—

atcelt Deleģēto regulu (ES) 2022/1214 (2022. gada 9. marts), ar ko groza Deleģēto regulu (ES) 2021/2139 attiecībā uz saimnieciskajām darbībām noteiktās enerģētikas nozarēs un Deleģēto regulu (ES) 2021/2178 attiecībā uz īpašām informācijas atklāšanas prasībām par šīm saimnieciskajām darbībām, kas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī publicēta 2022. gada 15. jūlijā (OV 2002, L 188, 1. lpp.);

—

piespriest Eiropas Komisijai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

1.

Pirmais prasības pamats: Pieņemot apstrīdēto regulu, Komisija esot pārkāpusi no Regulas (ES) 2020/852 (1) un Iestāžu nolīguma par labāku likumdošanas procesu izrietošos principus un procesuālās normas. Nepamatoti neesot veikts ietekmes novērtējums un sabiedriskās apspriedes. Nepamatoti neesot iesaistīta dalībvalstu ekspertu grupa un platforma. Turklāt trūkstot Eiropas klimata akta 6. panta 4. punktā prasītais novērtējums par minētās regulas saderību ar šī akta mērķiem.

2.

Otrais prasības pamats: Strīdīgā regula esot pretrunā Regulas (ES) 2020/852 10. panta 2. punktam. Jau kopš sākuma šī tiesību norma esot piemērojama tikai oglekļietilpīgām pārejas darbībām un tādēļ neaptver mazoglekļa kodolenerģiju. Katrā ziņā kodolenerģija neatbilstot konkrētajām Regulas (ES) 2020/852 10. panta 2. punkta prasībām. Apstrīdētā regula šajā ziņā, kā minimums, ir balstīta uz nepietiekamu izpēti un nav pietiekami pamatota. Tādēļ tā esot pretrunā Regulas (ES) 2020/852 19. panta 1. punkta f) un g) apakšpunktam un primārajās tiesībās paredzētajam piesardzības principam.

3.

Trešais prasības pamats: Kodolenerģijas kvalificēšana par vides ziņā ilgtspējīgu esot pretrunā kritērijam “nenodari būtisku kaitējumu” atbilstoši Regulas (ES) 2020/852 17. pantam un 19. panta 1. punkta f) un g) apakšpunktam, kā arī primārajās tiesībās paredzētajam piesardzības principam. Komisija nesasniedzot Regulā (ES) 2020/852 prasīto aizsardzības līmeni un neizpildot pierādīšanas prasības. Tā neņemot vērā būtiska kaitējuma riskus vairākiem mērķiem vides jomā, ko rada smagas kodolavārijas un augstas radioaktivitātes atkritumi. Neesot pietiekami droši izslēdzams arī būtisks kaitējums vides mērķim par pielāgošanos klimata pārmaiņām. Turklāt neesot izpildīta prasība par aprites cikla izvērtējumu. Apstrīdētā regula, kā minimums, esot balstīta uz nepietiekamu izpēti un neesot pietiekami pamatota attiecībā uz minētajiem punktiem.

4.

Ceturtais prasības pamats: Apstrīdētajā regulā iekļautie tehniskie pārbaudes kritēriji neļaujot izslēgt būtisku kaitējumu vides mērķiem. Tehniskie pārbaudes kritēriji esot pretrunā kritērijam “nenodari būtisku kaitējumu” atbilstoši Regulas (ES) 2020/852 17. pantam un 19. panta 1. punkta f) [un g)] apakšpunktam, kā arī primārajās tiesībās paredzētajam piesardzības principam. Tāpat neesot sasniegts aizsardzības līmenis un neesot izpildītas pierādīšanas prasības ne tikai attiecībā uz smagām kodolavārijām un augstas radioaktivitātes atkritumiem, bet arī uz normālo darbību. Neesot pietiekami droši izslēdzams būtisks kaitējums vides mērķim par pielāgošanos klimata pārmaiņām. Apstrīdētās regulas II pielikumā paredzētie tehniskās pārbaudes kritēriji arī atpaliekot no I pielikumā iekļautajiem bez konkrēta attaisnojuma. Attiecībā uz tehniskās pārbaudes kritērijiem apstrīdētā regula katrā ziņā esot balstīta uz nepietiekamu izpēti un tai norādīts nepietiekams pamatojums.

5.

Piektais prasības pamats: Ciktāl apstrīdētajā regulā kodolenerģija ir kvalificēta kā būtiska pielāgošanās klimata pārmaiņām veicinātāja, esot pārkāpts Regulas (ES) 2020/852 19. panta 1. punkta f) apakšpunkts un piesardzības princips.

6.

Sestais prasības pamats: Ar apstrīdēto regulu esot pārkāpts Regulas (ES) 2020/852 19. panta 1. punkta k) apakšpunkts. Tehniskie pārbaudes kritēriji neatbilstot prasībai par vienkāršu piemērojamību un pārbaudāmību.

7.

Septītais prasības pamats: Apstrīdētā regula tirgus sadrumstalotības – kas rodas tādēļ, ka kodolenerģija kvalificēta kā vides ziņā ilgtspējīga, – dēļ esot pretrunā Regulas (ES) 2020/852 mērķim un prasībai nodrošināt tās praktisko iedarbību.

8.

Astotais pamats: Apstrīdētās regulas pamatā esošā Regulas (ES) 2020/852 interpretācija, ciktāl Savienības likumdevējs jautājumu atstājis atklātu, to nododot Komisijai, esot pretrunā būtiskuma nosacījumam atbilstoši LESD 290. pantam. Šis nosacījums paredz prasību, ka Savienības likumdevējam pašam ir jāpieņem lēmums par kodolenerģijas iekļaušanu taksonomijā. Tā Savienības likumdevējs arī esot darījis un izslēdzis kodolenerģijas kvalificēšanu kā vides ziņā ilgtspējīgu.

9.

Pirmais prasības pamats: No saimnieciskās darbības fosilas gāzes jomā aspekta Komisija, pieņemot apstrīdēto regulu, esot pārkāpusi no Regulas (ES) 2020/852 un Iestāžu nolīguma par labāku likumdošanas procesu izrietošos principus un procesuālās normas. Pēc analoģijas esot piemērojami apsvērumi par kodolenerģiju.

10.

Otrais prasības pamats: Ar apstrīdēto regulu esot pārkāpts Regulas (ES) 2020/852 10. panta 2. punkts un 19. panta 1. punkta f) un g) apakšpunkts, kā arī primāro tiesību piesardzības princips – vismaz attiecībā uz darbību saistībā ar fosilo gāzi, kur paredzētā robežvērtība ir 270 g CO2/kWh un vidējā ikgadējā – 550 kg CO2/kW attiecībā uz 20 gadu laikposmu. Apstrīdētā regula esot balstīta uz prasības – ka pārejas darbībām Regulas (ES) 2020/852 10. panta 2. punkta izpratnē nedrīkst būt tehnoloģiski un ekonomiski ilgtspējīgu alternatīvu – prettiesisku vājināšanu. Turklāt robežvērtības neatbilstot 1,5 oC mērķim Parīzes klimata nolīgumā un Savienības mērķiem klimata jomā. Robežvērtības attiecoties tikai uz siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisijām, tādēļ tās neatbilstot prasībai par aprites cikla izvērtējumu. Robežvērtības arī esot zemākas par labākajiem sektora vai nozares raksturlielumiem, traucējot mazoglekļa alternatīvu attīstībai un izraisot nepieļaujamu iesīksti. Apstrīdētā regula šajā ziņā, kā minimums, ir balstīta uz nepietiekamu izpēti un nav pietiekami pamatota.

11.

Trešais prasības pamats: Robežvērtību 270 g un 550 kg iekļaušana apstrīdētajā regulā esot pretrunā Regulas (ES) 2020/852 19. panta 1. punkta a) un j) apakšpunktā noteiktajai tehnoloģiskās neitralitātes prasībai, kā arī diskriminācijas aizliegumam.

12.

Ceturtais prasības pamats: Apstrīdētā regula esot pretrunā kritērijam “nenodari būtisku kaitējumu” atbilstoši Regulas (ES) 2020/852 17. pantam un 19. panta 1. punkta f) un g) apakšpunktam, kā arī primārajās tiesībās paredzētajam piesardzības principam. Robežvērtību 270 g un 550 kg dēļ ne tikai netiekot būtiski veicināta klimata aizsardzība, bet arī tā tiekot būtiski ietekmēta.

13.

Piektais prasības pamats: Ciktāl apstrīdētajā regulā fosilā gāze ir kvalificēta kā būtiska pielāgošanās klimata pārmaiņām veicinātāja, esot pārkāpts Regulas (ES) 2020/852 11. pants un 19. panta 1. punkta f) apakšpunkts, kā arī piesardzības princips.

14.

Sestais prasības pamats: Ar apstrīdēto regulu esot pārkāpts Regulas (ES) 2020/852 19. panta 1. punkta i) apakšpunkts. Ņemot vērā pieaugošo ekonomisko spiedienu uz fosilo gāzi kā enerģijas avotu, tās iekļaušana taksonomijā kā minimums radot būtisku risku tam, ka būs aktīvi bez vērtības.

15.

Septītais prasības pamats: Ar apstrīdēto regulu tiekot pārkāpts Regulas (ES) 2020/852 19. panta 1. punkta k) apakšpunkts. Tehniskie pārbaudes kritēriji attiecībā uz fosilo gāzi neatbilstot prasībai par vienkāršu piemērojamību un pārbaudāmību.

16.

Astotais pamats: Apstrīdētā regula tirgus sadrumstalotības – kas rodas tādēļ, ka fosilā gāze tiek kvalificēta kā vides ziņā ilgtspējīga, – dēļ esot pretrunā Regulas (ES) 2020/852 mērķim un prasībai nodrošināt tās praktisko iedarbību.