Prasība, kas celta 2009. gada 14. aprīlī — Grieķijas Republika/Komisija

(lieta T-158/09)

2009/C 153/85

Tiesvedības valoda — grieķu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Grieķijas Republika (pārstāvji — B. Karrà, I. Chalkìas un S. Papaioannu)

Atbildētāja: Eiropas Kopienu Komisija

Prasītājas prasījumi:

Pamati un galvenie argumenti

Ar 2009. gada 13. februāra Lēmumu C(2009)810 “attiecībā uz izdevumiem, kas tiek finansēti no Eiropas Lauksaimniecības virzības un garantiju fonda (ELVGF) noteiktos gadījumos, kuros uzņēmumi ir pieļāvuši nepilnības”, Komisija prasītājai noteica veikt finansiālos labojumus EUR 13 348 979,02 apmērā, jo, pēc Komisijas uzskatiem, Grieķijas iestādes četru gadu laikā kopš brīža, kad tika iesniegts pirmais protokols par pārkāpuma konstatējumu, bija pieļāvušas neuzmanību un tāpēc, ka tās nav atguvušas summas, kuras bija nepamatoti pārskaitītas 5 uzņēmumiem, kas savas darbības veic vīna, kokvilnas u.c. nozarēs, kā arī no 8 standartizētiem uzņēmumiem citās nozarēs, kuriem bija piemērojams atbalsta olīveļļas patēriņa nozarē sistēma.

Ar pirmo vispārējo atcelšanas pamatu Grieķijas Republika apgalvo, ka nevienā no trīspadsmit izanalizētiem gadījumiem nav tiesiska pamata noteikt labojumus, jo Komisija nepareizi interpretēja un piemēroja Regulas (EK) Nr. 1290/2005 (1) 31. panta 1. punktu un 32. panta 8. punktu. Prasītāja savukārt apgalvo, ka Komisija ir pieļāvusi acīmredzamu būtisku kļūdu un veikusi kļūdainu faktisko apstākļu izvērtējumu saistībā ar kompetento Grieķijas iestāžu veiktajiem pasākumiem, kā arī apstrīdētā lēmuma pamatojums, kas ir balstīts uz kļūdainu pieņēmumu, ka četru gadu laikā kopš nepilnību konstatēšanas netika uzsākta atgūšanas procedūra vai atbilstoša atgūšanas procedūra, neizpilda EKL 253. pantā noteiktās prasības, jo tas ir kļūdains, nepietiekams un neskaidrs, un tajā netiek atbildēts uz Grieķijas argumentiem, kurus tā izvirzīja divpusējo konsultāciju un procesa strīdu izšķiršanas iestādē laikā.

Ar otro atcelšanas pamatu prasītāja apgalvo, ka Komisija pieļāva kļūdu, četros gadījumos nepiemērojot Regulas (EK) Nr. 1290/05 32. panta 5. punkta e) apakšpunktu un 6. punkta a) un b) apakšpunktu, bet piemēroja attiecīgā panta 1. un 8. punktu, kā rezultātā attiecīgos izdevumus tā attiecināja uz prasītāju, nevis uz ELVGF.

Ar trešo atcelšanas pamatu prasītāja apgalvo, ka Regulas (EK) Nr. 1290/05 32. pants, kurā ir noteikts viena gada termiņš jebkādu valsts tiesībās paredzētu administratīvu procedūru vai tiesvedību uzsākšanai, lai no brīža, kad pieņemts administratīvs lēmums vai tiesvedības nolēmums par pārkāpuma konstatēšanu, atgūtu summas, attiecas tikai uz tiem pārkāpumiem, kas ir veikti pēc šīs regulas spēkā stāšanās, un šis pants nevar attiekties uz tiem pārkāpumiem, kas ir notikuši desmit gadus atpakaļ, kad spēkā bija cits tiesiskais regulējums, saskaņā ar kuru nebija paredzēts šāds termiņš, pārbaudot vienīgi, vai ir ievērots saprātīgs termiņš.

Ar ceturto atcelšanas pamatu prasītāja apgalvo, ka attiecībā uz Komisijas prasību piespriest prasītājai samaksāt attiecīgās summas par pārkāpumu, kas tika izdarīts piecpadsmit vai divdesmit gadus atpakaļ, ir iestājies noilgums, jo procedūra ir pārmērīgi ilga; pakārtoti, prasītāja apgalvo, ka ir pārkāpts tiesiskās drošības princips.

Visbeidzot, ar piekto atcelšanas pamatu prasītāja apgalvo, ka, tā kā nav izdarīti pārkāpumi gadījumos Nr. 3, 4, 6, 8-13, uz visiem atgūšanas gadījumiem ir piemērojams Regulas (EK) Nr. 1290/2005 31. panta 4. punktā paredzētais 24 mēnešu noteikums, un ka līdz ar to attiecīgo summu pieprasīšana par periodu, kas pārsniedz vairāk nekā 24 mēnešus no brīža, kad paziņoja par pārbaužu rezultātiem, ir kļūdaina un ir jāatceļ.

(1)  Padomes 2005. gada 21. jūnija Regula (EK) Nr. 1290/2005 par kopējās lauksaimniecības politikas finansēšanu (OV L 209, 1. lpp.).