7.9.2013   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

CE 258/87

—

ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 208. pantu, kurā ir noteikts, ka „Savienības politikai attīstības jomā galvenais mērķis ir nabadzības mazināšana un ilgākā laika posmā — tās izskaušana. Politikā, kas var iespaidot jaunattīstības valstis, Savienība ievēro mērķus, kas noteikti sadarbības attīstības jomā”,

—

ņemot vērā 2000. gada ANO Tūkstošgades deklarāciju, jo īpaši astoto Tūkstošgades attīstības mērķi,

—

ņemot vērā Komisijas dienestu darba dokumentu „Varas nodošanas procesa novērtējums; gala ziņojums” (SEC(2004)0561),

—

ņemot vērā Eiropas Komisijas paziņojumu „ES attīstības politikas ietekmes palielināšana: pārmaiņu programma” (COM(2011)0637),

—

ņemot vērā Padomes 2005. gada 30. jūnija secinājumus par varas nodošanu (1),

—

ņemot vērā Padomes 2011. gada 28. jūnija secinājumus par īpašo ziņojumu Nr. 1/2011 „Vai atbalsta sniegšana uzlabojās pēc tam, kad Komisijas centrālie dienesti nodeva ārējās palīdzības pārvaldību Komisijas delegācijām?” (2),

—

ņemot vērā Padomes secinājumus par ES kopējo nostāju Ceturtajā augsta līmeņa forumā atbalsta efektivitātes jomā (HLF-4, Busana, 2011. gada 29. novembris–1. decembris),

—

ņemot vērā Eiropas Revīzijas palātas (ERP) Īpašo ziņojumu Nr. 1/2011 „Vai atbalsta sniegšana uzlabojās pēc tam, kad Komisijas centrālie dienesti nodeva ārējās palīdzības pārvaldību Komisijas delegācijām?”,

—

ņemot vērā „Eiropas konsensa attīstības jomā” 122. un 123. pantu par reformām saistībā ar ES ārējā atbalsta pārvaldību,

—

ņemot vērā ES rīcības kodeksu par darba dalīšanu un attīstības sadarbības papildināmību,

—

ņemot vērā 2005. gada Parīzes deklarāciju par atbalsta efektivitāti, 2008. gada Akras rīcības programmu un 2011. gada Busanas partnerattiecības efektīvai attīstības sadarbībai,

—

ņemot vērā 2007. gada Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas Attīstības palīdzības komitejas (ESAO/APK) Eiropas Kopienas profesionālapskati,

—

ņemot vērā 2008. gada ESAO/APK ziņojumu „Efektīva atbalsta pārvaldība: divpadsmit APK profesionālapskatos gūti secinājumi”,

—

ņemot vērā Reglamenta 48. pantu,

—

ņemot vērā Attīstības komitejas ziņojumu un Ārlietu komitejas un Budžeta kontroles komitejas atzinumus (A7-0056/2012),

A.

tā kā decentralizēta pieeja palīdzības sniegšanai tuvina lēmumu pieņemšanu faktiskajiem atbalsta sniegšanas apstākļiem un operatīvā līmenī efektīvākai līdzekļu sniedzēju koordinēšanai un saskaņošanai, tajā pašā laikā pienācīgi ņemot vērā vietējo dalībnieku atbildību;

B.

tā kā decentralizācijas un plašākas Komisijas pārvaldītās ārējās palīdzības reformas gala mērķis ir paātrināt īstenošanu, nodrošināt uzticamas finanšu pārvaldības procedūras un uzlabot palīdzības kvalitāti partnervalstīs;

C.

tā kā ERP vispārējs secinājums ir tāds, ka pārvaldes nodošana ir veicinājusi labāku atbalsta sniegšanu un ir uzlabojies atbalsta sniegšanas ātrums, kā arī finanšu procedūru precizitāte, tomēr vēl ir iespējami būtiski uzlabojumi;

D.

tā kā, ņemot vērā faktu, ka līdz TAM izpildes termiņa beigām ir atlikuši trīs gadi, būs ievērojami jāuzlabo ES atbalsta sniegšanas spējas, kā arī saņēmēju valstu finansējuma apgūšanas iespējas;

E.

tā kā 74 % no ES ārējās palīdzības, ko nodrošina no ES budžeta un Eiropas Attīstības fonda, tieši pārvalda ar 136 ES delegāciju starpniecību;

F.

tā kā Pārmaiņu programmā ir atzīta vajadzība uzlabot ES, dalībvalstu un partnervalstu sadarbību, kā arī koordinēt un saskaņot attīstības pasākumus un palielināt to efektivitāti un ietekmi;

G.

tā kā nesen Komisijā veiktā reorganizācija un Eiropas Ārējās darbības dienesta (EĀDD) izveide pēc Lisabonas līguma stāšanās spēkā vēl nav radījusi gaidīto ES attīstības palīdzības vispārējās efektivitātes un saskaņas pieaugumu;

H.

tā kā līdz ar EĀDD izveidi delegācijas ir bijušas spiestas darboties papildu kompetences jomās, piemēram, diplomātijas, informācijas un saziņas, kā arī brīvības, drošības un taisnīguma politikas jomās, un vienlaikus tām jāturpina risināt pašreizējās problēmas saistībā ar koordinēšanu, saskaņošanu un resursu nepietiekamību;

I.

tā kā palīdzība, ko pārvalda atsevišķas delegācijas, vēl joprojām aptver virkni jomu, tādējādi radot papildu spiedienu uz delegāciju līmenī piešķirtajiem resursiem;

J.

tā kā apgrūtinoši noteikumi un procedūras var negatīvi ietekmēt valsts sistēmu un kopīgas plānošanas izmantojumu un tā kā starptautiskajā sadarbībā attīstības jomā būtu lietderīgi izmantot daudzgadu plānošanas sistēmas;

K.

tā kā vispārējā un nozarēm paredzēta budžeta atbalsta programmas ir partnervalstu darījumu izdevumu samazināšanai vispiemērotākais atbalsta veids, jo tas nodrošina stingrāku uzsvaru uz atbalsta kvalitāti, partnerattiecību raksturu un partnervalstu vajadzībām;

L.

tā kā pārvaldes nodošanas process būtu jāapvieno ar dalībvalstu līmeņa mehānismu, lai nodrošinātu visu attiecīgo informāciju par to, kādiem mērķiem aģentūras plāno tērēt sava budžeta līdzekļus, tādējādi uzlabojot atbalsta prognozējamību un ļaujot atsevišķās valstīs noteikt resursu nepilnības un finansēšanas iespējas;

M.

tā kā ES ārējā atbalsta reforma būtu jāizmanto, lai, reaģējot uz arvien lielāko Eiropas iedzīvotāju atbalstu oficiālajai attīstības palīdzībai kā līdzeklim nabadzības izskaušanai un TAM īstenošanai, kā arī ņemot vērā faktus, kas atspēko skeptisko attieksmi par atbalsta efektivitāti, demonstrētu, kā atbalsta ietekme uzlabo nabadzīgo iedzīvotāju dzīvi;

N.

tā kā profesionālapskates ietvaros veiktās ESAO/APK izbraukuma pārbaudes regulāri apliecina, ka vietējiem darbiniekiem var šķist, ka viņu potenciāls netiek pietiekami efektīvi izmantots vai viņi nav pilnīgi integrēti vietējā atbalsta sniedzēju grupā,

1.

atbalsta Eiropas Revīzijas palātas ziņojuma vispārīgos secinājumus un aicina Komisiju turpināt darbu atbalsta sniegšanas efektivitātes uzlabošanai;

2.

atzinīgi vērtē Eiropas Revīzijas palātas sagatavoto visaptverošo un ļoti analītisko ziņojumu, kā arī piemēroto laika izvēli decentralizācijas rezultātu izvērtēšanai;

3.

aicina Komisiju nodrošināt pietiekamas tās centrālo dienestu spējas un cilvēkresursus, lai ar Kvalitātes darbību direktorāta starpniecību sniegtu delegācijām pienācīgu atbalstu;

4.

norāda, ka saskaņā ar Revīzijas palātas ziņojumu Komisijai jāpieliek papildu pūles, lai uzlabotu tās intervences pasākumu kvalitātes un rezultātu izvērtēšanas kārtību; uzskata, ka tādējādi pieaugs ES atbildība par finanšu intervences pasākumiem un tās darbības kļūs pamanāmākas;

5.

mudina Komisiju papildināt finansēto projektu kvalitātes vērtēšanas kritērijus un procedūras, lai tādējādi uzlabotu atbalsta kvalitāti un turpinātu samazināt neveiksmīgo projektu skaitu; norāda, ka atbalsta izdevumu ietekme ir Parlamentam ārkārtīgi svarīga;

6.

pauž bažas par to, ka laikposmā no 2005. līdz 2008. gadam delegāciju personāla pienākumos ir radies uzsvars uz politiskākām un uz tirdzniecību vērstām funkcijām, un aicina Komisiju delegāciju personāla pienākumu jomā nodrošināt atbilstīgu līdzsvaru starp atbalsta pārvaldības un citām funkcijām;

7.

uzskata, ka lielā darbinieku mainība delegācijās nav pieņemama (40 % Komisijas darbinieku ir līgumdarbinieki), jo tas vājina institucionālo atmiņu un negatīvi ietekmē pasākumu efektivitāti;

8.

atzīmē, ka, piemērojot D+3 noteikumu, līdz 2009. gadam nebija noslēgti līgumi par 6 % saistību, tāpēc tika zaudēti attiecīgie 2006. gadā pieejamie budžeta līdzekļi; prasa samazināt šo procentuālo apmēru un vēlētos saņemt plašāku informāciju par 2010. un 2011. gadam paredzētajiem procentiem un summām;

9.

aicina Komisiju un Eiropas Ārējās darbības dienestu pievērst īpašu uzmanību revīzijā noteiktajām jomām, jo īpaši darba slodzei delegācijās, darbinieku skaita pietiekamībai delegācijās un delegāciju darbinieku skaita līdzsvaram starp atbalsta pārvaldību un citām darbības jomām;

10.

aicina Komisiju apsvērt iespēju, pieņemot lēmumus par palīdzības projektiem un uzraugot to norisi, veicināt konsultācijas vietējā līmenī;

11.

uzskata, ka, lai nodrošinātu lielāku ES attīstības politikas saskaņu un efektivitāti, Komisijas dienestiem ES delegācijās ir jāpalīdz izstrādāt un jāvada attīstības palīdzības politikas īstenošana; atkārtoti aicina Komisiju katrā delegācijā izveidot attīstības politikas saskaņotības (APS) kontaktpunktus, kas pārraudzītu ES politikas ietekmi partnervalsts līmenī;

12.

norāda, ka būtu jāapsver vietējo zināšanu izmantojums un ka ES delegāciju pašreizējam personālam būtu jācenšas vairāk iesaistīties vietējā sabiedrībā, lai novērstu zināšanu trūkumu un nodrošinātu precīzu izpratni par vietējo vidi, kurā tie darbojas;

13.

aicina Komisiju sistemātiskāk ierosināt un nodrošināt vietējo aģentūru darbinieku juridisko un finansiālo apmācību, lai optimizētu ES atbalsta pārvaldību un nodrošinātu vidēja termiņa labu pārvaldību vietējā pārvaldes iestādē;

14.

uzskata, ka EĀDD pienākumi un pilnvaras attīstības sadarbības jomā vēl joprojām nav skaidri noteiktas, un aicina Padomi un Komisiju veikt vajadzīgos pasākumus, lai sakārtotu šo situāciju; saistībā ar to ar bažām norāda, ka EĀDD politisko un administratīvo uzdevumu nošķiršana un Komisijas atbalsta pārvaldības uzdevumi var radīt iespējamas pretrunas Parīzes deklarācijas principu īstenošanas jomā;

15.

atbilstīgi lēmumam, ar ko izveido EĀDD, uzsver, ka delegācijā strādājošo darbinieku kolektīvs ir pakļauts delegācijas vadītājam, jo tikai tādā veidā saskaņā ar Lisabonas līgumu iespējams nodrošināt ES ārējās darbības konsekvenci konkrētajā valstī.

16.

aicina Komisiju un Padomi turpināt atbalstīt intervences jomu skaita samazināšanu atbilstīgi ES Rīcības kodeksam attiecībā uz darba papildināmību un dalīšanu attīstības politikā un saskaņā ar Pārmaiņu programmu;

17.

uzskata, ka atbilstīgie ES finanšu instrumenti un arī Eiropas Attīstības fonds (EAF) ir vairāk jāvērš uz nabadzību un tiem ir jābūt elastīgākiem attiecībā uz pieeju un darbību, turklāt būtu jāveicina arī lielāka atbildība un pārredzamība, kā arī labāka cenas un vērtības attiecība saistībā ar precīzu rezultātu ieguvi;

18.

sagaida, ka Komisija veiks visus vajadzīgos pasākumus, lai novērstu pārraudzības un kontroles sistēmu nepilnības, jo īpaši delegāciju līmenī, ka to norādījusi Tiesa; aicina Komisiju ne vēlāk kā līdz 2012. gada beigām informēt Parlamenta kompetentās komitejas par veiktajiem pasākumiem;

19.

norāda uz Revīzijas palātas kritiku (3) par Komisijas centrālo dienestu un delegāciju attiecībām ārējās palīdzības pārvaldības jomā; prasa šos procesus pārskatīt un vienkāršot, lai likvidētu iekšējo birokrātiju attiecībā uz ziņošanu Parlamentam;

20.

mudina Komisiju prasīt delegācijām sistemātiski veikt projektu tehniskās un finanšu uzraudzības apmeklējumus un iekšējo ziņošanas sistēmu vairāk orientēt uz rezultātiem, kas iegūti atbalsta intervences pasākumos;

21.

aicina Komisiju, delegācijām aktīvi piedaloties, analizēt un noteikt iespējas finansēt atbalsta programmas partnervalstīs, piesaistot EIB, kā arī Eiropas valstu un starptautiskās iestādes, kas finansē attīstību;

22.

aicina Komisiju demonstrēt to, kā turpmāka Komisijas centrālo dienestu ar finansēm un personālu saistīto pienākumu nodošana delegācijām nodrošinātu pievienoto vērtību, uzlabojot dialogu, kā arī ES palīdzības saskaņošanu un plānošanu uz vietas;

23.

uzsver, ka ne Komisijai, ne dalībvalstīm nevajadzētu izmantot pašreizējo ekonomikas un finanšu krīzi, lai attaisnotu pieeju, ko raksturo uzstādījums „labāka rezultāta sasniegšana ar mazākiem resursiem” un kas ietver divpusējas palīdzības aģentūru personāla skaita samazināšanu;

24.

uzsver gan Komisijas, gan ES delegāciju un divpusējās palīdzības aģentūru ar attīstības sadarbību saistītā personāla profesionalitātes nozīmi;

25.

uzskata, ka ES budžeta netraucētas izpildes nolūkā delegāciju vadītājiem vajadzētu spēt saviem vietniekiem deleģēt delegācijas administratīvo izdevumu pārvaldību, un tāpēc nepieciešamības gadījumā attiecīgi jāpārskata Finanšu regula;

26.

aicina Komisiju un dalībvalstis vairāk censties uzlabot attiecības ES delegācijām, divpusējām aģentūrām, partnervalstu valdībām un citām attīstības grupām, piemēram, ideju laboratorijām, universitātēm, fondiem, NVO un pašvaldību iestādēm, jo ciešākas attiecības palielinās pienākumu nodošanas procesa un dažādu iesaistīto dalībnieku salīdzinošās priekšrocības valsts kontekstā, tajā pašā laikā novēršot lieku darba divkāršošanu;

27.

pieprasa nodrošināt, lai procesā, kad ES ārējās palīdzības pārvaldība no centrālajiem dienestiem tiek nodota delegācijām, tiktu saglabātas Eiropas Parlamenta kontroles un pārbaudes pilnvaras;

28.

atzinīgi vērtē Revīzijas palātas komentāru par to, ka plašāk jāpēta Eiropas Ārējās darbības dienesta nozīme konsulārās aizsardzības jomā.

29.

uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei, Komisijai un EĀDD.