Choose the experimental features you want to try

This document is an excerpt from the EUR-Lex website

Document 52006XG0725(01)

    Padomes secinājumiem par Eiropas Valodu prasmes rādītāju

    OV C 172, 25.7.2006, p. 1–3 (ES, CS, DA, DE, ET, EL, EN, FR, IT, LV, LT, HU, NL, PL, PT, SK, SL, FI, SV)

    25.7.2006   

    LV

    Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

    C 172/1


    Padomes secinājumiem par Eiropas Valodu prasmes rādītāju

    (2006/C 172/01)

    EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

    ņemot vērā

    Lisabonā 2000. gada 23. un 24. martā notikušajā Eiropadomes sanāksmē nosprausto un Stokholmā 2001. gada 23. un 24. martā notikušajā Eiropadomes sanāksmē atkārtoti apstiprināto Eiropas Savienības stratēģisko mērķi, proti, kļūt par konkurētspējīgāko un dinamiskāko uz zinātnes atziņām balstīto ekonomiku pasaulē ar ilgtspējīgu ekonomisko izaugsmi, ar darbavietām, kuru kļūst arvien vairāk un kuras kļūst arvien labākas, un ar plašāku sociālo kohēziju;

    Lisabonas Eiropadomes sanāksmē dotās pilnvaras Izglītības padomei pārdomāt konkrētus izglītības sistēmas nākotnes mērķus, liekot uzsvaru uz kopējām problēmām un prioritātēm, tai pat laikā respektējot nacionālo daudzveidību ...  (1);

    Padomes 2002. gada 14. februāra Rezolūciju par valodu daudzveidības veicināšanu un valodu apguvi, (2) kurā cita starpā uzsvērts, ka:

    valodu zināšanas ir viena no pamatiemaņām, ko katram valstspiederīgajam nepieciešams apgūt, lai efektīvi iesaistītos Eiropas zināšanu sabiedrībā, un tādējādi veicināt gan integrāciju sabiedrībā, gan sociālo kohēziju; un, ka

    no kultūras viedokļa visas Eiropas valodas ir vienlīdz vērtīgas un cienījamas un tās veido būtisku Eiropas kultūras un civilizācijas sastāvdaļu,

    un kurā dalībvalstis aicinātas izveidot valodu zināšanu prasmes atzīšanas sistēmas, kuru pamatā būtu Eiropas Padomes izstrādāta Eiropas vienotas valodu prasmes līmeņa noteikšana;

    Barselonā 2002. gada 15. un 16. martā notikušās Eiropadomes secinājumus (3), kuros

    ir atbalstīta sīki izstrādāta darba programma kā papildinājums izglītības un apmācību sistēmas mērķiem (4);

    ir aicināts turpināt darbības, lai uzlabotu pamatprasmes, konkrēti — jau no mazām dienām mācīt vismaz divas svešvalodas; un

    ir aicināts 2003. gadā izveidot valodas prasmes rādītāju;

    Padomes 2005. gada maija secinājumus par jauniem rādītājiem izglītības un apmācību jomā (5)

    Komisijas paziņojumu Eiropas Parlamentam un Padomei Eiropas Valodu prasmes rādītājs  (6);

    ierosināto priekšlikumu Padomes un Eiropas Parlamenta ieteikumam par mūžizglītībai vajadzīgajām pamatprasmēm (7), kurā saziņa svešvalodā ir definēta kā būtiski svarīga pamatprasme;

    Komisijas paziņojumu Padomei, Eiropas Parlamentam, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai Jauna daudzvalodības pamatstratēģija, (8)

    ATKĀRTOTI apliecina, ka

    svešvalodu prasmes, kas palīdz veicināt tautu savstarpējo saprašanos, ir arī priekšnoteikums darbaspēka mobilitātei, un tās palīdz vairot Eiropas Savienības ekonomikas konkurētspēju;

    regulāra darbības pārraudzība, izmantojot minētos rādītājus un standartus, ir būtiska Lisabonas procesa daļa, kas ļauj apzināt labu pieredzi, lai sniegtu stratēģiskas norādes un vadību gan īstermiņa, gan ilgtermiņa pasākumiem darba programmā “Izglītība un apmācība 2010”;

    ATZĪST, ka

    ir jāveic pasākumi, lai labotu pašreizējo uzticamu salīdzināmu datu trūkumu par svešvalodu mācīšanas un mācīšanās rezultātiem;

    tādiem pasākumiem ir jābalstās uz datiem, kas vākti, izmantojot objektīvas valodas prasmju pārbaudes, ko izstrādā un veic tā, lai nodrošinātu datu ticamību, precizitāti un pareizību;

    tādi dati var palīdzēt apzināt labāko praksi valodu izglītības politikā un valodu mācību metodikā gūto pieredzi un dalīties tajā, izmantojot pastiprinātu informācijas un pieredzes apmaiņu;

    dalībvalstīm vajadzīgs skaidrāks priekšstats par praktiskiem un finanšu pasākumiem, kas tām katrai būs jāveic, lai īstenotu Eiropas valodu kompetences rādītāju;

    UZSVER, ka

    izstrādājot rādītāju, būtu pilnībā jārespektē dalībvalstu atbildība par savu izglītības sistēmu organizāciju, un rādītāju izstrādei nevajadzētu attiecīgai organizācijai un iestādēm radīt lieku administratīvu vai finanšu slogu;

    izstrādājot datu vākšanas metodi, būtu jāņem vērā starptautiskā, Savienības un dalībvalstu mērogā veiktais darbs, un tā būtu jāizstrādā un jāīsteno rentabli;

    Eiropas valodu kompetences rādītāju ievieš pēc iespējas drīzāk saskaņā ar šādiem noteikumiem:

    būtu jāievāc dati par pirmās un otrās svešvalodas prasmi:

    katrā dalībvalstī rīkot kopējas pārbaudesreprezentatīvam mērķauditorijas paraugam;

    no reprezentatīvas skolēnu grupas, kas mācās vai ko apmāca ISCED 2. līmeņa pēdējā posmā;

    ja otro svešvalodu nemāca pirms ISCED 2 beigām, dalībvalstis pirmajā datu vākšanas posmā var izvēlēties vākt skolēnu datus par otro svešvalodu ISCED 3 laikā;

    valodām, par ko attiecīgajā dalībvalstī ir reprezentatīvs valodu apguvēju paraugs;

    pārbaužu rezultāti būtu jāvērtē, balstoties uz Eiropas vienotās valodu prasmes līmeņa noteikšanas sistēmas skalu (9);

    cieņa pret valodu daudzveidību ir Eiropas Savienības pamatvērtība, un rādītājam būtu jābūt balstītam uz datiem par visu tādu Eiropas Savienības oficiālo valodu zināšanām, ko Eiropas Savienībā māca kā svešvalodas; taču praktisku apsvērumu dēļ pirmajā datu vākšanas posmā būtu ieteicams pārbaudes piedāvāt dalībvalstīs visplašāk mācītās Eiropas Savienības oficiālajās valodās, lai sniegtu pietiekamu pārbaudāmo izlasi;

    dalībvalstis pašas nosaka, kuru šo oficiālo valodu zināšanas pārbaudīs;

    ar rādītāju būtu jāpārbauda četras runas un uztveres prasmes, taču praktisku iemeslu dēļ būtu ieteicams pirmajā datu vākšanas posmā pievērsties trijām valodu prasmēm (proti, prasmei saprast noklausītu runu, prasmei saprast drukātu tekstu un rakstītprasmei), ko var visvieglāk novērtēt;

    pārbaužu metodoloģija būtu jādara pieejama tām dalībvalstīm, kas vēlas to izmantot, lai izstrādātu citu valodu prasmju pārbaudes;

    būtu jāvāc arī attiecīga papildinformācija, kas palīdzētu izvērtēt faktorus, kuri nosaka konkrētās prasmes;

    AICINA Komisiju:

    pēc iespējas drīzāk izveidot konsultatīvu kolēģiju (“EILC konsultatīvo kolēģiju”), kurā būtu pārstāvis no katras dalībvalsts un viens Eiropas Padomes pārstāvis, un kura būtu pilnvarota dot padomus Komisijai šādos tehniskos jautājumos:

    pārbaudes instrumentu izstrādes konkursa noteikumi;

    darbuzņēmēja veiktā darba izvērtējums;

    pareizi dalībvalstīs piemērojami datu vākšanas mehānismi, standarti un tehniskie protokoli, ņemot vērā to, ka nevajadzētu radīt dalībvalstīm lieku administratīvu vai finanšu slogu;

    lai dalībvalstīm palīdzētu noteikt, kādas tām varētu būt sekas no organizatoriska un resursu viedokļa, šai kolēģijai kā pirmo uzdevumu uzdot darba grafika un sīkāk izklāstīta pārbaužu uzbūves un rīkošanas apraksta izstrādi, tostarp nosakot:

    parauga lielumu;

    vēlamo pārbaudes metodi un

    vēlamos pārbaužu rīkošanas mehānismus, ņemot vērā e-pārbaudes iespējas;

    minimāli pieļaujamo parauga apjomu, kam būtu jānosaka vai konkrētas valodas prasmju pārbaude būtu jādara pieejama dalībvalstīm;

    līdz 2006. gada beigām rakstiski ziņot Padomei par panākumiem un, ja vajadzīgs, par jebkādiem neatrisinātiem jautājumiem;

    AICINA dalībvalstis:

    veikt visu vajadzīgo, lai turpinātu EILC izveidi.


    (1)  Dok. Nr. SN 100/1/00 REV 1, 27. punkts.

    (2)  OV L 50, 23.2.2002., 1. lpp.

    (3)  SN 100/1/02 REV 1.

    (4)  Izglītības padome to pieņēmusi 2002. gada 14. februārī (OV C 142, 14.6.2002, 1. lpp).

    (5)  OV C 141, 10.6.2005., 7. lpp.

    (6)  Dok. Nr. 11704/05 — COM(2005) 356 galīgā redakcija.

    (7)  Dok. Nr. 13425/05 — COM(2005) 548 galīgā redakcija.

    (8)  Dok. Nr. 14908/05 — COM(2005) 596 galīgā redakcija.

    (9)  “Eiropas vienotā valodu prasmes līmeņa noteikšanas sistēma: apguve, mācīšana, novērtējums”, ko izstrādājusi Eiropas Padome.


    Top