25.7.2006   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 172/1

—

Lisabonā 2000. gada 23. un 24. martā notikušajā Eiropadomes sanāksmē nosprausto un Stokholmā 2001. gada 23. un 24. martā notikušajā Eiropadomes sanāksmē atkārtoti apstiprināto Eiropas Savienības stratēģisko mērķi, proti, kļūt par konkurētspējīgāko un dinamiskāko uz zinātnes atziņām balstīto ekonomiku pasaulē ar ilgtspējīgu ekonomisko izaugsmi, ar darbavietām, kuru kļūst arvien vairāk un kuras kļūst arvien labākas, un ar plašāku sociālo kohēziju;

—

Lisabonas Eiropadomes sanāksmē dotās pilnvaras Izglītības padomei pārdomāt konkrētus izglītības sistēmas nākotnes mērķus, liekot uzsvaru uz kopējām problēmām un prioritātēm, tai pat laikā respektējot nacionālo daudzveidību ...  (1);

—

Padomes 2002. gada 14. februāra Rezolūciju par valodu daudzveidības veicināšanu un valodu apguvi, (2) kurā cita starpā uzsvērts, ka:

un kurā dalībvalstis aicinātas izveidot valodu zināšanu prasmes atzīšanas sistēmas, kuru pamatā būtu Eiropas Padomes izstrādāta Eiropas vienotas valodu prasmes līmeņa noteikšana;

—

Barselonā 2002. gada 15. un 16. martā notikušās Eiropadomes secinājumus (3), kuros

—

Padomes 2005. gada maija secinājumus par jauniem rādītājiem izglītības un apmācību jomā (5)

—

Komisijas paziņojumu Eiropas Parlamentam un Padomei Eiropas Valodu prasmes rādītājs  (6);

—

ierosināto priekšlikumu Padomes un Eiropas Parlamenta ieteikumam par mūžizglītībai vajadzīgajām pamatprasmēm (7), kurā saziņa svešvalodā ir definēta kā būtiski svarīga pamatprasme;

—

Komisijas paziņojumu Padomei, Eiropas Parlamentam, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai Jauna daudzvalodības pamatstratēģija, (8)

—

svešvalodu prasmes, kas palīdz veicināt tautu savstarpējo saprašanos, ir arī priekšnoteikums darbaspēka mobilitātei, un tās palīdz vairot Eiropas Savienības ekonomikas konkurētspēju;

—

regulāra darbības pārraudzība, izmantojot minētos rādītājus un standartus, ir būtiska Lisabonas procesa daļa, kas ļauj apzināt labu pieredzi, lai sniegtu stratēģiskas norādes un vadību gan īstermiņa, gan ilgtermiņa pasākumiem darba programmā “Izglītība un apmācība 2010”;

—

ir jāveic pasākumi, lai labotu pašreizējo uzticamu salīdzināmu datu trūkumu par svešvalodu mācīšanas un mācīšanās rezultātiem;

—

tādiem pasākumiem ir jābalstās uz datiem, kas vākti, izmantojot objektīvas valodas prasmju pārbaudes, ko izstrādā un veic tā, lai nodrošinātu datu ticamību, precizitāti un pareizību;

—

tādi dati var palīdzēt apzināt labāko praksi valodu izglītības politikā un valodu mācību metodikā gūto pieredzi un dalīties tajā, izmantojot pastiprinātu informācijas un pieredzes apmaiņu;

—

dalībvalstīm vajadzīgs skaidrāks priekšstats par praktiskiem un finanšu pasākumiem, kas tām katrai būs jāveic, lai īstenotu Eiropas valodu kompetences rādītāju;

—

izstrādājot rādītāju, būtu pilnībā jārespektē dalībvalstu atbildība par savu izglītības sistēmu organizāciju, un rādītāju izstrādei nevajadzētu attiecīgai organizācijai un iestādēm radīt lieku administratīvu vai finanšu slogu;

—

izstrādājot datu vākšanas metodi, būtu jāņem vērā starptautiskā, Savienības un dalībvalstu mērogā veiktais darbs, un tā būtu jāizstrādā un jāīsteno rentabli;

—

Eiropas valodu kompetences rādītāju ievieš pēc iespējas drīzāk saskaņā ar šādiem noteikumiem:

—

pēc iespējas drīzāk izveidot konsultatīvu kolēģiju (“EILC konsultatīvo kolēģiju”), kurā būtu pārstāvis no katras dalībvalsts un viens Eiropas Padomes pārstāvis, un kura būtu pilnvarota dot padomus Komisijai šādos tehniskos jautājumos:

—

lai dalībvalstīm palīdzētu noteikt, kādas tām varētu būt sekas no organizatoriska un resursu viedokļa, šai kolēģijai kā pirmo uzdevumu uzdot darba grafika un sīkāk izklāstīta pārbaužu uzbūves un rīkošanas apraksta izstrādi, tostarp nosakot:

—

līdz 2006. gada beigām rakstiski ziņot Padomei par panākumiem un, ja vajadzīgs, par jebkādiem neatrisinātiem jautājumiem;

—

veikt visu vajadzīgo, lai turpinātu EILC izveidi.