8.9.2007   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 211/54

—

atcelt Komisijas 2007. gada 23. aprīļa Lēmumu K (2007) 1712 par sabiedrisko pakalpojumu saistību piemērošanu noteiktiem maršrutiem uz un no Sardīnijas daļā, kas uzliek Itālijas valdībai pienākumu atļaut visām aviosabiedrībām, kuras ir apņēmušās pildīt sabiedrisko pakalpojumu saistības (“SPS”), veikt lidojumus starp Sardīniju un kontinentālo valsts daļu, neatkarīgi no tā, vai tās ir devušas savu piekrišanu SPS pirms vai pēc valsts tiesiskajā regulējumā paredzētā 30 dienu termiņa beigām (minētā lēmuma 1. panta a) apakšpunkts);

—

piespriest Komisijai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

—

acīmredzama kļūda vērtējumā, neloģisks un pretrunīgs pamatojums. Prasītāja vispirms apgalvo, ka Komisija — uzliekot Itālijas valdībai pienākumu atļaut visām aviosabiedrībam, kuras ir nolēmušas ievērot SPS, veikt lidojumus minētajā maršrutā, neatkarīgi no brīža, kad tās paziņoja par savu nodomu sākt sniegt pakalpojumus, un neatkarīgi no tā, vai minētais paziņojums tika nosūtīts valsts tiesiskajā regulējumā paredzēto 30 dienu laikā vai pēc šī termiņa — kļūdaini novērtēja minētās valdības ieviesto režīmu, ņemot vērā atbilstošā Kopienu tiesiskā regulējuma pamatojumu un mērķus. It sevišķi prasītāja uzsver, ka Regulas Nr. 2408/92 4. pants uzliek dalībvalstīm pienākumu sasniegt teritoriālās nepārtrauktības mērķi, liekot pildīt sabiedrisko pakalpojumu saistības, kuras, kaut arī ir izņēmums principam par Kopienas aviosabiedrību brīvu piekļuvi Kopienas iekšējiem gaisa ceļiem, atbilst samērīguma principam un tādejādi cik vien iespējams ierobežo ekskluzīvu tiesību un/vai finansiālu kompensāciju piešķiršanu. Prasītāja uzskata, ka Itālijas valdība ir pilnībā ievērojusi Kopienu tiesisko regulējumu, ņemot vērā to, ka obligāta termiņa noteikšana sabiedrisko pakalpojumu saistību uzlikšanas procesa “pirmajā posmā”:

—

Turklāt pretēji tam, ko netieši apstiprina Komisija — ir acīmredzami, ka konkurence aviosabiedrību vidū par maršrutiem, kas ietver sabiedrisko pakalpojumu saistības, nevar notikt tādā pašā veidā kā par maršrutiem, kuri neietver šādas saistības. Lai kāds arī nebūtu to ieviešanas mērķis, sabiedrisko pakalpojumu saistības nozīmē to, ka attiecīgajiem maršrutiem ir raksturīgas problēmas, kas saistītas ar peļņu, jo neviens pārvadātājs normāla tirgus apstākļos neizvēlētos apkalpot šos maršrutos atbilstoši sabiedrības interesēm. Tāpēc ir nepieciešams ieviest mehānismus likumpakļāvīgu un uzticamu pārvadātāju saglabāšanai.

—

Tālāk prasītāja apgalvo, ka Komisijas paredzētais normatīvais regulējums ir diskriminējošs, jo obligātā termiņa, lai dotu piekrišanu SPS, atcelšana “pirmajā posmā” rada priekšrocības galvenokārt tiem pārvadātājiem, kam ir ievērojama ietekme tirgū, ļaujot pēdējiem minētiem pieteikties uz maršrutiem, kas ietver SPS, pēc tam, kad savus piedāvājumus ir iesnieguši konkurenti, ar konkrētu mērķi — noņemt tirgus daļas šiem konkurentiem.

—

Visbeidzot, prasītāja uzskata, ka Komisijas pamatojumā ir pieļauta tiesību kļūda attiecībā uz procesa par sabiedrisko pakalpojumu saistību uzlikšanu raksturojumu. Prasītāja šajā sakarā apgalvo, ka obligāta termiņa nepiemērošanas rezultātā procesa “pirmais posms” tiktu pagarināts uz nenoteiktu laiku, kas ir neloģiski un vienlaikus pretēji Komisijas pašas apgalvojumam, saskaņā ar kuru process par sabiedrisko pakalpojumu saistību uzlikšanu, kaut arī vienots, sastāv no diviem posmiem.