā digitālā vārteja”, palīdzēs iedzīvotājiem un uzņēmumiem pilnā apmērā izmantot vienotā tirgus sniegtās iespējas.

Jaunais ES datu aizsardzības regulējums izveidos stingrus, vienotus standartus datu aizsardzībai, kas ir piemēroti digitālajam laikmetam. Iedzīvotāji un uzņēmumi gūs labumu no noteikumiem, kas nodrošina spēcīgu aizsardzību un rada iespējas inovācijai digitālajā vienotajā tirgū. Komisija sniegs norādījumus, lai palīdzētu iedzīvotājiem, uzņēmumiem un valsts pārvaldes iestādēm sagatavoties, pirms šis regulējums stājas spēkā 2018. gada maijā. To darot, mēs cieši sadarbosimies ar jauno Eiropas Datu aizsardzības kolēģiju – valsts datu aizsardzības iestāžu kopīgo struktūru –, kas sāks savu darbību 2018. gada 25. maijā.

Mēs turpināsim stiprināt sadarbību ar Eiropas ombudu tīklu, kuru koordinē Eiropas Ombuds. Tas apvieno valstu un reģionālos ombudus, lai sekmētu labu pārvaldību ES tiesību aktu piemērošanā valstu līmenī.

V.    Secinājumi

Nākamo 16 mēnešu laikā Eiropai ir dota iespēja rīkoties un panākt pārmaiņas. Komisijas darba programma 2018. gadam ir balstīta uz pašreizējo impulsu, un tajā izklāstīta mērķtiecīga darba programma ar mērķi pabeigt desmit prioritāšu un to pamatā esošo stratēģiju īstenošanu. 2018. gads būs Eiropai izšķirošs gads. Tam jābūt vērstam uz konkrētu rezultātu sasniegšanu mūsu iedzīvotājiem. Tieši tas ir mūsu darba programmas uzmanības centrā. Mēs gādāsim par to, ka mūsu gūtie rezultāti ir vienkārši, viegli saprotami un sniedz pievienoto vērtību tā, lai iedzīvotāji varētu sajust atšķirību savā ikdienas dzīvē.

Kopīgā deklarācija par ES likumdošanas prioritātēm, ko trīs iestāžu priekšsēdētāji parakstīja pagājušajā decembrī, ir izrādījusies vērtīga ātra progresa sekmēšanai attiecībā uz vissvarīgākajiem un steidzamākajiem tiesību aktu kopumiem. Mēs ceram panākt vienošanos ar trīs priekšsēdētājiem par jaunu kopīgu deklarāciju, lai nodrošinātu, ka Eiropas Parlaments, dalībvalstis un Komisija strādā vienā virzienā.

Komisija intensīvi strādās ar Eiropas Parlamentu un Padomi, lai nodrošinātu, ka līdz brīdim, kad 2019. gadā iedzīvotāji dosies pie vēlēšanu urnām, Savienība ir sasniegusi nospraustos mērķus. Par Eiropu tiks spriests nevis pēc mūsu pieņemto direktīvu un regulu skaita, bet gan pēc taustāmajiem rezultātiem, ko mūsu politika nodrošina mūsu iedzīvotājiem. Šī darba programma nodrošina pamatu šiem kopīgajiem Eiropas centieniem.

(1)

The European Commission at mid-term: State of Play of President Juncker's ten priorities” (“Eiropas Komisija vidusposmā: stāvoklis priekšsēdētāja Ž. K. Junkera desmit prioritāšu īstenošanā”), Eiropas Parlamenta ziņojums, 2017. gada 11. jūlijs.

(2)

1. pielikumā (Jaunas iniciatīvas) un 3. pielikumā (Vēl nepieņemtie prioritārie priekšlikumi) iekļauti sīki saraksti ar šiem priekšlikumiem.

(3)

4. pielikumā ir iekļauts sīks saraksts ar priekšlikumiem, kurus ierosināts atsaukt, bet 5. pielikumā – saraksts ar atceltajiem priekšlikumiem.

(4)

COM(2017)651, “Paziņojums par labāka regulējuma programmas pabeigšanu: labāki risinājumi labākiem rezultātiem”

(5)

Komisija 2018. gadā veltīs savu komunikācijas darbu Komisijas prioritātēm, pamatojoties uz korporatīvās komunikācijas darbību 2017.–2018. gadā saskaņā ar daudzgadu finanšu shēmu 2014.–2020. gadam (C (2016)6838, 25.10.2016.), īpašu uzsvaru liekot uz Sibiu ceļvedi.

(6)

COM(2016)597 ESIF 2.0; COM(2016)605 “Omnibus” priekšlikums

(7)

COM(2017)479 Paziņojums “Investīcijas gudrā, novatoriskā un ilgtspējīgā rūpniecībā. Atjauninātā ES rūpniecības politikas stratēģija”

(8)

COM(2017)33 Ziņojums par aprites ekonomikas rīcības plāna īstenošanu

(9)

COM(2012)60 Paziņojums “Inovācijas ilgtspējīgai izaugsmei: Eiropas bioekonomika”

(10)

COM(2016)381 Paziņojums “Jaunā prasmju programma Eiropai”

(11)

JOIN(2017)450 Paziņojums “Noturība, novēršana un aizsardzība, veidojot Eiropas Savienībai stipru kiberdrošību

(12)

COM(2016) 860 “Tīra enerģija ikvienam Eiropā”

(13)

 Kapitāla tirgu savienības izveides pabeigšanai paredzētie pasākumi tika izziņoti 2017. gada jūnija vidusposma pārskatā – skatīt COM(2017)292.

(14)

COM(2017)592 Paziņojums “Banku savienības izveides pabeigšana”

(15)

COM(2017)250 Paziņojums “Eiropas sociālo tiesību pīlāra izveide”

(16)

Skatīt 3. pielikumu par izskatīšanā esošajiem prioritārajiem priekšlikumiem.

(17)

  COM(2017)612 Rīcības plāns sabiedrisku vietu aizsardzības uzlabošanai

(18)

COM(2016)270 Priekšlikums regulai, ar ko paredz kritērijus un mehānismus, lai noteiktu dalībvalsti, kura ir atbildīga par trešās valsts valstspiederīgā vai bezvalstnieka starptautiskās aizsardzības pieteikuma izskatīšanu, kas iesniegts kādā no dalībvalstīm

(19)

COM(2016)581 Paziņojums “Eiropas investīciju stiprināšana nodarbinātībai un izaugsmei: ceļā uz Eiropas Stratēģisko investīciju fonda otro posmu un jauno Eiropas Ārējo investīciju plānu”

(20)

COM(2016)378 Priekšlikums direktīvai par trešo valstu valstspiederīgo ieceļošanu un uzturēšanos augstprasmes nodarbinātības nolūkos

(21)

COM(2014)164 Priekšlikums regulai par Savienības Vīzu kodeksu (Vīzu kodekss); COM(2014)163 Priekšlikums regulai, ar ko izveido apceļošanas vīzu un groza Konvenciju, ar ko īsteno Šengenas Nolīgumu, un groza Regulu (EK) Nr. 562/2006 un Regulu (EK) Nr. 767/2008

(22)

 COM(2017)294 Priekšlikums REGULAI par Eiropas aizsardzības rūpniecības attīstības programmas izveidi ar mērķi stiprināt ES aizsardzības rūpniecības konkurētspēju un inovētspēju

(23)

COM(2017)482 Priekšlikums regulai par Eiropas pilsoņu iniciatīvu

(24)

COM(2017)262 Priekšlikums regulai, ar ko paredz Eiropas Solidaritātes korpusa tiesisko regulējumu

(25)

COM(2016)627 Priekšlikums “Iestāžu nolīgums par obligātu Pārredzamības reģistru”

(26)

COM(2017)085 Priekšlikums regulai, ar ko nosaka normas un vispārīgus principus par dalībvalstu kontroles mehānismiem, kuri attiecas uz Komisijas īstenošanas pilnvaru izmantošanu

(27)

COM(2017)481 Priekšlikums regulai, ar ko groza regulu par Eiropas politisko partiju un Eiropas politisko fondu statusu un finansēšanu

(28)

Iesniegts kopā ar nodomu vēstuli 2017. gada 13. septembrī

(29)

COM(2017)2025 Baltā grāmata par Eiropas nākotni

(30)

COM(2017)206 Pārdomu dokuments par Eiropas sociālo dimensiju, COM(2017)240 Pārdomu dokuments par globalizācijas iespēju izmantošanu, COM(2017)291 Pārdomu dokuments par ekonomiskās un monetārās savienības padziļināšanu, COM(2017)315 Pārdomu dokuments par Eiropas aizsardzības nākotni, COM(2017)358 Pārdomu dokuments par ES finanšu nākotni

(31)

C(2016)8600 Paziņojums “ES tiesību akti: labāki rezultāti līdz ar labāku piemērošanu”

Top

Strasbūrā, 24.10.2017

COM(2017) 650 final

PIELIKUMS

dokumentam

KOMISIJAS PAZIŅOJUMS EIROPAS PARLAMENTAM, PADOMEI, EIROPAS EKONOMIKAS UN SOCIĀLO LIETU KOMITEJAI UN REĢIONU KOMITEJAI


Komisijas 2018. gada darba programma

Vienotākas, stiprākas un demokrātiskākas Eiropas darba programma


I pielikums. Jaunas iniciatīvas

Nr.

Virsraksts

Apraksts 1

Jauns impulss nodarbinātībai, izaugsmei un ieguldījumiem

1.

Rīcības plāna pārejai uz aprites ekonomiku 2 īstenošana

Tas ietver stratēģiju par plastmasas izmantošanu, atkārtotu izmantošanu un pārstrādi (neleģislatīva; 2017. g. IV cet.); priekšlikumu regulai par minimālajām kvalitātes prasībām atkārtoti izmantojamam ūdenim (leģislatīva, t. sk. ietekmes novērtējums; LESD 192. pants, 2017. g. IV cet.); Dzeramā ūdens direktīvas REFIT pārskatīšanu (leģislatīva, t. sk. ietekmes novērtējums; LESD 192. pants, 2017. g. IV cet.); iniciatīvu, kā izveidot mijiedarbību starp tiesību aktiem par ķīmiskām vielām, produktiem un atkritumiem, lai novērstu juridiskas, tehniskas vai praktiskas nepilnības (neleģislatīva, 2017. g. IV cet.); un aprites ekonomikas uzraudzības sistēmu (neleģislatīva, 2017. g. IV cet.) 

2.

Daudzgadu finanšu shēma (iniciatīva, kura ir jāsāk 2025. gada perspektīvā)

Visaptverošs priekšlikums nākamajai daudzgadu finanšu shēmai laikposmam pēc 2020. gada (2018. g. II cet.), kam seko priekšlikumi par nākamā posma programmām un jaunajiem pašu resursiem (leģislatīva, t. sk. ietekmes novērtējums, LESD 311. pants un nozaru pamati, 2018. g. II cet.)

3.

Ilgtspējīga Eiropas nākotne (iniciatīva, kura ir jāsāk 2025. gada perspektīvā)

Pārdomu dokuments “Ilgtspējīga Eiropa līdz 2030. gadam” par turpmākiem pasākumiem saistībā ar ANO ilgtspējīgas attīstības mērķiem, t. sk. par Parīzes nolīgumu par klimata pārmaiņām (neleģislatīva, 2018. g. II cet.)

Savienots digitālais vienotais tirgus

4.

Digitālā vienotā tirgus izveides pabeigšana

Priekšlikums par taisnīgumu platformu un uzņēmumu attiecībās (leģislatīva, t. sk. ietekmes novērtējums, LESD 114. pants, 2018. g. I cet.); iniciatīva, ar kuru risinās tiešsaistes platformu izraisītās problēmas saistībā ar nepatiesas informācijas izplatīšanu (neleģislatīva, 2018. g. I cet.); un Komisijas vadlīniju par tirgus analīzi un būtiskas ietekmes tirgū novērtējuma elektronisko sakaru nozarē pārskatīšana (neleģislatīva, 2018. g. II cet.)

Spēcīga enerģētikas savienība ar tālredzīgu klimata pārmaiņu politiku

5.

Enerģētikas savienības izveides pabeigšana

Turpmāki pasākumi saistībā ar enerģētikas savienības solidaritātes aspektu, t. sk. priekšlikums par kopīgiem noteikumiem attiecībā uz gāzes vadiem, kas nonāk Eiropas iekšējā gāzes tirgū (leģislatīva, t. sk. ietekmes novērtējums, LESD 194. pants, 2017. g. IV cet.)

6.

ES enerģētikas un klimata politikas nākotne (iniciatīva, kura ir jāsāk 2025. gada perspektīvā)

Paziņojums par ES enerģētikas un klimata politikas nākotni, t. sk. par Euratom līguma nākotni (ņemot vērā Lisabonas līguma Nobeiguma aktam pievienoto piecu dalībvalstu Deklarāciju Nr. 54) un par LESD 192. panta 2. punkta otrās daļas iespējamo izmantošanu (neleģislatīva, 2018. g. II cet.)

Padziļināts un taisnīgāks iekšējais tirgus ar spēcīgāku rūpniecisko pamatu

7.

Taisnīga nodokļu politika digitālajā ekonomikā

Priekšlikums, ar ko izveido ES līmeņa noteikumus par starptautisku uzņēmumu digitālajā ekonomikā gūtās peļņas aplikšanu ar nodokli (leģislatīva, t. sk. ietekmes novērtējums, LESD 113., 115. pants, 2018. g. I cet.)

8.

Sociālā taisnīguma pasākumu kopums

Priekšlikums izveidot Eiropas Darba iestādi (leģislatīva, 2018. g. II cet.); iniciatīva par sociālās aizsardzības pieejamību pašnodarbinātiem darba ņēmējiem, kuri nodarbināti uz nestandarta līguma pamata (leģislatīva/neleģislatīva, LESD 153.–155., 352. pants, 2018. g. II cet.); iniciatīva par Eiropas sociālās apdrošināšanas numuru, ko attiecīgā gadījumā varētu izmantot dažādās politikas jomās (leģislatīva, t. sk. ietekmes novērtējums, 2018. g. II cet.); Rakstiska paziņojuma direktīvas, ar ko nosaka darba devēja pienākumu informēt darbiniekus par darba līguma vai darba attiecību nosacījumiem, REFIT pārskatīšana (leģislatīva, t. sk. ietekmes novērtējums / neleģislatīva, LESD 153., 154. pants, 2017. g. IV cet.)

9.

ES pārtikas aprite

Priekšlikums uzlabot ES pārtikas apriti (leģislatīva, t. sk. ietekmes novērtējums, LESD 42. un 43. pants, 2018. g. I cet.)

10.

Kapitāla tirgu savienības izveides pabeigšana

Pārskatīts satvars ieguldījumu brokeru sabiedrībām (leģislatīva, t. sk. ietekmes novērtējums, LESD 114. pants, 2017. g. IV cet.); rīcības plāns attiecībā uz ilgtspējīgu finansējumu ar reglamentējošiem pasākumiem (leģislatīva, t. sk. ietekmes novērtējums / neleģislatīva, 2018. g. I cet.); iniciatīva par finanšu tehnoloģiju (FinTech) (neleģislatīva, 2018. g. I cet.); priekšlikums par ES satvaru kolektīvās un savstarpējās finansēšanas jomā (leģislatīva, t. sk. ietekmes novērtējums; LESD 114. pants, 2018. g. I cet.); Eiropas līmeņa veicinošs satvars segtajām obligācijām (leģislatīva, t. sk. ietekmes novērtējums, LESD 114. pants, 2018. g. I cet.); REFIT iniciatīva par šķēršļu mazināšanu alternatīvo ieguldījumu fondu un PVKIU pārrobežu izplatīšanai (leģislatīva, t. sk. ietekmes novērtējums, LESD 114. pants, 2018. g. I cet.)

11.

Efektīvāka tiesību aktu pieņemšana vienotā tirgus jomā (iniciatīva, kura ir jāsāk 2025. gada perspektīvā)

Paziņojums par iespēju vēl vairāk uzlabot kvalificētā vairākuma balsošanas un parastās likumdošanas procedūras izmantojumu iekšējā tirgus jautājumos, pamatojoties uz LES 48. panta 7. punktu (neleģislatīva, 2018. g. III cet.)



Padziļināta un taisnīgāka ekonomiskā un monetārā savienība

12.

Ekonomiskās un monetārās savienības izveides pabeigšana

Priekšlikumi pārveidot Eiropas stabilitātes mehānismu par ES tiesību aktos nostiprinātu Eiropas Monetāro fondu (leģislatīva, 2017. g. IV cet.); īpaša eurozonas budžeta posteņa izveide ES budžetā, kas paredz četras funkcijas: 1) strukturālo reformu palīdzību, 2) stabilizācijas funkciju, 3) atbalsta mehānismu banku savienībai un 4) konverģences instrumentu pirmspievienošanās palīdzības sniegšanai dalībvalstīm, kuras gatavojas pievienoties eurozonai (neleģislatīva, 2017. g. IV cet.); un Līguma par stabilitāti, koordināciju un pārvaldību ekonomiskajā un monetārajā savienībā satura iekļaušana ES tiesību aktos, ņemot vērā elastīgumu, kas iestrādāts Stabilitātes un izaugsmes paktā un ko Komisija noteikusi kopš 2015. gada janvāra (leģislatīva, 2017. g. IV cet.)

13.

Banku savienības izveides pabeigšana

Priekšlikumi par ienākumus nenesošu aizdevumu sekundāro tirgu attīstīšanu (leģislatīva, t. sk. ietekmes novērtējums, LESD 114. pants, 2018. g. I cet.); nodrošināto kreditoru aizsardzību pret korporatīvo kredītņēmēju saistību nepildīšanu (leģislatīva, t. sk. ietekmes novērtējums, LESD 114. pants, 2018. g. I cet.); kā arī veicinošu satvaru ar valsts obligācijām nodrošināto vērtspapīru ieviešanai (leģislatīva, t. sk. ietekmes novērtējums, LESD 114. pants, 2018. g. I cet.) 

14.

Pastāvīga un pārskatatbildīga Eiropas ekonomikas un finanšu ministra amata izveide (iniciatīva, kura ir jāsāk 2025. gada perspektīvā)

Paziņojums par pastāvīga, demokrātiski pārskatatbildīga Eiropas ekonomikas un finanšu ministra amata iespējamu izveidi (neleģislatīva, 2017. g. IV cet.)

Tirdzniecība. Līdzsvarota un progresīva tirdzniecības politika globalizācijas izmantošanai

15.

Stratēģijas “Tirdzniecība visiem” īstenošana

Nolīgumu ar Japānu, Singapūru un Vjetnamu noslēgšana, sarunu risināšana ar Meksiku un Mercosur un sarunu sākšana ar Austrāliju un Jaunzēlandi, tiklīdz Padome būs apstiprinājusi Komisijas ieteiktos pilnvarojumus

Tiesiskuma un pamattiesību telpa, kuras pamatā ir savstarpēja uzticēšanās

16.

Drošības savienības izveides pabeigšana

Drošības savienības īstenošana un cīņas pret terorismu turpināšana: priekšlikumi, ar kuriem nodrošinātu ES informācijas sistēmu sadarbspēju drošības, robežu un migrācijas pārvaldības jomā(leģislatīva, t. sk. ietekmes novērtējums, 74., 77., 79., 85., 87. un 88. pants, 2017. g. IV cet.); priekšlikums uzlabot tiesībaizsardzības iestāžu pārrobežu piekļuvi elektroniskajiem pierādījumiem (leģislatīva, t. sk. ietekmes novērtējums; LESD 82. pants, 2018. g. I cet.); Regulas par sprāgstvielu prekursoru tirdzniecību un lietošanu REFIT pārskatīšana (leģislatīva, t. sk. ietekmes novērtējums, LESD 114. pants, 2018. g. II cet.); iniciatīvas, kuru mērķis ir tiesībaizsardzības iestādēm atvieglot pārrobežu piekļuvi finanšu datiem un to izmantošanu (leģislatīva, t. sk. ietekmes novērtējums / neleģislatīva, 2018. g. II cet.)

17.

ES civilās aizsardzības mehānisms

Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes lēmumam par Lēmuma Nr. 1313/2013/ES pārskatīšanu attiecībā uz pilnībā izveidotu Eiropas Savienības civilās aizsardzības mehānismu ar pašam savām operatīvajām spējām (leģislatīva, LESD 196. pants, 2017. g. IV cet.)

18.

Jaunās Eiropas Prokuratūras uzdevumu paplašināšana (iniciatīva, kura ir jāsāk 2025. gada perspektīvā)

Paziņojums par iespējamu jaunās Eiropas Prokuratūras uzdevumu paplašināšanu, tajos iekļaujot cīņu pret terorismu, pamatojoties uz LESD 86. panta 4. punktu (neleģislatīva, 2018. g. III cet.)

19.

Tiesiskums (iniciatīva, kura ir jāsāk 2025. gada perspektīvā)

Iniciatīva ar mērķi stiprināt tiesiskuma īstenošanu Eiropas Savienībā (neleģislatīva, 2018. g. IV cet.)

Ceļā uz jaunu migrācijas politiku

20.

ES programmas migrācijas jomā īstenošana

Kopējā Vīzu kodeksa pārskatīšana (leģislatīva, t. sk. ietekmes novērtējums; LESD 77. pants, 2018. g. I cet.); Vīzu informācijas sistēmas REFIT pārskatīšana (leģislatīva, t. sk. ietekmes novērtējums, LESD 77. un 87. pants, 2018. g. II cet.); regulas par imigrācijas sadarbības koordinatoriem pārskatīšana (leģislatīva, t. sk. ietekmes novērtējums, 2018. g. II cet.)

Spēcīgāka pasaules mēroga dalībniece

21.

Globālās stratēģijas īstenošana

Tā ietver ES stratēģiju par Eiropas un Āzijas sakaru veicināšanu, atjauninātu partnerību ar Latīņamerikas un Karību jūras reģiona valstīm un jaunus satvarus sadarbībai ar Indiju, Irānu un Irāku (neleģislatīva, 2018. g. I un II cet.)

22.

Ticama paplašināšanās perspektīva (iniciatīva, kura ir jāsāk 2025. gada perspektīvā)

Stratēģija attiecībā uz Rietumbalkānos vadībā esošo kandidātvalstu Serbijas un Melnkalnes pievienošanos ES, īpašu uzmanību veltot tiesiskumam, pamattiesībām, cīņai pret korupciju un organizēto noziedzību un vispārējai stabilitātei reģionā (neleģislatīva, 2018. g. I cet.)

23.

Lielāka efektivitāte un konsekvence kopējās ārpolitikas īstenošanā (iniciatīva, kura ir jāsāk 2025. gada perspektīvā)

Paziņojums par iespēju vēl vairāk uzlabot kvalificētā vairākuma balsošanas izmantojumu kopējās ārpolitikas jomā, pamatojoties uz LES 31. panta 3. punktu, kā arī par kopējās ārpolitikas konsekvences uzlabošanu (neleģislatīva, 2018. g. III cet.)

Demokrātisku pārmaiņu Savienība

24.

Informācijas sniegšana par Eiropu

Paziņojums par to, kā padarīt Savienību vienotāku, stiprāku un demokrātiskāku informācijas sniegšanas aspektā (neleģislatīva, 2018. g. II cet.)

25.

Darīt mazāk, bet efektīvāk (iniciatīva, kura ir jāsāk 2025. gada perspektīvā)

Paziņojums par subsidiaritātes, proporcionalitātes un labāka regulējuma turpmāku uzlabošanu Eiropas Savienības ikdienas darbībā (neleģislatīva, 2018. g. III cet.) 

26.

Efektīvāka un demokrātiskāka Eiropa (iniciatīva, kura ir jāsāk 2025. gada perspektīvā)

Paziņojums par Eiropas Savienības vadības efektivitātes uzlabošanas iespējām (neleģislatīva, 2018. g. III cet.)

(1)

Šajā pielikumā Komisija sniedz papildu informāciju, ciktāl tā ir pieejama, par darba programmā iekļautajām iniciatīvām saskaņā ar Iestāžu nolīgumu par labāku likumdošanas procesu. Šī informācija, kas ir sniegta iekavās zem katras iniciatīvas apraksta, ir tikai indikatīva, un sagatavošanas procesā to var grozīt, ņemot vērā ietekmes novērtējuma procesa iznākumu.

(2)

Aprites ekonomikas pakete jau bija iekļauta Komisijas 2017. gada darba programmas I pielikumā.

Top

Strasbūrā, 24.10.2017

COM(2017) 650 final

PIELIKUMS

dokumentam

KOMISIJAS PAZIŅOJUMS EIROPAS PARLAMENTAM, PADOMEI, EIROPAS EKONOMIKAS UN SOCIĀLO LIETU KOMITEJAI UN REĢIONU KOMITEJAI

Komisijas 2018. gada darba programma


Vienotākas, stiprākas un demokrātiskākas Eiropas darba programma


II pielikums. REFIT iniciatīvas 1

Nr.

Virsraksts

Apraksts 2

Jauns impulss nodarbinātībai, izaugsmei un ieguldījumiem 

1.

Turpmāki pasākumi pēc vides monitoringa un ziņojumu atbilstības pārbaudes

Iniciatīva, lai racionalizētu prasības saistībā ar turpmākiem pasākumiem pēc vides monitoringa un ziņojumu atbilstības pārbaudes ( LESD 95., 175. un 192. pants, 2018. g. I cet.)

Savienots digitālais vienotais tirgus

2.

Valsts sektora informācija

Direktīvas 2013/37/ES par valsts sektora informācijas atkalizmantošanu pārskatīšana pavērs jaunas iespējas padarīt pārvaldes iestāžu datus pieejamus atklātībai sabiedrības interesēs, samazināt normatīvās izmaksas un vienkāršot spēkā esošos tiesību aktus (leģislatīva, t. sk. ietekmes novērtējums, LESD 114. pants, 2018. g. II cet.)

Spēcīga enerģētikas savienība ar tālredzīgu klimata pārmaiņu politiku 

3.

Zvejniecības kontroles sistēmas pārskatīšana

Pamatojoties uz novērtējuma rezultātiem SWD(2017)134 final, iniciatīvas mērķis ir vienkāršot pašreizējo tiesisko regulējumu (Padomes Regula (EK) Nr. 1224/2009, Padomes Regula (EK) Nr. 768/2005, Padomes Regula (EK) Nr. 1005/2008) un padarīt to efektīvāku, piemēram, racionalizējot noteikumus, saskaņojot nopietno pārkāpumu katalogu, samazinot administratīvo slogu un veicinot saskaņotu IT rīku izmantošanu. Šī iniciatīva ir sagatavota, reaģējot uz REFIT platformas atzinumu (leģislatīva, t. sk. ietekmes novērtējums, LESD 43. pants, 2018. g. II cet.)

Padziļināts un taisnīgāks iekšējais tirgus ar spēcīgāku rūpniecisko pamatu

4.

Kravu pārvadājumu elektronisko transporta dokumentu atzīšana, ko veic valsts iestādes un/vai tirdzniecības partneri.

Iniciatīvas mērķis būs izmantot digitalizācijas potenciālu transporta nozarē, veicinot to, ka iestādes un/vai tirdzniecības partneri atzīst kravu transporta dokumentus elektroniskā formātā un ka pārvadātāji tos plašāk izmanto (leģislatīva, t. sk. ietekmes novērtējums, LESD 91. pants, 2018. g. II cet.)

5.

Vienota jūrniecības kontaktpunkta iniciatīva

Direktīvas 2010/65/ES par ziņošanas formalitātēm kuģiem, kuri ienāk dalībvalstu ostās un/vai iziet no tām, pārskatīšana (leģislatīva, t. sk. ietekmes novērtējums, LESD 100. panta 2. punkts, 2018. g. II cet.)

6.

TEN-T investīcijas

Regula par racionalizācijas pasākumiem ātrākai Eiropas transporta tīkla kopīgu interešu projektu īstenošanai (leģislatīva, t. sk. ietekmes novērtējums, LESD 171. un 172. pants, 2018. g. I cet.)

7.

Akcīzes nodokļa piemērošanas vispārējais režīms 3

Direktīvas 2008/118/EK pārskatīšana nolūkā pielāgot tiesību aktus muitas un akcīzes nodokļa jomā un nodrošināt to saskaņotību, uzlabot juridisko noteiktību un nodrošināt ES tiesību aktu vienādu piemērošanu (leģislatīva, t. sk. ietekmes novērtējums, LESD 113. pants, 2018. g. I cet.)

Tiesiskuma un pamattiesību telpa, kuras pamatā ir savstarpēja uzticēšanās 

8.

Uz patērētājiem orientēts jaunais kurss

ES patērētāju tiesību aizsardzības direktīvu mērķtiecīga pārskatīšana pēc ES patērētāju tiesību aizsardzības un tirgdarbības jomas tiesību aktu atbilstības pārbaudes, kas pabeigta 2017. gada 23. maijā. Iniciatīva, kuras mērķis ir veicināt valsts patērētāju tiesību aizsardzības iestāžu koordināciju un efektīvu rīcību ES līmenī un stiprināt publiskās tiesībaizsardzības darbības un labāku patērētāju tiesību aizsardzību (leģislatīva, t. sk. ietekmes novērtējums, LESD 114. pants, 2018. g. I cet.) 

9.

Personas apliecības un uzturēšanās dokumenti

Leģislatīva iniciatīva, kuras mērķis ir uzlabot ES pilsoņu un viņu ģimenes locekļu, kuri nav ES pilsoņi, personas apliecību un uzturēšanās dokumentu drošību. Šī iniciatīva ir sagatavota, reaģējot uz REFIT platformas atzinumu (leģislatīva, t. sk. ietekmes novērtējums, LESD 21. pants un/vai 77. panta 3. punkts, 2018. g. II cet.)

10.

Regulas par dokumentu izsniegšanu pārskatīšana

Regulas (EK) Nr. 1393/2007 par tiesas un ārpustiesas civillietu vai komerclietu dokumentu izsniegšanu dalībvalstīs (dokumentu izsniegšanu) pārskatīšana (leģislatīva, t. sk. ietekmes novērtējums, LESD 81. panta 2. punkts, 2018. g. II cet.)

11.

Regulas par pierādījumu iegūšanu pārskatīšana

Regulas 1206/2001 par pierādījumu iegūšanu pārskatīšana (leģislatīva, t. sk. ietekmes novērtējums, LESD 81. panta 2. punkts, 2018. g. II cet.)

12.

Pagaidu ceļošanas dokuments

Priekšlikuma Padomes direktīvai, ar ko aizstāj lēmumu par pagaidu ceļošanas dokumenta ieviešanu, pārskatīšana (leģislatīva, t. sk. ietekmes novērtējums, LESD 23. pants, 2018. g. II cet.)

(1)

Šajā pielikumā ir uzskaitītas likumdošanas iniciatīvas saskaņā ar REFIT, kuras paredzēts pieņemt 2018. gadā. Tas papildina I pielikumā minētos punktus ar jaunām iniciatīvām.

(2)

Šajā pielikumā Komisija sniedz papildu informāciju, ciktāl tā ir pieejama, par darba programmā iekļautajām iniciatīvām saskaņā ar Iestāžu nolīgumu par labāku likumdošanas procesu. Pie katras iniciatīvas apraksta iekavās norādītā informācija ir orientējoša un sagatavošanas procesa gaitā var mainīties, jo īpaši ņemot vērā ietekmes novērtējuma procesa iznākumu.

(3)

Akcīzes nodokļa piemērošanas vispārējais režīms jau bija iekļauts Komisijas 2017. gada darba programmas II pielikumā.

Top

Strasbūrā, 24.10.2017

COM(2017) 650 final

PIELIKUMS

dokumentam

KOMISIJAS PAZIŅOJUMS EIROPAS PARLAMENTAM, PADOMEI, EIROPAS EKONOMIKAS UN SOCIĀLO LIETU KOMITEJAI UN REĢIONU KOMITEJAI

Komisijas 2018. gada darba programma


Vienotākas, stiprākas un demokrātiskākas Eiropas darba programma


III pielikums. Vēl nepieņemtie prioritārie priekšlikumi

Nr.

Dokuments

Pilns nosaukums

Atsauce

Jauns impulss nodarbinātībai, izaugsmei un ieguldījumiem

1.

ESIF 2.0*

Priekšlikums EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULAI, ar ko groza Regulu (ES) Nr. 1316/2013 un (ES) 2015/1017 attiecībā uz Eiropas Stratēģisko investīciju fonda termiņa pagarināšanu, kā arī šā fonda un Eiropas Investīciju konsultāciju centra tehnisku uzlabojumu ieviešanu

COM(2016)597 final

2016/0276 (COD)

14.9.2016.

2.

Finanšu regula / Omnibus*

Priekšlikums EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULAI par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam, un ar ko groza Regulu (EK) Nr. 2012/2002, Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1296/2013, (ES) Nr. 1301/2013, (ES) Nr. 1303/2013, (ES) Nr. 1304/2013, (ES) Nr. 1305/2013, (ES) Nr. 1306/2013, (ES) Nr. 1307/2013, (ES) Nr. 1308/2013, (ES) Nr. 1309/2013, (ES) Nr. 1316/2013, (ES) Nr. 223/2014, (ES) Nr. 283/2014 un (ES) Nr. 652/2014 un Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmumu Nr. 541/2014/ES

COM(2016)605 final

2016/0282 (COD)

14.9.2016.

3.

Aprites ekonomikas tiesību aktu pakete*

Priekšlikums EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES DIREKTĪVAI, ar ko groza Direktīvas 2000/53/EK par nolietotiem transportlīdzekļiem, 2006/66/EK par baterijām un akumulatoriem, un bateriju un akumulatoru atkritumiem un 2012/19/ES par elektrisko un elektronisko iekārtu atkritumiem

COM(2015)593 final

2015/0272 (COD)

2.12.2015.

4.

Priekšlikums EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES DIREKTĪVAI, ar ko groza Direktīvu 2008/98/EK par atkritumiem

COM(2015)595 final

2015/0275 (COD)

2.12.2015.

5.

Priekšlikums EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES DIREKTĪVAI, ar kuru groza Direktīvu 1999/31/EK par atkritumu poligoniem

COM(2015)594 final

2015/0274 (COD)

2.12.2015.

6.

Priekšlikums EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES DIREKTĪVAI, ar kuru groza Direktīvu 94/62/EK par iepakojumu un izlietoto iepakojumu

COM(2015)596 final

2015/0276 (COD)

2.12.2015.

Produktu un pakalpojumu pieejamības prasības*

Priekšlikums EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES DIREKTĪVAI par dalībvalstu normatīvo un administratīvo aktu tuvināšanu attiecībā uz produktu un pakalpojumu pieejamības prasībām

COM(2015)615 final

2015/02785(COD)

2.12.2015.

Savienots digitālais vienotais tirgus

7.

Paku pārrobežu piegādes pakalpojumi

Priekšlikums EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULAI par paku pārrobežu piegādes pakalpojumiem

COM/2016/0285 final

2016/0149 (COD)

25.5.2016.

8.

Digitālie līgumi

Priekšlikums EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES DIREKTĪVAI par dažiem digitālā satura piegādes līgumu aspektiem

COM/2015/0634 final

2015/0287 (COD)

9.12.2015.

9.

Priekšlikums EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES DIREKTĪVAI par dažiem preču tiešsaistes un cita veida distances pārdošanas līgumu aspektiem

COM/2015/0635 final

2015/0288 (COD)

9.12.2015.

10.

Telesakaru reforma*

Priekšlikums EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES DIREKTĪVAI par Eiropas Elektronisko sakaru kodeksa izveidi (Pārstrādāta redakcija)

COM(2016)590 final

2016/0288 (COD)

14.9.2016.

11.

Priekšlikums EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULAI, ar ko izveido Eiropas Elektronisko sakaru regulatoru iestādi

COM(2016)591 final

2016/0286 (COD)

14.9.2016.

12.

Autortiesības digitālajā vienotajā tirgū*

Priekšlikums EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES DIREKTĪVAI par autortiesībām digitālajā vienotajā tirgū

COM(2016)593 final

2016/0280 (COD)

14.9.2016.

13.

Autortiesības un blakustiesības apraidē*

Priekšlikums EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULAI, ar ko paredz noteikumus, kā īstenojamas autortiesības un blakustiesības, kuras piemēro noteiktām raidorganizāciju tiešsaistes pārraidēm un televīzijas un radio programmu retranslācijām

COM(2016)594 final

2016/0284 (COD)

14.9.2016.

14.

Modernizēts audiovizuālais satvars*

Priekšlikums EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES DIREKTĪVAI, ar ko, ņemot vērā mainīgos tirgus apstākļus, groza Direktīvu 2010/13/ES par to, lai koordinētu dažus dalībvalstu normatīvajos un administratīvajos aktos paredzētus noteikumus par audiovizuālo mediju pakalpojumu sniegšanu

COM/2016/0287 final

2016/0151 (COD)

25.5.2016.

15.

Priekšlikums, ar ko novērš nepamatotu ģeogrāfisko bloķēšanu*

Priekšlikums EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULAI, ar ko novērš ģeogrāfisko bloķēšanu un cita veida diskrimināciju klientu valstspiederības, dzīvesvietas vai uzņēmējdarbības veikšanas vietas dēļ iekšējā tirgū un groza Regulu (EK) Nr. 2006/2004 un Direktīvu 2009/22/EK

COM/2016/0289 final

2016/0152 (COD)

25.5.2016.

16.

E-privātuma direktīva*

Priekšlikums EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULAI par privātās dzīves neaizskaramību un personas datu aizsardzību elektronisko sakaru jomā un ar ko atceļ Direktīvu 2002/58/EK (Privātuma un elektronisko sakaru regula)

COM(2017)10 final

2017/0003 (COD)

10.1.2017.

17.

ES iekšējie datu aizsardzības noteikumi — saskaņošana ar Vispārīgās datu aizsardzības tiesību aktiem*

Priekšlikums EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULAI par personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi Savienības iestādēs, struktūrās, birojos un aģentūrās un šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Regulu (EK) Nr. 45/2001 un Lēmumu Nr. 1247/2002/EK

COM(2017)8 final

2017/0002 (COD)

10.1.2017.

18.

Datu, kas nav personas dati, brīva aprite

Priekšlikums EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULAI par satvaru nepersonizētu datu brīvai apritei Eiropas Savienībā

COM(2017)495 final

2017/0228 (COD)

13.9.2017.

19.

ES Kiberdrošības aģentūra

Priekšlikums EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULAI par ENISA — ES Kiberdrošības aģentūru — un Regulas (ES) 526/2013 atcelšanu un par informācijas un komunikācijas tehnoloģiju kiberdrošības sertifikāciju (“Kiberdrošības akts”)

COM(2017)477 final

2017/0225 (COD)

13.9.2017.

Spēcīga Enerģētikas savienība ar tālredzīgu klimata pārmaiņu politiku

20.

Pakete “Tīra enerģija visiem Eiropas iedzīvotājiem”*

Priekšlikums EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES DIREKTĪVAI, ar ko groza Direktīvu 2012/27/ES par energoefektivitāti

Priekšlikums EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES DIREKTĪVAI, ar ko groza Direktīvu 2010/31/ES par ēku energoefektivitāti

COM(2016)761 final

2016/0376 (COD)

30.11.2016.

COM(2016)765 final

2016/0381 (COD)

30.11.2016.

21.

Priekšlikums EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES DIREKTĪVAI par atjaunojamo energoresursu enerģijas izmantošanas veicināšanu (pārstrādāta redakcija)

COM(2016)767 final

2016/0381 (COD)

30.11.2016.

22.

Priekšlikums EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES DIREKTĪVAI par kopīgiem noteikumiem attiecībā uz elektroenerģijas iekšējo tirgu (pārstrādāta redakcija)

Priekšlikums EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULAI par elektroenerģijas iekšējo tirgu (pārstrādāta redakcija)

Priekšlikums EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULAI, ar ko izveido Eiropas Savienības Energoregulatoru sadarbības aģentūru (pārstrādāta redakcija)

Priekšlikums EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULAI par riskgatavību elektroenerģijas sektorā un ar ko atceļ Direktīvu 2005/89/EK

COM(2016)864 final

2016/0380 (COD)

COM(2016)861 final

2016/0379 (COD)

COM(2016)863 final

2016/0378 (COD)

COM(2016)862 final

2016/0377 (COD)

Visi pieņemti 30.11.2016.

23.

Priekšlikums EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULAI

par Enerģētikas savienības pārvaldību un ar ko groza Direktīvu 94/22/EK, Direktīvu 98/70/EK, Direktīvu 2009/31/EK, Regulu (EK) Nr. 663/2009, Regulu (EK) Nr. 715/2009, Direktīvu 2009/73/EK, Padomes Direktīvu 2009/119/EK, Direktīvu 2010/31/ES, Direktīvu 2012/27/ES, Direktīvu 2013/30/ES un Padomes Direktīvu (ES) 2015/652 un atceļ Regulu (ES) Nr. 525/2013

COM(2016)759 final

2016/375 (COD)

30.11.2016.

24.

Klimata pakete*

Priekšlikums EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES DIREKTĪVAI, ar ko groza Direktīvu 2003/87/EK, lai sekmētu emisiju izmaksefektīvu samazināšanu un investīcijas mazoglekļa risinājumos

COM(2015)337 final

2015/0148 (COD)

15.7.2015.

25.

Priekšlikums EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULAI

par zemes izmantošanā, zemes izmantošanas maiņā un mežsaimniecībā radušos siltumnīcefekta gāzu emisiju un piesaistījumu iekļaušanu klimata un enerģētikas politikas satvarā laikposmam līdz 2030. gadam un ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu Nr. 525/2013 par mehānismu siltumnīcefekta gāzu emisiju pārraudzībai un ziņošanai un citas informācijas ziņošanai saistībā ar klimata pārmaiņām

COM(2016)479 final

2016/0230 (COD)

20.7.2016.

26.

Priekšlikums EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULAI

par saistošiem ikgadējiem siltumnīcefekta gāzu emisijas samazinājumiem, kas dalībvalstīm jāpanāk no 2021. līdz 2030. gadam nolūkā izveidot noturīgu Enerģētikas savienību un izpildīt Parīzes nolīgumā paredzētās saistības, un ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu Nr. 525/2013 par mehānismu siltumnīcefekta gāzu emisiju pārraudzībai un ziņošanai un citas informācijas ziņošanai saistībā ar klimata pārmaiņām

COM(2016)482 final

2016/0231 (COD)

20.7.2016.

27.

Pakete “Eiropa kustībā”

Priekšlikums EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES DIREKTĪVAI, ar ko groza Direktīvu 1999/62/EK par dažu infrastruktūru lietošanas maksas noteikšanu smagajiem kravas transportlīdzekļiem

COM/2017/ 275 final

2017/0114 (COD)

31.5.2017.

28.

Priekšlikums PADOMES DIREKTĪVAI, ar ko attiecībā uz atsevišķiem noteikumiem par transporta nodokļiem groza Direktīvu 1999/62/EK par dažu infrastruktūru lietošanas maksas noteikšanu smagajiem kravas transportlīdzekļiem

COM/2017/ 276 final

2017/0115 (CNS)

31.5.2017.

29.

Priekšlikums EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES DIREKTĪVAI par ceļu lietotāju nodevu elektroniskās iekasēšanas sistēmu savstarpēju izmantojamību un informācijas par ceļu lietošanas maksu nesamaksāšanu pārrobežu apmaiņas veicināšanu Savienībā (pārstrādāta redakcija)

COM/2017/ 280 final

2017/0128 (COD)

31.5.2017.

30.

Priekšlikums EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULAI, ar ko groza Regulu (EK) Nr. 1071/2009 un Regulu (EK) Nr. 1072/2009, lai tās pielāgotu norisēm nozarē

COM/2017/ 281 final

2017/0123 (COD)

31.5.2017.

31.

Priekšlikums EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES DIREKTĪVAI, ar ko groza Direktīvu 2006/1/EK par bez transportlīdzekļa vadītājiem nomātu transportlīdzekļu izmantošanu kravu autopārvadājumiem

COM/2017/ 282 final

2017/0113 (COD)

31.5.2017.

32.

Priekšlikums EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULAI, ar ko Regulu (EK) Nr. 561/2006 groza attiecībā uz minimālajām prasībām par maksimālajiem ikdienas un iknedēļas transportlīdzekļa vadīšanas laikiem, minimālajiem pārtraukumiem un ikdienas un iknedēļas atpūtas laikposmiem un ar ko Regulu (ES) Nr. 165/2014 groza attiecībā uz pozicionēšanu ar tahogrāfu palīdzību

COM/2017/ 277 final

2017/0122 (COD)

31.5.2017.

33.

Priekšlikums EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULAI par jaunu lielas noslodzes transportlīdzekļu CO2 emisiju un degvielas patēriņa monitoringu un ziņošanu

COM/2017/ 279 final

2017/0111 (COD)

31.5.2017.

34.

Priekšlikums EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES DIREKTĪVAI, ar ko attiecībā uz izpildes nodrošināšanas prasībām groza Direktīvu 2006/22/EK un attiecībā uz Direktīvu 96/71/EK un Direktīvu 2014/67/ES nosaka īpašus noteikumus autotransporta nozarē strādājošo transportlīdzekļu vadītāju norīkošanai darbā

COM/2017/ 278 final

2017/0121 (COD)

31.5.2017.

Padziļināts un taisnīgāks iekšējais tirgus ar spēcīgāku rūpniecisko pamatu

35.

Atbilstības pakete

Priekšlikums EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULAI par vienotas digitālās vārtejas izveidi informācijas, procedūru, palīdzības un problēmu risināšanas pakalpojumu sniegšanai un par Regulas (ES) Nr. 1024/2012 grozījumiem

Priekšlikums EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULAI, ar kuru paredz nosacījumus un procedūru, saskaņā ar kuru Komisija var pieprasīt uzņēmumiem un uzņēmumu apvienībām sniegt informāciju attiecībā uz iekšējo tirgu un ar to saistītām jomām

Priekšlikums EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES DIREKTĪVAI par apstākļu nodrošināšanu nolūkā dot dalībvalstu konkurences iestādēm iespēju efektīvāk izpildīt konkurences noteikumus un par iekšējā tirgus pienācīgas darbības nodrošināšanu (EKT+)

COM(2017)256 final

2017/0086 (COD)

2.5.2017.

COM(2017)257 final

2017/0087 (COD)

2.5.2017.

COM (2017) 142 final

2017/0063 (COD)

22.3.2017.

36.

Pakalpojumu pakete

Priekšlikums EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES DIREKTĪVAI, kas attiecas uz to, kā īstenot Direktīvu 2006/123/EK par pakalpojumiem iekšējā tirgū, ar ko nosaka ar pakalpojumiem saistītu atļauju piešķiršanas sistēmu un prasību paziņošanas procedūru un ar ko groza Direktīvu 2006/123/EK un Regulu (ES) Nr. 1024/2012 par administratīvo sadarbību, izmantojot Iekšējā tirgus informācijas sistēmu

Priekšlikums EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES DIREKTĪVAI par samērības novērtējumu pirms jauna profesiju regulējuma pieņemšanas

Priekšlikums EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULAI, ar ko ievieš Eiropas pakalpojumu e-karti un saistīto administratīvo nodrošinājumu

COM(2016)821 final

2016/0398 (COD)

10.1.2017.

COM(2016) 822 final

2016/0404 (COD)

10.1.2017.

COM(2016) 824 final

2016/0403 (COD)

10.1.2017.

37.

Mehānisko transportlīdzekļu tirgus uzraudzība

Priekšlikums EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULAI par mehānisko transportlīdzekļu un to piekabju, kā arī tādiem transportlīdzekļiem paredzētu sistēmu, sastāvdaļu un atsevišķu tehnisku vienību apstiprināšanu un tirgus uzraudzību

COM/2016/031 final

2016/014 (COD)

27.1.2016.

38.

Maksātnespējas direktīva

Priekšlikums EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES DIREKTĪVAI par preventīvās pārstrukturēšanas regulējumu, otro iespēju un pārstrukturēšanas, maksātnespējas un saistību dzēšanas procedūru efektivitātes palielināšanas pasākumiem un ar ko groza Direktīvu 2012/30/ES

COM(2016)723 final

2016/0359 (COD)

22.11.2016.

39.

Viseiropas privāto pensiju produkts (PEPP)

Priekšlikums EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULAI par Viseiropas privāto pensiju produktu (PEPP)

COM(2017)343 final

2017/0143 (COD)

29.6.2017.

40.

Grozījumi Regulā par Eiropas tirgus infrastruktūru

Priekšlikums EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULAI,

ar ko Regulu (ES) Nr. 648/2012 groza attiecībā uz tīrvērtes pienākumu, tīrvērtes pienākuma piemērošanas apturēšanu, pārskatu iesniegšanas prasībām, risku mazināšanas paņēmieniem attiecībā uz ārpusbiržas atvasināto instrumentu līgumiem, kuriem tīrvērti nav veicis neviens centrālais darījumu partneris, darījumu reģistru reģistrēšanu un uzraudzību un darījumu reģistru pienākumiem

COM(2017)208 final

2017/0090 (COD)

4.5.2017.

41.

Priekšlikums EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULAI,

ar kuru Regulu (ES) Nr. 1095/2010, ar ko izveido Eiropas Uzraudzības iestādi (Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādi), un Regulu (ES) Nr. 648/2012 groza attiecībā uz CCP atļauju piešķiršanā iesaistītajām procedūrām un iestādēm un trešo valstu CCP atzīšanas prasībām

COM(2017)331 final

2017/0136 (COD)

13.6.2017.

42.

Kopējā konsolidētā uzņēmumu ienākuma nodokļa bāze (KKUINB)

Priekšlikums PADOMES DIREKTĪVAI par kopējo uzņēmumu ienākuma nodokļa bāzi

Priekšlikums PADOMES DIREKTĪVAI par kopējo konsolidēto uzņēmumu ienākuma nodokļa bāzi (KKUINB)

COM(2016)685 final

2016/0337 (CNS)

25.10.2016.

COM(2016)683 final
2016/0336 (CNS)

25.10.2016.

43.

Administratīvā sadarbība un krāpšanas apkarošana pievienotās vērtības nodokļa jomā

Priekšlikums PADOMES REGULAI, ar ko groza Regulu (ES) Nr. 904/2010 par administratīvu sadarbību un krāpšanas apkarošanu pievienotās vērtības nodokļa jomā

COM(2016)755 final

2016/0371 (CNS)

1.12.2016.

44.

Pievienotās vērtības nodokļa likmes, ko piemēro grāmatām, laikrakstiem un periodiskiem izdevumiem

Priekšlikums PADOMES DIREKTĪVAI, ar ko groza Direktīvu 2006/112/EK attiecībā uz pievienotās vērtības nodokļa likmēm, ko piemēro grāmatām, laikrakstiem un periodiskiem izdevumiem

COM(2016)758 final

2016/0374 (CNS)

1.12.2016.

45.

Ienākuma nodokļa informācijas atklāšana

Priekšlikums EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES DIREKTĪVAI, ar ko groza Direktīvu 2013/34/ES attiecībā uz ienākuma nodokļa informācijas atklāšanu, ko veic konkrēti uzņēmumi un filiāles

COM(2016)198 final

2016/0107 (COD)

12.4.2016.

46.

Automātiska informācijas apmaiņa nodokļu jomā

Priekšlikums PADOMES DIREKTĪVAI, ar ko attiecībā uz obligāto automātisko informācijas apmaiņu nodokļu jomā saistībā ar ziņojamām pārrobežu shēmām groza Direktīvu 2011/16/ES

COM(2017)335 final

2017/0138 (CNS)

21.6.2017.

47.

Darba ņēmēju norīkošana darbā

Priekšlikums EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES DIREKTĪVAI, ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes 1996. gada 16. decembra Direktīvu 96/71/EK par darba ņēmēju norīkošanu darbā pakalpojumu sniegšanas jomā

COM(2016)128 final

2016/0070 (COD)

8.3.2016.

48.

Sociālās nodrošināšanas sistēmu koordinēšana*

Priekšlikums EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULAI, ar kuru groza Regulu (EK) Nr. 883/2004 par sociālās nodrošināšanas sistēmu koordinēšanu un Regulu (EK) Nr. 987/2009, ar ko nosaka īstenošanas kārtību Regulai (EK) Nr. 883/2004

COM(2016)815 final

2016/0397 (COD)

13.12.2016.

49.

Darba un privātās dzīves līdzsvars vecākiem un aprūpētājiem

Priekšlikums EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES DIREKTĪVAI par darba un privātās dzīves līdzsvaru vecākiem un aprūpētājiem, un ar ko atceļ Padomes Direktīvu 2010/18/ES

COM(2017)253 final

2017/0085 (COD)

26.4.2017.

Padziļināta un taisnīgāka ekonomiskā un monetārā savienība

50.

Eiropas Centrālo banku sistēmas un Eiropas Centrālās bankas Statūti

Ieteikums Eiropas Parlamenta un Padomes lēmumam, ar ko groza Eiropas Centrālo banku sistēmas un Eiropas Centrālās bankas Statūtu 22. pantu

ECB/2017/18

23.6.2017.

51.

Eurozonas vienota pārstāvība Starptautiskajā Valūtas fondā

Priekšlikums PADOMES LĒMUMAM, ar kuru nosaka pasākumus ar mērķi pakāpeniski iedibināt eurozonas vienotu pārstāvību Starptautiskajā Valūtas fondā

COM(2015)603 final

2015/0250 (NLE)

21.10.2015.

52.

Kapitāla prasību regulas reforma*

Priekšlikums EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULAI,

ar ko groza Regulu (ES) Nr. 575/2013 attiecībā uz sviras rādītāju, neto stabila finansējuma rādītāju, prasībām pašu kapitālam un atbilstīgajām saistībām, darījuma partnera kredītrisku, tirgus risku, riska darījumiem ar centrālajiem darījumu partneriem, riska darījumiem ar kolektīvo ieguldījumu uzņēmumiem, lieliem riska darījumiem, ziņošanas un informācijas atklāšanas prasībām un ar ko groza Regulu (ES) Nr. 648/2012

COM(2016)850 final

2016/0360 (COD)

23.11.2016.

53.

Zaudējumu absorbcijas un rekapitalizācijas spēja*

Priekšlikums EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULAI, ar ko Regulu (ES) Nr. 806/2014 groza attiecībā uz zaudējumu absorbcijas un rekapitalizācijas spēju kredītiestādēm un ieguldījumu brokeru sabiedrībām

COM(2016)851 final

2016/0361 (COD)

21.11.2016.

54.

Kredītiestāžu un ieguldījumu brokeru sabiedrību zaudējumu absorbcijas un rekapitalizācijas spēja

Priekšlikums EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES DIREKTĪVAI, ar ko groza Direktīvu 2014/59/ES par kredītiestāžu un ieguldījumu brokeru sabiedrību zaudējumu absorbcijas un rekapitalizācijas spēju un groza Direktīvu 98/26/EK, Direktīvu 2002/47/EK, Direktīvu 2012/30/ES, Direktīvu 2011/35/ES, Direktīvu 2005/56/EK, Direktīvu 2004/25/EK un Direktīvu 2007/36/EK

COM(2016)852 final

2016/0362 (COD)

23.11.2016.

55.

Nenodrošinātu parāda instrumentu prioritāte maksātnespējas hierarhijā*

Priekšlikums EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES DIREKTĪVAI, ar ko Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2014/59/ES groza attiecībā uz nenodrošinātu parāda instrumentu prioritāti maksātnespējas hierarhijā

COM/2016/853 final
2016/0363 (COD)

23.11.2016.

56.

Atbrīvotās sabiedrības, finanšu pārvaldītājsabiedrības, jauktās finanšu pārvaldītājsabiedrības, atalgojums, uzraudzības pasākumi un pilnvaras, kā arī kapitāla saglabāšanas pasākumi*

Priekšlikums EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES DIREKTĪVAI, ar ko groza Direktīvu 2013/36/ES attiecībā uz atbrīvotajām sabiedrībām, finanšu pārvaldītājsabiedrībām, jauktām finanšu pārvaldītājsabiedrībām, atalgojumu, uzraudzības pasākumiem un pilnvarām, kā arī kapitāla saglabāšanas pasākumiem

COM(2016)854 final

2016/0364 (COD)

23.11.2016.

57.

Centrālo darījumu partneru atveseļošana un noregulējums*

Priekšlikums EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULAI par centrālo darījumu partneru atveseļošanas un noregulējuma režīmu un ar ko groza Regulas (ES) Nr. 1095/2010, (ES) Nr. 648/2012 un (ES) 2015/2365

COM(2016)856 final

2016/0365 (COD)

28.11.2016.

58.

Eiropas noguldījumu apdrošināšanas sistēma*

Priekšlikums EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULAI, ar ko groza Regulu (ES) Nr. 806/2014, lai izveidotu Eiropas noguldījumu apdrošināšanas sistēmu

COM(2015)586 final

2015/0270 (COD)

24.11.2015.

Tiesiskuma un pamattiesību telpa, kuras pamatā ir savstarpēja uzticēšanās

59.

Nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšana un teroristu finansēšana*

Priekšlikums EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES DIREKTĪVAI, ar ko groza Direktīvu (ES) 2015/849 par to, lai nepieļautu finanšu sistēmas izmantošanu nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanai vai teroristu finansēšanai, un Direktīvu 2009/101/EK

COM(2016)450 final

2016/0208 (COD)

5.7.2016.

60.

Eiropas ceļošanas informācijas un atļauju sistēma*

Priekšlikums EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULAI, ar ko izveido ES ceļošanas informācijas un atļauju sistēmu (ETIAS) un groza Regulu (ES) Nr. 515/2014, Regulu (ES) 2016/399, Regulu (ES) 2016/794 un Regulu (ES) 2016/1624

COM(2016)731 final

2016/0357 (COD)

16.11.2016.

61.

Eiropas Sodāmības reģistru informācijas sistēma (ECRIS)*

Priekšlikums EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULAI, ar ko Eiropas Sodāmības reģistru informācijas sistēmas (ECRIS-TCN sistēma) papildināšanai un atbalstam izveido centralizētu sistēmu tādu dalībvalstu identificēšanai, kurām ir informācija par notiesājošiem spriedumiem par trešo valstu valstspiederīgajiem un bezvalstniekiem (TCN), un ar ko groza Regulu (ES) 1077/2011

COM(2017)344 final

2017/0144 (COD)

26.6.2017.

62.

EU-Lisa

Priekšlikums EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULAI, kas attiecas uz Eiropas Aģentūru lielapjoma IT sistēmu darbības pārvaldībai brīvības, drošības un tiesiskuma telpā un ar ko groza Regulu (EK) Nr. 1987/2006 un Padomes Lēmumu 2007/533/TI un atceļ Regulu (ES) Nr. 1077/2011

COM(2017)352 final

2017/0145 (COD)

29.6.2017.

63.

Iesaldēšanas rīkojumu un konfiskācijas rīkojumu savstarpēja atzīšana

Priekšlikums EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULAI par iesaldēšanas rīkojumu un konfiskācijas rīkojumu savstarpēju atzīšanu

COM(2016)819 final

2016/0412 (COD)

21.12.2016.

64.

Šengenas Robežu kodekss

Priekšlikums EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULAI, ar ko attiecībā uz noteikumiem, kuri piemērojami robežkontroles pagaidu atjaunošanai pie iekšējām robežām, groza Regulu (ES) 2016/399

COM(2017)571 final

2017/0245 (COD)

28.9.2017.

65.

Šengenas informācijas sistēma (SIS)

Priekšlikums EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULAI par Šengenas informācijas sistēmas izmantošanu to trešo valstu valstspiederīgo atgriešanai, kuri dalībvalstīs uzturas nelikumīgi

COM(2016)881 final

2016/0408 (COD)

21.12.2016.

66.

Priekšlikums EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULAI par Šengenas Informācijas sistēmas (SIS) izveidi, darbību un izmantošanu robežpārbaužu jomā, ar ko groza Regulu (ES) Nr. 515/2014 un atceļ Regulu (EK) Nr. 1987/2006

COM(2016)882 final

2016/0407 (COD)

21.12.2016.

67.

Priekšlikums EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULAI par Šengenas Informācijas sistēmas (SIS) izveidi, darbību un izmantošanu policijas sadarbībā un tiesu iestāžu sadarbībā krimināllietās, ar ko groza Regulu (ES) Nr. 515/2014 un atceļ Regulu (EK) Nr. 1986/2006, Padomes Lēmumu 2007/533/TI un Komisijas Lēmumu 2010/261/ES

COM(2016)883 final

2016/0409 (COD)

21.12.2016.

Tirdzniecība. Līdzsvarota un progresīva tirdzniecības politika globalizācijas izmantošanai

68.

Tirdzniecības aizsardzības instrumentu modernizācija*

Priekšlikums EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULAI, ar ko groza Padomes Regulu (EK) Nr. 1225/2009 par aizsardzību pret importu par dempinga cenām no valstīm, kas nav Eiropas Kopienas dalībvalstis, un Padomes Regulu (EK) Nr. 597/2009 par aizsardzību pret subsidētu importu no valstīm, kas nav Eiropas Kopienas dalībvalstis

COM(2013)192 final

2013/0103 (COD)

10.4.2013.

69.

Starptautiskā iepirkuma instruments

Grozīts priekšlikums EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULAI par trešo valstu preču un pakalpojumu piekļuvi Eiropas Savienības publiskā iepirkuma iekšējam tirgum un par procedūrām, kas atbalsta sarunas par Savienības preču un pakalpojumu piekļuvi trešo valstu publiskā iepirkuma tirgiem

COM(2016)34 final

2012/0060 (COD)

29.1.2016.

70.

Ārvalstu tiešo ieguldījumu Eiropas Savienībā izvērtēšana

Priekšlikums EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULAI, ar ko izveido satvaru ārvalstu tiešo ieguldījumu Eiropas Savienībā izvērtēšanai

COM(2017)487 final

2017/0224 (COD)

13.9.2017.

71.

Daudzpusēja ieguldījumu tiesa

Ieteikums PADOMES LĒMUMAM, ar kuru atļauj sākt sarunas par Konvenciju, ar ko izveido daudzpusēju tiesu ieguldījumu strīdu izšķiršanai

COM(2017)493 final

13.9.2017.

Ceļā uz jaunu migrācijas politiku

72.

Dublinas sistēmas reforma*

Priekšlikums EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULAI, ar ko paredz kritērijus un mehānismus, lai noteiktu dalībvalsti, kura ir atbildīga par trešās valsts valstspiederīgā vai bezvalstnieka starptautiskās aizsardzības pieteikuma izskatīšanu, kas iesniegts kādā no dalībvalstīm (pārstrādāta redakcija)

COM(2016)270 final

2016/0133 (COD)

4.5.2016.

73.

Patvēruma aģentūra/EASO*

Priekšlikums EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULAI par Eiropas Savienības Patvēruma aģentūru un par to, ka tiek atcelta Regula (ES) Nr. 439/2010

COM(2016)271 final

2016/0131 (COD)

4.5.2016.

74.

Eurodac*

Priekšlikums EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULAI par pirkstu nospiedumu salīdzināšanas sistēmas Eurodac izveidi, lai efektīvi piemērotu [Regulu (ES) Nr. 604/2013, ar ko paredz kritērijus un mehānismus, lai noteiktu dalībvalsti, kura ir atbildīga par trešās valsts valstspiederīgā vai bezvalstnieka starptautiskās aizsardzības pieteikuma izskatīšanu, kas iesniegts kādā no dalībvalstīm], lai identificētu trešās valsts valstspiederīgo vai bezvalstnieku, kurš uzturas nelikumīgi, un par dalībvalstu tiesībaizsardzības iestāžu un Eiropola pieprasījumiem veikt salīdzināšanu ar Eurodac datiem tiesībaizsardzības nolūkos (pārstrādāta redakcija)

COM(2016)272 final

2016/0132 (COD)

4.5.2016.

75.

Uzņemšanas nosacījumi*

Priekšlikums EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES DIREKTĪVAI, ar ko nosaka standartus starptautiskās aizsardzības pieteikuma iesniedzēju uzņemšanai (pārstrādāta redakcija)

COM(2016)465 final

2016/0222 (COD)

13.7.2016.

76.

Patvēruma kvalifikācija*

Priekšlikums EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULAI par standartiem, lai trešo valstu valstspiederīgos vai bezvalstniekus kvalificētu kā starptautiskās aizsardzības saņēmējus, par bēgļu vai personu, kas tiesīgas saņemt alternatīvo aizsardzību, vienotu statusu, un par piešķirtās aizsardzības saturu, un ar ko veic grozījumus Padomes 2003. gada 25. novembra Direktīvā 2003/109/EK par to trešo valstu pilsoņu statusu, kuri ir kādas dalībvalsts pastāvīgie iedzīvotāji

COM(2016)466 final

2016/0223 (COD)

13.7.2016.

77.

Patvēruma procedūra*

Priekšlikums EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULAI, ar ko izveido kopīgu procedūru starptautiskajai aizsardzībai Savienībā un atceļ Direktīvu 2013/32/ES

COM(2016)467 final

2016/0224 (COD)

13.7.2016.

78.

Savienības pārmitināšanas sistēma*

Priekšlikums EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULAI, ar ko izveido Savienības pārmitināšanas sistēmu un groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 516/2014

COM(2016)468 final

2016/0225 (COD)

13.7.2016.

79.

Trešo valstu valstspiederīgo ieceļošana un uzturēšanās augstprasmes nodarbinātības nolūkos (“Zilās kartes priekšlikums”)*

Priekšlikums EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES DIREKTĪVAI par trešo valstu valstspiederīgo ieceļošanu un uzturēšanos augstprasmes nodarbinātības nolūkos

COM(2016) 378 final

2016/0176 (COD)

7.6.2016.

Spēcīgāka pasaules mēroga dalībniece

80.

Eiropas Investīciju bankas ārējo aizdevumu mandāts*

Priekšlikums EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES LĒMUMAM, ar kuru groza Lēmumu Nr. 466/2014/ES, ar ko Eiropas Investīciju bankai piešķir ES garantiju attiecībā uz zaudējumiem no finansēšanas darījumiem, ar kuriem atbalsta ieguldījumu projektus ārpus Savienības

COM(2016)583final

2016/0275 (COD)

14.9.2016.

81.

Eiropas Investīciju banka: Garantiju fonds ārējai darbībai*

Priekšlikums EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULAI, ar kuru groza Padomes Regulu (EK, Euratom) Nr. 480/2009, ar ko izveido Garantiju fondu ārējai darbībai

COM(2016)582

2016/0274 (COD)

14.9.2016.

82.

Eiropas aizsardzības rūpniecības attīstības programma

Priekšlikums EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULAI par Eiropas aizsardzības rūpniecības attīstības programmas izveidi ar mērķi stiprināt ES aizsardzības rūpniecības konkurētspēju un inovētspēju

COM(2017) 294 final

2017/0125 (COD)

Demokrātisku pārmaiņu Savienība

83.

Eiropas Solidaritātes korpuss*

Priekšlikums EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULAI, ar ko paredz Eiropas Solidaritātes korpusa tiesisko regulējumu un groza Regulu (ES) Nr. 1288/2013, (ES) Nr. 1293/2013, (ES) Nr. 1303/2013, (ES) Nr. 1305/2013, (ES) Nr. 1306/2013 un Lēmumu Nr. 1313/2013/ES

COM(2017)262 final

2017/0102 (COD)

30.5.2017.

84.

Komiteju procedūras regula

Priekšlikums EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULAI, ar kuru groza Regulu (ES) Nr. 182/2011, ar ko nosaka normas un vispārīgus principus par dalībvalstu kontroles mehānismiem, kuri attiecas uz Komisijas īstenošanas pilnvaru izmantošanu

COM/2017/085 final

2017/035 (COD)

14.2.2017.

85.

Eiropas politiskās partijas un Eiropas politiskie fondi

Priekšlikums EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULAI, ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 22. oktobra Regulu (ES, Euratom) Nr. 1141/2014 par Eiropas politisko partiju un Eiropas politisko fondu statusu un finansēšanu

COM(2017)481final

2017/0219 (COD)

13.9.2017.

86.

Eiropas pilsoņu iniciatīva

Priekšlikums EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULAI par Eiropas pilsoņu iniciatīvu

COM(2017)482 final

2017/0220 (COD)

13.9.2017.

Top

Strasbūrā, 24.10.2017

COM(2017) 650 final

PIELIKUMS

dokumentam

KOMISIJAS PAZIŅOJUMS EIROPAS PARLAMENTAM, PADOMEI, EIROPAS EKONOMIKAS UN SOCIĀLO LIETU KOMITEJAI UN REĢIONU KOMITEJAI


Komisijas 2018. gada darba programma

Vienotākas, stiprākas un demokrātiskākas Eiropas darba programma


IV pielikums. Atsauktie tiesību aktu priekšlikumi 1

Nr.

COM/Iestāžu atsauce

Virsraksts

Atsaukšanas pamatojums

Lauksaimniecība un lauku attīstība

1.

COM/2017/0150 final
2017/068/COD

Priekšlikums EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULAI, ar ko attiecībā uz 2017. kalendāro gadu nosaka tiešo maksājumu korekcijas likmi, kura paredzēta Regulā (ES) Nr. 1306/2013

Novecojis: šis jautājums izskatīts Komisijas 2017. gada 7. jūlija Īstenošanas regulā (ES) 2017/1236.

Ekonomikas un finanšu lietas, nodokļu politika un muita

2.

COM/2011/737 final
2011/333/CNS

Priekšlikums PADOMES REGULAI par metodēm un procedūru, lai darītu pieejamus pašu resursus, kuru pamatā ir pievienotās vērtības nodoklis

Komisija iesniegs jaunus priekšlikumus par pašu resursiem visaptverošā priekšlikumā par nākotnes daudzgadu finanšu plānojumu pēc 2020. gada. Tādējādi šis priekšlikums kļūs novecojis, jo tas tiks aizstāts ar jauniem priekšlikumiem minētajā jomā.

3.

COM/2014/43 final
2014/0020/COD

Priekšlikums EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULAI par strukturālajiem pasākumiem, ar ko uzlabo ES kredītiestāžu noturību

Nav paredzama vienošanās. Lietā nav bijis progresa kopš 2015. gada.Turklāt pa šo laiku priekšlikuma finansiālās stabilitātes galvenais pamatojums ir ietverts citos banku sektora reglamentējošos pasākumos, it īpaši ar banku savienības uzraudzības un noregulējuma daļas stāšanos spēkā.

Ārlietas un drošības politika

4.

COM/2003/695 final
CNS 2003/0268

Priekšlikums PADOMES LĒMUMAM par to, lai noslēgtu Politiskā dialoga un sadarbības nolīgumu starp Eiropas Kopienu un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Andu Kopienu un tās dalībvalstīm Bolīviju, Kolumbiju, Ekvadoru, Peru un Venecuēlas Bolivāra Republiku, no otras puses

Novecojis: vairs nav spēkā, jo ir aizstāts ar 2016. gada 3. februāra Kopīgo priekšlikumu JOIN/2016/04 final.

5.

COM/2014/360 final
2014/0182/NLE

Priekšlikums PADOMES LĒMUMAM par Savienības nostāju Sadarbības padomē, kas izveidota ar Partnerības un sadarbības līgumu par partnerības izveidi starp Eiropas Kopienām un to dalībvalstīm, no vienas puses, un Gruziju, no otras puses, attiecībā uz ieteikuma pieņemšanu par ES un Gruzijas asociācijas programmas īstenošanu

Novecojis: asociācijas programmu Ārlietu padome pieņēma 2014. gada 23. jūnijā (Gruzija — ST 10978/14) un OV L 261, 30.8.2014.

6.

COM/2014/359 final
2014/0181/NLE

Priekšlikums PADOMES LĒMUMAM par Savienības nostāju Sadarbības padomē, kas izveidota ar Partnerības un sadarbības nolīgumu starp Eiropas Kopienām un to dalībvalstīm, no vienas puses, un Moldovas Republiku, no otras puses, attiecībā uz ieteikuma pieņemšanu par ES un Moldovas asociācijas programmas īstenošanu

Novecojis: asociācijas programmu Ārlietu padome pieņēma 2014. gada 23. jūnijā (Moldova — ST 9621/14 ("I/A" punkta piezīme)).

7.

COM/2013/014 final
2013/0149/NLE

Kopīgs priekšlikums PADOMES LĒMUMAM par Savienības nostāju Asociācijas padomē, kas izveidota ar Eiropas un Vidusjūras reģiona valstu nolīgumu, ar ko izveido asociāciju starp Eiropas Kopienu un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Libānas Republiku, no otras puses, attiecībā uz ieteikuma pieņemšanu par otrā ES un Libānas EKP rīcības plāna īstenošanu

ES UN LIBĀNAS ASOCIĀCIJAS PADOMES 2016. gada 11. novembra LĒMUMĀ Nr. 1/2016 “Vienošanās par ES un Libānas partnerības prioritātēm” ir skaidri noteikts, ka puses pieņem partnerības prioritātes un nolīgumu, nevis atjauno EKP rīcības plānu. Tāpēc Kopīgais priekšlikums COM(2013)014 ir novecojis.

Iekšējais tirgus, rūpniecība, uzņēmējdarbība un MVU

8.

COM/2012/164 final
2012/82/COD

Priekšlikums EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULAI, ar ko vienkāršo citā dalībvalstī reģistrētu mehānisko transportlīdzekļu pārvietošanu vienotajā tirgū

Nav paredzama vienošanās. Lietā nav bijis progresa kopš 2012. gada. Komisija atkārtoti izvērtēs šo jautājumu un sāks darbu pie ietekmes novērtējuma atjaunināšanas.

Starptautiskā sadarbība un attīstība

9.

COM/2011/0861 final
2011/0420/NLE

Priekšlikums PADOMES LĒMUMAM par ES pievienošanos Starptautiskajai kokvilnas padomdevēju komitejai (ICAC)

Novecojis: Padomes lēmums tika pieņemts 2017. gada 18. maijā, pamatojoties uz atjauninātu Komisijas priekšlikumu (COM/2016/0712 final — 2016/0349 (NLE)).

Tieslietas, patērētāji un dzimumu līdztiesība

10.

COM/2014/0212 final
2014/0120/COD

Priekšlikums EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES DIREKTĪVAI par viena dalībnieka sabiedrībām ar ierobežotu atbildību

Iespējamā atsaukšana tika minēta rakstiskajās atbildēs uz “Panamas dokumentu” izmeklēšanas komitejas jautājumiem. Komisija 2017. g. IV cet. iesniegs jaunus priekšlikumus par uzņēmējdarbības tiesībām, un pēc tam šis priekšlikums tiks atsaukts.

Jūrlietas un zivsaimniecība

11.

COM/2011/0760 final
2011/0345/COD

Priekšlikums EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULAI, ar ko groza Padomes 2008. gada 18. decembra Regulu (EK) Nr. 1300/2008, ar kuru izveido daudzgadu plānu siļķu krājumam uz rietumiem no Skotijas un zvejniecībām, kas šo krājumu izmanto

Kļūs novecojis, jo ir ierosināts atcelt (skatīt V pielikumu) Padomes 2008. gada 18. decembra Regulu (EK) Nr. 1300/2008, ar kuru izveido daudzgadu plānu siļķu krājumam uz rietumiem no Skotijas.

12.

COM/2013/09 final
2013/0007/COD

Priekšlikums EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULAI, ar kuru groza Padomes Regulu (EK) Nr. 1224/2009, ar ko izveido Kopienas kontroles sistēmu, lai nodrošinātu atbilstību kopējās zivsaimniecības politikas noteikumiem

Komisija plāno iesniegt jaunu priekšlikumu par zvejniecības kontroles sistēmas padziļinātu pārskatīšanu, kas paredzēts 2018. g. II cet.

Migrācija, iekšlietas un pilsonība

13.

COM/2014/163 final
2014/0095/COD

Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko izveido apceļošanas vīzu un groza Konvenciju, ar ko īsteno Šengenas Nolīgumu, un groza Regulu (EK) Nr. 562/2006 un Regulu (EK) Nr. 767/2008

Priekšlikums jāatsauc saistībā ar priekšlikumu par Vīzu kodeksa pārskatīšanu, kas plānots 2018. g. I cet.

14.

COM/2014/164 final
2014/0094/COD

Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par Savienības Vīzu kodeksu (Vīzu kodekss)  

Priekšlikums jāatsauc saistībā ar priekšlikumu par Vīzu kodeksa pārskatīšanu, kas plānots 2018. g. I cet.

Transports

15.

COM/2013/409 final
2013/0187/COD

Priekšlikums EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULAI, ar ko groza Regulu (EK) Nr. 216/2008 lidlauku, gaisa satiksmes pārvaldības un aeronavigācijas pakalpojumu jomā

Tā saturs tika iekļauts jaunā priekšlikumā par Eiropas Aviācijas drošības aģentūras izveidi (COM(2015) 613 final), ko iestādes pašlaik izskata. Tāpēc šis priekšlikums kļūs novecojis.

(1)

Šajā sarakstā iekļauti vēl nepieņemto tiesību aktu priekšlikumi, kurus Komisija ir iecerējusi atsaukt sešu mēnešu laikā (līdz 2018. gada aprīlim).

Top

Strasbūrā, 24.10.2017

COM(2017) 650 final

PIELIKUMS

dokumentam

KOMISIJAS PAZIŅOJUMS EIROPAS PARLAMENTAM, PADOMEI, EIROPAS EKONOMIKAS UN SOCIĀLO LIETU KOMITEJAI UN REĢIONU KOMITEJAI


Komisijas 2018. gada darba programma

Vienotākas, stiprākas un demokrātiskākas Eiropas darba programma


V pielikums. Paredzamo atcelto tiesību aktu saraksts

Nr.

Politikas joma

Virsraksts

Atcelšanas iemesli

1.

Jūrlietas un zivsaimniecība

Padomes Regula (EK) Nr. 1300/2008 (2008. gada 18. decembris), ar kuru izveido daudzgadu plānu siļķu krājumam uz rietumiem no Skotijas un zvejniecībām, kas šo krājumu izmanto

Šis siļķu krājuma plāns un tā references rādītāji ir novecojuši un vairs netiek piemēroti. Tāpēc to var atcelt.

2.

Nodokļu politika un muita

Komisijas Direktīva 79/802/EEK (1979. gada 6. septembris) par precēm, kas ievestas pārstrādei un kurām to galapatēriņa dēļ var piemērot labvēlīgu tarifu režīmu, ja tās ir ievestas laišanai brīvā apgrozībā

Šī direktīva ir nevajadzīga, jo uz precēm galapatēriņa procedūrā attiecas Kopējā tarifa regulas 2658/87 (I pielikums) darbības joma, turklāt gan ievešanas pārstrādei procedūru, gan galapatēriņa procedūru tagad reglamentē Savienības Muitas kodekss.

3.

Tieslietas un iekšlietas

Vienotā rīcība 98/699/TI par nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu un nozieguma rīku un nelikumīgi iegūtu līdzekļu identifikāciju, meklēšanu, iesaldēšanu, arestu un konfiskāciju

Šo instrumentu pilnībā aizstāja Direktīva 2014/42/ES par nozieguma rīku un noziedzīgi iegūtu līdzekļu iesaldēšanu un konfiskāciju visās dalībvalstīs, kuras ir direktīvas dalībvalstis (visas, izņemot Dāniju un Apvienoto Karalisti). Lielākā daļa tās noteikumu jau tika aizstāta ar Pamatlēmumu 2001/500/TI (par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu un nozieguma rīku un noziedzīgi iegūto līdzekļu identifikāciju, meklēšanu, iesaldēšanu, arestēšanu un konfiskāciju), kas attiecas arī uz Dāniju un Apvienoto Karalisti. Atlikušie noteikumi ir vispārēji ieteikumi, kuri nav saistoši un kuri šobrīd attiecas tikai uz Dāniju un Apvienoto Karalisti.

Top